Kad atvaļinātie PSRS militāristi Latvijā karoja par privilēģijām

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — "Latvijas Vēstnesim"

Visā Padomju savienības pastāvēšanas laikā viens no visprivileģētākajiem slāņiem bija rezervē ieskaitītie vai no aktīvā dienesta atvaļinātie militāristi. Lai uzlabotu viņu sadzīves apstākļus, nodrošinātu ar darbu un dzīvokļiem, gadu gaitā tika pieņemti daudzi visaugstākstāvošo iestāžu lēmumi un rīkojumi. Tā, piemēram, jau PSRS Tautas komisāru padomes 1945. gada 21. septembra lēmumā Nr.2436 tika norādīts, ka visās no jauna uzceltajās un atjaunotajās mājās 10% dzīvojamās platības ir jāpiešķir militāristiem. Savukārt PSRS Ministru padomes 1953. gada 8. septembra lēmums Nr.2364 uzdeva novadu, apgabalu, pilsētu un rajonu darbaļaužu deputātu padomju izpildu komitejām rezervē atvaļinātos virsniekus ar dzīvojamo platību nodrošināt pirmām kārtām. Sakarā ar PSRS Bruņoto spēku ievērojamu samazināšanu PSKP Centrālā komiteja un PSRS Ministru padome 1960. gada 20. janvārī pieņēma lēmumu Nr.74, kurā savienoto republiku ministru padomēm un darbaļaužu deputātu padomju izpildu komitejām tika uzlikts par pienākumu rezervē ieskaitītos vai atvaļinātos virsniekus un virsdienesta militārpersonas ar dzīvojamo platību nodrošināt pirmām kārtām, bet ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā kopš ierašanās izraudzītajā dzīvesvietā.

Atvaļināto militāristu plūsma ar likumu tika ierobežota tikai uz Maskavu, Ļeņingradu, Kijevu un vēlāk arī uz Minsku. Jānorāda, ka daudzi jo daudzi atvaļināto militāristu tūkstoši par savu dzīvesvietu izvēlējās Latviju, visbiežāk — Rīgu.

Pildot PSRS Ministru padomes 1953. gada 24. septembra lēmumu Nr.2508 "Par pasākumiem rezervē ieskaitāmo vai atvaļināmo padomju armijas un jūras kara flotes virsnieku materiālajai nodrošināšanai", visās pilsētās un rajonos tika izveidotas rezervē ieskaitīto vai atvaļināto virsnieku un viņu ģimenes locekļu darba, dzīvokļu un dzīves apstākļu kārtošanas komisijas. Īpaši aktīvi šāda komisija darbojās Rīgā, katrā savā sēdē apmierinot vairāku desmitu atvaļināto militāristu prasības pēc labiekārtotiem dzīvokļiem un viņu daudzo ģimenes locekļu pierakstīšanos tajos. Arhīva dokumenti liecina, ka pēckara gados Latvijā iebraukušo migrantu skaitā ļoti lielu procentu veidoja tieši atvaļinātie militāristi un viņu ģimenes locekļi. Savas privilēģijas viņi saņēma uz pamatiedzīvotāju rēķina.

Militāristu privilēģiju demontāža aizsākās tikai Atmodas laikā. Lielā mērā to noteica latviešu tautas sašutums un prasība darīt galu šai netaisnībai. Savukārt paši militāristi, lai mēģinātu saglabāt līdzšinējo stāvokli, rakstīja dažāda veida protestus, rīkoja skaļus mītiņus un ielu gājienus. Nereti tika izteikti pat draudi lietot bruņotu spēku. Neraugoties uz to, tā laika Augstākā padome un Ministru padome tomēr pieņēma vairākus principiāli nozīmīgus lēmumus, kas lika pamatus militāristu privilēģiju atcelšanai Latvijā.

Baltijas kara apgabala karaspēka pavēlnieka F.Kuzmina iebildumi pret atvieglojumu atcelšanu militārpersonā m

Nr.1/9

Latvijas PSR Augstākās Padomes Sarkankarogotā Baltijas kara apgabala

prezidija priekšsēdētājam biedram A.Gorbunovam karaspēka pavēlnieks

1990. gada 24.janvārī

Cienījamais Anatolij Valerjanovič!

Es uzmanīgi iepazinos ar Jūsu atsūtīto Latvijas PSR Augstākās Padomes lēmuma projektu par dažu PSKP CK un PSRS valdības lēmumu darbības apturēšanu republikas teritorijā attiecībā uz atvieglojumiem militārpersonām, kuru sagatavojusi Latvijas PSR Ministru Padome.

PSRS Bruņoto spēku samazināšanas apstākļos šāds lēmums ir antihumāns, tas netaisnīgi aizskars daudzu virsnieku, praporščiku un viņu ģimenes locekļu likteņus, saasinās jau bez tā saspringto situāciju starp republikas iedzīvotājiem un militārpersonām.

Es uzskatu, ka šāda iecere neatbilst pastāvošajiem likumdošanas aktiem un ir pretrunā ar PSRS Konstitūciju.

