10. oktobra sēde

Stenogramma

Nobeigums. Sākums "LV" nr. 172., 173., 174.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka, “Tēvzemes un Brīvības” frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Sinka (TB). Priekšsēža kungs, kolēgas! Protams, es aicinu jūs pieņemt šo pirmo lasījumu. Līgums ir jāritificē tādēļ, ka līdz 31. oktobrim, kā jau jūs to zināt, tas ir jāizdara. Pēc tam to varēs īstenot tikai tad, kad būs nosprausta jūras robeža jeb, pareizāk sakot, ekonomiskās zonas robeža ar Lietuvu. Tā ka tur arī mūsu, kā jau Bērziņa kungs teica, lietuviešu brāļiem nebūtu par to sevišķi jāuztraucas. Bet par to es negribēju tagad runāt.Es gribēju vienkārši runāt par nepieciešamību atbalstīt šādas lielākas investīcijas programmas, kas nāk no Rietumiem. Jūs ielidojat no kaut kurienes Rīgas lidostā, un, kad esat tikuši cauri visiem tām formalitātēm, kad izejat ārā un sevišķi, ja ir vakars, un tagad jau vakari kļūst aizvien garāki un naktis, tad jūs redzēsiet skaisti apgaismotu ēku tieši pretī lidostai, kur lieliem, ugunīgiem burtiem ir rakstīts “Lucoil”. Ja nebūs AMOCO, būs “Lucoil”, un tad nu mēs varam nospriest, kas ir labāks, mēs katrā ziņā gribam veicināt sadarbību ar visiem, šajā gadījumā —ar AMOCO, respektējamā amerikāņu naftas kompānija mūsu saimniecībai var tikai atnest labumu.

Par dažām neprecizitātēm Kazāka kunga izteikumos. Es arī biju, piedalījos seminārā. Pirmkārt, tā bija pārteikšanās. Runājot par naftas kvalitāti, lai gan tiešām mēs vēl nezinām, vai tajā iegulas vietā nafta ir, lai gan ģeoloģijas struktūras, kas to saprot, uz to norāda, proti, tur ir tas slavenais zvana veids, kas garozā norāda, ka tur varētu būt nafta vai gāze. Bet nu tas vēl ir jāuzzina, protams. Bet šīs naftas kvalitāte, ja viņa nav tik augsta kā Ziemeļjūras... tad te tās struktūras ir saistītas, Ziemeļjūra ir tik tuvu vai Baltijas jūra ir tik tuvu šis apgabals Ziemeļjūrai, ka, pēc tās naftas spriežot, ko jau lietuvieši iegūst no saviem pašreizējiem avotiem, kas nāk no cietzemes, un Polijas atradnes parāda, ka nafta ir augstas kvalitātes. Uz to norāda arī pirmie paraugi, kas ir ņemti no iegulas, kuru varbūt nākotnē dalīs Lietuva ar Krieviju. Tātad tas ir uz rietumiem Kaļiņingradas pusē. Un tur jau paraugi norādījuši uz ārkārtīgi zemu, tieši otrādi, tur tas cilvēks pārteicās, es pēc tam to noskaidroju, jo tas būtu bijis ārkārtīgi nepareizi... ārkārtīgi zemu parafīna, vai tas ir vasks, procentu un sēra saturu. Tātad, kas attiecas uz vides piesārņošanu, tā arī ir mazāka nekā ar, piemēram, Turkmēnijas naftu, kas ir tik pilna ar vasku, ka tā speciāli jāsilda, tās caurules ir jāsilda, lai vispār tā kustētos. Tik bieza ir. Tjumeņas nafta šajā ziņā ir, protams, augstākas kvalitātes nekā Turkmēnijas, bet katrā ziņā ne tik laba kā Baku, kas ja tuvojās apmēram Sauda Arābijas kvalitātei. Tas nozīmē, ka dažas frakcijas tur ir pilnīgi līdzīgas tādam zemāku oktānu benzīnam. Daļēji jau varētu to pat atdalīt tūlīt un lietot par degvielu. Tā ka nav runa, ka tur ir slikta, piesārņota nafta.

Protams, kas attiecas uz vides aizsardzību, kas attiecas arī uz Būtiņģi un Ventspili un tā tālāk, tas ir nākotnes jautājums, un, kā jau jūs dzirdējāt tajā pašā seminārā, AMOCO kompānijai liela pieredze arī tieši vides aizsardzībā. Kas attiecas uz ienākumiem, ja tā nafta nāks, sāks tecēt, tad ir iespēja Latvijai, tas ir ierakstīts līgumā, arī dabūt 20 procentus. Tā kā tie 10 nav vis...

Es tādā gadījumā... Jā, nu vēl viena ilustrācija. Piemēram, Mažeiķu rafinērija nevar apstrādāt to naftu, kas nāk no Baltijas jūras iegulām, tur vajag papildu aparatūru, jo tā nafta ir tiešām daudz augstākas kvalitātes nekā Tjumeņas. Mažeiķu rafinērija vairāk domāta Tjumeņas naftas apstrādei. Un tagad leiši to savu ne visai lielo daudzumu, bet viņiem ienāk apmēram kaut kas 10 miljonu dolāru gadā, ja runā par naudas vērtībām, to naftu sūta uz Polijas rafinērijām pārstrādei.

Ir vispār nopietnas izredzes Latvijai daudz ko iegūt no šīs un arī tālākām jau ģeoloģiski izpētītajām iegulām, un es nedomāju, ka mums būtu jāiebilst.

Kas attiecas uz mūsu attiecībām ar Lietuvu, nu jā, nu diemžēl tas jautājums vēl nav nokārtots. Bet tas pašlaik neattiecas uz nepieciešamību šo līgumu ratificēt līdz 31. oktobrim. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Mani gan izbrīnīja mūsu kolēgas Kazāka kunga uzstāšanās tajā aspektā, ka viņš iestājas pret AMOCO līguma ratifikāciju viena iemesla dēļ, ka, ratificējot šo līgumu, Kazāka kungs, arī Liepāja un Liepājas osta saņems papildu finansējumu tāpēc, ka patīk vai nepatīk, bet investīcijas tiks ieguldītas Liepājas ostas attīstībā. Citādi šīs atradnes, par kurām jūs runājāt, nevarētu tikt arī attīstītas, ja no Latvijas puses nebūs nodrošinājuma.

Un mazliet arī tā humoram. Jūs runājāt par naftas atradnēm pie Liepājas. Es jums teikšu, ka pagājušā gada laikā oficiāli ievestais un faktiski patērētais degvielas dau-dzums bija viens pret seši. Tātad faktiski mēs ievedām vienu litru, bet faktiski ir iztērēti seši litri. Tātad laikam šīs naftas atradnes pie Liepājas jau sen ir sākušas darboties.

