Modernai apkopei Rīgas ceļiem

Aizvadītajā nedēļā kooperācijā “Volvo Truck” ieradās Satiksmes ministrijas vadība un Rīgas ceļu pārvaldes darbinieki, lai saņemtu astoņas jaunas ceļu apkopes mašīnas “Volvo”, kas aprīkotas ar somu firmas “Rolac” ražotām darba iekārtām. Katras mašīnas jauda ir 320 zirgspēku liela. Tā piemērota darbam sliktos ceļa un laika apstākļos. Turklāt mašīnas ekspluatācijas ātrums — 60 līdz 70 kilometru stundā. Šī ātrā, kompjuterizētā un ļoti ražīgā ceļu tīrītāja radītais trokšņu līmenis un izplūdes gāzu parametri atbilst 1996. gada Eiropas standartiem.

Satiksmes ministrs Vilis Krištopans informēja, ka šo pirkumu nodrošinājis 1994. gadā ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku noslēgtais kredītlīgums. Savukārt firma “Volvo” starptautiskā konkursā par tiesībām slēgt pārdošanas līgumu ar Satiksmes minsitriju uzvarējusi astoņas citas firmas.

“Ar pilnu atbildību varu teikt, ka ceļa dienests jau šodien ir gatavs ziemai,” teica ministrs. “Taču gribu uzsvērt, ka es neatbildu par pilsētām un municipalitātēm. Es atbildu par valsts autoceļiem. Un šīs varenās astoņas mašīnas ir solis, lai izveidotu modernu ziemas dienestu uz valsts autoceļiem.”

Satiksmes ministrijas Autoceļu direkcijas tehniskais direktors Valdis Laukšteins pastāstīja, ka šo moderno ceļa tīrītāju iegāde ir tikai daļa no visai plašā projekta, kas paredz arī trīs kaisāmā maisījuma noliktavu būvi (Mārupē, Siguldā un Berģos) un automatizētu laika dienesta staciju celtniecību ap Rīgu sešās vietās. No šīm stacijām informācija par meteoroloģiskajiem apstākļiem uz ceļiem nonāks ceļu pārvaldes datoru vadības centrā, kas dos norādījumu, kur un kad jāsāk kaisīt ceļus. Tādā veidā tikšot nevien ekonomēts visai dārgais kaisāmās sāls maisījums, bet arī samazināts ekoloģiska rakstura kaitējums dabai.

Šī pasākuma sakarā lūdzu Rīgas ceļu pārvaldes 1. iecirkņa vadītāju Aivaru Rukeru atbildēt uz dažiem jautājumiem.

— Kad sagaidāms pirmais slapjdraņķis?

— Meteorologi to sola oktobra beigās. Šogad tam esam gatavi vairāk nekā jebkad agrāk. Mūsu iecirknis apkalpo visu Pārdaugavu, kā arī Bauskas, Jelgavas un Ventspils šosejas Rīgas rajona robežās. Kad sākas sniegputeņi, visbīstamākais posms ir Ventspils šoseja Pierīgas līdzenumā, kur jau šogad miglas dēļ bija nopietna autotransporta līdzekļu sadursme.

— Vai tiešām šīs mašīnas ir tik efektīvas?

— Jā. Kad biju Somijā, redzēju, kā strādā šie “Volvo” ražotie ceļu tīrītāji. Pirmkārt jau lielais ātrums, otrkārt, arī notīrītās joslas platums ir lielāks nekā parasti, treškārt, tīrītājs var nokaisīt 50 kilometrus bez papildu uzlādēšanas. Aiz šādas mašīnas paceļas sniega vērpete, bet ceļš kļūst atkal ideāli tīrs un nokaisīts. Tas ir efektīgs skats.

— Vai par šādu ātrgaitas ceļu tīrītāju parādīšanos nav laikus jābrīdina autotransporta vadītāji?