Sakarā ar to par esošo likuma projektu es iesniedzu vienīgo priekšlikumu: nepieļaut šā jautājuma apspriešanu LPSR Augstākajā Padomē, vēl jo vairāk pretkonstitucionālu aktu pieņemšanu.

Ar cieņu

Baltijas kara apgabala karaspēka pavēlnieks ģenerālpulkvedis

F.Kuzmins ,

PSRS tautas deputāts

LVA, 290.f.,2.apr., 1806.l., 2.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

PSRS Bruņoto spēku veterānu paziņojums

par privilēģiju saglabāšanu militārpersonām

PSRS Augstākās Padomes Prezidijam

PSKP Centrālajai komitejai

Kopija: PSRS aizsardzības ministram,

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijam,

Latvijas PSR Ministru Padomei,

Latvijas komunistiskās partijas Centrālajai komitejai,

Baltijas kara apgabala karaspēka pavēlniekam,

Latvijas PSR kara komisāram,

laikraksta "Krasnaja zvezda" redaktoram,

laikraksta "Za roģinu" redaktoram,

laikraksta "Sovetskaja Latvija" redaktoram,

Latvijas PSR prokuroram

Paziņojums par Bruņoto spēku veterānu tiesību pārkāpšanu

nodrošināšanā ar dzīvojamo platību

Mēs, PSRS Bruņoto spēku veterāni, apsprieduši sapulcē jautājumu par to militārpersonu, kuras atvaļinātas no karadienesta, tiesību nodrošināšanu un aizsardzību, nonācām pie secinājuma un visai tautai paziņojam, ka Latvijas PSR valdība un vietējie orgāni neveic likumā paredzētos pasākumus, lai nodrošinātu veterānus ar labiekārtotu dzīvojamo platību.

Saskaņā ar Nolikumu par atvieglojumiem militārpersonām, karaklausībai pakļautajiem, personām, kuras atvaļinātas no karadienesta, un viņu ģimenēm (apstiprināts ar PSRS Ministru Padomes 1981.gada 1.februāra lēmumu Nr.193), virsdienesta militārpersonas, praporščiki, mičmaņi un virsnieku sastāva personas, kuras veselības stāvokļa, vecuma vai štatu samazinašanas dēļ ieskaitītas rezervē vai atvaļinājumā, ar dzīvojamo platību (neatkarīgi no resoru piederības, izņemot Aizsardzības ministriju, PSRS Valsts drošības komiteju un iekšējo karaspēku) vietējo tautas deputātu padomju izpildu komitejas apgādā pirmām kārtām, taču ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no ierašanās dienas tajā dzīvesvietā, kas izraudzīta, ņemot vērā pastāvošo pierakstīšanās kārtību.

Dzīvojamās platības piešķiršana pirmām kārtām militārpersonām, kuras atvaļinātas no karadienesta, ir apstiprināta ar PSRS Ministru Padomes 1989.gada 7.septembra lēmumu Nr.734, saskaņā ar kuru savienoto republiku ministru padomēm šis jautājums ir jāizskata bez kavēšanās.

Taču pretēji šīm prasībām Latvijas PSR Ministru Padome un Latvijas Republikāniskā padome ar savu 1989.gada 14.februāra lēmumu Nr.46 ir noteikušas, ka to jautājumu izlemšanu, kas ir saistīti ar dzīvojamās platības sadalīšanu virsnieku sastāva personām un virsdienesta militārpersonām, kuras ieskaitītas rezervē vai atvaļinājumā, īsteno Latvijas PSR Kara komisariāts saskaņā ar pastāvošās likumdošanas ietvaros piešķirto platību (10.punkts) un tādā veidā vietējiem varas orgāniem tika noņemts pienākums pirmām kārtām ar dzīvokļiem nodrošināt minētās kategorijas pilsoņus.

Jau pēc PSRS Ministru Padomes 1989.gada 7.septembra lēmuma pieņemšanas Latvijas PSR Ministru Padome tā paša gada 6.decembrī pieņēma lēmumu Nr.254 "Par dzīvojamās platības piešķiršanas kārtības pilnveidošanu", kurš pilnīgi likvidēja atvieglojumus militārajiem pensionāriem dzīvokļu piešķiršanā.

Šo lēmumu pieņemšanas rezultātā patlaban vairāk nekā 500 militārpersonas, kuras atvaļinātas no karadienesta, nav nodrošinātas ar dzīvojamo platību, kaut arī no viņu ierašanās brīža republikā ir jau pagājuši vairāki gadi. Rīgā tādu ir 268 cilvēki. (..)

Vairākās pilsētās vietējo tautas deputātu padomju izpildu komiteju amatpersonas vispār atsakās izskatīt jautājumus par dzīvojamās platības piešķiršanu Bruņoto spēku veterāniem (Alūksne, Cēsis, Tukums u.c.).

Atsevišķi varas orgānu ierēdņi, noformējot pierakstīšanos uz piešķirto dzīvojamo platību, veterāniem liek visādus birokrātiskus šķēršļus, pieprasot uzrādīt tādus dokumentus, kādus likums nav paredzējis.