Bet ja pavisam nopietni, tad mani izbrīna tas, ka mēs nekādi nevaram sadalīt divas dažādas problēmas. Viena problēma — tas ir līgums par jūras robežu, tātad teritoriālo ūdeņu robeža, ekonomiskās zonas robeža un kontinentālā šelfa robeža. Un tas gluži nav viens un tas pats. Ja mēs runājam par AMOCO līgumu, tātad šeit iet runa par tīri ekonomisku līgumu starp Latvijas valsti un vienu privātu firmu. Un nevienai citai valstij nav nekādas darīšanas, neatkarīgi no tā, vai tā ir Igaunija, Lietuva, Zviedrija, Somija vai Vācija un tamlīdzīgi. Tā ir privāta valsts darīšana. Un no mums ir atkarīgs, vai mēs iegūsim uzticību starptautiskā apritē, ratificējot šo līgumu vai neratificējot. Un no tā ir arī atkarīgs, kā mūsu valstī ieplūdīs investīcijas.

Runājot par robežām. Es tomēr uzskatu, ka es laikam šajā parlamentā esmu vienīgais pārstāvis, kurš daudzmaz pārzina starptautiskās jūras tiesības. Un ja mēs runājam par šo aspektu, tad nu runājot par robežu, jūras robežu ar Lietuvu, šeit pirmais, kas tiek ņemts vērā: vēsturiskais aspekts. Vēsturiskais aspekts nozīmē, ka jūras robeža ir sauszemes robežas turpinājums jūrā. Ja mēs piekristu tādam variantam, tad Lietuva zaudētu vismaz 20 procentus no iespējamās teritoriālās un ekonomiskās jūras zonas pašlaik Baltijas jūrā. Tas ir viens aspekts.

Nākošais aspekts. Kurš ir radis savu apstiprinājumu arī Ženēvas konvencijā 1958. gadā un 1982.gada konvencijā “Par starptautiskajām jūras tiesībām”, tas ir aspekts, kad jūras robeža vai arī robeža ezeros un upēs tiek nosprausta pēc viduslīnijas noteikšanas.

Arī šajā gadījumā tas ir absolūti pieņemams kompromisa variants. Es vēlreiz pasvītroju: kompromisa variants starp Latviju un Lietuvu. Tāpēc, ka pēc pirmā varianta, vēsturiskā aspekta, Zviedrija vispār... Es atvainojos, Lietuva vispār zaudē kādas cerības piekļūt šiem naftas laukiem.

Nākamais. Un pats būtiskākais aspekts ir aspekts, ka viena vai otra valsts ir sākusi viena vai otra rajona izpēti un izstrādi. Un arī šis aspekts nenāk par labu Lietuvai. Tāpēc, ka Latvija vēl pirms neatkarības sākuma šo iespējamo naftas lauku izpēti Baltijas jūrā ir finansējusi pēc tā laika Latvijas PSR budžeta līdzekļiem. Tātad arī Lietuva šajā kontekstā nevar nekādi pretendēt uz kaut kādu papildu jūras teritoriju no Latvijas puses. Un ne par kādu kompromisu šeit nav runas. Un, ja mēs visu vispār vienkāršojam, tad tā situācija no Lietuvas puses, pretendējot uz kaut kādu jūras teritoriju, kura principā piederētu Latvijas valstij, ir tāda, ka jums pieder mašīna, bet, ņemot vērā to, ka man tā mašīna patīk, es piedāvāju to mašīnu apkalpot trijatā. Es, jūs un vēl kāds kaimiņš. Pamatojuma tam absolūti nav nekāda. Cienījamie kolēģi, runāsim par šo tēmu, ka tā mašīna tomēr pieder mums, bet viss pārējais, kā mēs to mašīnu ekspluatēsim, ir atkarīgs no papildu līgumiem. Un nevajag sasiet kopā jūras robežu un šo līgumu ar AMOCO. Man būtu lūgums kolēģiem: ieklausīties to, ko es esmu teicis un atbalstīt šā līguma ratifikāciju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jānis Mauliņš, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

J.Mauliņš (TKL). Godātie deputāti! Lai cik tas savādi būtu, arī es uzskatu, ka līgums būs jāratificē tāpēc (Starpsauciens un smiekli zālē: “Ej nu!”), ka normāli darījumi var notikt starp tādiem partneriem, kas ir nopietni. Ja jau reiz ir sākts, tad ir jāiet tālāk. Bet es šeit gribu izteikt lielus pārmetumus tiem sācējiem.

Mums bija ļoti labas attiecības ar Lietuvu. Var teikt, ka šā līguma pārsteidzīgo darbību rezultātā attiecības ir sabojātas. Un vai tur vajadzēja tik ļoti steigties, es nezinu, kas tur bija ieinteresēts, lai noslēgtu ar šo firmu līgumu pirms laika, pirms nokārtotas jūras robežas. Jo jūras robežas patiešām vajadzēja nokārtot iepriekš vai arī šo līgumu slēgt kopā ar lietuviešiem. Un varbūt tas būtu bijis pats labākais variants, jo mums būtu radusies tiešām īsta kopēja darba brālība. Un tur būtu ieguvuši visi, un varbūt, ja būtu kaut kur darījumā nelieli zaudējumi, tad tas draudzības ieguvums būtu noteikti tos atsvēris. Es domāju, ka vajadzēja iepriekš un tagad arī vēl var papētīt un noskaidrot, ko vēl var dot Kurzeme, kur urbumi jau, kā zinātnieki apgalvo, ir gatavi, un tur varētu Latvija iegūt ne jau naftu, bet varētu iegūt, piemēram, parafīnu, kas varētu tikt pat eksportēts. Jo tur ir citādāka šī ieguves struktūra un saturs.

Jautājums ir — kāpēc tas tik ļoti tika sasteigts un kas ir vainīgs? Un es domāju, vainīgos vajadzētu tomēr beidzot sākt reiz meklēt. Kas visu šo lietu saputroja? Kāpēc radās naids starp mums un Lietuvu? (Starpsauciens: “Kur ir naids?”) Kāpēc nav kopdarbības un kāpēc ir tik ļoti stingri noteikumi tai firmai? Man ir lielas aizdomas, ka tur ir apakšā kaut kādi slepeni ūdeņi, kas liek šai firmai tik ļoti steidzīgi un kategoriski to prasīt.

