10. oktobra sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr. 172.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

J.Dobelis (LNNK, LZP — runas turpinājums). Tagad nedaudz par to īpatnējo raksturojumu, ka, lūk, Rīgā, kur ir pie varas nacionāļi, ir briesmīga kriminālā situācija, un Daugavpilī, kur viņi nav pie varas, viss ir ļoti mierīgi. Nu, es domāju, tādā gadījumā būtu jāraksturo, kas ir Rīga un kas ir Daugavpils, pirmkārt. Un, otrkārt, es tā gribētu ar smaidu atcerēties, ka 5. Saeimas deputāts Odisejs Kostanda Daugavpilī tieši pie viesnīcas ieejas tika piekauts, viņam tika nauda atņemta. Nu, ja tas skaitās, ka šī te situācija ir ļoti maiga un patīkama, nu, var jau būt, tad brauciet uz Daugavpili un pārnakšņojiet Daugavpils viesnīcā.

Tagad es gribētu atgādināt vēl kaut ko par to pašu Daugavpili, Rēzekni, Ludzu un citām šīm klusajām, mierīgajām Latgales pilsētām. Ir tāda organizācija “Latvijas komunistu savienība”, nereģistrēta Latvijā. Ir tāds kungs, ar uzvārdu Stroganovs, kurš arī nāk no tās puses, un vēl daži citi. Protams, viņi pēdējā laikā ir nedaudz pierāvušies, pateicoties mūsu labojumiem Kriminālkodeksā, bet tas nenozīmē, ka viņu iekšējā pārliecība ir mainījusies. Un tātad šīs organizācijas pamatnolūks ir atjaunot PSRS, viņi to arī neslēpj. Šī organizācija vēlas apvienoties ar Krievijas komunistu savienību. Un visi šie cilvēki šeit atrodas, un viņu nav tik maz, kā izliekas. Ja oficiālais biedru skaits ir viens, tad atbalstītāju skaits ir pavisam kaut kas cits, un vēlēšanas ir aizklātas. Tā ka, ja mēs runājam par kaut kādu spriedzi, spriedze būs, tā nevar nebūt, jo šeit ir cilvēki, kuri fanātiski mūs ienīst. Kuri ar naidu klausās latviešu valodu, un tas notiek šodien. Un diemžēl to ir jāsaprot un ir jābūt sabiedrībā visās vietās, lai īsti izprastu. Apmeklējiet Latviju, jebkuru vietu, jebkurā diennakts stundā paši personīgi, lai jūs tur nepazīst. Kā kādreiz augsti valdnieki arī pārģērbās vienkāršās drēbēs un izgāja tautā apskatīties, kas tur notiek. Un tāpēc šādi runāt, ka mēs mākslīgā veidā iedrošināsim šos cilvēkus, kas ciest mūs nevar un kas te atjauno Pētera Pirmā laika pieminekļus, kas slavē viņu, ka, lūk, tas ir bijis tas īstais vīrs, tādā gadījumā atļausiet vienkarši par šo naivitāti pasmaidīt. Es tikai gribētu teikt, ka pat PSRS Aizsardzības ministrijā nekarājās neviens cits portrets savā laikā kā tikai Pētera Pirmā portrets. Pielūdza un dievināja Krievijas militāristi šo cilvēku, ko vēl parādīja kā briesmīgi progresīvu. Varbūt krievi varētu atcerēties, cik krievu dzīvības tika nobendētas, ceļot Pēterburgu. Arī tas ir laikam aizmirsts.

Un tā ka vislabākais, ko mēs varam šodien darīt, — runāt skaidru, atklātu, godīgu valodu ar visiem, kas Latvijā šodien uzturas, un nevis vazāt kādu aiz deguna un celt mākslīgi ar to savu popularitāti.

Un tagad pēdējais. Ir ļoti interesanti runāt, ka, redziet, nav jau nekas bīstams. Viņi tikai vēlēs. Ievēlēs viņi pilsoņus. Es jums atgādināšu, ka šeit, tepat Saeimā, pisloņi diemžēl arī tikai gribēja vēlēt un ievēlēt vienu ļoti interesantu cilvēku ar uzvārdu Rubiks, gribēja ievēlēt par Latvijas Valsts prezidentu. To darīja Latvijas Republikas Saeimas deputāti. Tad jūs domājat, ka nepilsoņi, kuri vēlēs, viņi kaut ko citu vēlēs? Un tad būs ļoti interesanta komanda, kas Rīgu vadīs. Es varu iedomāties, kas tad būs par Rīgas izdaiļošanu, kādi uzraksti pakāpeniski sāks rotāt Rīgu, kādi ielu nosaukumi atgriezīsies, un vēl, daudz kas cits būs ārkārtīgi interesants. Un nevajag runāt, ka pašvaldībās, lūk, tur tikai saimnieciskus jautājumus kārtos. Nekad tā nevar būt, ka pašvaldību darbs ir saistīts tikai ar saimniecisko jautājumu risināšanu, un it īpaši lielajās pilsētās un it īpaši Rīgā, kas ir Latvijas Republikas galvaspilsēta, kuru apmeklē tūkstošiem ļoti ievērojamu cilvēku no dažādām pasaules valstīm. Un tad iedomājaties šādu te Rīgas Domi, kur varbūt neviens cilvēks kārtīgi latviski nepratīs runāt. Visi būs pilsoņi, nekādu problēmu! Lūk, vispirms iedzīsim galvās, ar mietiem iedzīsim tiem Latvijas Republikas pilsoņiem, kas neprot latviešu valodu, un pēc tam arī nepilsoņiem to vienkāršo patiesību, ka te ir Latvija un te ir viens saimnieks — tā ir latviešu tauta. Un katru, kas neprot latviešu valodu, ir jādzen no Latvijas ārā. Un tas ir vienreiz jāsaprot. Ja mēs gribam tiešām uz kaut kādas bāzes Latvijā vienoties, tad tā ir cieņa pret pamatnācijas valodu un tās kulturu. Un es tāpēc uzskatu, ka, protams, šinī gadījumā tā ir tāda politiska izrādīšanās — šī te vēlme iesaistīt nepilsoņus balsošanā, bet, ja jūs gribat par šo jautājumu nopietni diskutēt, tad, lūdzu, jebkurā auditorijā, un es jums paskaidrošu, kas ir dozorcevizācija un citas ācijas un ko tas var nozīmēt mums visiem kopā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušosÉ Liepas kungs, lūdzu! Jānis LiepaÉ Imants Liepa, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

I.Liepa (TKL). Cienījamais priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Šis ir atkal viens no fundamentālajiem jautājumiem, kas skar mūsu valsti un mūsu valsts sabiedrību. Mūsu valsts realitāte ir tā, ka Latvijas teritorijā dzīvo dažādu tautību pārstāvji un ka mūsu pamatiedzīvotāji ir tuvu 50 procentiem, tikai un vienīgi tas ir neapšaubāmi vērā ņemams fakts, bet, no otras puses, tie otri 50 procenti pie mums dzīvo legāli. Un tie nav ienākuši pašreiz un neuzturas nelegāli. Līdz ar to mums ir jāmeklē kompromiss, ir jāmeklē saskaņa un optimizācija starp dažādu etnisko pārstāvju sabiedrību, tām sabiedrības daļām, kāda ir izveidojusies mūsu valstī. Un, lūk, šīs saskaņas un optimizācijas vārdā es arī iedrošinājos uzstāties jūsu priekšā.

Un, lūk, šeit ir jāšķiro divas atšķirīgas tiesību un iespēju kategorijas. Pirmā no tām, neapšaubāmi, ir ekonomiskās tiesības un iespējas valsts iedzīvotājiem tās realizēt. Šajā sakarībā es ieklausījos tanī sarakstā, kuru es palūdzu no Dozorceva kunga un kurā bija uzskaitītas tās atšķirības starp pilsoņiem un nepilsoņiem, kuras pastāv pašreiz mūsu likumdošanas aktos. Tur ir vairāk nekā 60 tādu. Un es šo sarakstu nodevu ekspertiem — gan pilsoņiem, gan nepilsoņiem, gan latviešiem, gan nelatviešiem. Un saņēmu šo ekspertu atziņas, un tanī pat laikā, ar tiem materiāliem iepazīstoties, neapšaubāmi, man ir arī pašam savs personiskais viedoklis. Lielākā daļa no tām, no tām atšķirībām ir jāņem vērā, un tās ir jāpārskata, un tanī pat laikā tas ir jādara objektīvi, un es šī saraksta sastādītājiem vienlaicīgi ieteiktu pielikt vēl vienu atšķirību klāt, proti, to, kas tur nav minēta un kas ir saistīta ar mūsu jauniešu dienēšanu armijā, un tur ir paredzēts, ka pilsoņi iet armijā dienēt un nepilsoņiem nav jāiet dienēt. Ja mēs šādu sarakstu sastādām, kur ir daudz patiesības, kurā jāieklausās, tad šim sarakstam ir jābūt pilnīgam un vispusīgam, bet zināmā mērā es gribu teikt, ka šis saraksts ir nu tā selektīvi sastādīts.

Politiskās tiesības. Tas ir otrs virziens. Neapšaubāmi, ka, politiskās tiesības piešķirot pilsoņiem un nepilsoņiem, šeit mums ir jārespektē gan saskaņas princips, gan arī otrs varbūt vēl svarīgāks vai vienlīdz svarīgs princips, proti, pamatnācijas izdzīvošanas princips savā etniskajā teritorijā. Un neapšaubāmi, ka šajā sakarībā mums ir jādara viss iespējamais, lai šīs pamatnācijas iespējas izdzīvot šeit saglabātos. Tas ir neapstrīdams princips, pēc kura seko visās valstīs atkarībā no konkrētās situācijas, kāda tur ir izveidojusies. Pašreiz mūsmāju situācija ir tāda, kuru var raksturot ar dažām atziņām. Pirmkārt, mums nav pašreiz tāda valsts vadības politika, tāda valsts vadības stratēģija, kas ievērotu ilglaicīgu perspektīvu šo problēmu risināšanas saskaņas, optimizācijas un pamatiedzīvotāju izdzīvošanas kontekstā. Tādu mums nav. Un šis punkts ir tieši tas, kas dod iespēju to atgādināt, un tieši šis jautājums ir jārisina tā, un tas ir jārisina valstiskā mērogā. Tas likums, ko mēs saucam par Pilsonības likumu, diemžēl nav uzskatāms par šādu stratēģisku dokumentu. Tātad mums nav tādas valdības un vispār šādas vadības politikas, un pie šādas politikas izstrādes, neapšaubāmi, ir jāstrādā ļoti nopietni un tuvākajā laikā.

Otrkārt. Gan likumdošanas aktos, gan debatējot parlamentā, gan arī sabiedrībā sanāksmēs un pat mītiņos tiek jaukti šie te jēdzieni, par kuriem es runāju. Un līdz ar to rodas nepamatota spriedze un pārpratumi, un nekādā gadījumā nevajag pārmest vienam cilvēkam, otram, ka, lūk, viņš ir citas nacionalitātes un citā mātes valodā runā. Neapšaubāmi, šādas nostādnes — te nav risinājuma elements.

Tālāk treškārt. Ir jāpārskata, lūk, tās ekonomiskās tiesības un iespējas, kādas ir pilsoņiem un nepilsoņiem mūsu nabadzīgajā valstī, un objektīvi jāizvērtē.

Ceturtkārt. Ir jāpārskata arī, lūk, šīs politiskās tiesības un iespējas, ar kādām mēs varam nākt pretī šeit legāli dzīvojošajiem nepilsoņiem. Bet tanī pat laikā, kas attiecas uz vienām no politiskajām pamattiesībām — uz tiesībām tikt ievēlētam vai tiesībām piedalīties vēlēšanās, šeit ir jāpieiet ļoti, ļoti uzmanīgi un pirmā vietā ir jāizvirza pamatnācijas izdzīvošanas nosacījumi. Es nevaru piekrist šodien, ka piešķirt šīs visaugstākās tiesības cilvēkiem, kuri šeit ir dzimuši, auguši, sasnieguši vēlēšanu vecumu un tanī pat laikā nicīgi izturas pret mūsu vietējo kultūru, izturas nicīgi pret mūsu valodu, to apliecinādami tādējādi, ka līdz vēlēšanu vecuma sasniegšanai vēl nav iemācījušies vietējo valodu, nu kā tad citādi to saprast?

Lūk, šajā kontekstā, ko es te sacīju, un tanī kontekstā, kas būtu jādara šī jautājuma sakārtošanā mūsu daudznacionālajā valstī, neņemiet ļaunā, citādi domājošie, bet es balsošu pret šīm tiesībām... par šīm vēlēšanu tiesībām. Tanī pat laikā visā savā praktiskajā darbībā paturot vērā, ka šis jautājums ir sakārtojams, it īpaši politisko tiesību... tas ir, piedošanu, ekonomisko tiesību aspektā, un ka tas ir jādara vistuvākajā laikā. Un šajā darbībā arī personīgi centīšos iesaistīties. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā Jānis Lagzdiņš. Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Attiecībā par Jāņa Urbanoviča priekšlikumu politiskās partijas un Saeimas frakcijas sen jau ir pieņēmušas skaidrus, precīzus un visiem zināmus lēmumus. Tādēļ attiecībā par Jāņa Urbanoviča priekšlikumu atbildīgā komisija debates neatklāja, bet dažu sekunžu laikā balsojot to noraidīja. Es aicinātu arī jūs izteikt savu viedokli par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Mēs balsojam par Jāņa Urbanoviča priekšlikumu, kas ir desmitais trešajā lappusē, kuru dokumentu mēs izskatām. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 52, atturas — 9. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. Analoģisks ir 11. priekšlikums, kuru iesnieguši ir deputāti Bekasovs, Golubovs, Deņisovs, Stašs un Kalnbērzs. Šo priekšlikumu komisija arī noraidīja.