— Noteikti. Ir ļoti daudz autovadītāju, kas neciena mūsu darbu. Tie vienkārši ignorē ceļa tīrītāju un nedod ceļu. Šīm lielajām “Volvo” ir platāka sniega lāpsta nekā agrākajiem tīrītājiem. Protams, bākugunis uz to norāda, taču tās bieži vien neievēro. Īpaši bīstama var kļūt neapdomīga apdzīšana.

— Un kā jūs izmantosit līdzšinējos ceļu tīrītājus?

— Arī tie bija labi — no Skandināvijas. Tos pārsūtīsim uz citiem rajoniem. Jaunākā un modernākā tehnika jātur Rīgas tuvumā, jo Latvijā te ir vislielākā transporta kustība.

— Paldies par sarunu! Lai šoziem uz jūsu ceļien maz sniega!

— Diez vai. Parasti divas bargas ziemas seko viena otrai.

Vairis Ozols,

“LV” nozares redaktors

Par Vācijas un Latvijas zinātnieku sadarbību

Jūrmalā 14. un 15.oktobrī notika Vācijas un Latvijas zinātnieku seminārs “Kooperācija zinātnē un tehnoloģijā”. Šī semināra rīkotāji bija LR Izglītības un zinātnes ministrija, Latvijas Zinātņu akadēmija un Latvijas Medicīnas akadēmija ar Vācijas Izglītības, zinātnes, pētniecības un tehnoloģijas federālās ministrijas atbalstu.

No Latvijas piedalījās 120, no Vācijas — 23 zinātnieki un zinātnes organizētāji, kā arī pārstāvji no augstskolām un firmām.

Latvijas puse sagatavoja zinātniskās tēzes un izteica priekšlikumus iespējamajai sadarbībai ar Vācijas pētniecības institūtiem. Tēzēs apkopots informatīvs materiāls par Latvijas zinātnes un pētniecības tagadējiem virzieniem un projektiem tehnoloģijā. Vācu puse ar šo brošūru iepazīstinās ieinteresētās iestādes savā valstī.

Semināra darbs tika organizēts trijās sekcijās: medicīna ķīmija un ķīmijas tehnoloģija; fizika, matemātika un astronomija.

Semināra gaitā ministrs Pēteris Cimdiņš iepazīstināja ar Latvijas augstskolu reformēšanas gaitu. Reformas projekts paredz 18 institūtus, kuros strādā 468 zinātnieki, integrēt augstskolās. Pašlaik Latvijā ir 45 800 studentu, to skaits, sākot no 1991.gada, pieaug. Ministrs norādīja, ka nepieciešamas darbotiesspējīgas reģionālas augstskolas un kopīgais pētniecības darbs vairāk jāvirza uz pielietojamību. Savukārt akadēmiķis Jānis Stradiņš, sniedzot daudzpusīgu ieskatu zinātnes attīstībā Latvijā, norādīja, ka jābūt piesardzīgiem, lai saglabātu nacionālās zinātniskās skolas.

Semināra sekmīgu norisi veicināja stenda referāti, kā arī institūtu un klīniku apmeklējumi. Radās jauni personīgi kontakti, notika aktīva domu un pieredzes apmaiņa. Abas puses turpinās izvērtēt rezultātus, lai veicinātu sadarbību.

Vācijas federālas izglītības, zinātnes, pētniecības un tehnoloģijas ministrijas Austrumeiropas sakaru biroja vadītājs Dr. G. Lauterbahs (centrā) sarunā ar Latvijas kolēģiem

LZA Starptautiskās daļas vadītāja Daina Šveica, augstākās izglītības un zinātnes valsts ministrs Pēteris Cimdiņš, akadēmiķi Jānis Stradiņš un Marģeris Līdaka

Par zinātnes organizāciju Latvijā runā LZA prezidents akadēmiķis Tālis Millers

Helēna Grīnberga,

LZA preses sekretāre

Foto: Ieva Novicka —

“Latvijas Vēstnesim”