Un vajadzētu arī ieklausīties tajos vārdos, ko teica Jānis Kazāks. Varbūt tas kungs, kurš apgalvoja, ka tas līgums ir milzīga labdarība Latvijai, varbūt viņš strādāja kāda interesēs, jo parasti komersanti tieši tādā veidā uzsit cenas, un tā tālāk. Vajag visu šo projektu kopumā skatīt. Tāpēc es aicinu tad, kad būsim izlēmuši, varbūt sākt domāt par komisijas radīšanu šā jautājuma izpētīšanai, jo pārāk daudz mums ir visādu kļūdu, kuras varbūt, ja papēta, nemaz nav kļūdas, bet kādu cilvēku ieinteresēti darījumi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Vārds komisijas vārdā Indulim Bērziņam, Ārlietu komisijas priekšsēdētājam, frakcijas “Latvijas ceļš” deputātam. Lūdzu!

I.Bērziņš (LC). Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es esmu priecīgs, ka visi, kas uzstājās, kopumā atbalstīja šo līgumu. Ja ir radušies daži jautājumi, precīzi iepazīstoties ar līguma tekstu, jūs varēsit atrast arī atbildes uz šiem jautājumiem. Tieši tādēļ, atgādinot vēlreiz, ka šā līguma 24.pants paredz, ka mēs praktiski neuzsāksim nekādus darbus un Lietuvas pusei nebūtu par ko uztraukties, mēs praktiski nenodarām neko pret mūsu Latvijas un Lietuvas attiecībām.

Un es gribu teikt vēl Mauliņa kungam. Mauliņa kungs, mūsu attiecības ar Lietuvu ir labas. Visās pārējās jomās tās ir tiešām labas. Tas pierāda, ka mēs esam brāļu tautas un kaimiņu tautas. Šī ir vienīgā joma, vienīgā problēma, kur ir sadūrušās mūsu intereses.

Es tiešām ceru, ka Lietuvas parlaments arī pirmsvēlēšanu atmosfērā neies uz tādiem soļiem, ka mēs varētu pēc tam sarežģīt šīs problēmas atrisināšanu, jo agri vai vēlu, bet mums abiem — lietuviešiem un latviešiem, abām pusēm nāksies rast pozitīvu risinājumu arī robežas jautājumā. Neatkarīgi no tā, ir tur tā nafta vai nav, vai tur ir šī kompānija vai strādās cita kompānija, no vienas puses vai no otras puses. Tāpēc aicinu balsot par pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Mēs balsosim pirmajā lasījumā par likumprojektu “Par Latvijas Republikas un sabiedrību “AMOCO Latvia Petroleum Company” un “Oljeprospektering AB” licences līguma pieņemšanu” pirmajā lasījumā. Dokumenta Nr. 922. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 2, atturas — 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu termiņu otrajam lasījumam.

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi, otrreiz es lūdzu izskatīt šo jautājumu 24.oktobrī un attiecīgi iesniegt priekšlikumus, ja tādi ir, līgumu mēs labot nevaram, kā es teicu, bet likuma tekstam līdz 14.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Turpinām izskatīt darba kārtību. Nākamais jautājums — lēmuma projekts “Par deputāta Aivara Kreitusa ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā”. Saeimas lēmums — ievēlēt deputātu Aivaru Kreitusu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 1, atturas — 2. Deputāts Aivars Kreituss ievēlēts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par deputāta Aivara Kreitusa ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā”. Saeimas lēmums — ievēlēt deputātu Aivaru Kreitusu Saimnieciskajā komisijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 1, atturas — 1. Deputāts Aivars Kreituss ievēlēts Saimnieciskajā komisijā.

Lēmuma projekts “Par deputāta Jura Kaksīša atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”. Saeima nolemj atsaukt deputātu Juri Kaksīti no Eiropas lietu komisijas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Balsojums slēgts. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 5, atturas — 4. Deputāts Juris Kaksītis atsaukts no Eiropas lietu komisijas.

Nākamais jautājums — lēmuma projekts “Par deputāta Jura Kaksīša ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”. Saeimas lēmums — ievēlēt deputātu Juri Kaksīti Nacionālās drošības komisijā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 3, atturas — 5. Deputāts Juris Kaksītis ievēlēts Nacionālās drošības komisijā.

Turpinām izskatīt Saeimas sēdes darba kārtību. Nākamais likumprojekts “Par grozījumiem likumā “Par valsts civildienestu””. Otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Pēc pirmā lasījuma Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija likumprojektā pēc savas iniciatīvas ir izdarījusi trīs grozījumus. Visi tie ir redakcionālas dabas.

Pirmais grozījums attiecas uz likumprojekta nosaukumu. Tā kā ar likumprojektu tiek grozītas vairākas normas, tad likumprojekta nosaukumā vārds “grozījumi” ir jāaizstāj ar vārdu “grozījums”, un tas ir pirmais priekšlikums. Es aicinu to pieņemt.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, mēs izskatām dokumentu Nr. 1466. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas priekšlikumu nav. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Lagzdiņš. Otrais priekšlikums ir mazliet nozīmīgāks. Varbūt tas arī groza pēc būtības likumprojekta tekstu. Pirmajā lasījumā pieņemtajā normā nebija īsti skaidrs, cik plašu civildienesta ierēdņu kandidātu — nepilsoņu — loku aptvertu šis priekšlikums, jo iesniedzēji nebija precīzi noteikuši, uz kuru brīdi, tātad uz kuriem ierēdņiem, konkrēti, ierēdņu kandidātiem, attiektos šis grozījums, tādēļ atbildīgā komisija ierosina izteikt pārejas noteikumu 5.punkta trešo daļu šādā redakcijā, ka “šā likuma 6.panta, tas ir, Civildienesta likuma noteikumi, pirmās daļas 1.punkta noteikumi neattiecas uz nepilsoņiem, kuri ieņem ierēdņa kandidāta amatu 1996.gada 1.novembrī, ja viņi ir nokārtojuši atestāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”. Ja atstātu pirmā lasījuma redakciju, tad, interpretējot šo likumu, varētu domāt, ka datums, atskaites datums būtu nevis pēc šā likuma pieņemšanas kāds datums, bet gan Civildienesta likuma spēkā stāšanās datums, kad bija daudz vairāk nepilsoņu ierēdņu kandidātu, pat vairākos tūkstošos, tas bija pirms diviem gadiem, 1994.gada 5.maijā, šobrīd, uz 1996.gada 1.novembri, ierēdņu kandidātu nepilsoņu skaits varētu būt ne lielāks par 190. Tas sarūk ar katru dienu. Aicinu komisijas vārdā pieņemt šo priekšlikumu. Argumentus mēs izdebatējām pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas piedāvāto redakciju nav. Priekšlikums ir pieņemts. Lūdzu, tālāk!

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt likuma pēdējo teikumu, izsakot to šādā redakcijā: “Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas”, nevis tā izsludināšanas dienā, kā mēs nolēmām pirmajā lasījumā. Es aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu, kas sagatavots otrajam lasījumam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas redakciju nav. Priekšlikums ir pieņemts. Vairāk priekšlikumu iesniegti nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, desmit deputāti ir ierosinājuši: “Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 93.pantu ierosinām atcelt steidzamību likumprojektam “Par grozījumiem likumā “Par valsts civildienestu””. Šis priekšlikums ir balsojams vispirms. “Par” runās Andrejs Požarnovs, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu!