Sēdes vadītājs. Tā kā šis priekšlikums ir analoģisks iepriekš nobalsotajam priekšlikumam, tas vairs nav jābalso.

J.Lagzdiņš. 12. priekšlikums par 7. pantu. Šis pants reglamentē kārtību, kādās administratīvajās teritorijās pilsoņi var balsot. Spēkā esošā redakcija nosaka, ka pilsonis var balsot administratīvajā teritorijā, kur viņš ir pierakstīts vai šajā teritorijā ir reģistrēts viņai nekustamais īpašums. Deputāts Normunds Pēterkops ierosina dot tiesības balsot arī tajās pašvaldībās, kurās balsotājam lietošanā ir piešķirta zeme. Šo priekšlikumu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 13. priekšlikums par 8. pantu. Šeit ir vairāki priekšlikumi. Deputāts Aigars Jirgens ierosina izslēgt no pirmā lasījumā pieņemtā likumprojekta 1.pantu, kurš mazliet groza spēkā esošo likuma redakciju, es atgādināšu, kāda tā ir. Tātad saskaņā ar spēkā esošo likumu domē (padomē) var ievēlēt 21 gadu vecu pilsoni, ja viņš attiecīgajā administratīvajā teritorijā ir pierakstīts vismaz pēdējos 12 mēnešus un uz viņu neattiecas kāds no likumā noteiktajiem ierobežojumiem.

Savukārt pirmajā lasījumā mēs pieņēmām tādu labojumu, kurš nosaka, ka nav nepieciešams būt pierakstītam 12 mēnešus, un noteicām to, ka var balotēties arī tajā administratīvajā teritorijā, kur atiecīgais pilsonis strādā. Šo nostāju atbildīgā komisija noraidīja un pieņēma Aigara Jirgena priekšlikumu, nosakot, ka būtu jāatgriežas pie spēkā esošās redakcijas.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ēriks Zunda, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts. Lūdzu!

Ē.Zunda (DPS).Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Mūsdienās arvien tipiskāka situācija ir tāda, ka cilvēks strādā vienā, bet dzīvo citā vietā. Nekur faktiski demokrātiskajā pasaulē nav nekādu ierobežojumu attiecībā uz cilvēka darbību, kas būtu saistīta ar viņa dzīvesvietu vai viņa dzīvesvietas pieraksta reģistrāciju. Tā zināmā mērā ir tāda dzimtbūtnieciska lieta, kas cilvēku piesaistītu pie noteiktas dzīvesvietas. Es domāju, ka uzlikt ierobežojumus, kas saistīti ar viņa dzīvesvietu, nozīmē arī ierobežot viņa cilvēktiesības, kā arī drusciņ padarīt vainīgu, ka viņš nedrīkst kandidēt tāpēc, ka viņš šajā teritorijā nav pierakstīts. Man ir zvanījuši mani bijušie kolēģi arī ar zināmu satraukumu par to, ka tuvojas vēlēšanas un viņi dzīvo citā pašvaldības teritorijā, ka viņi vairāk nevarēs piedalīties šajās vēlēšanās tāpēc, ka viņi šeit nav pierakstīti. Es domāju, ka mums nevajadzētu ietvert šo ierobežojumu vispār, ka ir aizliegums piedalīties vai balotēties par deputātu, ja tu neesi pierakstīts šajā teritorijā. Tas varbūt arī traucē to, ka cilvēkiem tiktu liegta iespēja izvēlēties par kandidātiem cilvēkus, kuri varbūt vēlas, lai atgriežas, pieņemsim, cilvēks, kas ir kādreiz šeit strādājis šajā pašvaldībā, vai arī, ja tas ir viņa novadnieks un viņam ir palicis labā atmiņā. Es domāju, ka tas varētu būt pašu vēlētāju jautājums, lai viņi izšķiras par to — vēlēt par šo cilvēku vai nevēlēt. Var būt visādi iemesli, kāpēc cilvēks nedzīvo tieši tajā pašvaldībā, kurā viņš ir nodomājis kandidēt. Viņam varētu būt īpašums blakus, viņam varētu būt blakus pašvaldībā radi, kas dzīvo, un tādā iemeslā. Un jāatzīst arī to, ka mūsu pašvaldību teritorijas, kas ir pagastu teritorijas, nemaz nav tik lielas, lai cilvēki būtu spiesti obligāti dzīvot šajā teritorijā, un viņi nevarētu dzīvot blakus pagastā un braukt strādāt uz esošo pagastu.

Es domāju, ka Urbanoviča kunga priekšlikums ir pareizs, ka tur vispār netiek runāts par ierobežojumu, kas saistīts ar dzīvesvietu. Es šajā sakarībā aicinu atbalstīt Urbanoviča kunga priekšlikumu un atteikties no šiem ierobežojumiem.

Es domāju, ka mūsu likumdošanā arī ir citas, kas nav saistītas ar vēlēšanām, nepilnības, ka mums, stājoties darbā, parasti prasa, lai pasē būtu, lai cilvēkam būtu uzrādīta noteikta dzīvesvieta. Citur pasaulē tā nedara. Mēs arī šādā veidā ierobežojam cilvēka tiesības, un es domāju, ka šeit varētu būt tas pirmais pasākums, kur mēs nedarām tā, kur mēs atsakāmies no šā ierobežojuma, ļoti diskriminējoša ierobežojuma pret cilvēkiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

J.Bunkšs (LC).Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie deputāti! Ir grūti pateikt, kādi ir galvenie motīvi, lai izšķirtos, teiksim, par šā panta vienu vai citu balsojumu. Es katrā gadījumā aicinu deputātus atbalstīt deputāta Jirgena priekšlikumu un izslēgt no šī likumprojekta to redakciju, kādu mēs esam apstiprinājuši pirmajā lasījumā. Līdz ar to mēs būtu atbalstījuši komisijas priekšlikumu.

Tie motīvi, kuru dēļ varbūt, teiksim, nāk citi priekšlikumi un mēs tiekam aicināti izdarīt tādas izmaiņas, lai būtu tiesības kandidēt uz pašvaldības deputāta amatu arī tiem, kuri strādā attiecīgajā pašvaldības teritorijā, vispirms, man šķiet, rodas no tieši šī pašvaldības principa neizpratnes, es domāju, ka tas ir galvenais iemels.

Un otrs iemesls, protams, tā ir nepārprotama, varbūt tāda vēlēšanās sameklēt un ielikt attiecīgajā pašvaldībā vai palīdzēt ievēlēt attiecīgajā pašvaldībā kādu visnotaļ labu, vajadzīgu un varbūt arī cienījamu cilvēku. Es to nemaz neapstrīdu.

Taču es gribu dažas piezīmes tomēr bilst par labu tam, ka ir jāievēro sistēma un pašvaldības principi ir jāievēro. Galvenais šeit ir tas, ka katrā pašvaldībā tomēr ir divas šīs daļas. Ir vēlēti pašvaldību deputāti, un ir profesionāļi vai administrācija, kura pašvaldības domes (padomes) uzdevumā konkrēti kārto tehniskas lietas. Tās ir divas dažādas funkcijas. Divi dažādi pienākumi un arī pilnvaras, kādas tiek dotas vienai vai otrai daļai, rodas dažādā veidā.

Kas attiecas uz šo deputātu pienākumiem un tiesībām, tad gribam vai negribam, tie ir vietējie politiķi, un vietējie politiķi tādā nozīmē, ka šiem cilvēkiem — ievēlētajiem deputātiem — ir tiesības lemt un arī tātad izvēlēties kādu no risinājuma variantiem, kas ir vajadzīgs attiecīgās teritorijas iedzīvotājiem.

Piemēra pēc. Tuvojas apkures sezona, pareizāk sakot, tā jau ir sākusies, un tātad tās ir tiesības lemt situācijā, kad netiek mājas apkurinātas, kad ir līdzekļu deficīts. Pieņemsim divas tādas galējas triviālas situācijas. Viena — neapkurināt pašvaldības mājas un netērēt līdzekļus, kamēr netiek ievākti parādi.

Otra izvēle — aizņemties naudu, mēģināt atrast risinājuma variantus, kā, teiksim, atmaksāt šo naudu ilgākā laikā, kā tikt galā ar parādiem, kā palīdzēt sociāli neaizsargātām ģimenēm. Tās ir politiķu tiesības, un šeit ir jāņem galvenokārt vērā to cilvēku vajadzības, kas teritorijā dzīvo. Taču, lai šie politiskie, lai šie izvēles risinājumi būtu vairāk saprotami, tāpēc pašvaldībā ir vajadzīga šī profesionālā vai administrācijas daļa, kurai pašvaldības deputāti, tāpat pašvaldības iedzīvotāji ir jābrīdina par iespējamajām sekām vienā vai citā gadījumā.

Pirmajā gadījumā, noslēdzot apkuri, teiksim, kādas problēmas rodas kaut vai ar šīs apkures sistēmas paaugstinātu koroziju. Ar dažādiem risinājumiem, ko pašvaldības iedzīvotāji mēģinās saviem spēkiem izmantot, vai nu tur elektrību, vai, teiksim, kādas citas krāsniņas.

Otrajā gadījumā, protams, administrācijas un profesionāļu pienākums ir dot ļoti precīzu un skaidru šo kredītu aizņemšanās grafiku, termiņus, parādu segšanas nosacījumus un tā tālāk.

Ko es ar to gribu teikt? Es gribu teikt, ka vienkāršākais gadījums, ja mums tiešām ir profesionāli labi sagatavoti speciālisti, kuri, teiksim, pieņemsim, kā Lujāna kungs izteicās, ka viņam nepatīk šobrīd pašreizējais Rīgas pilsētas izpilddirektors. Acīmredzot, teiksim, Lujāna kunga partija nākošajās pašvaldību vēlēšanās var pavisam droši rakstīt iekšā savu profesionāli, kas tās lietas mācēs labāk atrisināt. Un arī tajā gadījumā, ja vēlēšanu iznākums būs labvēlīgs viņu partijai, tad arī šī attiecīgā profesionāļa pieaicināšana no jebkuras vietas Latvijā un varbūt arī ārpus robežām (to neaizliedz mūsu likumi) ir atļauta, un šajā ziņā šīs pašvaldību robežas pārkāpt mums nav nekādu problēmu.

Sarežģītāk, protams, ir jautājumā par to, ja ir tiešām profesionāls cilvēks, profesionāls politiķis, kurš it kā vēlētos nevis savās mājās piedalīties un aizstāvēt un domāt par to, kas viņa pašvaldībā notiek, bet viņam noteikti ir vēlēšanās tikt pie šī citas pašvaldības krēsla. Nu šajā gadījumā vajadzētu paskatīties uz divām varbūt tādām pašvaldības funkciju grupām.

Pirmkārt, tās ir tās tīri tehniskās funkcijas, par ko pašvaldība atbild. Tās vairāk ir saistītas ne tik daudz ar pašu cilvēka personību, cik ar viņa ģimeni, ar bērniem, ar vecākiem. Tas vairāk ir saistīts ar iespējām nodrošināt bērnudārzu, skolu, uzturēt kārtībā infrastruktūru, ielas apgaismojumu. Tāpat tas ir ģimenes brīvā laika pavadīšana, atkritumu izvešana un savākšana. Tātad tā ir tomēr vairāk tā rūpe, kas galvenokārt interesē nevis algotni, kurš ienācis uz mirkli attiecīgajā teritorijā, bet tā ir interese, kas ir cilvēkiem, kuri diendienā ir saistīti ar šīm konkrētajām lietām.

Un otra grupa no vissvarīgākajām funkcijām, kas ir jāveic pašvaldības politiķim, tas ir jālemj par budžetu. Vai, pareizāk sakot, tas ir — jālemj par naudu, kuru attiecīgās teritorijas iedzīvotāji, tātad — pilsoņi un arī iedzīvotāji — ir sametuši.

Šobrīd jūs zināt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokli mēs maksājam pēc dzīvesvietas, zemes nodoklis arī tiek maksāts tajā pašvaldībā, kuras teritorijā atrodas īpašums. Tāpēc es neesmu pārliecināts par to, vai cilvēkam no malas, kurš nav devis savu ieguldījumu šīs pašvaldības budžeta papildināšanā, būtu jādod tiesības lemt par citu naudu.

Tāpēc es arī nevaru atbalstīt priekšlikumus, kas attiecas uz to, ka mēs paplašinām, teiksim, deputātu tiesības kandidēt uz deputāta amatu tiem, kam ir pastāvīgā darbavieta. Es aicinu arī trešajā lasījumā padomāt varbūt par to, ka varam precīzāk iestrādāt redakcijā priekšlikumus, ka ir tiesības kandidēt par pašvaldības deputātu tiem, kuriem ir reģistrēts īpašums un kuri ir reģistrējušies kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji atiecīgajā teritorijā. Tādā veidā it kā noņemot šos Zundas kunga iebildumus par zināmu dzimtbūtnieciskumu un dodot šīs tiesības reģistrēties kā nodokļu maksātājam.

Starp citu, šī šistēma mums jau ir ieviesta, un ienākumu deklarācijas mums ir, teiksim, jāiesniedz, tā ka šeit mums problēmu nebūtu. Tādā veidā mēs tomēr nenojauktu šo pašvaldības principu, ievērotu sistēmu, jo otra mana pārliecība un arī mana pieredze ir tāda, ja mēs kādu lietu, kādu sistēmu pielāgojam atsevišķam cilvēkam, atsevišķai personai, tad ir pilnīgi skaidrs, ka agrāk vai vēlāk sabruks šī sistēma. Tāpēc es vēlreiz aicinu tātad balsot par deputāta Jirgena priekšlikumu un par komisijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs, LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu! Lamberga kungs, jūs izmantosit piecas minūtes?

