PROBLĒMA

Vai Rīgai

būs silti?

Viens jautājums divām amatpersonām —

a.s. “Rīgas siltums” prezidentam Ārim Žīguram,

Rīgas Domes izpilddirektoram Andrim Grīnbergam

Vispirms —

Āris Žīgurs:

— Ziemas sezonai tehnika ir sagatavota. Mazuta tvertnes ir piepildītas par 75 procentiem. Šie 25 tūkstoši tonnu nodrošinās Rīgas apgādi ar siltumu līdz janvārim. “Latvenergo” pārzināto TEC–1 un TEC–2 tvertnēs ir uzkrāts apmēram 120 tūkstoš tonnu mazuta. Pārējais kurināmais pārsvarā ir gāze. To “Latvijas gāze” ir iepirkusi pietiekamā daudzumā. Bet kā spēsim samaksāt par patērēto gāzi un cik regulāri izdarīt maksājumus? Pieredze liecina, ka kritiskais brīdis iestājas novembrī vai decembrī, jo tāds laiks paiet no apkures sezonas sākuma, kamēr iedzīvotāji un namu pārvaldes “iešūpojas”. Šie mēneši — novembris un decembris — gulstas uz mums kā smags slogs. Šajā laikā samilzt problēma ar parādiem. Enerģijas padeves regulēšanas padome vakar “Latvenergo” termoelektrostacijām TEC–1 un TEC–2 apstiprināja jaunus, pazeminātus tarifus. Rezultātā arī mūsu tarifi samazināsies no 18,75 latiem par gigakaloriju līdz 18,08 latiem. Tātad iedzīvotājiem par saņemto siltumu būs jāmaksā nedaudz mazāk. Cik — to vēl precīzi nevaru pateikt, jo Rīgas Dome patlaban nodarbojas ar šiem aprēķiniem. Pirmo reizi Rīgas pilsētā tiek ieviesti tādi noteikumi, kas nosaka, ka mājas īpašniekam ir tiesības no mājas iemītniekiem jau konkrētajā mēnesī iekasēt pilnu samaksu par siltumu. Tātad katrai atsevišķai mājai nav noteikts kāds pilnīgi “ciets” tarifs, piemēram, 50 santīmi par kvadrātmetru visā Rīgā. Šo samaksu aprēķina pēc noteikta algoritma, kas iekļauts enerģijas padeves regulācijas padomes izstrādātā metodikā. Tiek ņemts vērā iedzīvotāju skaits, telpu platība un citi parametri. Līdz ar to mājās, kur dzīvokļos ir augsti griesti un izšķērdīgs siltuma enerģijas patērētājs, samaksa par viena kvadrātmetra apsildīšanu var sanākt gandrīz 1 lats. Purvciemā, kur visās namu pārvaldēs ir jau uzstādīti siltuma skaitītāji un automātiskie regulētāji, šajā milzīgajā namu pārvaldē, kur iedzīvotāju skaits pārsniedz 30 000, maksa par vienu kvadrātmetru bija robežās no 42 līdz 44 santīmiem. Tātad pagājušā gadā noteiktā tarifa — 51 santīms par kvadrātmetru — vietā bija par 7–9 santīmiem mazāk. Ir vesela virkne piemēru, kad, veicot siltuma taupības pasākumus, var faktiskās izmaksas par siltuma piegādi samazināt.

Tomēr jaunās sistēmas ieviešana var izraisīt arī iedzīvotāju neapmierinātību. Tas sagaidāms no tām vietām, kur apsildes pašizmaksas ir augstas, kur telpās ir 24 °C un vairāk, kur pagrabos un bēniņos staigā vējš. Tāpēc daudzviet jau tagad izskan prasība atgriezties pie iepriekšējās apmaksas kārtības, kaut būtu jāmaksā pat 53 un vairāk santīmu par kvadrātmetru. Taču mēs turpinām uzstādīt siltumskaitītājus un ceram, ka jau nākamajā gadā tie būs visā Rīgā. Tad cilvēki paši vairāk rūpēsies par māju siltināšanu un kārtības uzturēšanu siltuma enerģijas padevē. To apliecina pieredze, kas iegūta pēc jaunās sistēmas ieviešanas dažās mazpilsētās, piemēram, Balvos.