Sastopami fakti, ka dzīvokļu ekspluatācijas orgānu darbinieki apvaino veterānus, izrāda pret viņiem necieņu un netaktiskumu.

Mēs, Bruņoto spēku veterāni, kuri dažādos pasaules rajonos esam aizstāvējuši mūsu dzimtenes intereses un armijai atdevuši daudzus savas dzīves gadus, izsakām dziļu sašutumu par mūsu tiesību mīdīšanu ar kājām un prasām pieņemt mērus, lai viņus aizsargātu tā, kā tas ir paredzēts PSRS un Latvijas PSR konstitūcijās:

1) Latvijas PSR Ministru Padomes 1989.gada 14.februāra lēmumu Nr.46 un tā paša gada 6.decembra lēmumu Nr.254 tajā daļā, kura attiecas uz atvieglojumu piešķiršanu tām militārpersonām, kuras atvaļinātas no karadienesta, sakārtot pilnā atbilstībā ar Vissavienības likumdošanu un uzdot republikāniskajiem un vietējiem varas orgāniem stingri vadīties no šās likumdošanas;

2) 1990.gada laikā nodrošināt ar labiekārtotu dzīvojamo platību visas tās militārpersonas, kuras ieskaitītas rezervē vai atvaļinātas veselības stāvokļa, vecuma vai štatu samazināšanas dēļ un uzņemtas dzīvojamās platības pieprasītāju uzskaitē līdz 1990.gada 1.janvārim;

3) Latvijas PSR kara komisāram un rajonu kara komisāriem panākt, lai visi varas orgāni stingri pildītu likumus par dzīvojamās platības piešķiršanu pirmām kārtām Bruņoto spēku veterāniem, kuri atvaļināti no karadienesta.

Pieņemts PSRS Bruņoto spēku veterānu sapulcē, kurā piedalījās 120 cilvēki. Rīgā 1990.gada 13.janvārī

Sapulces priekšsēdētājs

D.Poklonskis

Sekretārs

A.Karasevs

LVA, 290.f., 2.apr., 1806.l., 5., 6., 7.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Latvijas PSR Kara komisariāta atteikums

atbalstīt lēmuma projektu

par atvieglojumu atcelšanu atvaļinātajām militārpersonām

Nr.3/573

Latvijas PSR Augstākās Padomes Atbildot uz 1990.g. 23.1. Nr. 3–4–34

Prezidija priekšsēdētājam Latvijas PSR kara komisariāts

1990.gada 29.janvārī

Latvijas PSR Kara komisariāts absolūti nepiekrīt tiem priekšlikumiem, kas ir izteikti Latvijas PSR Augstākās Padomes lēmuma projektā "Par atsevišķu PSRS valdības lēmumu izpildes daļēju apturēšanu Latvijas PSR teritorijā, kas pieņemti jautājumos par atvieglojumu attiecināšanu uz dažu kategoriju personām", kas rupji pārkāpj to militārpersonu tiesības, kuras atvaļinātas no PSRS Bruņoto spēku rindām.

Latvijas PSR kara komisārs ģenerālmajors

J.Dūda

LVA, 290.f., 2.apr., 1806.l., 10.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Izvilkums no karaspēka daļas 39048 protesta rezolūcijas

pret atvieglojumu atcelšanu militārpersonām

Nr.34

Latvijas PSR Augstākajai Padomei Karaspēka daļa 39048

1990.gada 12.februārī

Rīgas jūras kara garnizona karaspēka daļas 39048

virsnieku, mičmaņu un praporščiku sapulces rezolūcija

(..) Rīgas jūras kara garnizona karaspēka daļas 39048 virsnieki, mičmaņi un praporščiki ir gatavi izpildīt savu karavīra pienākumu, aizsargājot Padomju Sociālistisko Republiku Savienību, un pieprasa Latvijas PSR Augstākajai Padomei cienīt viņu godu, cieņu un intereses. (..)

Rezolūcija pieņemta karaspēka daļas 39048 virsnieku, mičmaņu un praporščiku 1990.gada 12.februāra sapulcē.

LVA, 290.f., 2.apr., 1806.l., 11., 12.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Izvilkums no karaspēka daļas 31185 protesta rezolūcijas

pret atvieglojumu atcelšanu militārpersonām

Nr.36

Latvijas PSR Augstākajai Padomei Karaspēka daļa 31185

1990.gada 12.februārī

Karaspēka daļas 31185 virsnieku un mičmaņu sapulces rezolūcija

Mēs esam sašutuši par to, ka Augstākās Padomes sesijā ir izvirzīts jautājums par daļēju atvieglojumu atcelšanu to militārpersonu nodrošināšanā ar dzīvojamo platību, kuras atvaļinātas rezervē vai pēc štatu samazināšanas un nav iesauktas dienestā no Latvijas. (..)

Mēs aicinām Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātus būt saprātīgiem. Diskriminējoša lēmuma pieņemšanas gadījumā mēs būsim spiesti aizsargāt savas tiesības.

Karaspēka daļas 31185 virsnieku un mičmaņu 1990.gada 12.februāra sapulce.