A.Lambergs (LNNK, LZP). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es domāju, ka ir pienācis laiks, kad mēs sakārtojam, kādā veidā mēs izvedam vēlēšanas. Es domāju, kas ir jādara. Pirmkārt, ir jāveido vēlētāju saraksts. Katrā pašvaldībā ir jāveido vēlētāju saraksts. Un šis vēlētāju saraksts tiek veidots no tiem pilsoņiem, kuri ir tiesīgi vēlēt, tie, kuri dzīvo šajā pašvaldībā. Arī tādā veidā, tikai uz šīs pašvaldības posteņiem, var kandidēt tie pilsoņi, kuri atrodas šajā pašvaldībā. Nav vajadzīgs pasē iespiest mūsu dzīvesvietas, tas ir absolūti anarhiski un ir pārnesums no vecās komunistu sistēmas. Līdz ar to es aicinu noraidīt deputāta Urbanoviča priekšlikumu un pievienojos visiem Bunkša teiktajiem argumentiem. Lūdzu balsot pret Urbanoviča iesniegumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs ir pieteicies Juris Kaksītis, bet līdz pārtraukumam ir trīs minūtes. Kaksīša kungs, izmantosit?

J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribu runāt tikai par trim īsām lietām. Es domāju, ka šodien runāt par pierakstīšanu, tas ir nekorekti tādā nozīmē, ka šis pieraksta jautājums, tas ir vēl viens atribūts, kas nāk no pagātnes. Galu galā ir jādomā arī par to, ka nedrīkst liegt cilvēkam tiesības reģistrēties tur, kur atrodas viņa nekustamais īpašums, kas saistīts ar iespējām dzīvot. Šobrīd situācija joprojām ir tāda. Ja man ir dzīvoklis Rīgā, bet īpašums Jūrmalā, tad es savā īpašumā netieku piereģistrēts. Tas nav pareizi, un tādā gadījumā Bunkša kunga teiktais par to, ka, teiksim, pareizi, es arī Jūrmalā maksāju savus nodokļus, es jau ar Jūrmalu esmu saistīts tādējādi, ka man tur ir nekustamais īpašums, man ir tur zeme, varbūt man ir tur māja un viss pārējais, kādēļ tad liegt tādu iespēju tikai tādēļ, ka mums joprojām ir iepriekšējo gadu “bagāža”, ka ir jābūt pierakstam – un pierakstam tikai vienā vietā. Tā ka tas nav pareizi. Es domāju, ka tas, ja kāds cilvēks, kas ir pietiekami prestižs šajā vietā, kur viņš dzīvo, jo tā ir mana piespiedu... valsts mani ir piespiedusi dzīvot tur, kur esmu pierakstīts, un nevis dzīvot tur, kur es vēlos un varu būt.

Valsts man ir liegusi iespēju reģistrēties sava īpašuma atrašanās vietā. Un tas, manuprāt, ir nepareizi. Tātad šīm tiesībām dzīvot tur, kur ir mans īpašums, kur ir mana māja, es varu arī būt saiknē ar šo teritoriālo vienību. Un līdz ar to arī tur es varētu realizēt savas tiesības – gan pasīvās, gan aktīvās – pēc savām iespējām un vēlēšanās. Tādēļ es domāju, ka šis priekšlikums par izslēgšanu pirmajā lasījumā nebūtu atbalstāms. Taču es esmu iestājies arī par to, ka uz trešo lasījumu ir jāatrod pareizāks šī panta, šīs problēmas risinājums, atbilstoši tai situācijai, kāda reāli šobrīd ir mūsu valstī. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Līdz pārtraukumam ir viena minūte. Turpināsim debates pēc pārtraukuma. Vārdu paziņojumam lūdz Oļģerts Dunkers. Lūdzu!

O.Dunkers (TKL). Godājamie deputāti! Pagājušajā sēdē tika laists apkārt papīrs ar aptauju par ēdnīcas darbu. Pie kā viņš, lūdzu, palika? Šo papīru Mārim Rudzītim lūdzu atgrieziet atpakaļ.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēsimies! Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Lūdzu rezultātu!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre). Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Alfreds Čepānis, Imants Daudišs, Gunta Gannusa... zālē, Edvīns Inkēns, Jānis Jurkāns, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Odisejs Kostanda, Jānis Priedkalns, Jānis Urbanovičs, Roberts Zīle... zālē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 40 deputāti. Lūdzu zvanu!

Lūdzu, reģistrēsimies vēl vienu reizi! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Deputāti, lūdzu, reģistrējieties! Lūdzu, rezultātu! Zālē ir 61 deputāts. Turpinām sēdi! Godātie deputāti! Mēs izskatām priekšlikumus, kas ir mūsu izskatāmā dokumenta 4.lapaspusē. Konkrētie priekšlikumi — 8.pantā 13.priekšlikums, deputāta Aigara Jirgena priekšlikums.

Debatēs pieteikušos deputātu vairāk nav. Debates slēdzam. Lūdzu, komisijas vārdā – Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Par Latvijas parlamenta, Saeimas, deputātu var tikt ievēlēts Latvijas Republikas pilsonis. Kādēļ šāda norma? Tādēļ, lai par augstāko likumdevēju varētu kļūt tikai tāda persona, kurai ir ilgstoša saikne ar Latviju. Līdzīgi ir ar pašvaldībām. Par pašvaldību deputātu, par attiecīgās pašvaldības deputātu, mūsuprāt, tas ir, komisijasprāt, var kļūt tikai tāds pilsonis, kuram ir zināma saikne, kas nodrošina informētību, pirmkārt, par to, kas notiek attiecīgās pašvaldības teritorijā. Nevar ievēlēt par pašvaldības deputātu personu, kurai nav šīs saiknes. Mūsuprāt, 12 mēnešu šis nodzīvošanas jeb pieraksta cenzs nodrošina šādu saikni. Šādas normas ir arī citu valstu likumos, tādēļ arī komisijas vairākums atbalstīja Aigara Jirgena viedokli – saglabāt spēkā esošo redakciju.

Sēdes vadītājs. Tā kā deputāti izteica arī citus priekšlikumus, godātie kolēģi, 13. un 14.priekšlikums — deputāta Aigara Jirgena priekšlikums un frakcijas “Latvijai” priekšlikums – ir analogi. Līdz ar to mēs tos varam izskatīt kopumā. Kā viens, tā otrs ierosina izslēgt pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 1.pantu. Komisijas priekšlikums ir – atbalstīt. Lūdzu deputātus izteikt savu viedokli balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 4, atturas — 11. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Nākošais ir deputātu Bekasova, Golubova, Deņisova, Staša un Kalnbērza priekšlikums. Kolēģi ierosina neparedzēt likumā nekādu nodzīvošanas, strādāšanas vai arī kādu citu cenzu, bet ierosina samazināt tātad gadu skaitu, kāds būtu nepieciešams eventuālajam kandidātam no 21 gada uz 18 gadiem. Šo priekšlikumu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies... Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Šinī gadījumā varbūt pat nav obligāti atbalstīt šo priekšlikumu. Var vēlāk atbalstīt arī Vītola kunga priekšlikumu, bet tomēr mums būtu jāapdomā tas, ka no 18 gadiem var aktīvi piedalīties politiskā dzīvē un nav jāpārliek šī latiņa uz 21 gadu. Un es domāju – jo jaunatne ātrāk un aktīvāk iekļausies politiskajā darbībā un dzīvē, jo tas būs visai sabiedrībai labāk. Nevis tas, ka mēs šinī gadījumā nedaudz turamies, mēģinām vismaz pašvaldību līmenī turēties pie anahronisma un sākt tikai no 21 gada. Un tādēļ es piedāvāju – vai nu Vītola kungu, vai arī šinī gadījumā šo priekšlikumu tomēr atbalstīt, jo šeit tas būtu tikai normāli, un jaunatnes aktivizāciju politiskajā sfērā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā runāt nevēlas.

Lūdzu, balsosim par deputātu Bekasova, Golubova, Deņisova, Staša, Kalnbērza priekšlikumu — izteikt likuma 8.pantu šādā redakcijā: “Domē (padomē) var ievēlēt pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir sasniedzis 18 gadu vecumu...” un tā tālāk. Tas ir starp 14. un 15.priekšlikumu. Šeit nav numerācijas. Deputātiem ir skaidrs, par ko mēs balsojam? Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 32, atturas — 14. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. Ļoti līdzīgs ir deputāta Urbanoviča priekšlikums, tas ir 15., tikai atšķirībā no iepriekš nobalsotā Urbanovičs neparedz nekādus ierobežojumus, atskaitot tos politiskos, kas ir 9.pantā, bet paredz tātad šo vecuma cenzu — 21 gada vecumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Iebildumi par komisijas viedokli nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk ir deputāta Māra Vītola priekšlikums, kurš ierosina saglabāt spēkā esošā likumā paredzētos cenzus, bet mainīt tikai un vienīgi vecuma cenzu. Komisija šo noraidīja.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Es tiešām lūdzu jūs šeit veltīt uzmanību tam, ko vēlos sacīt, jo tas tieši skar jauniešu līdzdalību politikā un jaunu cilvēku līdzdalību politikā. Daudzkārt ir dzirdēts un runāts, kam arī var piekrist, ka jaunatne ir kūtra uz iesaistīšanos politikā. Kūtra uz politisku līdzatbildību un politiskas atbildības uzņemšanos, un tam ir vairāki iemesli. Protams, viens, ka partijas varbūt, no vienas puses, nespēj pietiekami aktīvi formulēt savus politiskos mērķus, no otras puses, tās ir intereses, kas šajā vecumā varbūt ir citādākas, tā ir vērtību orientācija, kas ir citādāka, un diemžēl arī viens cits iemesls, ka gan partijas, gan šīs politiskās varas līmenis, kaut arī pats zemākais, nav tik brīvi pieejams šiem jauniešiem, kuri varbūt vēlētos aktīvāk iesaistīties politikā. Tas ir tradicionāls ceļš, ka jauns cilvēks ienāk politikā caur kādu no politiskajām partijām, un politiskās partijas ir tas kanāls demokrātiskā sabiedrībā, caur ko jaunus cilvēkus ir iespējams iesaistīt uz līdzatbildību demokrātisku jautājumu izšķiršanā. Ja mēs neradām pietiekami plašas iespējas cilvēkiem līdzdarboties politikā caur partijām, ja mēs viņus izspiežam no šī politiskā, demokrātiskā ceļa, viņi meklē citus ceļus. Viņi meklē protesta formas, viņi meklē demonstrāciju formas, kur izpausties politiskā veidā un protesta formā. Mans mērķis būtu radīt pieejamāku jauniem cilvēkiem iekļūšanu partijās un arī iekļūšanu zemākajā varas līmenī, jo esmu pārliecināts, ka politikā jāuzsāk ir darbs, jāuzsāk darbs no zemākā līmeņa — pašvaldības, tieši šeit iegūstot pieredzi, iegūstot šeit politiska darba iemaņas un pēc tam vēlāk uzsākot darbu varbūt augstākos varas līmeņos. Šādai būtu jābūt šai shēmai. Diemžēl pieredze liecina, ka arvien vairāk jaunatne izmanto tieši šīs alternatīvas līdzdalības formas, protesta formas, demonstrācijas formas, kuras nenes iekšēju atbildību un nemāca jauniešus pietiekami atbildēt, uzņemties atbildību par sevi, par savu ģimeni, par savu valsti. Mēs redzam, ka šī vērtību orientācija ir deformēta, ka jaunieši šādā veidā nespēj izšķirties par to, kas ir vērtīgs, kas nevērtīgs, kā šajā pasakā, kur cilvēks, izvēles priekšā likts starp misiņu un zeltu, izvēlas svarā smagāko, nevis vērtīgāko metālu. Tā ir šī problēma, šīs atbildības, iniciatīvas atstāšanas jautājums. Nav jau šobrīd jautājums par to, ka šie vēlēšanu rezultāti šiem cilvēkiem varētu būt veiksmīgi, bet jautājums ir par to, lai partijām būtu iespējas viņus iekļaut šajos sarakstos, lai viņi ienāktu šajā politiskajā apritē un lai viņš tur, strādājot pie šīm vēlēšanām, saprastu, kādi ir mērķi pašvaldību darbam, lai tādā veidā viņi izjustu atbildību kaut vai par šo varas zemāko līmeni un lai tie spētu iesaistīties, iemācītos diskutēt ar iedzīvotājiem, runāt, pasniegt sevi, prakse un pieredze ir tā, kura pat pie neveiksmīga rezultāta noderēs šiem cilvēkiem nākamajās vēlēšanās, kur varbūt viņi, šo pieredzi uzkrājuši, varēs izmantot, lai nākamie vēlēšanu rezultāti viņiem būtu veiksmīgi. Vienā lielā daļā valstu šis vecuma cenzs ir vienāds gan pasīvām, gan aktīvām vēlēšanu tiesībām. To var sacīt arī par Skandināvijas valstīm, un arī mūsu partijā ir cilvēki, kuri ir sasnieguši 19—20 gadu vecumu, un jautājums ir tāds, vai šajos 20 gados, 19 gados mums tomēr nevajadzētu radīt iespēju viņiem mēģināt. Mēģināt parādīt sevi, mēģināt iemācīties politiski argumentēt, domāt un uzņemties atbildību caur politisku organizāciju, kas ir labākais politiskās līdzdalības ceļš demokrātiskā sabiedrībā. Tādēļ es lūdzu jūs izdarīt drosmīgu soli šodien, progresīvu soli un darīt pieejamu šo zemāko pašvaldību politisko līmeni jau agrākā vecumā. Paldies par uzmanību, es ļoti lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk deputāti debatēs... Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Man būtu tieši pretējs priekšlikums — noraidīt deputāta Vītola iesniegto priekšlikumu. Un diezgan dīvaini mums uz šodienu sanāk. Tuvākajā laikā, tuvāko divu nedēļu laikā, mēs izskatīsim trešajā lasījumā likumprojektu “Par obligāto militāro dienestu”. Un vecuma cenzs šajā likumā ir paredzēts — 19 gadi. Uzskatot, ka mēs nevaram iesaukt armijā nenobriedušus jauniešus. Tas ir arguments. Tagad ir ļoti dīvaini klausīties, ka 18 gadu vecumā, tātad gadu vēl pirms tā laika, kad viņam jāpilda savas saistības ar valsti, viņš varētu būt ievēlēts kādā pagasta pašvaldībā. No vienas puses, tas liekas dīvaini. Runājot par atsevišķu jauniešu politisko izpausmi. Es atvainojos, nekas netraucēja Vītola kungam, kad jau viņš bija šeit arī deputāts, sarīkot studentu piketu šeit pie parlamenta, un pats viņš arī visus tos procesus izprovocēja. Un es domāju, ka jaunietim, pirms viņš iesaistās šajos politiskajos procesos, ir jāsaņem kaut kāda dzīves pieredze, un tāpēc mans priekšlikums ir noraidīt deputāta Vītola priekšlikumu, un lai paliek vecuma cenzs — 21 gads. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Anta Rugāte, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte. Lūdzu!