Mums, kā jau teicu, apstiprināja zemākus vienas gigakalorijas tarifus, nekā bijām pieprasījuši. Vienas gigakalorijas cena tika pazemināta par gandrīz vienu latu, turklāt tas tika izdarīts uz remonta rēķina. Tas nozīmē, ka nepieciešamos un plānotos ražošanas līdzekļu atjaunošanas pasākumus nevarēsim veikt pilnā apjomā.

— Vai arī “Rīgas siltums” plāno siltuma ieguvei vairāk izmantot gāzi?

— Akciju sabiedrība “Latvenergo” tiešām plāno plaši izmantot gāzi kā enerģijas avotu. Diemžēl mums nav tādu manevru iespēju kā viņiem. Ja “Latvenergo” secina, ka viņiem vairs nav kur siltumu likt, viņi maina darba režīmu un sāk ražot gāzi. Taču mums, ja neapdomīgi noslēgsim līgumu, var gadīties tā, ka beigu beigās būsim samaksājuši, bet gāzi nevarēs izmantot. Tomēr mēs neizslēdzam palielinātu gāzes izmantošanas iespēju.

— Iedzīvotājus satrauc tas, ka parādu nemaksātāju dēļ viņiem var atslēgt siltumu. Vai stāvoklis ar parādiem nesāk uzlaboties? Kā jūs cīnāties ar nemaksātājiem?

— Slikts stāvoklis ir tieši pašvaldību fondu dzīvojamā daļā, izņemot Centra rajonu. Varbūt var minēt arī Pārdaugavu — savukārt izņemot Daugavgrīvu. Īpaši bēdīga aina ir Latgales priekšpilsētā, Vidzemes priekšpilsētā ar dažiem izņēmumiem.

Ar parādniekiem — dzīvokļu kooperatīviem, namsaimniekiem, resoru namiem — mēs cīnāmies pēc tirgus likuma: nav naudas — slēdzam krānu ciet. Atrast līdzekļus samaksai — tā ir namīpašnieka problēma. Namīpašnieks ir izīrējis telpas (īres tiesības ir viņa prece), tāpēc viņa pienākums veikt iegūto ienākumu pārdali tā, lai tiktu samaksāts arī par saņemto siltuma enerģiju. Ja no 80 dzīvokļiem 20 dzīvokļi par siltumu nemaksā, tad viņam jāprot sabalansēt ienākušo naudu tā, lai šie 80 dzīvokļi neciestu. Tāda ir mūsu filozofija.

Mēs ceram, ka iedzīvotāju norēķini par siltuma enerģijas izmantošanu uzlabosies. Rīgad Dome ir nodibinājusi norēķinu kasi, kurā tiks turēti visu namu pārvalžu konti, kas droši vien apgrūtinās naudas noplūšanu citām, neparedzētām vajadzībām. Mazāk grūtību ir ar dzīvokļu kooperatīviem un resoru dzīvojamām mājām.

Taču ir skaidrs — mēs nelokāmi pieprasīsim visu parādu segšanu. Visi parādnieki ir brīdināti un, ja kāds nav sapratis, var ierasties pie mums abonentu daļā pārbaudīt, vai neesi iekļuvis “melnajā sarakstā”. Iedzīvotājiem jāsaprot: ja viņi nemaksās, tad mums nebūs naudas enerģijas resursu iegādei. Vienlaikus gribu uzsvērt, ka rīdzinieki var būt droši — kurināmā šai ziemai pietiek. Taču nevaram garantēt siltumu visiem. Par siltumu jāmaksā tāpat kā par jebkuru preci.

Tad —

Andris Grīnbergs:

— Galvenā problēma ir parādi par siltuma apgādi. Neapšaubāmi, ka tas saistāms ar iedzīvotāju zemo maksātspēju. Rīgas Dome sava sociālā budžeta ietvaros mēģina palīdzēt. Domes lēmuma projekts paredz: ja cilvēka ienākumi ģimenē vidēji ir mazāki par 75 procentiem no iztikas minimuma, tad ar Domes lēmumu viņš var saņemt pabalstu, kura apjoms var sasniegt 45 latus mēnesī. Taču visām trūcīgajām ģimenēm mēs nevarēsim palīdzēt, jo tik daudz naudas mums šim nolūkam nav.