LVA, 290.f., 2.apr., 1806.l., 13.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Izvilkums no karaspēka daļas 27125 protesta

pret atvieglojumu atcelšanu militārpersonām

Aicinājums

Latvijas darbaļaudīm un Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātiem

(..) Griežoties pie Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātiem, mēs aicinām būt saprātīgiem un izslēgt no sesijas darba kārtības šā likumprojekta izskatīšanu.

Mēs paziņojam, ka esam pilni apņēmības gadījumā, ja likumprojekts tiks pieņemts, saskaņā ar PSRS Konstitūciju nosargāt savas tiesības un stingri un konsekventi aizsargāt PSRS Konstitūciju un likumus.

Nacionālistiskās reakcijas aicinājumi mūs neiebiedēs.

Pieņemts karaspēka daļas 27125 virsnieku un mičmaņu 1990.gada 12.februāra sapulcē.

LVA, 290.f., 2.apr., 1806.l., 28.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

 

 

 

Sakarā ar LPSR Augstākās Padomes ieplānoto atvaļināto militāristu privilēģiju atcelšanu protesta un draudu telegrammas un vēstules LPSR Augstākajai Padomei nosūtīja arī Baltijas flotes kara padome, Liepājas garnizona priekšnieks viceadmirālis Rjabiņins, Liepājas garnizona zemūdeņu apakšvienības štābs, Liepājas garnizona kara tribunāls, karaspēka daļas 69242, 31185, 39048, 10695, 98642, 27125, 09044, 10665, 87307, 36036, 31062, 4093, 14/6001, 14/5801, 7684, 18/5701, 18/5801, 95340, 51348, 72127, 42815, 40071, 40074, 01352, 10563, 12912, 64555, 39040 (pavisam vairāk nekā 60). Sk. LVA, 290.f., 2.apr., 1806.l., 16., 19., 117., 133.lp.

Savukārt atbalstu militāristu privilēģiju likvidēšanai pauda daudzas Latvijas Tautas frontes nodaļas, darba kolektīvi, organizācijas, iestādes, kā arī atsevišķi cilvēki.

 

 

 

 

 

 

 

 

Izvilkums no Latvijas Tautas frontes nodaļas "Jauniela"

aicinājuma nepieļaut iebraucēju nometināšanu Latvijā

Latvijas PSR Augstākajai Padomei

Latvijas PSR Ministru Padomei 29.01.90.

(..) Ņemot vērā mūsu Latvijas dramatiskos apstākļus, kas izveidojušies no apzinātas pārpludināšanas ar sveštautiešiem 45 gadu laikā, mēs uzskatām, ka nav pieļaujama nekāda tālāka svešinieku nometināšana republikā. (..) Latvijas PSR Augstākajai Padomei nekavējoties jāizstrādā attiecīgi stingri likumi, kas aizsargātu mūsu zemi no šiem, kā arī no demobilizēto virsnieku plūdiem. (..)

LTF nodaļas "Jauniela" dome pēc savu vairāk nekā 400 tautfrontiešu aptaujas.

LVA, 290.f., 2.apr., 1804.l., 3.lp. Oriģināls.

 

 

Ļeņina ielas iedzīvotāju aicinājums

atcelt demobilizēto virsnieku privilēģijas

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijam

Latvijas PSR Ministru Padomei Rīgā 18.02.90.

Mēs esam par stingra, taisnīga dzīvokļu sadales kārtības likuma pieņemšanu, kas izslēgtu demobilizēto — no Latvijas PSR teritorijas dienestā neiesaukto — virsnieku privilēģijas dzīvokļu saņemšanā. Armijnieku uzstāšanās presē, piketos un viņu līdzdomātāju nekaunīgās runas pēdējā Augstākās Padomes sesijā (S.Paļjora, P.Masaļitins, N.Iļjičevs, P.Maļinovs, V.Soboļevs) mūs tikai pārliecināja, ka mūsu Augstākās Padomes Prezidija ierosinājums ir savlaicīgs un ārkārtīgi nepieciešams, lai nodrošinātu visu Latvijā dzīvojošo cilvēku tiesības un elementāru labklājību. (..)

Ļeņina ielas 100 iedzīvotāji (seko paraksti —

J.R. )

LVA, 290.f., 2.apr., 1804.l., 54.lp. Oriģināls.

 

 

Izvilkums no Rīgas Pedagogu veterānu kluba paziņojuma

par atbalstu jautājumā par privilēģiju atcelšanu

atvaļinātajiem virsniekiem Latvijas Augstākās Padomes Prezidijam

20.02.90.

(..) 2. Visnotaļ atbalstām Tautas deputātu V.Artmanes, G.Asara, A.Kramiņa, D.Īvāna u.c. nostāju pret privilēģiju piešķiršanu atvaļinātajiem padomju armijas virsniekiem un citiem ar padomju armiju saistītiem darbiniekiem, kā arī tiem, kuri tikai nupat sākuši dienestu Latvijas teritorijā, jo plaši pazīstama viņu tieksme pārcelties uz Baltijas republikām, lai pēc demobilizācijas nodrošinātu šeit sev pastāvīgu dzīvesvietu, kā arī citos savienības reģionos dzīvojošiem radiniekiem. Šī migrācijas ķēde labi zināma. Vispirms viena ģimene, tad vecāki, sievas vecāki, bērni pie vecākiem utt. (..)

