Pēc vizītēm, sarunām

— ārlietu ministrs

Valdis Birkavs

Reikjavīkā

Vakar, 16. oktobrī LR Ārlietu ministrijā notika preses konference. Tajā ministrijas preses sekretārs Andrejs Pildegovičs informēja, ka ārlietu ministrs Valdis Birkavs vizīti Islandē novērtējis kā veiksmīgu. Tās laikā (13. — 15. oktobrī) notikusi viedokļu apmaiņa par visu Latvijas un Islandes attiecību spektru, aptverot gan divpusējo sadarbību, gan arī Latvijas un Islandes kontaktus starptautiskajās organizācijās, ieskaitot Baltijas jūras valstu padomi.

V.Birkavam bija atklātas sarunas ar Islandes premjerministru Davidu Odsonu, kā arī ārlietu un ārējās tirdzniecības ministru Haldoru Asgrimsonu. Sarunu dalībnieki lielu uzmanību pievērsa Latvijas un Islandes attiecību paplašināšanai ekonomikas, finansu un labklājības jomā, izvērtējot iespēju noslēgt līgumu par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību. Uzsāktas sarunas par bezvīzu režīmu Latvijas un Islandes pilsoņiem. Latvija iesniedza līgumprojektus par bezvīzu režīmu, kā arī par nelegālo imigrantu atpakaļuzņemšanu.

Savukārt sarunās ar Islandes ārlietu ministru tika pārrunāta gaidāmā NATO paplašināšanos, kā arī NATO un Baltijas valstu attiecības. Islande izteikusi atbalstu Latvijas centieniem kļūt par pilntiesīgu NATO dalībvalsti, kā arī izrādījusi sapratni par Baltijas valstu drošības politikas nostādnēm.

V.Birkavs teica runu un piedalījās Rietumu sadarbības asociācijas rīkotajā diskusijā par Latvijas ārpolitiku, viesojās Islandes universitātes Juridiskajā fakultātē, kur apsprieda Latvijas un Islandes iespējas sadarboties izglītības un kultūras jomā.

— Kanādas diplomāti

Rīgā

Andrejs Pildegovičs arī informēja, ka 15. oktobrī Rīgā ieradies vēstnieks Maikls Bells, Kanādas valdības pārstāvis NATO paplašināšanas jautājumos. Viņu pavada Luiss Deigls, NATO Ārlietu un starptautiskās tirdzniecības departamenta pārstāvis, kas atbild pa NATO paplašināšanu, kā arī Romans Jakubovs, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamenta pārstāvis, stratēģisko pētījumu vadītājs. Viņi tikās ar LR aizsardzības ministru Andreju Krastiņu un Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Induli Bērziņu. Arī konsultācijās ar Kanādas pārstāvjiem pārrunāja NATO paplašināšanas jautājumus un Latvijas virzību uz NATO, kā arī drošības situāciju Baltijas reģionā un attiecības ar Krieviju. Vakar Kanādas pārstāvji izlidoja uz Prāgu.

— Latvijas sarunveži

Palangā

Preses konferences noslēgumā ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš informēja par Latvijas un Lietuvas sarunām strīdīgā naftas iegulu rajona sakarā, precizējot Latvijas viedokli. Viņš uzsvēra, ka sarunās Palangā nav runāts un līdz ar to nav arī nekādas vienošanās par trīspusējām sarunām Latvija – Lietuva – AMOCO. Lietuvas puse izteikusi zināmu modifikāciju tam Latvijas priekšlikumam, kas ir izvirzīts jau agrāk: kopēja sadarbība naftas izpētes un ieguves projektā, bet atšķirībā no Latvijas uzstājas, kur mūsu valsts ierosinājusi vienoties par jūras robežas līniju. Lietuva grib noteikt strīda zonu, kuras viduslīniju uzskatītu par abu valstu robežu. Šādu ideju Latvija varētu pieņemt, tikai — cik šī zona varētu būt liela un vai iespējams panākt vienošanos starp Latviju un Lietuvu par šīs strīda zonas juridisko raksturu. Vēl turpināmas sarunas un konsultācijas par šo jautājumu.

Kārlis Grīnbergs,

“LV” korespondents