A.Rugāte (LZS, KDS, LDP). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Es arī lūgtu jūs tomēr pārdomāt pirms šī balsojuma, un tomēr gribētu aicināt neatbalstīt šo priekšlikumu ar šādu motivāciju. Ne jau tādēļ, ka es gribētu par katru cenu iebilst Māra Vītola, deputāta un Kristīgo savienības, biedra argumentiem par to, ka jauniem cilvēkiem ir jāiesaistās politikā un viņiem šī politiskā pieredze ir jāiegūst. Mans arguments ir tāds, ka tad, ja jautājums saistās ar izlemšanu, tātad ar viedokļa uzklausīšanu, ar viedokļa pamatojumu, ar viedokļa izsvērumu un tātad nolēmumu par citu cilvēku interesēm, tad ir jābūt kādai zināmai zināšanu bāzei, zināmai pieredzei, tā var būt lielāka vai mazāka, mums pieņemamāka vai mazāk pieņemama, bet taču tai ir jābūt. Un šajos pēcskolas gados, kad jaunietis tikai apgūst savu zināšanu krājumu ar pilnīgi orientētu apzinīgu izvēli savā noteiktajā profesijā vai interesē, tostarp arī politikā, tikmēr, kamēr jauns cilvēks veido savu izpratni un filozofiju par dzīvi, par tās vērtībām un cenšas to arī apliecināt gan tīši, gan arī netīši ar savu dzīves veidu, tas ir tas laiks, kurā mēs pamanām kādu, kurš varētu aizstāvēt mūsu intereses, varētu pārstāvēt iedzīvotāju intereses, un tieši tādēļ, ka tas ir šajā vietējā pašvaldībā, kurā lemšana ir turpat starp mums pašiem, kur mēs savu vietējo varu arī veidojam, ir tas atbildības mērs, ar kuru vajadzētu rēķināties. Un tomēr tikai tad, kad jau šī pieredze ir uzkrāta, tad doties uz šīm lēmējinstitūcijām. Un pašvaldību darbs diez vai ir tā labākā bāze pieredzes uzkrāšanai, savu viedokļu apliecināšanai vai arī sava dzīvesveida demonstrēšanai.

Šķiet, ka tieši profesijas izvēle un tas, ka sabiedrība un apkārt esošie pamana un atzīst šī jaunā censoņa idejas un politiskās spējas, būs tas izšķirošais, kas tad arī viņu novedīs pie politiski aktīvas darbības, nebūt ne pensijas vecumā, bet gan tieši optimālajā laikā, tad, kad viņa zināšanas būs sasniegušas noteiktu līmeni un viņa prakse būs pierādījusi viņam pašam iespējas un neiespējas vienoties vai pieņemt lēmumu citu labā. Lūk, šis ir tas kritērijs, kura dēļ es gribētu aicināt neatbalstīt šo vecuma paaugstinājumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Kolēģi, man ir jūs jāinformē tādā gadījumā. Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojošu desmit deputātu iesniegumu: “Ierosinām saīsināt uzstāšanās laiku debatēs līdz 5 minūtēm, runājot pirmo reizi, un divām minūtēm, runājos otro reizi jautājumā “Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. Lūdzu zvanu! Deputāti “par” vai “pret” runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu, izteiksim savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 7, atturas — 5. Priekšlikums pieņemts. Lūdzu, Imants Liepa, frakcijas “Latvijai” deputāts.

I.Liepa (TKL). Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Šis ir atkal viens no tādiem diskutējamiem jautājumiem, un nevar nepiekrist domai, ka ir ļoti labi pamodināt jaunatni un iesaistīt viņu politiskās aktivitātēs. Visu mūžu strādādams ar studējošo jaunatni, es varu to apliecināt no tīras sirds. Taču es nevaru piekrist šajā gadījumā domai reducēt šo vecumu no 21 gada līdz 18 gadiem. Kāpēc? Šeit ir divi aspekti. Pirmais — mēs zinām, ka jaunatnei piemīt maksimālisms, un lēmumu izsvērt, pārdomāt, lēmuma pieņemšanā šis maksimālisms dažkārt nodara lielu... pielaiž lielas kļūdas. Otrkārt. Šajā vecumā vēl nav pietiekošas dzīves pieredzes, lai nepakļautos, teiksim, provokācijām, nepakļautos ietekmei no citu puses un lai paliktu savu uzskatu ietvaros un aizstāvētu šos savus uzskatus. Un par to vislabāk liecina aizvadītais studentu pikets pie Saeimas nama. Mēs ļoti labi zinām, kā tas beidzās, ar kādām provokācijām. Un ne jau studenti tur vainīgi, bet vainīgi ir šī piketa organizētāji, kas gan to organizēja, bet aizmirsa, ja reiz kaut ko organizē, tad par norises kārtību ir jāatbild no “ā” līdz “z”. Šajā gadījumā pilnīgi tas nebija redzams, un te jau nav runa par studentiem, organizēja vecāki cilvēki nekā 18 gadu vecumā un aizmirsa šo ļoti svarīgo momentu, kur nu vēl 18 gadu vecumā.

Tālāk — vai ievēlēšana pagasta pašpārvaldēs būtu politiski aktivizējošs moments? Manuprāt, vairāk tas ir administratīvi aktivizējošs amats, jo pagasta pašpārvaldes ne tik daudz nodarbojas ar politisku lēmumu pieņemšanu, cik ar administratīvu jautājumu risināšanu. Un šeit nav virzīts viss uz politiskām aktivitātēm, bet gan uz tīru administrēšanu. Turklāt politiskās aktivitātes nebūt netiek izslēgtas, jo nevienam jaunietim, sākot jau... pat nesasniedzot vēlēšanu vecumu, ir iespējams piedalīties dažādās partijās. Un šodien partiju mums ir tik daudz, ka grūti pat orientēties. Lūdzu, orientējies, kurā partija gribi darboties, un darbojies no visas sirds. Tā ka es aicinu noraidīt šo Māra Vītola priekšlikumu, palikt pie iepriekšējā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slē-dzam. Komisijas vārdā runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsojam par deputāta Māra Vītola priekšlikumu — aizstāt likuma 8.pantā vārdus “divdesmit viena gada” ar vārdiem “astoņpadsmit gadus”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 32, atturas — 12. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. 17. priekšlikums. Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības frakcijas deputāti ierosina noteikt, ka kļūt par pašvaldību deputātu var persona, kura sasniegusi 21 gada vecumu, ja viņa ir attiecīgās pašvaldības teritorijā, viņai ir dzīvesvieta vai darba vietas, vai arī šajā teritorijā atrodas likumā noteiktā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums. Komisija šo priekšlikumu noraidīja tādēļ, ka tas ir kombinēts kopā ar pastāvīgo dzīves vietu, nevis pieraksta vietu, tātad nevis pieraksta vietu 12 mēnešu garumā attiecībā par to, ka būtu tiesības kandidēt tajā pašvaldībā, kurā ir reģistrēts likumā noteiktā kārtībā nekustamais īpašums, komisija konceptuāli atbalstīja, un uz trešo lasījumu tas varētu tikt iestrādāts attiecīgajos pantos, par ko runāja arī deputāts Kaksīša kungs.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, ir tikai neliela problēma, jo šis priekšlikums ir sekojošs: “Izteikt pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 1.pantu.” Mēs esam pieņēmuši lēmumu viņu izslēgt, un tātad praktiski šis pants, šis priekšlikums nav balsojams. Un mēs esam izslēguši, sākotnēji atbalstot deputāta Jirgena un frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — izslēgt pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 1.pantu. LZS, KDS un LDP frakcija ierosina izteikt pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 1.pantu šādi.

Šis priekšlikums nav balsojams, jo pirms tam mēs esam šā panta 1. daļu izslēguši pirmajā lasījumā. Lūdzu, turpinām!

J.Lagzdiņš. Spēkā esošā likuma 9. pants uzskaita tos ierobežojumus, kādi ir attiecināmi uz personām, kuras vēlas kandidēt pašvaldību vēlēšanās. Ir grupas deputātu — Eniņa, frakcijas “Latvijai”, Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un deputāta Pēterkopa — ierosinājums izslēgt pirmā lasījumā pieņemto 2. pantu, kas savukārt izslēdza no spēkā esošās redakcijas to ierobežojumu, kas neļāva pieteikt par deputātu kandidātiem personas, kuras ir bijušas drošības komitejas, drošības iestāžu štata vai ārštata darbinieki. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija noraidīja tādēļ, ka atbalstīja deputāta Jirgena priekšlikumu, tātad priekšlikumu Nr. 22, jo šis priekšlikums paredz noteikt domju, padomju deputātu kandidātiem analogus ierobežojumus, kādus Saeimas vēlēšanu likums paredz Saeimas deputātu kandidātiem. Ja mēs atstātu spēkā esošo redakciju, tad šie ierobežojumi būtu attiecībā uz sadarbību ar Valsts drošības komiteju pašvaldību deputātiem stingrāki nekā tātad Saeimas deputātiem, un tas nebūtu taisnīgi. Tādēļ komisija atbalstīja Aigara Jirgena priekšlikumu, par ko mēs arī debatēs runāsim brītiņu vēlāk.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs... Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Man ir priekšlikums deputāta Jirgena iesniegtos priekšlikums balsot pa daļām.

Sēdes vadītājs. Jā... Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts.

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti! Es lūgtu jūs atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — izslēgt šo attiecīgā likumprojekta pantu, lai līdz ar to mēs panāktu to, ka šiem bijušajiem VDK ziņotājiem nav tiesību kandidēt vēlēšanās un arī citām kategorijām, un pēc tam jautājumus, kas attiecas uz to, lai šos nosacījumus saskaņotu ar tiem nosacījumiem, kas attiecas uz Saeimas deputātiem, to varētu risināt arī uz trešo lasījumu. Bet tagad es uzskatu, ka tas ir pats svarīgākais šeit šobrīd — panākt šīs principiālās normas izslēgšanu. Es aicinātu deputātus atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk debatēs pieteikušos deputātu nav. Debates slēdzam. Lūdzu komisijas vārdā. Komisijas vārdā runāt nevēlas. Godātie deputāti! Tad vispirms mums ir jābalso deputāta Eniņa, frakcijas “Latvijai”, LZS, KDS, LDP frakcijas un deputāta Normunda Pēterkopa priekšlikums, kur visi viņi ierosina izslēgt pirmajā lasījuma pieņemtā likumprojekta 2. pantu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 9, atturas — 12. Priekšlikums pieņemts.

J.Lagzdiņš. 22. priekšlikums. Deputāts Aigars Jirgens ierosina izteikt vēlēšanu likuma 9. pantu analogā redakcijā, kāds ir Saeimas vēlēšanu likumā, nosakot analogus ierobežojumus personām, kuras sadarbojušās ar Valsts drošības komiteju, kā arī paredzot salīdzinājumā ar spēkā esošo likumu aizliegumu kandidēt personām, kuras pēc 1991. gada 13. janvāra darbojušās PSKP, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē un tā tālāk, jūs, godātie kolēģi, redzat no piedāvātā panta 6. apakšpunkta redakcijas.

Sēdes vadītājs. Godātais Lagzdiņa kungs! Man ir ļoti jāatvainojas, bet atbilstoši mūsu pirmajam balsojumam deputāta Jirgena priekšlikums ir — izteikt pirmā lasījumā pieņemtā likumprojekta 2. pantu, ko mēs nupat kā izslēdzām ar savu balsojumu. Es domāju, ka deputāti varēs iesniegt priekšlikumus uz trešo lasījumu, bet pašlaik viņš vienkārši nav balsojams.

J.Lagzdiņš. 23. priekšlikums. Deputāts Aigars Jirgens ierosina nedaudz grozīt pirmā lasījumā pieņemtā likumprojekta 3. pantu, un proti, sadalīt šo pantu vairākās daļās, 3. pantā nosakot, ka... ieviešot tādu vispārēju normu, ka domes, padomes vēlēšanas sagatavo attiecīgās vēlēšanu komisijas. Šo deputāta Jirgena priekšlikumu atbildīgā komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 24. priekšlikums. Deputāts Aigars Jirgens ierosina izslēgt... tātad no spēkā esošā likuma redakcijas 13. pantu. Šis priekšlikums ir pieņemts. Skatīt komisijas piedāvāto 5. panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 25. priekšlikums. Deputāts Aigars Jirgens ierosina izslēgt no spēkā esošās likuma redakcijas 14. pantu. Skatīt iepriekšpieņemto... komisijas piedāvāto 5. panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs nevēlas runāt. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Tagad mēs esam nonākuši, manuprāt, pie svarīgākās konceptuālās lietas Pašvaldību vēlēšanu likumā, un tas ir jautājums par to, vai dot tiesības visu līmeņu domju, padomju vēlēšanās deputātu kandidātu sarak-stus iesniegt arī vēlētāju apvienībām, vai atstāt spēkā esošo redakciju, vai izdarīt kā-das citas korekcijas. Par šo 15. pantu ir iesniegti 17 deputātu un frakciju priekšlikumi.