Rīgas Pedagogu veterānu kluba priekšsēdētājs (seko paraksti—

J.R. )

LVA, 290.f., 2.apr., 1804.l., 146.lp. Oriģināls.

 

 

Latvijas komunistiskās partijas veterāna Ludviga Langenfelda

protests sakarā ar militārpersonu prasībām

neatcelt atvieglojumus dzīvokļu saņemšanā

Atklāta vēstule

Latvijas PSR Augstākajai Padomei

Latvijas PSR Prokuratūrai

Laikrakstam "Sovetskaja molodjož" 1990.gada 16.februārī

Laikrakstā "Sovetskaja molodjož" 1990.gada 14. februārī bija publicēti divu militārpersonu — kara jūrnieku — protesti sakarā ar republikas Augstākās Padomes sesijā paredzēto likuma "Par dažu atvieglojumu dzīvokļu piešķiršanā atcelšanu" apspriešanu un pieņemšanu.

Mani — Latvijas komunistiskās partijas veterānu un PSKP biedru no 1961.gada — saniknoja atklātie diktatoriskie draudi, kas izteikti vienā no šiem protestiem. Kā lai citādi kā spiedienu uz deputātiem un atklātus draudus saprot to, ka šā likuma pieņemšana: — "(..) atņem jums atbalstu, dažkārt to vienīgo reālo spēku, kas jums grūtā brīdī var palīdzēt",

— "(..) jūs spiežat apbruņotus cilvēkus aizstāvēt savas ģimenes, savas cilvēka tiesības un pašcieņu",

— "(..) vai jums pietiks spēka (..) kontrolēt situāciju republikā (..)",

— "(..) vai jūs negrūžat republikas iedzīvotājus, iedzenot ķīli starp armiju un tautu, uz tālāku konfrontāciju (..)",

— "Padomājiet (..) kādam liktenim jūs pakļaujat savus līdzpilsoņus, kuri dzīvo aiz Latvijas robežām (..)".

Rupja spiediena rezultātā Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātiem, pēc šā protesta autoru domām, ir jāpakļaujas draudiem un jāpieņem militārpersonām labvēlīgi un izdevīgi lēmumi, kas turpmāk nodrošinātu dzīvokļu fonda aizpildīšanu ar bijušajām militārpersonām, kuras neierobežotā daudzumā ierodas no Savienotajām republikām.

Tas notiek apstākļos, kad pamatiedzīvotāji turpina dzīvot graustos, pagrabos un avārijas mājās, kuras civilizētā sabiedrībā būtu vajadzējis nojaukt.

Autori apelē pie deputātu sirdsapziņas un atsaucas uz cilvēka tiesībām. Taču šie egoistiskie paziņojumi pilnīgi ignorē pat tās pašas tiesību drumslas, ko izmantot ir liegts mūsu republikas pamatiedzīvotājiem. Apmeklējiet Rīgas jaunceltņu rajonus, paskatieties uz daudzajām jaunuzceltajām daudzstāvu un daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām un painteresējieties, kas tur dzīvo?

Ja kaut nelielā daļā šo masīvu dzīvojamo māju dzīvokļus būtu saņēmuši tie, kuriem ir nepieciešams uzlabot dzīvošanas apstākļus, tad Rīgā jau sen būtu atrisināts jautājums par kārtības nodibināšanu ilggadīgo iedzīvotāju dzīves apstākļos.

To skaitā graustā turpina dzīvot bijušā Padomju armijas virspavēlnieka J.Vācieša radinieki, kurš grūtā brīdī izglāba padomju varu. Kādēļ vēstules autori neparūpējās par šiem cilvēkiem? Acīmredzot šeit parādās tā mūsu republikas nelaime, kas valda krievvalodīgo iedzīvotāju vidū — viņi runā latviski un tādēļ uz tiem pieprasītie labumi nav attiecināmi!?

Aplūkosim dažus no šiem draudiem. Vai patiešām Padomju armija republikā savus pienākumus īsteno tikai ar aprēķinu, ka pēc demobilizācijas militārpersonas saņems labiekārtotu dzīvojamo platību? Pretējā gadījumā armija atsakās savas aizsardzības funkcijas izpildīt (..) un — vēl vairāk — nav izslēgts bruņots uzbrukums. Kam? Deputātiem, republikas vadītājiem un iedzīvotājiem, tas nav precizēts.

Tātad armijas konfrontāciju ar Latvijas PSR tautu faktiski iesaka atklātās vēstules autori.

Pilnīgi necilvēcīgi un antihumāni ir draudi pārvērst citās republikās dzīvojošos latviešus par ķīlniekiem, kuri var tikt pakļauti represijām. Teiktais tiek pamatots ar to, ka militārpersonām pēc dienesta beigām neesot kur braukt, nekur neviens viņus negaidot.

Rodas jautājums — vai patiešām pēc mobilizācijas dienestam armijā nosūta izraudzītus cilvēkus, izraugās tādus, kuriem nav radinieku vai dzimto māju dzimšanas vietās?

