Aizkraukle — dzīvokļu īpašnieku pilsēta

Turpinot analizēt dzīvokļu un dzīvojamo māju privatizācijas gaitu Latvijā, Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija kārtējā sēdē izskatīja šī procesa norisi Aizkrauklē, Jelgavā, Kuldīgā un Talsos.

Visvairāk dzīvojamo māju ir Jelgavā — 686, Kuldīgā — 236, Talsos — 131 un Aizkrauklē — 63. Šie skaitļi vien jau liecina, cik dažādas pēc lieluma ir šīs pilsētas.

Kā pēc komisijas sēdes atzina administratīvās daļas vadītājs Aivars Bāliņš, visās šajās pilsētās aktīvi notiek paātrinātā dzīvokļu privatizācija. Iedzīvotāji vēlas iegūt dzīvokļus savā īpašumā, negaidot, kamēr tiks privatizēta visa māja, lai pēc tam varētu izvēlēties savām iespējām un vēlmēm atbilstošu mājokli vai vienkārši ar to brīvi rīkoties. Tādējādi šeit sāk veidoties arī dzīvokļu tirgus. Ar lēmumu paātrinātajai privatizācijai Aizkrauklē, Jelgavā, Kuldīgā un Talsos attiecīgi nodoti 38, 525, 60 un 77 dzīvokļi.

Toties visai atšķirīga aina šajās pilsētās ir dzīvojamo māju privatizācijas jomā. Aizkrauklē šogad paredzēts privatizēt 65 procentus no visa māju kopskaita, Jelgavā — 4, Kuldīgā — 23 un Talsos — 6 procentus. Aizkrauklē paziņojumi par māju privatizāciju izsūtīti 259 dzīvokļu īrniekiem, Jelgavā — 50, Talsos — 97, bet Kuldīgā — nevienam.

Aizkrauklē pasūtīts arī visvairāk zemes piesaistes projektu un inventarizācijas lietu. Šīs pilsētas iedzīvotāju lielo ieinteresētību privatizācijas procesā apliecina kaut vai šāds piemērs: kādā vispārējai privatizācijai nodotā 45 dzīvokļu mājā pašvaldības valdījumā palikuši tikai 14 dzīvokļi.

Protams, privatizācijas procesa tempus jebkurā Latvijas novadā visvairāk nosaka tieši pašvaldību un to dzīvojamo māju privatizācijas komisiju enerģija un prasme. Traucējošie faktori visur ir līdzīgi, un galvenais no tiem — līdzekļu trūkums aizkavē inventarizācijas lietu kārtošanu un visu, kas saistīts ar ierakstiem zemesgrāmatā. Taču šīs grūtības daļēji palīdz atrisināt paātrinātajā dzīvokļu privatizācijā gūtie ienākumi.

Mudīte Luksa,

“LV” privatizācijas lietu

redaktore