Pirmo priekšlikumu iesniedza... vispirms es atgādināšu, kāda ir spēkā esošā norma. Tātad spēkā esošais likums nosaka, ka pirmā līmeņa, tātad zemākā līmeņa, domju, padomju vēlēšanās, tas ir, pagastu un rajonu pilsētu pašvaldību vēlēšanās, var kandidātu sarakstus iesniegt kā politiskas partijas, tā vēlētāju apvienības. Savukārt augstākā līmeņa — rajonu un republikas pilsētu domju, padomju — vēlēšanām kandidātu sarakstus var iesniegt tikai un vienīgi politiskas partijas vai to apvienības, vai arī vairākas politiskas partijas kopīgi vienu sarakstu.

Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu frakcijas deputāti ierosina izdarīt šādu grozījumu, nosakot, ka visu līmeņu, tajā skaitā arī pagastu padomju, vēlēšanām kandidātu sarakstus var iesniegt tikai un vienīgi politiskas partijas, un tāds ir priekšlikums — 26 . — visā likuma tekstā izslēgt vārdus “vēlētāju apvienība”. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Šis tiešām ir ļoti svarīgs jautājums, varētu teikt, viens no galvenajiem šajā likumā. Tātad runa ir par to, vai mēs ejam pa to ceļu, kad veidojam sakārtotu sabiedrību, kurā pakāpeniski politiskajā spektrā savu vietu noteikti ieņem politiskas partijas, kuras atbild par tiem cilvēkiem, kuri darbojas arvien vairāk vispirms lielajās pilsētās un pēc tam mazākās. Tātad, ja mēs izslēdzam vispār vēlētāju apvienības šodien, tas, pēc manām domām, būtu drusku pārsteidzīgi šinī brīdī, jo dabīgi, ka nevar prasīt katrā pagastā un katrā mazā pilsētiņā, lai tur visur būtu izveidojusies kaut kāda pietiekoši stabila sistēma, kura nodrošinātu cilvēku ar noteiktiem politiskiem uzskatiem, pārstāvniecību. Bet es kategoriski aicinu, kolēģi, atbalstīt to priekšlikumu grupu, kura skar 15. panta 1. daļas, kura pieņemta pirmajā lasījumā, izslēgšanu. Jo ko nozīmē — vēlētāju apvienības var iesniegt deputātu sarakstus lielajās pilsētās. Kas tad būs? Kas tie būs vispār par iesniedzējiem? Trīs, četri vīri sanāks kopā, savāks savu netīro naudiņu un ļoti vienkārši to varēs atmazgāt, izmantojot visu šo vēlēšanu sistēmu. Ko viņi pārstāvēs? Tā būs cīņa par vietām atsevišķiem cilvēkiem. Lielajās pilsētās pašvaldībās viņi varēs risināt kaut kādu grupu intereses. Ja mēs gribam, lai mums pakāpeniski ieviešas kaut kāda kārtība, tad nekādā gadījumā mēs nedrīkstam šādiem absolūtiem gadījumu veidojumiem uzticēt iespēju cīnīties par vietām lielo pilsētu pašvaldībās. Tāpat šodien sabiedrībā ir pietiekoši liels jūklis. Un ja mēs vēl sadrumstalojam sabiedrību, dodam iespēju šādām vēlētāju apvienībām veidot vēl kaut kādus sarakstus, sauciet viņus vismīļākajos vārdos par “Maijpuķīti” vai par “Tālavas bundzeniekiem”, sauciet, kā gribat, bet aiz šiem vārdiem nebūs nekas cits kā dažu cilvēku tiešā personiskā ieinteresētība. Ja mēs šeit, Saeimā, tomēr pārstāvam, nu es tā gribētu cerēt, pieteikoši nopietnus politiskos spēkus, tomēr partijas, kas vēlas, lai tām būtu saglabāts noteikts atbalstītāju loks, šeit šī sadarbība ar vēlētājiem balstās uz kaut kādiem noteiktiem politiskiem, nacionālajiem, citiem principiem, veidojas kaut kāda struktura. Un šajā struktūrā mēs gribam ielaist iekšā gadījuma cilvēkus, kuri sajauks visu šo spektru un kuriem nav faktiski nekādas nopietnas politiskas pārlie-cības, nekādas nopietnas kopdarbības kā tikai personisko interešu apmierināšana.

Tāpēc es, cienījamie kolēģi, nevarēdams atbalstīt priekšlikumu, kurš varbūt nākotnē būs ļoti svarīgs, tātad priekšlikumu, kur ir ieteikts visā likuma tekstā izslēgt vārdus “vēlētāju apvienības”, šodien mēs neesam tam gatavi, bet es tomēr aicinātu arī šī priekšlikuma iesniedzējus un arī pārējos kolēģus atbalstīt nākošos visus priekšlikumus, kuri runā par pirmā lasījumā pieņemtā likumprojekta 4. panta izslēgšanu. Tas ir arī tāpēc, lai mēs kaut cik cienītu šeit sevi, jo arī šeit mēs cenšamies pārstāvēt tomēr noteiktu politisku partiju programmas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk debatēs runās Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamais Saeimas Prezidij, cienījamie kolēģi! Tā nu ir iznācis, ka laikam viens runā “pret”, otrs runās “par”. Man gribētos oponēt Dobeļa kungam. Šķiet, ka jebkurš kaut cik sevi cienošs politologs gribētu atzīmēt, ka Latvijā runāt par politiskām partijām, politisko partiju sistēmu ir daudz par ātru. Pagaidām vēl arvien tās ir interešu grupas, kas sevi sauc par partijām. Līdz ar to es gribu atgādināt vienu konkrētu piemēru. Un ņemšu, protams, to pašvaldību, kuru es pārzinu vislabāk — Rīgas Domi. Gribu atgādināt visiem cienījamajiem klātesošajiem, ka, vēlot Rīgas Domi, toreiz vēl šāds strikts likums nebija ielikts. Un apvienība “Saimnieks”, ienākot šajā Rīgas Domē kā otrs lielākais spēks, tik tiešām spēj pierādīt to, ka praktiski risina tos jautājumus, ko šodien nespēj risināt domes pozīcija.

Piemērs. Būtiskākais, kas Rīgas iedzīvotājus interesē attiecībā uz Rīgas pašvaldību, ko sauc par Rīgas Domi, ir siltumtarifu atrisināšanas problēma. Un šķiet, ka tikai Jānis Karpoviča kungs pa īstam grib piestrādāt pie šī jautājuma. Tas ir atsevišķs piemērs. Bet man gribas pateikt, ka mēs šeit no tribīnes gribam proponēt domu, ka Latvijas pašvaldību vēlētājs, tātad — Latvijas pilsonis, nespēj neko izvērtēt. Tāda pamuļķīša loma ir atstāta. Jeb kā pašreiz ir moderni teikt — trešā tēva dēla loma. Ja jau būs tādi cilvēki, kuri sametīsies kopā, lai atmazgātu kaut kādu netīro naudu, jautājums tikai, kādā veidā caur pašvaldību vēlēšanām to var izdarīt? Tad, protams, vēlētājs to neatšifrēs, un viņš nobalsos par XYZ apvienību, nevis par sev zināmiem cilvēkiem, kas tiešām rūpēsies kā pašvaldību domes loceklis par pašvaldību iedzīvotāju labklājību. Nenopietni, Dobeļa kungs!

Man liekas, ka šodien, lai nebūtu monopolizācija notikusi, ka tikai tās partijas, kuras sevi ir pasludinājušas par “īstenajām”, par visām es runāšu, ne par vienu atsevišķi, pilnīgi noliegtu jaunu vēlētāju apvienību rašanos, kas tiešām būtu spējīgas uzvarēt vēlēšanās, jo uzvarēt varēs tikai tie, kas šodien pierādīs īstenas rūpes par saviem pašvaldību iedzīvotājiem.

Ne mazākās pārliecības man nav, ka šodien šādas apvienības nespētu rasties. Paklausieties tautas balsi, ka viņi vēlas izmaiņas vēlēšanu likumā, lai no visiem partiju sarakstiem varētu izvēlēties sev tīkamākos kandidātus. Kāpēc tādā gadījumā mēs gribam noliegt, ka paši iedzīvotāji rada šādas vēlēšanu apvienības. Mēs gribam strādāt pret Latvijas pilsoņu vēlmi. Tas, man šķiet, nebūtu Saeimas cienīgi.

Līdz ar to es ierosinu atbalstīt komisijas viedokli un noraidīt LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāts Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts).Cienījamie kolēģi! Daļēji varētu piekrist Dobeļa kungam, kurš runā par politizētajām pašvaldībām, kur vienreiz ir jāieliek un jāparāda partijām īsti sava vieta un savi darbības principi un jāuzliek politiskais lozungs uz mājas jumta vai apkures vietā jāpiedāvā kopotie raksti ar atsevišķu politiķu garadarbiem. Bet šajā gadījumā es vairāk te domāju par citu lietu. Kas notiks laukos, kas notiks daudzajos miestiņos, kuros diemžēl ne cienījamo Vidiņa kungu, ne Dobeļa kungu, ne mani, ne kādu citu arī nepazīst. Un pie reizes viņiem tur nav varbūt neviena pārstāvja, vai ir viens ceļu pārstāvis uz visu miestiņu. Rodas jautājums: kā tad tas miestiņa pārstāvis organizēs tur to vēlēšanu kampaņu? Tādēļ daudz loģiskāk un pilnīgi saprotami ir, ja kādā miestiņā izveidojas savs vēlētāju saraksts, kurā ir jautājums, teiksim, nost pagastveci! Jeb Rīgā, es nebrīnītos arī, ka parādītos vēlētāju saraksts, kurā būtu “Rīgai siltumu!” Patiešām, ja tajā sarakstā ieies profesionāļi, kuri varēs atrisināt tās problēmas, ko nespēj ne “Tēvzemei un Brīvībai”, ne LNNK, kāpēc tāds saraksts nevarētu balotēties, un varbūt no tā būtu daudz lielāka jēga nekā no politizētā Dobeļa kunga un pārējiem kompanjoniem, kuri māk skaisti runāt, bet reālās rīdzinieku problēmas nerisina. No tāda saraksta būtu daudz lielāka jēga rīdziniekiem nekā no tā, ka kārtējo reizi kāds patērgātu no Rīgas Domes tribīnes par ļaunajiem nepilsoņiem. Es domāju – no tā nevienam siltāk nepaliek, izņemot pašu runātāju.

Tādēļ šādi saraksti, it sevišķi reģionos, ja dikti gribas, tad jāatdala ir divi. Labi, nodalām lielās pilsētas nost, lai tur paliek tās politiskās grupas un partijas visas, bet reģionos, ir jābūt reālistiem, mazā miestiņā nav nekādas partijas šodien. Viņas ir vai nu sen izmirušas, vai arī tur nenāk tie cilvēki – vēlētāji. Un, ja tur, protams, būs vēlētāju apvienība, tad es domāju, ka nav ko baidīties cienījamiem kolēģiem no partijām. Protams, patīkami, ka šodien tādu aktivitāti parāda mūsu cienījamie “taurētāji”, kas māk ļoti skaļi kliegt, bet ar to domāšanu bieži vien ir grūtāk. Tādēļ, cienījamie kolēģi, pieņemsim ar loģiku, nevis šajā gadījumā ar emocijām, es vēlreiz saku, ja vajag, tad vajag nodalīt lielās pašvaldības, bet mazajā pašvaldībā gaidīt kaut kādas partijas ir vairāk nekā smieklīgi, it sevišķi šodien un tuvākajā laikā. Un, ja mēs gribam caur to nobloķēt pašvaldības vēlēšanas, nu tad mēs varam to ļoti vienkārši izdarīt, tikai ir jautājums, uz kā dzirnavām šie kungi lēja ūdeni?

Sēdes vadītājs. Paldies! Anna Seile, LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāte. Lūdzu!

A.Seile (LNNK, LZP).Godātais sēdes vadītāj un cienījamie deputāti! Es ierosinu turēties pie tās kārtības, kāda bija iepriekšējās vēlēšanās. Tātad mazajos pagastos piedalās gan vēlēšanu apvienības, gan visādas citas organizācijas pēc savas brīvas izvēles. Bet lielajās republikas pilsētās ir cita kārtība. Ir jāredz, vai iepriekšējā partija, kas ir bijusi pie varas, ir labi strādājusi un vai to grib vēlēt otrreiz. Jo var notikt tā, ka atsevišķi cilvēki saveido šīs vēlētāju apvienības un otrreiz — zem cita nosaukuma, ar citu programmu, nevis tādu, kāda viņiem ir bijusi, iekļūst vadošajos šajā konkrētajā pilsētā. Tāpēc es aicinu zemnieku frakciju noņemt savu priekšlikumu, un tad mēs varēsim balsot par tālākajiem iesniegumiem, kur ļoti daudzi deputāti un veselas frakcijas ir ierosinājuši izslēgt vārdus “vēlētāju vienībās tikai lielajās republikas pilsētās”. Jo tik tiešām partijas izveidot visos pagastos savus vēlētāju sarakstus nebūs spējīgas, mazo pašvaldību iedzīvotāji tiešām skatās uz saviem vietējiem iedzīvotājiem, un bieži vien viņi nav nevienā partijā. Ko tad darīsim? Es vēlreiz aicinu zemniekus noņemt savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu!