A.Požarnovs (TB). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Es gribu īsumā pieskarties par šo likumprojektu. Tiešām tā bija, ka Pilsonības likuma izpildes komisijā ienāca vairāki priekšlikumi par to, ka piešķirt pilsonību “par īpašiem nopelniem” cilvēkiem, kuriem nav faktiski īpašu nopelnu Latvijas labā, bet viņi vienkārši ir civildienestā un automātiski viņiem būtu jāatstāj savs darbs sakarā ar to, ka viņiem nav Latvijas pilsonības. Tad tapa šis priekšlikums ar Pilsonības likuma izpildes komisijas iniciatīvu par to, ka tie, kas šodien jau ir ierēdņu kandidāti, viņiem atļaut. Taču pašreiz ir tāda situācija, ka, ja gadījumā nav pilsonis, tad viņu tikpat labi var pieņemt uz līguma pamata. Un savukārt tomēr pastāv zināmas problēmas ar tiem ierēdņiem, kuri nepilda labi savu pienākumu, savu darbu, un viņus reāli no darba atlaist nevar. Par cik gatavojas kopsummā izmaiņas šajā civildienestā, tad principā varētu šo jautājumu izdiskutēt tad, kad vispār kopsummā tiktu gatavoti plašāki likumi par civildienesta izmaiņām. Tādēļ pašreiz nevajadzētu pieņemt šo likumu steidzami un atdot atpakaļ komisijai. Paldies!

Sēdes vadītājs. “Pret” runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par desmit deputātu priekšlikumu — atcelt steidzamību likumprojektam “Par grozījumiem likumā “Par valsts civildienestu””. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 25, atturas — 8. Priekšlikums nav pieņemts.

Godātie deputāti, lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par grozījumiem likumā “Par valsts civildienestu”” pieņemšanu otrajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 4, atturas — 5. Likums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Nākamais dienas kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Kredītiestāžu likumā”. Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu!

R.Zīle (TB). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr.1372. Šī īsā priekšlikuma būtība, kas saņemta no Ministru kabineta un ko komisija izskatīja, ir tāda, ka vesela virkne tranzītu kredītu, kuri ir principā zaudēti šajā situācijā, var tikt apkalpoti, vienīgi novirzot tos komercbankām, ja Finansu ministrija to konkursa kārtībā atrod. Bet pati Finansu ministrija šos tranzīta kredītus nevar pārņemt savā apkalpošanā. Un šī ir arī priekšlikuma būtība. Ņemot vērā šo priekšlikuma samērā nepieciešamo straujo risinājumu, komisija šo priekšlikumu atbalstīja un ierosināja arī steidzamību. Tāpēc man būtu lūgums — pirms izskata šo priekšlikumu pēc būtības pirmajā lasījumā, es ierosinātu nobalsot par steidzamību.

Sēdes vadītājs. “Par” vai “pret” steidzamību neviens no deputātiem runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par likumprojekta “Grozījums Kredītiestāžu likumā” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — 4. Steidzamība pieņemta.

R.Zīle. Paldies! Es lūgtu deputātus balsot par pirmo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Godātie deputāti! Balsojam par likumprojekta “Grozījums Kredītiestāžu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 3. Likumprojekts “Grozījums Kredītiestāžu likumā” pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu termiņus otrajam, galīgajam lasījumam.

R.Zīle. Paldies! Priekšlikums būtu noteikt 18.oktobri.

Sēdes vadītājs. 18.oktobris, tas ir, izskatīšana Saeimas plenārsēdē.

R.Zīle. Nē, es atvainojos. Tā nedrīkst teikt. 17.oktobris būtu likumprojekta otrā izskatīšana. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 15.oktobris.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 15.oktobris. Izskatīšana Saeimas plenārsēdē — 17.oktobris. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Izskatām nākamo likumprojektu — “Grozījums likumā “Par dabas resursu nodokli””. Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu!

R.Zīle (TB). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Šis likumprojekts “Grozījums likumā “Par dabas resursu nodokli”, dokumenta Nr.1288, tika izskatīts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Es domāju, tas ir samērā plaši atspoguļots arī presē. Tātad problēma ir — dabas resursu nodokļa aplikšana par pārtikas taru, kura tātad pēc pašreizējās likuma redakcijas tiek noteikta no visas preces vērtības procentos. Te tātad ir dažādas likmes atkarībā no attiecīgā taras veida. Un tie ir trīs un četri, un pieci procenti. Katrā ziņā šī problēma ir aktuāla arī ar to, ka pārejas noteikumos šinī likumā bija paredzēts 1997.gada 1.janvāris. Tāpēc komisija, kopumā atbalstot iesniegto priekšlikumu, ko mēs saņēmām no pieciem deputātiem, nosūtījumā tātad no Prezidija ziņojumiem un arī no Saeimas sēdē, mēs to atbalstījām pēc būtības, labi apzinoties, ka, iespējams, šis formulējums ir jāizdara citāds nākošajos lasījumos, bet katrā ziņā tas būtu jāveic līdz 1997.gada 1.janvārim. Tāpēc es lūgtu nobalsot pirmajā lasījumā par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Godātie deputāti! Balsojam par likumprojekta “Grozījums likumā “Par dabas resursu nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu. Par — 61, pret — nav, atturas — 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu termiņus otrajam lasījumam.

R.Zīle. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu es lūdzu noteikt 28.oktobri.

Sēdes vadītājs. Deputātiem citu priekšlikumu nav. Pieņemts.

Nākamais likumprojekts “Grozījums likumā “Par tiesu varu””. Otrais lasījums. (Starpsauciens no zāles: “To mēs izslēdzām.”) Es atvainojos, tas ir izslēgts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Muitas kodeksā” (Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr.138). Otrais lasījums. Steidzams. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

R.Zīle (TB). Godāto sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Tātad es lūgtu jūs sagatavot dokumentu Nr.1542a, kurš ir, ja varētu teikt, abpusēji lietojams. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija saņēma divus Juridiskā biroja priekšlikumus uz otro lasījumu.

Pirmais ir — izslēgt ievaddaļā atsauci uz likuma oficiālām publikācijām, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Zīles kungs, varbūt pagaidīsim, kamēr deputāti atrod konkrēto dokumentu. Deputāti ir atraduši konkrēto dokumentu? Vēlreiz atkārtosim. Dokuments Nr.1542a. Mēs varam turpināt? Lūdzu, Zīles kungs!