Esmu pārliecināts, ka tādas pieejas nav. Tādēļ katram cilvēkam, kurš ir beidzis dienestu, ir jāatgriežas savā dzimtenē, lai turpinātu aktīvu līdzdalību sava reģiona ekonomiskajā darbībā.

Taču, ja šāda militārpersonu izraudzīšanās pastāv, tad tam ir jādara gals, jo katram cilvēkam vispirms ir jābūt savas dzimtās puses patriotam.

Jo nez kādēļ citās republikās nerodas jautājums par tur nodienējušo latviešu vai citu tautību personu neapgādāšanu ar dzīvokļiem, kuri iesaukti dienestā no Latvijas un obligāti atgriežas savā dzimtajā republikā?

Man nav zināms, kādu lēmumu deputāti pieņems par iesniegto likumu, taču es gribu atzīmēt sekojošo, ka viņi acīmredzot vadīsies no šādiem apsvērumiem:

— piedāvātais likums neparedz prasības par militārpersonu ģimeņu vardarbīgu izdzīšanu "(..) no apdzīvotām vietām (..) Latvijā," kā tas ir apgalvots vēstulē;

— runa ir par dzīvojamās platības piešķiršanas pārtraukšanu tām militārpersonām, kuras iesaukuši citu republiku kara komisariāti un kuras armijā nodienējušas Latvijas teritorijā;

— reizi par visām reizēm un uz visiem laikiem ir jāapgādā dzīvokļu apstākļu uzlabošanas ziņā pabērna lomā atstātie daudzie republikas pamatiedzīvotāji.

Protestu autori acīmredzami sagroza faktus ar nolūku saasināt starpnacionālās attiecības Latvijas PSR, draudot pielietot ieročus. (..)

Es lūdzu veikt nepieciešamos pasākumus, lai atrastu un pēc visas likumu bardzības sodītu vainīgos — atklātās vēstules autorus, kā arī pieņemt mērus, lai novērstu līdzīgu pasākumu atkārtošanos turpmāk.

Ludvigs Langenfelds

LVA, 290.f., 2.apr., 1804.l., 56., 57., 58.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas.

 

 

Latvijas Tautas frontes Carnikavas nodaļas aicinājums

atcelt privilēģijas militārpersonām

LPSR Augstākajai Padomei Latvijas Tautas frontes Carnikavas nodaļa

Latvijas Tautas frontes Carnikavas nodaļa ar sašutumu vēršas pret militāro personu un to tuvinieku netaisnīgajām prasībām saņemt atvieglojumus apdzīvojamās platības iegūšanai Latvijā, pret šo personu ļaunprātīgajiem apmelojumiem pret latviešu tautu, pret naida kurināšanu un pat vardarbības piedraudējumiem gan runās, gan laikrakstu publikācijās.

Mēs uzskatām, ka katram cilvēkam visdārgākais ir viņa dzimtā vieta. Mums pat nav saprotams, kāpēc tik nikni cīnās par palikšanu Latvijā un vispār Baltijā pēc atvaļināšanās no Padomju Bruņotajiem spēkiem šīs militārpersonas un to tuvinieki, turklāt lielākā daļa šo militārpersonu Latvijā pat dienējuši visai neilgu laiku. Kāpēc šīs personas negrib braukt atpakaļ uz savu dzimto pusi, lai tur ar savām rokām, zināšanām un dzīves pieredzi palīdzētu celt dzīves līmeni sev un novadniekiem.

Mēs uzskatām, ka likumā paredzētās priekšrocības drīkst saņemt tikai tās no Bruņotajiem spēkiem atvaļinātās militārpersonas un viņu tuvinieki, kas Bruņotajos spēkos iesaukti no Latvijas teritorijas.

Mēs uzskatām, ka pārējās no Bruņotajiem spēkiem atvaļinātās militārpersonas vispār nav jāpieraksta Latvijas teritorijā. Jau tā dzīvokļu saņēmēju rindās daudzus gadu desmitus ilgi stāv tūkstoši tādu ģimeņu, kam Latvija ir dzimtene, darba un mūža vieta.

Tāpēc LTF Carnikavas nodaļa aicina LPSR Augstāko Padomi pieņemt tādus lēmumus, kas aizšķērsotu šīm militārajām personām nodomus iegūt sev nepamatotas (attiecībā pret vietējiem iedzīvotājiem) privilēģijas gan pierakstīšanās jautājumā, gan apdzīvotās platības iegūšanā.

LTF Carnikavas nodaļas Dome

LVA, 290.f., 2.apr., 1804.l., 128.lp. Oriģināls.