A.Jirgens (TB). Godājamie kolēģi! Es arī ļoti aicinu atbalstīt šajā kontā manu, kā arī deputāta Eniņa, frakcijas “Latvijai” un deputāta Pēterkopa priekšlikumu, kuri visi ir pilnīgi analoģiski, un šī jēga ir tieši tāda, kā tikko minēja Seiles kundze, proti, ka paliek iepriekšējā kārtība, ka lielajās pilsētās un rajonos vēlēšanās kandidē politisko organizāciju vai to apvienību saraksti, bet pagastos un mazajās rajonu pilsētās tiek dota iespēja arī vēlētāju apvienībām.

Es domāju, ka nav pamata šeit tiem argumentiem par to, ka šādā veidā pašreizējās partijas baidās no konkurences vai tamlīdzīgi, jo neviens neliedz arī šobrīd 200 Latvijas Republikas pilsoņiem veidot jaunas partijas un pieteikt sevi gan šajās vēlēšanās, gan arī parlamenta vēlēšanās. Bet ir jābūt tomēr skaidrai šai idejai, skaidrai gan politiskajai, gan ekonomiskajai programmai, kas tad vēlētājiem tiek piedāvāts, nevis ar populistiskiem saukļiem par siltumu vai tamlīdzīgi. Šai programmai ir jābūt ilglaicīgai, un vēlētājiem ir jābūt arī iespējai izvērtēt šo darbību un prasīt atbildību. Ja uz katrām jaunām vēlēšanām veidojas jaunas vēlētāju apvienības, tad šāds atbildības moments praktiski pazūd. Jo atbildību var prasīt tikai no tā, kam ir kaut kāda pēctecība.

Ja šobrīd neapmierina tas, kā Daugavpilī pilsētas saimniecību vada Tautas saskaņas partijas ievēlētie cilvēki, kā Rīgā vada LNNK vai “Tēvzemei un Brīvībai” cilvēki, vai Liepājā vada Tautas frontes cilvēki, tad vēlētājiem ir iespēja nākamajās vēlēšanās par šīm partijām nebalsot, es to minu vienkārši kā piemēru, nevis konkrēti izceļot šīs pilsētas. Tāpēc es tiešām domāju, ka mums ir nopietni jārūpējas par to, lai šī politiskā struktūra mūsu valstī veidotos secīgi, nevis tagad izraujot vienu posmu ārā un atgriežoties atpakaļ pie šīs iespējamās politiskās bezatbildības. Es vēlreiz lūdzu to pārdomāt un atbalstīt šos priekšlikumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušos nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā runāt nevēlas. Godātie kolēģi, sākam izskatīt priekšlikumus.

Pirmais. Mums ir jābalso par LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumu — visā likuma tekstā izslēgt vārdus “vēlētāju apvienības”.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 6, pret — 44, atturas — 13. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Nākošie četri priekšlikumi — deputāta Eniņa, frakcijas “Latvijai”, Normunda Pēterkopa un Aigara Jirgena — būtu balsojami kopumā. Es gribētu tikai informēt, kādēļ komisija noraidīja šos priekšlikumus. Tādēļ, ka komisijas sēdē balsis sadalījās. Daļa deputātu balsoja par Zemnieku savienības priekšlikumu, tātad noteikti, ka visu līmeņu pašvaldību vēlēšanām var iesniegt kandidātu sarakstus tikai politiskas partijas. Un daļa balsoja par šo deputātu grupu iesniegto priekšlikumu. Bet kopumā vairākums pēc būtības atbalstīja spēkā esošo redakciju. Bet, atspoguļojot šeit tabulā, ir “pret” visiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tad mums ir jāizsaka sava attieksme, balsojot pret deputāta Eniņa, frakcijas “Latvijai”, Normunda Pēterkopa un deputāta Aigara Jirgena priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 5, atturas — 8. Priekšlikums pieņemts.

J.Lagzdiņš. 31.priekšlikums. Deputāti Saulītis un Strods ierosina ietvert normu, kurā ir runa par iedzīvotāju vēlētu priekšsēdētāju. Pēc būtības nav izskatāms, jo mēs konceptuāli noraidījām, ka būtu iespējams tieši iedzīvotājiem vēlēt domju (padomju) priekšsēdētājus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. Arī nākošais — 32.priekšlikums nav balsojams tādēļ, ka mēs noraidījām 27., 28., 29. un 30.priekšlikumu, kā arī tādēļ, ka šeit runa ir par tieši vēlētu domju (padomju) priekšsēdētāju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Turpinām.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Atbildīgā komisija ierosina apvienot pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 4., 5. un 6.pantu, izdarot grozījumus, ņemot vērā tos balsojumus, kādus mēs nupat veicām, balsojot par iepriekšējiem priekšlikumiem par šo pantu. Kādēļ mēs apvienojām? Tādēļ, ka iesniedzēji uz pirmo lasījumu bija sagatavojuši likumprojektu formā, kas neatbilst vispārpieņemtai likumprojektu izstrādes tehnikai. Un tādēļ mēs šādu priekšlikumu ierosinām pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs runāt nevēlas. Vienīgais, ka mēs esam ar savu balsojumu izslēguši 4.pantu.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Tādēļ es arī aicinu šo priekšlikumu pieņemt, ņemot vērā iepriekšējos balsojumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu frakcijas deputāti ierosina izslēgt no spēkā esošā likuma 15.panta ceturto daļu, kurā ir runa par to, kādā veidā vēlētāju apvienības iesniedz kandidātu sarakstus. Bet, kā jau jūs atceraties, mēs nobalsojām, ka zemākā līmeņa pašvaldību vēlēšanām vēlētāju apvienības var iesniegt kandidātu sarakstus. Un tādēļ šis priekšlikums būtu noraidāms.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs uzstāties nevēlas? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija, ņemot vērā Centrālās vēlēšanu komisijas ierosinājumu, ierosina par 10 dienām pagarināt termiņu, kādā iesniedzami kandidātu saraksti, un, izdarot grozījumu likuma 15.pantā, aizstāt vārdus “trīsdesmit dienas” ar vārdiem “četrdesmit dienas”.

Sēdes vadītājs. Deputāti par šo priekšlikumu runāt nevēlas? Iebildumu nav. Pieņemts!

J.Lagzdiņš. Pirmajā lasījumā mēs pieņēmām frakcijas “Saimnieks” priekšlikumu, ka, iesniedzot kandidātu sarakstu, tajā būtu jānorāda arī, vai pieteiktajam kandidātam ir kādas ārvalsts pilsonība. Šāda kārtība ir, iesniedzot Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstus. Aigars Jirgens ierosina šo pirmā lasījumā pieņemto “Saimnieka” piedāvāto normu izslēgt. Komisija šo Aigara Jirgena priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Iesniedzējs neuzstāj. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk. Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu frakcijas deputāti ierosina 15.panta sestajā daļā vārdus “pieraksta vieta” aizstāt ar vārdiem “pastāvīgā dzīves vieta”. Šo priekšlikumu komisija noraidīja. Arī šobrīd tas nav pieņemams, jo mēs, balsojot par iepriekšējiem pantiem, noraidījām iespēju kandidēt pēc dzīves vietas, bet gan lietojām jēdzienu “pieraksta vieta”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tāpat atbildīgā komisija noraidīja Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu frakcijas deputātu priekšlikumu likuma 15.panta sesto daļu papildināt ar tekstu, kurš uzliktu par pienākumu norādīt kandidātu sarakstā nekustamo īpašumu, ja tas ir par pamatu kandidēšanai, bet, tā kā mēs šajā lasījumā šo ideju noraidījām, tad šobrīd nebūtu balsojams šis priekšlikums, bet pēc būtības izskatāms, sagatavojot likumprojektu trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk ir deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums — izteikt visu likumprojekta 15.pantu piedāvātā redakcijā. Deputāts Jānis Urbanovičs ir kopumā piedāvājis 15.pantu izteikt jaunā redakcijā. Komisija daļēji pieņēma šo priekšlikumu un piedāvātos redakcionālos labojumus ietvēra atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas priekšlikumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 40.priekšlikums. Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu frakcija ierosina papildināt 15.pantu ar daļu, kas uzliktu par pienākumu domes (padomes) priekšsēdētāja kandidātam, ka viņam jākandidē būtu arī attiecīgajā, iesniegtajā deptuātu kandidātu sarakstā vienlaikus. Tā kā mēs iespēju tiešās vēlēšanās vēlēt priekšsēdētāju noraidījām, šis pēc būtības nav izskatāms.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildes pret komisijas viedokli nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Analogu apsvērumu dēļ tika noraidīts arī deputātu Saulīša un Stroda priekšlikums — 41.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina papildināt spēkā esošā likuma 15.pantu ar jaunu devīto daļu. Un šī norma uzdod Tieslietu ministrijai publicēt noteiktā termiņā uz attiecīgo dienu Latvijā reģistrēto politisko partiju sarakstu, lai varētu vēlēšanu komisijas, kuras ir ļoti daudz, nekļūdīties, pieņemot kandidātu sarakstus. Atbildīgā komisija pieņēma. Es gribētu informēt, ka uz trešo lasījumu mēs izdarīsim dažus redakcionālus precizējumus, svītrojot pirmos divus vārdus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumi pret komisijas viedokli nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 43.priekšlikums. Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu frakcijas deputāti ierosina izslēgt pirmā lasījumā pieņemtā likumprojekta 7.pantu. Komisija šo priekšlikumu noraidīja, jo republikas pilsētu domju un rajona padomju vēlēšanās, ja tādas notiks, kandidātu sarakstus var iesniegt bez politiskām partijām arī vēlētāju apvienības. Par to mēs nobalsojām. Un tādēļ šis priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Turpinām!

J.Lagzdiņš. Analogu apsvērumu dēļ noraidīja arī 44.priekšlikumu, tas ir deputāta Pēterkopa priekšlikumu un arī Gunta Eniņa, tas ir, 45.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli par 44. priekšlikumu nav. Normunds Pēterkops. Lūdzu! Atklājam debates.

N.Pēterkops (TB). Es aicinātu balsot gan par manu priekšlikumu, gan arī par deputāta Eniņa priekšlikumu, jo likumprojekta 7.panta pirmajā lasījumā, kas tika pieņemts, bija saistīts ar likumprojekta 4.priekšlikumu, ka pilsētās un rajonos var piedalīties vēlētāju apvienības. Bet, tā kā Saeima nobalsoja pret to, ka vēlētāju apvienības var piedalīties, tad būtībā šādā redakcijā šis priekšlikums nav vairs atstājams, un vienīgais, kas varētu būt, ir pieņemt mūsu priekšlikumu — izslēgt šo pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 7.pantu. Aicinātu par to balsot.

Sēdes vadītājs. Deputāts Aigars Jirgens, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu!

A.Jirgens (TB). Godātie deputāti! Es arī vēlētos runāt saistībā ar iepriekšējo priekšlikumu, kas tika atbalstīts, proti, par to, kā republikas pilsētās un rajonos var kandidēt politisko organizāciju un to apvienību saraksti, savukārt rajonu pilsētās un pagastos var kandidēt arī vēlētāju apvienības. No tā izriet mans nākamais priekšlikums, kas ir pie šī panta, bet kas ir nākamajā lappusē, kas ierosina to, ko Saeima pieņēma pirmajā lasījumā, šo 7.pantu izteikt citādi, proti, izslēgt likuma 16.pantā pirmo daļu, jo, ja sarakstus piesaka politiskas organizācijas vai to apvienības, tad analoģiski, kā uz Saeimas vēlēšanām mēs mainījām likumu, arī šeit būtu jāmaina, un nekādi vēl atsevišķi vēlētāju paraksti nebūtu nepieciešami. Savukārt tur, kur ir šīs vēlētāju apvienības, tur būtu, protams, nepieciešams noteikta skaita vēlētāju, iesniedzēju atbalsts šim sarakstam. Es ierosinu to izteikt tādā veidā, ka likuma 16.pantā izslēgt pirmo daļu un otro daļu izteikt attiecīgā redakcijā. Un aicinu par to balsot. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti! Deputāts Jirgens motivēja tikko to, ka rajonu pilsētas domes deputātu kandidātu saraksts, ja to iesniedz vēlētāju apvienības, ir jāparaksta ne mazāk kā 20 vēlētājiem, kuri pierakstīti attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā. Es domāju, ka šī norma ir tiešām pieņemama, bet es domāju, ka šo pašu vajadzētu arī attiecināt uz pagastu padomēm, un tāpēc es aicinātu atbalstīt visus frakcijas “Latvijai” priekšlikumus, kur mēs šo 16.panta pirmo un otro daļu aicinām aizstāt ar vienu daļu, un kurā tiek pateikts, ka gan rajona pilsētas domes vēlēšanās, gan arī pagasta padomes vēlēšanās attiecīgam deputātu kandidātu sarakstam, ja to iesniedz vēlētāju apvienības, tam ir jābūt vismaz 20 vēlētāju atbalstam, kas to apliecinājuši ar savu parakstu. Es aicinātu atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Lūdzu, komisijas vārdā!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Paldies debatētājiem, tik tiešām, ņemot vērā iepriekšējo balsojumu, konceptuālo, par vēlētāju apvienībām arī ir nepieciešams koriģēt komisijas viedokli par daudziem turpmākiem atzinumiem par pantiem, un pilnībā ir jāpievienojas deputāta Jirgena priekšlikumam un jāizslēdz tātad no pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta teksta 7.pantu. Tātad atbalstīt 44., pirmkārt, un 45.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Izskatot šos priekšlikumus, kardinālākie priekšlikumi ir: deputāta Pēterkopa priekšlikums — izslēgt kopumā 7.pantu, kā arī LZS, KDS un LDP frakcijas tāds pats priekšlikums — izslēgt 7.pantu kopumā. Deputāts Eniņš, kā arī deputāts Jirgens ierosina izslēgt 7.panta pirmo daļu. Tātad pirmkārt mums būtu jāizsaka sava attieksme, balsojot par deputāta Normunda Pēterkopa priekšlikumu, kas ir līdzīgs LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumam, tas ir, izslēgt pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 7.pantu kopumā, tātad gan pirmo, gan otro daļu.