R.Zīle. Es paskaidrošu to situāciju. Šeit bija neliela tehniska kļūme. Līdz ar to šis dokumenta numurs nav parādījies. Tas ,ja es nemaldos, tikai šodien tika izplatīts. Tātad tas visiem tika nolikts uz galda — šis dokuments šodien. Dokuments Nr.1542a.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Zīles kungs!

R.Zīle. Pirmais priekšlikums, ko Budžeta un finansu (nodoķlu) komisija izskatīja, tika saņemts no Saeimas Juridiskā biroja — izslēgt ievaddaļā atsauci uz likuma oficiālajām publikācijām, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Un otrs Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas tika iesniegts otrajam lasījumam, ir tātad izmaiņa termina “brīvā muitas zona” definīcijā. Tātad šis termins tagad tiek skaidrots šādi. Es varu nolasīt šo redakciju, ja kolēģi nav atraduši. “Brīvā muitas zona — Latvijas Republikas muitas teritorijas daļa, kas norobežota no pārējās muitas teritorijas un kurā tiek veikti Ministru kabineta noteikti īpaši muitas kontroles pasākumi.” Tātad priekšlikuma būtība ir trijos vārdos. Tika papildināts ar, salīdzinot ar pirmo lasījumu, vārdiem “Ministru kabineta noteikti”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas redakciju nav. Pieņemts. Vairāk priekšlikumi iesniegti nav.

R.Zīle. Es lūgtu Saeimu balsot par otro, galīgo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Muitas kodeksā” pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — 4, atturas — nav. Likumprojekts pieņemts pēdējā, galīgajā lasījumā.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem”” (Satversmes 81.pantā noteiktajā kār-tībā izdotie noteikumi Nr.125)”. Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Indulis Emsis, LNNK un LZP frakcijas deputāts.

I.Emsis (LNNK, LZP). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Lūdzu sameklēt dokumentu Nr.1528. Izskatīsim šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu un attiecībā uz likuma nosaukuma piekrita atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu — nemainīt likuma nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk Juridiskā biroja priekšlikums ir sadaļā, kur ir izskaidroti likumā lietotie termini, — svītrot atsauci uz likuma publikācijām, kā arī izslēgt terminu “pieteikums”. Komisija šos Juridiskā biroja priekšlikumus atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu par komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums — 1. pantā papildināt pirmajā tei-kumā aiz vārdiem “un citiem” ar vārdu “īpašumi”. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumi pret 3. lappusē izteikto Juridiskā biroja priekšlikumu 1. pantā nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk šajā pašā pantā ir deputāta Grīnblata priekšlikums — izslēgt vārdus “izņēmuma gadījumā”. Komisija šo priekšlikumu arī atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk 1. pantā ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — izslēgt 1. panta jauno rindkopu, par kuru mēs bijām nobalsojuši otrajā lasījumā. Tātad tas ir komisijas priekšlikums — izslēgt šo panta jauno rindkopu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālākie priekšlikumi ir 5. lappusē 4. pantā, kur Juridiskais birojs ierosina papildināt 4. pantu ar 2., 3., 4. un 5. daļu šādā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, un komisijas redakciju jūs redzat 5. sadaļā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas redakciju, kas izteikta 5. lappusē, atbalstot Juridiskā biroja priekšlikumu, iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir pie šī paša panta Juridiskā biroja priekšlikums — šeit, precizējot redakciju, papildināt ar vārdiem “otrās daļas un trešā panta”, ko komisija atbalstīja, un redakciju jūs arī redzat labajā malā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālākie priekšlikumi ir 7. lappusē un ir saistīti ar 5. panta redakciju, kur Juridiskais birojs iesaka 5. panta pirmajā daļā 3. punktā vārdus “attiecīgā rajona, pilsētas vai pagasta pašvaldība” aizstāt ar vārdiem “attiecīgās pašvaldības domei (padomei)”. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja un arī tālāk tekstā atbalstīja šīs izmaiņas.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas atbalstīto Juridiskā biroja priekšlikumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk šī paša panta 3. daļā ir šis pats priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk priekšlikumi ir 9. ... es atvainojos, 10. lappusē, kurā tiek papildināts 7. pants, deputāts Grīnblats iesaka papildināt 7. panta 2. daļu ar teikumu redakcijā, kuru jūs redzat. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk priekšlikumi ir 11. lappusē pie 7. panta, kurus iesaka Juridiskais birojs. Un Juridiskais birojs ierosina otrā lasījuma redakcijā vārdus “uzskatīt līdzšinējo 6. un 7. daļu attiecīgi par 4. un 5. daļu” tātad izslēgt, un komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu nav? Pieņemts.

I.Emsis. 12. lappusē priekšlikumi ir 8. pantā. Šos priekšlikumus ir izteicis Juridiskais birojs, kurus mēs jau vienreiz apskatījām, kur ir precizētas rajona un pilsētas paš-valdības attiecīgi ar rajona padomi vai pilsētas domi. Komisija atbalstīja šo precizējumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret attiecīgo precizējumu iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk 8. pantā ir priekšlikumi, kur Juridiskais birojs iesaka precizēt 8. panta 3. daļā vārdus “minētā termiņā”. Un komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu un precizējusi termiņu, nosakot, ka ne vēlāk kā divus mēnešus pirms šajā pantā minētā termiņa... Tātad tas ir precizēts un noteikts divu mēnešu termiņš.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Juridiskā biroja izteikto precizējumu 8. panta 3. daļā, kas izteikts 13. lappusē, iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Paldies! Tālāk priekšlikumi ir 18. lappusē un ir attiecināmi uz 11. pantu. Juridiskais birojs iesaka precizēt 11. panta pirmo daļu. Komisija atbalsta šo priekšlikumu un izsaka redakcijā, kas ir redzama 5. ailītē, un redakciju šeit deputāti var redzēt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu par komisijas viedokli nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir Tautsaimniecības komisijas priekšlikums — papildināt 11. pantu ar jaunu pirmo daļu. Un šī redakcija arī ir redzama tabulā 5. ailītē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir Tautsaimniecības komisijas priekšlikums — papildināt 11. pantu ar jaunu otro daļu. Redakcija tātad ir redzama arī 5. ailītē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu, kas iestrādāts 5. ailītē, nav? Pieņemts.