 

 

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija

1990.gada 1.februāra lēmums

par atsevišķu PSR valdības lēmumu izpildes

daļēju apturēšanu Latvijas PSR teritorijā

1990.gada 1.februārī

Par Latvijas PSR Augstākās Padomes lēmuma projektu par atsevišķu PSRS valdības lēmumu izpildes daļēju apturēšanu Latvijas PSR teritorijā, kas pieņemti jautājumos par atvieglojumu attiecināšanu uz dažu kategoriju personām viņu nodrošināšanā ar dzīvojamo platību

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs nolemj:

1. Akceptēt republikas Ministru Padomes iesniegto Latvijas PSR Augstākās Padomes lēmuma projektu par atsevišķu PSRS valdības lēmumu izpildes daļēju apturēšanu Latvijas PSR teritorijā, kas pieņemti jautājumos par atvieglojumu attiecināšanu uz dažu kategoriju personām viņu nodrošināšanā ar dzīvojamo platību, ievērojot Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sēdē izteiktos priekšlikumus un piezīmes.

2. Iesniegt minēto projektu Latvijas PSR vienpadsmitā sasaukuma Augstākās Padomes piecpadsmitās sesijas izskatīšanai.

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs

A.Gorbunovs

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sekretārs

I.Daudišs

LVA, 290.f., 10.apr., 2785.l., 21.lp. Oriģināls.

 

 

Latvijas PSR Augstākās Padomes lēmums

par atvieglojumiem nodrošināšanā ar dzīvojamo platību

rezervē ieskaitītajiem vai atvaļinātajiem virsniekiem, praporščikiem, mičmaņiem un virsdienesta karavīriem, kā arī personām, kas strādājušas Galējo Ziemeļu rajonos un tiem pielīdzinātajos apvidos

Rīgā 1990.gada 1.martā

Lai nodrošinātu sociālā taisnīguma ievērošanu republikā jaunuzceltās dzīvojamās platības sadalē un ierobežotu iedzīvotāju pārmērīgu mehānisko pieaugumu republikā, ievērojot PSRS likumu "Par Lietuvas PSR, Latvijas PSR un Igaunijas PSR ekonomisko patstāvību" un Latvijas PSR dzīvokļu kodeksu, Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā Padome nolemj:

1. Noteikt, ka atvieglojumi nodrošināšanā ar dzīvojamo platību Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā gadījumos, kuri norādīti pievienotajos PSRS valdības lēmumos, attiecas tikai uz tiem karavīriem, kas ieskaitīti rezervē vai atvaļināti un nav nodrošināti ar dzīvojamām telpām, un personām, kas strādājušas Galējo Ziemeļu rajonos, kuri līdz iesaukšanai vai aizbraukšanai darbā dzīvojuši un bijuši pastāvīgi pierakstīti Latvijas PSR vai kuriem ir radnieciskas attiecības, kādas noteiktas Latvijas PSR likumdošanā.

Rezervē ieskaitītie vai atvaļinātie karavīri, kas uzskaitē uzņemti līdz 1990.gada 1.martam, ar dzīvojamām telpām tiek nodrošināti pēc noteikumiem, kādi bija spēkā līdz šī lēmuma pieņemšanai.

2. Latvijas PSR Ministru Padomei līdz 1990.gada 1.jūnijam, piedaloties PSRS Aizsardzības ministrijas, Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas un Latvijas PSR Valsts drošības komitejas pārstāvjiem, noteikt dzīvokļu fonda celtniecības un tām piederošā fonda izmantošanas kārtību Latvijas PSR teritorijā, lai saskaņotu karavīru un vietējo iedzīvotāju intereses.

Šis lēmums stājas spēkā ar pieņemšanas brīdi.

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs

A.Gorbunovs

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sekretārs

I.Daudišs

Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs 1990.gada 15.martā, Nr.11, 637.,638.lp.

 

 

Pielikums Latvijas PSR Augstākās Padomes

1990.gada 1.marta lēmumam

PSRS valdības lēmumi par atvieglojumiem nodrošināšanā ar dzīvojamo platību rezervē ieskaitītajiem vai atvaļinātajiem virsniekiem, praporščikiem, mičmaņiem un virsdienesta karavīriem, kā arī personām, kas strādājušas Galējo Ziemeļu rajonos un tiem pielīdzinātajos apvidos

1. PSKP Centrālās komitejas un PSRS Ministru Padomes 1960.gada 20.janvāra lēmuma Nr.74 "Par karavīru, ko atvaļina no PSRS Bruņotajiem spēkiem saskaņā ar likumu par jaunu ievērojamu PSRS Bruņoto spēku samazināšanu, iekārtošanu darbā un materiālo dzīves apstākļu nodrošināšanu" (PSRS Centrālās komitejas un PSRS Ministru Padomes 1976.gada 24.jūnija lēmuma Nr.499 redakcijā) 2.punkts.

2. PSRS Ministru Padomes 1960.gada 5.augusta lēmums 840 "Par kārtību, kādā no valsts drošības orgāniem un to karaspēka atvaļinātie karavīri nodrošināmi ar dzīvojamo platību."

3. PSKP Centrālās komitejas un PSRS Ministru Padomes 1963.gada 5.marta lēmums Nr.270 "Par PSKP Centrālās komitejas un PSRS Ministru Padomes 1960.gada 20.janvāra lēmuma Nr.74 atstāšanu spēkā."