J.Lagzdiņš. Kurš būtu noraidāms.

Sēdes vadītājs. Kur komisijas viedoklis ir noraidīt.

J.Lagzdiņš. ...noraidīt un atbalstīt deputāta Eniņa priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu, mēs balsojam par LZS, KDS un LDP frakcijas un Normunda Pēterkopa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 23, atturas — 15. Nav pieņemts. Tālāk mums ir jābalso deputāta Gunta Eniņa priekšlikums, kurš ierosina izslēgt pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 7.panta pirmo daļu.

J.Lagzdiņš. Kurš būtu pieņemams, ņemot vērā iepriekšējos nobalsotos priekšlikumus par vēlētāju apvienībām.

Sēdes vadītājs. Un līdzīgs priekšlikums ir arī deputātam Aigaram Jirgenam, kurš arī ierosina izslēgt 7.panta pirmo daļu. Lūdzu deputātus paust savu attieksmi balsojot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 3, atturas — 1. Priekšlikums pieņemts.

J.Lagzdiņš. 46.priekšlikums attiecas uz tiešās vēlēšanās ievēlētu domju (padomju) priekšsēdētājiem. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija noraidīja, un tas nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. 47.priekšlikumu, godātie kolēģi, mēs nobalsojām, tas bija analogs deputāta Eniņa priekšlikumam. Tālāk ir priekšlikums, kuru iesniedz deputāts Aigars Jirgens, par kuru runāja arī deputāts Čerāns, pilnībā jāpievienojas deputāta Čerāna viedoklim, ka Jirgena priekšlikums un piedāvātā redakcija neietver pilnībā visas zemākā līmeņa pašvaldības, proti, pagasta pašvaldības, un tādējādi Aigara Jirgena priekšlikums būtu tikai daļēji atbalstāms, un pilnībā atbalstāms frakcijas “Latvijai” priekšlikums Nr.50 – izteikt precizētā un pilnīgākā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Aigars Jirgens, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu!

A.Jirgens (TB). Godājamie kolēģi! Es domāju, ka šeit vienkārši manā priekšlikumā ir tehniska kļūda, es nevaru pašreiz pateikt, kurš ir pie tās vainojams. Vai es, vai atbildīgā komisija, sagatavojot šo tabulu, bet es pievienojos arī frakcijas “Latvijai” šai redakcijai.

Sēdes vadītājs. Deputāts Jirgens savu priekšlikumu atsauc. Deputāti debatēs vairāk pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā.

J.Lagzdiņš. Atbalstāms būtu tas, ka netiek balsots deputāta Jirgena priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tātad, godātie deputāti, mums ir jābalso... Tātad deputāts Jirgens savu priekšlikumu ir atsaucis. Deputātu Andra Saulīša, Stroda...

J.Lagzdiņš. Nav balsojams.

Sēdes vadītājs. ...nav balsojams. Deputāti neizteica nekādus iebildumus pret frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Šādi iebildumi nav izteikti, līdz ar to frakcijas “Latvijai” priekšlikums pieņemts. Paldies!

J.Lagzdiņš. 51.priekšlikums, kuru iesniedza deputāts Guntis Eniņš, tas ir analogs arī frakcijas “Latvijai” priekšlikumam, atbilstoši iepriekšējiem balsojumiem, tas nebūtu vis jānoraida, bet gan jāpieņem.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 52.priekšlikums. Deputāti Saulītis un Strods atkal ierosina papildināt likumu ar jaunu normu, kurā iet runa par tiešās vēlēšanās vēlētu priekšsēdētāju. Šī norma tiek noraidīta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu par komisijas viedokli nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 53.priekšlikums. Deputāts Guntis Eniņš ierosina izdarīt grozījumus pirmā lasījumā pieņemtā likumprojekta 8.pantā. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 54.priekšlikums ir tehniska rakstura. Atkal atbildīgā komisija bija spiesta labot juridiskas kļūdas, kuras pieļāva iesniedzēji, iesniedzot likumprojektu pirmajam lasījumam, un proti, apvienot pirmā lasījumā pieņemtā likuma 7.un 8.pantu, izsakot to vienā — 7.pantā, protams, ņemot vērā iepriekšējos balsojumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 55.priekšlikums. Atbildīgā komisija noraidīja deputāta Urbanoviča priekšlikumu – izteikt 17.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā, ka būtu jāpievieno kandidātu sarakstam katra kandidātu sarakstā ietvertā kandidāta parakstīta deklarācija, kad uz viņu neattiecas šā likuma 9.panta 2.un 3.punktā minētie ierobežojumi, jo spēkā esošais likums uzliek par pienākumu deklarēt arī, ka neattiecas citi ierobežojumi, par kuriem mēs nobalsojām, balsojot par 9.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts komisijas priekšlikums.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina izteikt likuma 17.panta pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā. Un proti, ka jādeklarē ir katra kandidāta sarakstā ietvertā kandidāta parakstīta deklarācija, ka uz viņu neattiecas šā likuma 9.panta 1., 2., 3. un 6.punktā minētie ierobežojumi, šāda kārtība, godātie kolēģi, ir arī Saeimas vēlēšanu likumā, un kopumā es gribētu jūs informēt, ka, sadarbojoties ar Centrālo vēlēšanu komisiju, mēs centāmies Pašvaldību vēlēšanu likumu gan no juridiskā viedokļa, gan arī pēc būtības tuvināt tai reglamentācijai un kārtībai, kāda ir ietverta arī Saeimas vēlēšanu likumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Šī paša iemesla dēļ, vēloties šos likumus pēc iespējas vienādot, atbildīgā komisija pieņēma 57.priekšlikumu, kuru iesniedza deputāts Māris Vītols – uzlikt par pienākumu, iesniedzot kandidātu sarakstu domju (padomju) vēlēšanām, pievienot kandidātu sarakstam arī visu sarakstā ietverto kandidātu parakstītu priekšvēlēšanu programmu, kuras apjoms ir tāds pats kā Saeimas vēlēšanās, proti, 4000 iespiedzīmju apjomā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 58.priekšlikums. Jā, godātie kolēģi, likumprojekta 18.pantā iet runa par tā saucamo drošības naudu, kuru iemaksā kandidātu saraksta iesniedzēji, iesniedzot sarakstu. Šeit ir vairāki priekšlikumi. Komisija noraidīja deputāta Māra Vītola priekšlikumu – palielināt drošības naudas lielumu no 100 latiem līdz 250 latiem, tādējādi papildus būtu nepieciešami apmēram, pēc mūsu aprēķiniem, 15 000 latu, lai iesniegtu kandidātu sarakstus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu par komisijas viedokli nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Vēl radikālāks bija deputāta Jāņa Urbanoviča priekšlikums, kurš ierosināja ļoti būtiski palielināt drošības naudas lielumu no 100 latiem, tātad Rīgas domes vēlēšanās – līdz 1000 latiem, savukārt republikas pilsētu domju vēlēšanām, rajonu padomju vēlēšanām līdz 500 latiem, savukārt mazo pašvaldību, kuru mums valstī ir ļoti daudz, — līdz 200 latiem. Tādējādi, pēc mūsu aprēķiniem, kandidātu sarakstu iesniedzējiem būtu nepieciešami aptuveni 250 000 latu, lai iesniegtu kandidātu sarakstus. Komisija vienbalsīgi šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu par komisijas viedokli nav? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina, ņemot vērā Centrālās vēlēšanu komisijas priekšlikumu, izteikt 18. pantu precizētā redakcijā. Kāda ir šī redakcija, ar to jūs, cienījamie kolēģi, varat iepazīties. Un, proti, nosakot, ka, iesniedzot kandidātu sarakstus, būtu jāiesniedz, ja pašvaldību teritorijā ir 2000 iedzīvotāju — 70 latu drošības nauda, ja 5000 iedzīvotāju — 90 latu, ja no 5000 līdz 50 000 iedzīvotāju — 110 latu, virs 50 000 — 150 latu, Rīgas Domes vēlēšanām — 700 latu. Ir viegli aprēķināt, ka šī summa ir noteikta atbilstoši deputātu skaitam, proti, 10 latu par katru deputātu. Mūsuprāt, tas būtu taisnīgi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas priekšlikumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija noraidīja 61. priekšlikumu, kuru iesniedza Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcija par 19. pantu, izsakot šo pantu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli — noraidīt LZS, KDS, LDP frakcijas priekšlikumu — 61. priekšlikums — un izteikt atbildīgās komisijas variantā — 62. priekšlikums — iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 63. priekšlikums, kuru iesniedza deputāts Jānis Urbanovičs par likumprojekta 20. pantu. Šo priekšlikumu komisija daļēji pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 64. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina precizēt vēlēšanu likuma 20. pantu, un proti, nosakot precīzi... precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu par komisijas priekšlikumu nav? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 65. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt no pirmā lasījumā pieņemtā likumprojekta 10. panta, kurā mēs izdarījām grozījumus 22. pantā, 2. daļas 3. punktu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas priekšlikumu nav? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Deputāts Jānis Urbanovičs ierosināja noteikt, ka arī pašvaldību vēlēšanām kandidātu saraksti būtu numurējami. Šo konceptuālo pieeju mēs noraidījām, jo uzskatām, ka, ja Saeimas vēlēšanām ir kāda jēga šai numerācijai, tad pašvaldību vēlēšanām, kur viena partija izvirza kandidātu sarakstu ļoti dažādu pašvaldību vēlēšanām, sagatavojot, piemēram, aģitācijas materiālus, nav nekādas jēgas, jo šī numerācija un tās izlozes rezultātā šie numuri būtu ļoti dažādi, un, ja Saeimas vēlēšanām, kur visas partijas tikai piecos apgabalos izvirza kandidātu sarakstu, ir jēga konkrētam numuram, kas asociējas ar konkrētu partiju, tad pašvaldību vēlēšanās tas nav iespējams, it sevišķi, ja šis numurs tiek iegūts izlozes kārtībā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šo priekšlikumu nav. Atbalstam.

J.Lagzdiņš. Frakcija “Latvijai”, tas ir 67. priekšlikums, ierosina tātad no pirmā lasījumā pieņemtā likumprojekta 10. panta izslēgt 22. panta redakcijas otrās daļas 2. un 3. punktu. Šis priekšlikums daļēji ir pieņemts — skatīt otrā lasījuma redakcijas 12. pantu, kuru piedāvā atbildīgā komisija, kas ir nākošais priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina pieņemt tātad precizētā redakcijā 12. pantu. Lūdzu, godātie kolēģi, skatīt šā panta redakciju. Tas ir 68. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas priekšlikumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 69. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likuma 22. pantu ar trešo daļu, proti, ietverot likumā tādas normas, kas paredzētu izsmeļoši, uz kādu dokumentu pamata būtu svītrojams pieteiktais kandidāts no kandidātu saraksta gadījumos, ja viņš neatbilst likuma 9. panta noteiktajiem ierobežojumiem. Ja jūs atceraties, ka iepriekšējās Saeimas vēlēšanās un pašvaldību vēlēšanās bija zināmas problēmas Centrālajai vēlēšanu komisijai, un tiešām nebija izmeļoši un precīzi reglamentēta kārtība, kādā tiek svītroti pieteiktie kandidāti. Un vēlēšanu komisijas dažkārt pieņēma pretrunīgus lēmumus, vadoties no savas izpratnes, uz kādu dokumentu pamata būtu izdarāmi svītrojumi.Tādēļ arī komisija piedāvā atbalstīt 69. priekšlikumu par 22. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 70. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likuma 22. pantu, tas ir, spēkā esošā likuma 22. pantu ar 4. daļu šādā redakcijā, ka attiecīgajām iestādēm minētās izziņas jāiesniedz vēlēšanu komisijai bez maksas piecu dienu laikā. Ir runa par tiem dokumentiem, uz kuru pamata svītrojams kandidāts no saraksta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Frakcija “Latvijai” ierosina izslēgt no pirmā lasījuma pieņemtā likumprojekta 11. pantu. Šeit ir runa par numerāciju. Konceptuāli mēs neatbalstījām nepieciešamību numurēt pašvaldību vēlēšanās kandidātu sarakstus, par ko jau es runāju iepriekš.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli nav? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 72. priekšlikums, kuru iesniedza deputāti Saulītis un Strods, nav balsojams, jo šeit ir runa par domes, padomes priekšsēdētāja vēlēšanām.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Turpinām.

J.Lagzdiņš. Šā paša iemesla dēļ nav balsojams arī nākošais — 73. priekšlikums, kuru iesnieguši Andris Saulītis un Jānis Strods.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Turpinām.

J.Lagzdiņš. 74. priekšlikums, kuru iesniedz Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu frakcija. Šo atbildīgā komisija ir noraidījusi, jo runa ir šeit par dzīves vietu. Ja atceraties, balsojot par iepriekšējiem pantiem, mēs akceptējām komisijas viedokli, ka būtu tātad iespēja tikai kandidēt pēc pastāvīgā pieraksta vietas, tādēļ arī šo grozījumu neatbalstīt. Tas izriet no iepriekšējiem balsojumiem.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. Šo pašu apsvērumu dēļ, ņemot vērā iepriekšējos balsojumus, tika noraidīts arī 75. priekšlikums, kuru iesniedza Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas deputāti, ka būtu... tātad jāizliek vēlēšanu komisijās informācija par kandidātam piederošo nekustamo īpašumu, ja tas ir pamats kandidēšanai attiecīgās domes, padomes vēlēšanās.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt pirmajā lasījumā pieņemtā 12. panta redakciju, izsakot to tālāk sekojošā redakcijā. Ierosinu deputātiem atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 77. priekšlikums. Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas deputāti ...

Sēdes vadītājs. Šis priekšlikums nav balsojams.