Kopš 1990. gada Rīgai par izlietoto siltumu ir uzkrājusies vesela parādu jūra — 35 miljoni latu. Šajā summā ietilpst gan iedzīvotāju un namu pārvalžu, gan pašvaldību uzņēmumu parādi. Šodien mēs šo problēmu risinājām valsts ministra Ernesta Jurkāna vadītajā komisijā, spriedām, kā kopā ar Finansu ministriju atrisināt savstarpējo parādu norakstīšanu. Taču Finansu ministrijai pret to ir iebildumi. Otra, vēl smagāka, problēma ir iedzīvotāju daļas ļaunprātīgi uzkrātie parādi, kad cilvēki spēj maksāt par siltuma patēriņu, bet to nedara. Dažkārt pat gadiem ilgi. Šajā sakarā jāizstrādā paātrināta tiesvedība, jāmaina likums par dzīvojamo telpu īri. Tās ir problēmas, ar kurām attiecīgas instances nodarbojas jau gadiem ilgi. Cerams, ka gan Komisija apkures sezonas nodrošināšanai un valsts iestāžu un uzņēmumu, pašvaldību institūciju savstarpējo siltuma apgādes parādu kārtošanai un pēc Ministru prezidenta Andra Šķēles iniciatīvas nule izveidotā darba grupa šo jautājumu atrisinās.

Ir arī citas problēmas. Nākot ziemai, aizvien agrāk iestājas tumsa. Agrāk Rīgas ielas apgaismojām līdz pulksten diviem naktī, bet apgaismojumu no rīta neieslēdzām. Tagad esam panākuši kompromisa variantu — ielas apgaismojam līdz pulksten 1.30 un spuldzes ieslēdzam pussešos no rīta. Taču pašlaik domājam, ka šo laiku varētu pagarināt par pusotrām stundām, proti, izslēgt ielu apgaismojumu 1.30, bet ieslēgt piecos no rīta. Tas prasītu papildu izdevumus — 4,5 tūkstošus latu mēnesī. Der zināt, ka Rīgas apgaismošana vienu stundu avārijas režīmā (apgaismojums naktī pēc pulksten 1.30) izmaksā 108 latus, kaut arī izmantojam lēto nakts tarifu.

Runājot par Rīgas ielu un laukumu apkopi, varu teikt, ka šajā sakarā ziemas tehnika ir sagādāta, iespējams, ka mēs iepirksim vēl sešas ceļu apkopes mašīnas ”Mercedess – Benz”, kas strādā pēc samitrinātās sāls tehnoloģijas. Tā ir ļoti jaudīga un moderna tehnika, kas īsā laikā saved ielas kārtībā. Jau pagājušajā gadā mums bija trīs šādas mašīnas, un tāpēc zinām, ko tas spēj. Bez tām tik bargos apstākļos neko nebūtu iespējuši.

Beidzot savu stāstījumu, varu droši apgalvot, ka akciju sabiedrība “Rīgas siltums” apkures sezonai ir gatava. Drīz vien izdošu rīkojumu par apkures sezonas sākšanu, bet tas attieksies vienīgi uz Rīgas pilsētas pašvaldību dzīvojamo fondu. Tagad saskaņā ar siltuma enerģijas lietošanas noteikumiem jebkurš tās lietotājs ir tiesīgs uzsākt apkuri, ja nav parādu un ir maksātspējīgs.

Apkures sezonu uzsāksim, tiklīdz trīs dienas pēc kārtas vidējā diennakts temperatūra būs zemāka par 8 °C. Aizvakar bija 7,5°C. Šodien — 8,1°C. It kā paliek siltāks. Taču jārēķinās ar 20. — 25. oktobri, kad vidējā diennakts temperatūra kļūst zemāka par kritisko robežu.

Tātad no parādu nokārtošanas ir atkarīgs, vai Rīgai būs silti, vēsi, auksti.

Vairis Ozols,

“LV” nozares redaktors

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”