I.Emsis. Un tāpat ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums papildināt ar jaunu trešo daļu redakcijā, kas ir izteikta arī 5. ailē. Šeit es tikai gribu piebilst deputātiem, ka jaunumu nekādu nav, šeit vienkārši ir precizēta šī likuma struktūra.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Un tāpat 11. pants pēc Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikuma tiek papildināts ar jaunu 4. daļu redakcijā, kas arī ir redzama 5. ailītē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk ir vēl priekšlikums, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums papildināt 11. pantu ar jaunu 5. daļu. Un šīs 5. daļas redakcija precizēta ir redzama 5. ailē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu par likuma 5. panta pirmās ... 11. panta jaunas 5. daļas redakciju, kas izteikta 5. ailītē, iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Paldies! Tālākie priekšlikumi ir 25. lappusē. Un attiecas uz 21. panta redakciju, kur ir deputāta Kleinberga priekšlikums. Deputāta Kleinberga priekšlikums ir izteikt 20. panta 4. punktu šādā redakcijā: “Uzņēmumu sastāvā nav bijis nekustamā īpašuma, bet tas izvietots uzņēmuma īpašniekam piederošā namīpašumā, un namīpašums nav iekļauts uzņēmuma bilancē.” Komisija rūpīgi izanalizēja šo situāciju un neatbalstīja šo punktu, jo uzskatīja, ka šie ir ārkārtīgi reti gadījumi un šāds ieraksts likumā var radīt sarežģījumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas skaidrojumu, kāpēc netiek atbalstīts Guntara Kleinberga priekšlikums un arī pats priekšlikums neatbalstīt šo priekšlikumu, iebildumu nav? Pieņemts.

I.Emsis. Paldies! Nākošais priekšlikums ir 27. lapaspusē un ir attiecināms uz 21. pantu. Šeit ir priekšlikums, Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 21. panta 3. un 4. daļā atsauces uz likumu publikācijām. Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli nav? Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk — 29. lappuse. Juridiskā biroja priekšlikums — 23. panta otrajā daļā vārdus “rajona un pilsētu vai pagasta pašvaldības “ attiecīgi aizstāt ar “pašvaldības domi, padomi”, kā tas bija jau iepriekš tekstā. Komisija šo atbalsta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Un tālāk ir pārejas noteikumi, 30.lappusē, kur Juridiskais birojs iesaka papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem zemāk esošajā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, un attiecīgi tātad ar šo ierakstu spēku zaudē stājoties spēkā šim likumam, attiecīgie 81.panta kārtībā izdoties Ministru kabineta noteikumi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas piedāvāto redakciju nav. Pieņemts.

I.Emsis. Tādējādi man ir lūgums apstiprināt likumprojektu trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, lūdzu balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašumu objektiem”' pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot1 Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — nav, atturas — 4. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts “Grozījums Radio un televīzijas likumā”. Trešais lasījums, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, Antons Seiksts, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

A.Seiksts (LC). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Uz trešo lasījumu šajā projektā nav ienācis neviens priekšlikums. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Pirmkārt es gribu sacīt to, ka šī prakse labot gandrīz visus agrāk pieņemtos likumus, vienalga, vai viņš pieņemts pirms mēneša, pirms diviem vai pirms gada, iepriekšējā Saeimā, ir vienkārši nepieņemami. Nu, tad sāksim tagad — 6.Saeima — labot absolūti visus, un praktiski gandrīz tā notiek, visus likumus, kurus pieņēma 5.Saeima, tie bija dumji deputāti, tātad, nu, mēs esam tie gudrie šeit sapulcējušies un labojam visus likumus pēc kārtas. Un grozījumi, grozījumi, grozījumi, vienalga, vai tas ir Medību likums, kurš tepat arī ir darba kārtībā, vai par ugunsdzēsību un vēl, un vēl, un vienalga.

Sēdes vadītājs. Tabūna kungs, es atvainojos, godātie deputāti, ja runā no tribīnes, netraucēsim citus klausīties un tik tiešām nestaigāsim pa zāli, un risināsim diskusijas vai nu gaitenī, vai zāles malā.

P.Tabūns. Konkrēti par šiem procentiem. Tātad 20 procenti bija paredzēti, tagad te ir 49 procenti parādījušies. Kāpēc? Nāciet tad, Seiksta kungs, tribīnē vai vēl kāds un izskaidrojiet man. (Starpsauciens no zāles: “Tas ir 2. lasījumā nobalsots.”) Nobalsots, jā, bet pasakiet man šodien, kāpēc tā tas notiek. Un es gribētu dzirdēt, kurš ir tas lobijs, kas ierosinājis to un kas grib dabūt cauri. Un vēl. Ko tas dos? Es biju komisijā, kura strādāja pie šī likumprojekta gandrīz trīs gadus un šo likumu izveidoja. Un mēs diskutējām mēnešiem ilgi un nonācām patiešām pie secinājuma, ka jābūt, lūk, šiem 20 procentiem, nevis 49 procentiem. (Starpsauciens: “Kāpēc?”) Un tagad, lūk, pēkšņi, kādam ir ienācis prātā 49 procenti, nu, tad bija jau domas palaist vispār, tā sakot, brīvā lidojumā. Kāpēc? Es aicinu, cienījamie kolēģi, nebalsot par šo priekšlikumu — par 49 procentiem. (Starpsauciens: “Kur ir priekšlikums?”)

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — vārds Antonam Seikstam, frakcijas “Latvijas ceļš” deputātam.

A.Seiksts (LC). Godātie kolēģi! Kāda jau mums ir tā kārtība, bet kaut kāda kārtība pastāv. Nu, Tabūna kungam vai vēl kādam es varu atgādināt, ka bija divi likumprojekti, vienu iesniedza Kiršteina kungs un deputātu grupa no LNNK, kur nebija vispār procenti minēti. Otrs — 49 procenti, akceptēja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, akceptēja Eiropas lietu komisija un kā atbildīgā — Cilvēktiesību komisija. Visi lasījumi notikuši stingri saskaņā ar Kārtības rulli, par visiem lasījumiem līdz šim bija noteikti priekšlikumu iesniegšanas termiņi, trešajā lasījumā mēs varam runāt tikai par rakstiski iesniegtiem priekšlikumiem, kuru nav. Komisija lūdz balsot par šo projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījums Radio un televīzijas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot1 Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 4, atturas — 9. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par Latvijas Republikas likuma “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” spēkā stāšanās kārtību””. Trešais lasījums, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

J.Lagzdiņš (LC). Godāto Saeimas priekšsēdētāja biedri! Kolēģi deputāti! Pēc otrā lasījuma par šo likumprojektu nav saņemts neviens priekšlikums, arī komisija pēc savas iniciatīvas nav izdarījusi nekādus grozījumus. Trešajam lasījumam komisijas piedāvātā redakcija, kas sastāv no grozījuma vienā pārejas noteikuma punktā, ir analoga tam likumprojektam un grozījumam, kas tika pieņemts otrajā lasījumā. Komisijas vārdā es aicinātu atbalstīt šo grozījumu, reizē arī likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par Latvijas Republikas likuma “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” spēkā stāšanās kārtību”” pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — nav, atturas — 4. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts “Par valsts noslēpumu”. Aizsardzības un iekš-lietu komisijas vārdā — Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Mēs darbojamies ar dokumentu Nr.1529, likumprojekts “Par valsts noslēpumu” trešajā lasījumā. 1.pantā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Ādamsona kungs, mums ir jāizskata tikai tie panti trešajā lasījumā, kur ir deputāti snieguši priekšlikumus.