J.Lagzdiņš. Jā, priekšlikums nav balsojams, jo mēs konceptuāli esam noraidījuši jau iepriekšējos balsojumos.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt no pirmā lasījumā pieņemtā likumprojekta 13. panta 2. punktu. Šis priekšlikums būtu jāpieņem, jo mēs konceptuāli noraidījām iespēju numurēt kandidātu sarakstus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina papildināt pirmā lasījumā pieņemtā likumprojekta 13. pantu ar jaunu daļu, un, proti, nosakot, ka rajonu padomes vēlēšanu zīmes pēc krāsas atšķiras no pilsētas domes un pagastu padomes vēlēšanu zīmēm. Es aicinātu šo priekšlikumu atbalstīt, jo pagaidām nav ienākuši priekšlikumi, ka nebūtu jāorganizē rajonu padomju vēlēšanas.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija... Tātad 80. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 13. pantu ar sekojošu trešo daļu. Godātie kolēģi! Es aicinātu šo atbildīgās komisijas normu atbalstīt. Jūs esat iepazinušies ar šīm normām.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 81. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt no pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 14. pantu, jo šīs normas iestrādātas likumprojekta otrā lasījuma redakcijas 14. pantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 82. priekšlikums. Atbildīgā komisija pēc Centrālās vēlēšanu komisijas priekšlikuma ierosina izteikt spēkā esošā likuma 25. pantu jaunā redakcijā. Godātie kolēģi! Mēs ļoti ilgi un uzmanīgi izvērtējām spēkā esošo Pašvaldību vēlēšanu likumu, un es jau varbūt atkārtojos – mēs mēģinājām noteikt gan tādu balsu skaitīšanas tehniku, gan arī vēlēšanu komisiju darba tehniku, kāda ir reglamentēta Saeimas vēlēšanu likumā. Tādējādi atvieglojot vēlēšanu komisiju darbu un arī Centrālās vēlēšanu komisijas darbu. Un tādēļ arī atbildīgā komisija ierosina izteikt 25. pantu jaunā, precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli nav. Godātais Lagzdiņa kungs! Līdz pārtraukumam ir 3 minūtes. Ir vēl vārds jādod paziņojumiem. Varbūt mēs šinī vietā varētu apstāties pie likumprojekta izskatīšanas un turpināt pēc pārtraukuma. Vārds paziņojumam Dzintaram Ābiķim, “Latvijas ceļa” deputātam. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie deputāti no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Es aicinu jūs uz komisijas sēdi tūlīt pārtraukumā komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam Ludmilai Kuprijanovai, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputātei. Lūdzu!

L.Kuprijanova (DPS). Cienījamie kolēģi! Tie, kas ir pierakstījušies piedalīties Demogrāfiskajā apakškomisijā, es lūdzu visus šos deputātus uz Sociālo un darba lietu komisijas telpām tūlīt pēc reģistrācijas.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus! Godātie deputāti, pārtraukums vēl nav pasludināts.

J.Kušnere (6. Saeimas priekšsēdētāja biedre).Godātie deputāti, nav reģistrējušies: Alfreds Čepānis, Imants Daudišs, Edvīns Inkēns, Jānis Jurkāns, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Odisejs Kostanda, Kristiāna Lībane, Jānis Priedkalns, Jānis Urbanovičs, Juris Galerijs Vidiņš... Ir zālē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet savas vietas! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 53 deputāti. Turpinām sēdi.

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! 83.priekšlikumu par spēkā esošā likuma 26.pantu iesniedzis deputāts Urbanovičs. Viņš ierosina šo likumu izteikt jaunā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu noraidīja. Bet jāsaka tas, ka atsevišķas normas, kas ir šajā priekšlikumā, komisija pieņēma un iestrādāja savā piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli — noraidīt deputāta Urbanoviča priekšlikumu — nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 84.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 15.pantu jaunā, precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas redakciju nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Labojot tehniska rakstura kļūdas, ko bija pieļāvuši likumprojekta iesniedzēji, sagatavojot likumprojektu pirmajam lasījumam, komisija izdarīja grozījumus pirmajā lasījumā pieņemtajā likumprojekta 16.pantā, to redakcionāli precizējot. Es aicinu atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 86. priekšlikums, kuru iesnieguši Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas deputāti, kas attiecas uz tiešajās vēlēšanās ievēlētu domju (padomju) priekšsēdētājiem, nav balsojams, ja mēs konceptuāli noraidījām šādu ideju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 87.priekšlikums. Deputāts Jānis Urbanovičs ierosina izteikt spēkā esošā likuma 28.pantu jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu daļēji pieņēma. Lūdzu skatīt otrajā lasījumā sagatavoto redakcijas 18.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Deputāti Saulītis un Strods ierosina likuma 28.pantā, tas ir, spēkā esošā likuma 28.pantā, otrajā daļā aizstāt vārdu “zīmes” ar vārdu “zīmju”. Tas ir tādēļ, ka vienlaikus notiek balsošana ar divām zīmēm — gan par zemākā līmeņa pašvaldībām, gan arī par augstākā līmeņa pašvaldībām. Tādēļ šāds precizējums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija, labojot tehniska rakstura kļūdas, ierosina apvienot pirmajā lasījumā pieņemtā likumprojekta 17. un 18.pantu un izteikt to jaunā, precizētā redakcijā. Ņemot vērā arī Jāņa Urbanoviča priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Komisiju iesniegumi

Dokumenti ar Nr. 1554

Par Vilena Tolpežņikova kandidatūru pilsonības piešķiršanai

par īpašiem nopelniem Latvijas labā

Nosūtām Jums š. g. 8. oktobra komisijas sēdes slēgtās daļas izrakstu no proto-kola Nr. 35, kurā tika izskatīts jautājums par deviņu deputātu izvirzītā Vilena Tolpežņikova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1996. gada 8. oktobrī priekšsēdētājs A.Požarnovs

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1996. gada 8. oktobra sēdes protokola Nr. 35

Piedalījās: A. Požarnovs, A. Prēdele, A. Pētersons, L. Ozoliņš, A. Seile, J. Lagzdiņš, I. Kreituse, V. Dozorcevs, Dz. Ābiķis, J. Strods, E. Bāns, A. Seiksts, A. Golubovs, J. Straume.

Izskatīja: Komisijas slēgtajā daļā — par Vilena Tolpežņikova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Vilena Tolpežņikova kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs A.Požarnovs

Autobiogrāfija

Es, Vilens Tolpežņikovs Fjodora dēls, esmu dzimis 1928. gada 12. jūlijā Ukrainā, Mariupoles pilsētā. Tēvs Fjodors Tolpežņikovs dzimis 1903. gadā un miris 1982. gadā Rīgā, pēc profesijas inženieris. Māte Antoņina Tolpežņikova dzimusi 1910. gadā, mirusi 1994. gadā Rīgā, mājsaimniece. Brālis Valerijs Tolpežņikovs dzimis 1939. gadā, PSRS pilsonis, ar ģimeni dzīvo Rīgā.

1952. gada iebraucu Rīgā no Sanktpēterburgas, toreiz — Ļeņingradas, pārejot no Ļeņingradas 1. Medicīnas institūta Rīgas Medicīnas institūtā, kuru pabeidzu 1953. gadā. Sākumā strādāju Cēsīs, bet no 1958. gada — Rīgas pils. klīniskajā ātrās med. palīdzības slimnīcā par ārstu – rentgenologu. No 1961. līdz 1973. gadam biju Rīgas pilsētas galvenais rentgenologs un vadīju Rīgas pilsētā rentgenradioloģisko staciju. Paralēli praktiskajam darbam daudz strādāju zinātniski un 1968. gadā aizstāvēju med. zin. kandidāta disertāciju galvas smadzeņu rentgenoloģiskās izmeklēšanas jautājumos, kas pašreiz akceptēta kā doktora disertācija, un man piešķirts medicīnas doktora grāds. 1966. gadā iestājos PSKP rindās, no kuras tiku izslēgts 1968. gadā par protestu pret Čehoslovakijas okupāciju.

Esmu precējies. Sieva Zaiga Tolpežņikova, dzimusi 1949. gadā, pašreiz nestrādā. Mums ir divi bērni: meita Laura, 12 gadus veca, un dēls Jānis, 7 gadus vecs. Mēs visi dzīvojam Rīgas rajona Saulkalnē.

1996. gada 9. septembrī V. Tolpežņikovs

Ieteikums

Jau 1951. gadā Vilens Tolpežņikovs uzsāka pretošanos komunistiskās impērijas ideoloģijai, tika izslēgts no Ļeņingradas kara flotes medicīnas akadēmijas par piedalīšanos Staļina pretinieku grupā, bet 1968. gadā — izslēgts no Komunistiskās partijas par prasību izvest PSRS karaspēku no Čehoslovakijas.

Kā aktīvs latviešu atmodas dalībnieks 1988. gadā organizējis LTF nodaļu Rīgas 1. slimnīcā. Izvirzīts no LTF saraksta un ievēlēts par PSRS tautu deputātu.

No 1989. gada kā LNNK dalībnieks konsekventi iestājās par Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu.

Latvijas Nacionāli konservatīvās partijas LNNK valde rekomendē piešķirt Vilenam Tolpežņikovam Latvijas Republikas pilsonību ārpus kārtas par aktīvu darbību Latvijas brīvības atgūšanā.

Latvijas Nacionāli konservatīvās partijas LNNK

ģenerālsekretārs J.Dobelis

Piektdien, 11. oktobrī

Juridiskā komisija:

— uzklausīja Tieslietu ministrijas, Augstākās tiesas un Valsts kontroles pārstāvju ierosinājumus par izmaiņām likumprojektā “Par valsts budžetu 1997. gadam” un ierosināja sagatavot priekšlikumus atbilstoši 1996. gada 7. oktobrī pieņemtajam lēmumam “Par kārtību, kādā noformējami priekšlikumi likumprojekta “Par valsts budžetu 1997. gadam” 2. lasījumam”.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

— atlika likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””, “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā”, “Grozījums Latvijas Republikas likumā “Par policiju””, “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993. gada 28. aprīļa lēmumā “Par Latvijas Policijas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu””, lai iegūtu papildinformāciju no likumprojektu autoriem;

— izskatīja priekšlikumus un akceptēja izskatīšanai 3. lasījumā likumprojektu “Obligātā militārā dienesta likums”.

Pirmdien, 14. oktobrī

Juridiskā komisija:

— strādāja ar likumprojektu “Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu”.

Eiropas lietu komisija:

— noklausījās K.Čerāna un I.Birznieces informāciju par Saeimas ELK delegācijas vizīti Dānijas Folketinga Eiropas lietu komisijā 7.—9.oktobrī;

— noklausījās G.Gannusas un B.Saulīša informāciju par Igaunijas parlamenta organizēto konferenci “Igaunija un ES” 2.—4.oktobrī;

— noklausījās I.Birznieces informāciju par Viltona parka organizēto konferenci “Es paplašināšanās” Vīnē 23.—26.septembrī.

“Bankas Baltija” krīzes cēloņu un bankrota pamatotības noskaidrošanai un iesniegto bankas sanācijas projektu izvērtēšanai izveidotās

Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēde.

Frakcijas “Tēzvemei un Brīvībai” preses konferencē:

— A.Jirgens, M.Grīnblats un A.Brence informēja par apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” un Igaunijas konservatīvās partijas “Isamaaliit” 12.oktobrī Valgā noslēgto sadarbības līgumu.

Otrdien, 15. oktobrī

10.00 Juridiskās komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”.

2. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”.

3. Likumprojekts “Latvijas Republikas Krimināllikums”.

10.00 Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

2. Likumprojekts “Par Valsts cilvēktiesību biroju”.

10.00 Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1996.gadam””.

2. Likumprojekts “Grozījumi Medību likumā”.

3. Likumprojekts “Par Unitroid Konvenciju par starptautisko

finansiālo līzingu”.

4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kooperatīvajām

(kopdarbības) sabiedrībām””.

5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību””.

6. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem””.

7. Likumprojekts “Par zvērinātiem revidentiem”.

10.00 Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”.

2. Likumprojekts “Grozījums Satversmes aizsardzības biroja likumā”

3. Likumprojekts “Grozījums likumā “Operatīvās darbības likums””.

4. Likumprojekts “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā”.

5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts aizsardzību””.

6. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””.

10.00 Sociālo un darba lietu komisijas sēde.

Likumprojekts “Par prakses ārstiem”.

10.00 Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām mājām”.

2. Likumprojekts “Grozījumi likumā `Par pašvaldībām””.

10.00 Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās

politikas komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Noteikumi par aizsargjoslām”.

2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

3. Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”.

4. Likumprojekts “Likums par krājaizdevu sabiedrībām”.

5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kooperatīvajām

(kopdarbības) sabiedrībām””.

6. Likumprojekts “Noteikumi par Rīgas tirdzniecības brīvostu”.

11.00 Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde.

Likumprojekts “Par valsts budžetu 1997.gadam”.

12.00 V.Krisberga preses konference par likumprojekta

“Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām mājām” izskatīšanu

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē.

14.00 Pilsonības likuma izpildes komisijas sēde.

Iepazīšanās ar Naturalizācijas pārvaldes budžeta projektu 1997.gadam.

14.00 Saimnieciskās komisijas sēde.

1. Pie frakcijām nepiederošo deputātu darba telpu jautājums.

2. Demokrātiskās partijas “Saimnieks” datortehnikas pieprasījums.

14.00 Mandātu un iesniegumu komisijas sēde.

15.00 Frakcijas “Tautai un taisnībai” sēde.

15.00 Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” sēde.

Saeimas preses dienests

 

Precizējot iepriekš publicēto

Sakarā ar informāciju “LV” 11.oktobra numurā par LR Ārlietu ministrijas delegācijas sarunām ar Francijas ĀM pārstāvjiem paskaidrojam, ka tikšanās notika Parīzē un līdz ar to kļūmīgs ir informācijas virsraksts: “Par Francijas diplomātu vizīti”. "LV"