4. PSKP Centrālās komitejas un PSRS Ministru Padomes 1964.gada 29.augusta lēmums Nr.725 "Par PSKP Centrālās komitejas un PSRS Ministru Padomes 1963.gada 5.marta lēmuma Nr.270 attiecināšanu uz savienoto republiku iekšējā karaspēka, sabiedriskās kārtības sargāšanas ministriju iekšējās un konvoju apsardzes ģenerāļiem, virsniekiem un virsdienesta karavīriem."

5. PSRS Ministru Padomes 1974.gada 28.augusta lēmuma Nr.678 "Par dažiem pilsoņu pierakstīšanas noteikumiem" 1.punkta "e" apakšpunkts.

6. Ar PSRS Ministru Padomes 1981.gada 17.februāra lēmumu Nr.193 apstiprinātā "Nolikuma par atvieglojumiem karavīriem, karaklausībai pakļautajiem, no karadienesta atvaļinātām personām un viņu ģimenes locekļiem" 19. un 29.punkts.

7. PSRS Ministru Padomes 1982.gada 19.augusta lēmuma Nr.765 "Par dzīvokļu celtniecības kooperāciju "21. un 22.punkts.

8. PSRS Ministru Padomes 1985.gada 18.marta lēmuma Nr.241 "Par dažiem grozījumiem PSRS valdības lēmumos un rīkojumos, kuros paredzētas PSRS Bruņoto spēku karavīru tiesības" 1.punkts.

9. PSRS Ministru Padomes 1985.gada 10.oktobra lēmums Nr.956 "Par pasākumiem, kas veicami, lai Galējo Ziemeļu rajonos un šiem rajoniem pielīdzinātos apvidos esošo uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbiniekus nodrošinātu ar dzīvojamo platību citos valsts rajonos".

10. PSRS Ministru Padomes 1986.gada 26.februāra lēmums Nr.271 "Par rezervē ieskaitīto vai atvaļināto aktīvā karadienesta personu pierakstīšanās kārtības daļēju grozīšanu".

11. PSRS Ministru Padomes 1986.gada 28.augusta lēmums Nr.1029 "Par pierakstīšanās kārtības daļēju grozīšanu PSRS Iekšlietu ministrijas priekšniecības sastāva atsevišķu kategoriju personām, kuras atvaļinātas no dienesta sakarā ar pensijas piešķiršanu".

12. PSKP Centrālās komitejas un PSRS Ministru Padomes 1988.gada 31.marta lēmuma Nr.406 "Par pasākumiem, kas veicami, lai paātrinātu dzīvokļu kooperācijas attīstību "4.punkta otrā rindkopa un 5.punkts.

13. PSRS Ministru Padomes 1988.gada 6.aprīļa lēmuma Nr.424 "Par pasākumiem jūras navigācijas iekārtu tālākai attīstībai" 14.punkts.

14. PSRS Ministru Padomes 1988.gada 2.decembra lēmuma Nr.1400 "Par valsts un sabiedriskā dzīvokļu fonda mājās esošo dzīvokļu pārdošanu pilsoņiem personiskajā īpašumā" 2.punkts.

15. PSKP Centrālās komitejas un PSRS Ministru Padomes 1989.gada 21.marta lēmuma Nr.237–74 5.punkts.

16. PSRS Ministru Padomes 1989.gada 7.septembra lēmums Nr.734 "Par pasākumiem, kas veicami, lai uzlabotu rezervē ieskaitīto vai atvaļināto virsnieku sastāva personu, praporščiku, mičmaņu un virsdienesta karavīru nodrošināšanu ar dzīvojamo platību".

17. PSRS Ministru Padomes 1989.gada 26.decembra rīkojums Nr.2245–r "Par PSRS Ministru Padomes 1989.gada 7.septembra lēmuma Nr.734 2.punktā paredzēto atvieglojumu attiecināšanu uz PSRS Iekšlietu ministrijas labošanas darbu iestāžu (mežos) priekšniecības sastāva to personu ģimenēm, kuras gājušas bojā vai mirušas dienesta laikā".

18. PSRS Ministru Padomes 1990.gada 11.janvāra rīkojums Nr.33–r "Par PSRS Ministru Padomes 1989.gada 7.septembra lēmuma Nr.734 3.punkta un 4.punkta pirmās un trešās rindkopas attiecināšanu uz virsnieku sastāva personām, praporščikiem, mičmaņiem un virsdienesta karavīriem, kas ieskaitīti rezervē vai atvaļināti no PSRS Bruņotajiem spēkiem.

Latvijas PSR Augstākās Padomes sekretārs

I.Daudišs

Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990.gada 15.marts, Nr.11, 638., 639.lp.

Līdz ar to tika likts stingrs pamats, lai darītu galu netaisnīgajai kārtībai dzīvokļu sadalē. Atmodas laika Latvijas valstsvīri nenobijās no militāristu protestiem un klajiem draudiem, pieņēma atbilstošus likumdošanas aktus un jūtami samazināja migrantu plūsmu uz Latviju. Tomēr jāatzīmē arī tas, ka PSKP Centrālās komitejas un PSRS Ministru Padomes ilgus gadus piekoptā atvaļināto militāristu "aprūpes" politika, viņu apzinātā virzīšana uz Baltiju Latvijas valstij ir atstājusi visai smagu mantojumu...