J.Ādamsons. 4.panta otrajā daļā ir deputāta Kristovska priekšlikums. 4.panta otrās daļas 1.apakšpunktu izteikt šādā redakcijā: “Par valsts militāro potenciālu, aizsardzību, stratēģiju un taktiku, aizsardzības un mobilizācijas plāniem”. Komisijas viedoklis ir — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, mēs izskatām konkrētā dokumenta 3.lappusē iesniegtos priekšlikumus. Vai deputātiem ir iebildumi pret deputāta Kristovska un atbildīgās komisijas atbalstīto priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais — deputāta Kristovska priekšlikums — 4.panta otrās daļas 2.apakšpunktu izteikt šādā redakcijā: “Par valsts drošības un aizsardzības iestāžu bruņojumu, sakaru un informācijas sistēmām, materiāli tehnisko nodrošinājumu un tā iegādi.” Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais. Deputāta Kristovska priekšlikums. 4.panta otrās daļas 3.apakšpunktu izteikt šādā redakcijā: “Par valsts drošībai un aizsardzībai...”

Sēdes vadītājs. Ādamsona kungs, varbūt mēs varam nelasīt, jo deputātiem šis teksts ir priekšā. Ja deputātiem ir iebildumi, tad viņi to pauž, pierakstoties debatēs vai paceļot roku.

J.Ādamsons. Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedoklis — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedokli? Nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākošais ir deputāta Kristovska priekšlikums par 4.panta otrās daļas 5.apakšpunktu. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir deputāta Kristovska priekšlikums par 4.panta otrās daļas 6.apakšpunktu. Aizsardzības un iekšlietu komisijai ir priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir deputāta Kristovska priekšlikums par 4.panta otrās daļas 7.apakšpunktu. Aizsardzības un iekšlietu komisijai ir priekšlikums — pieņemt, daļēji precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir deputāta Kristovska priekšlikums par 4.panta otrās daļas 9.apakšpunktu. Aizsardzības un iekšlietu komisijai ir priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir deputāta Kristovska priekšlikums par 4.panta otrās daļas 11.apakšpunktu. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums — pieņemt, daļēji precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir deputāta Kristovska priekšlikums — par 4.panta otrās daļas 12. un 13.apakšpunktu. Komisijas viedoklis — pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir deputāta Kirstovska priekšlikums par 4.panta otrās daļas 14.apakšpunktu. Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedoklis — pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir deputātu Liepas, Rubina, Celmiņa, Kļaviņa un Mauliņa priekšlikums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedoklis — noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir deputāta Kristovska priekšlikums par 4.panta otrās da-ļas 15.apakšpunktu. Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedoklis — pieņemt daļēji.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir deputāta Kristovska priekšlikums par 4.panta otrās daļas 16. un 17.apakšpunktu. Komisijas viedoklis — pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais ir deputāta Kristovska priekšlikums par 4.panta otrajā daļā bijušajiem, bet jaunajā apakšpunktā kārtībā neiekļauto apakšpunktu, svītrojumu. Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedoklis — pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Ādamsons. Nākamais. Saeimas frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedoklis — noraidīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Godātais Čerāna kungs! Mums līdz sēdes beigām ir piecas minūtes. Jūs izmantosiet? Tad mēs arī šinī brīdī pārtraucam likumprojekta izskatīšanu. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Deputātus lūdzu reģistrēties! Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

Godātie deputāti! Es gribu jums atgādināt, ka pulksten 17.30 būs otra Saeimas jautājumu un atbilžu sēde, kura sāksies, atkārtoju vēlreiz — 17.30. Godātie deputāti, sēde vēl nav slēgta. Es lūdzu uzmanību!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Alfreds Čepānis, Imants Daudišs, Vladilens Dozorcevs, Kārlis Jūlijs Druva... zālē, Edmunds Grīnbergs... zālē, Edvīns Inkēns, Jānis Jurkāns, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Odisejs Kostanda, Leopolds Ozoliņš... zālē, Jānis Priedkalns, Jānis Urbanovičs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Saeimas sēdi pasludinu par slēgtu.

10. oktobra sēde

Sākums pulksten 18.00

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Labvakar, godātie deputāti! 1996.gada 10.oktobra Saeimas sēdi pasludinu par atklātu. Atbilstoši Kārtības rullim mums ir jāreģistrējas. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Alfreds Čepānis, Imants Daudišs, Vladilens Dozorcevs, Oļģerts Dunkers ir zālē. Gunta Gannusa, Edvīns Inkēns, Jānis Jurkāns, Pēteris Keišs, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Odisejs Kostanda, Aleksandrs Pētersons ir zālē. Andrejs Požarnovs, Jānis Priedkalns, Jānis Urbanovičs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, izskatām Saeimas Prezidija apstiprināto darba kārtību. Pirmais – deputātu J.Lagzdiņa, Dz.Ābiķa, M.Vītola, J.Kazāka, G.Gannusas jautājums Ministru prezidentam A.Šķēlem par Ministru kabineta lēmumu atbalstīt brīvās ekonomiskās zonas izveidi Liepājas pilsētā. Atbilde ir dota rakstiski. Dokumenta Nr. 1562. Ministru kabineta vārdā – Guntars Krasts, Latvijas Republikas ekonomikas ministrs. Lūdzu!

G.Krasts (ekonomikas ministrs). Paldies! Cienījamais Saeimas Prezidij! Godātie deputāti! Jautājums – deputātu pieprasījums Nr. 51 – ir iesniegts, atbilde ir iesniegta rakstiski. Ja, lūdzu, ir kādi jautājumi, tad esmu gatavs atbildēt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas. Paldies. Esam izskatījuši.

Nākamais jautājums – deputātu M.Lujāna, A.Bartaševiča, J.Urbanoviča, O.Kostandas, G.Valdmaņa jautājums Latvijas Republikas iekšlietu ministram D.Turlā kungam un Latvijas Republikas tieslietu ministram Dz.Rasnača kungam par hokeja trenera A.Siliņa psihiskās veselības stāvokli un izdarītā pārkāpuma atbilstību viņa piemērotajam aizturēšanas veidam. Ir saņemtas rakstiskas atbildes, dokumenta Nr. 1467, Nr. 1467a. Lūdzu, Ministru kabineta vārdā... Motivācijai vārdu lūdz Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Man iznāca iepazīties gan ar Turlā kunga atbildi, es ceru, ka varbūt viņš vēl papildinās doto informāciju, es saņēmu arī no Ģenerālprokuratūras atbildi, un iznāk paradoksāla situācija Latvijas Republikā. Sākotnēji tiek paziņots, ka cienījamais hokeja treneris ir psihiski nelīdzsvarots cilvēks, kuram noteikti esot jānosaka diagnoze. Un pēc tam no visām atbildēm seko viens jautājums, ka mēneša laikā psihiatriskā ekspertīze nav izdarīta. Līdz ar to es varu izdarīt vienkārši secinājumus. Vai nu Latvijas Centrālcietuma izolatorā šodien sēž psihiski slims cilvēks, kurš būtu jāārstē, vai arī, ja viņš ir vesels, diemžēl neviens to neapliecina, un nav saprotams no visām šīm atbildēm, ja viņš ir vesels, tad šajā gadījumā par to, ka cilvēks ir piezvanījis uz Ministru kabinetu un izteicis draudus, un piedevām nerealizējamus draudus, jo, cik es saprotu, neviens ierocis viņam ne mājās, ne tajā vietā, kur viņš mīt, nav atrasts. Vai šajā gadījumā šā cilvēka aizturēšana ir pamatota, ja mūsu iekšlietu struktūras, gan Prokuratūra mīl atbrīvot gan pederastus, gan ... pedofīlus, ja vajag precizēt, plus atbrīvo mūsu skaistuma konkursa vadītāju, kas ir reāli nobraukusi cilvēku, gan pirmstiesas periodā, gan arī pēctiesas periodā. Šajā gadījumā cilvēks, kas ir izteicis iespējamus draudus, tiek turēts ieslodzījumā, kaut arī, ja notiks tiesa, tad tiesas procesā pilnīgi reāli, ka viņam nebūs aizturēšanas veids, jo pēctiesas procesā vairs kā cietuma ieslodzījums, un kur ir motivācija un kur ir skaidrojums, kāpēc šā cilvēka sods ir tāds.

Tad jau arī cienījamo Apiņa kungu, kurš ar pistoli rokās gāja pie cienījamā Krastiņa kunga, arī vajadzētu aizturēt, jo Krastiņa kungam arī varēja netīšām rasties veselībai draudi. Ja mēs tik tālu nokļūsim, ka mēs sāksim pārņemt labos padomju tikumus, tad mūsu visu augstākās varas ierēdniecība ir pilnīgi neaizskaramā kasta, un šajā gadījumā, ja hokeja trenerim patiešām sirds aptecējās par savu skolu un tas viņam ir kā rezultāts – cietuma ieslodzījums, tad es neņemos spriest. Man gribētos konkrēti šajā gadījumā saņemt no Turlā kunga atbildi. Vai cienījamais Siliņa kungs ir psihiski slims vai nav. Un, ja nav, tad kāpēc viņam ir piemērots tāds aizturēšanas līdzeklis?

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, papildjautājumus jūs varēsit uzdot pēc tam, kad tiks dotra ministra atbilde. Pašlaik ministrs atbildēs uz to rakstisko jautājumu, kuru jūs esat uzdevuši. Lūdzu, Dainis Turlais, Latvijas Republikas iekšlietu ministrs.

D.Turlais (iekšlietu ministrs). Labvakar, augsti godātie deputāti! Atbilde ir sniegta rakstiski, un pamatojums, kāpēc Siliņa kungs ir aizturēts un kādā veidā, ir šajā atbildē. Tā kā jautājums, kas man tika iesniegts rakstiski, ir atbildēts. Par viņa veselības stāvokli, protams, iekšlietu ministrs nevar atbildēt. Bet tad, kad tiks veikta ekspertīze, tad arī atbilde varētu būt arī par šo jautājumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vārds papildjautājumam Modrim Lujānam, pie frakcijām nepiederošam deputātam. Lujāna kungs, jūs uzdosit abus jautājumus uzreiz vai pa vienam?

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Vai cienījamais iekšlietu ministra kungs konkrēti uzskata to, ka dotais aizturēšanas veids Siliņa kungam ir nepieciešams?

Sēdes vadītājs. Dainis Turlais, Latvijas Republikas iekšlietu ministrs. Lūdzu!

D.Turlais (iekšlietu ministrs). Man, protams, ir zināmā mērā neērti runāt, cienījamie deputāti, jūsu priekšā par tādu jautājumu. Ministrs neizlemj ne aizturēšanas veidu, ne atbrīvošanas veidu. Noziegumi tiek klasificēti pēc attiecīgā Kriminālkodeksa un kompetenta orgāna. Ja ministrs varētu teikt – šito iesēdināt, šito izlaist, tad mums beigtos tiesiska valsts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Otru papildjautājumu deputāti uzdot nevēlas. Jautājums ir izskatīts.

Nākamais – deputātu K.Čerāna, E.Zelgalvja, O.Kostandas, J.Kazāka, J.Mauliņa jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par 60,7 miljonu lielu naudas līdzekļu likteni Latvijā.

Vārdu motivācijai deputāti nelūdz. Lūdzu, atbildi Ministru kabineta vārdā sniedz Sarmīte Jēgere, valsts ministre Finansu ministrijā. Lūdzu!

S.Jēgere (valsts ministre Finansu ministrijā). Atbilde ir iesniegta rakstiski. Vēstules Nr.01102300.

Sēdes vadītājs. Deputāti lūdz vārdu papildjautājumu uzdošanai. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Cienījamo sēdes vadītāj! Godātie deputāti un godātais Šķēles kungs! Šis bija jautājums tieši jums, Šķēles kungs, un tas bija tāpēc, ka mums Latvijā šobrīd nav finansu ministra, tas ir, finansu ministrs ir demisionējis. Un mēs zinām, ka līdz ar finansu ministra demisiju ir jādemisionē arī visiem valsts ministriem, un jautājums – uz kāda punkta pamata jūs uzticiet šo atbildes sniegšanu Jēgeres kundzei, kurai šobrīd nav politiskās atbildības. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Ministru kabineta vārdā, kurš atbildēs uz papildjautājumu? Andris Šķēle, Ministru prezidents. Lūdzu!

A.Šķēle (Ministru prezidents). Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Demisionējot finansu ministram, es lūdzu turpināt pildīt pienākumus valsts ministriem, viņi ir amatā, attiecīgās partijas no viņiem nav, kā saka, politisko uzticību noņēmušas, un es šobrīd neredzu nekādas problēmas, ka viņi nespētu paskaidrot pozīciju Finansu ministrijas vārdā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Otru papildjautājumu deputāti uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

Nākamais jautājums. Deputātu K.Čerāna, E.Grīnberga, E.Zelgalvja, O.Kostandas, J.Kazāka jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par “Neatliekami uzsākamās ilglaicīgas valsts ekonomiskās stratēģijas izstrādāšanu”. Lūdzu, Ministru kabineta vārdā – Guntars Krasts, Latvijas Republikas ekonomikas ministrs. Lūdzu!

G.Krasts (Latvijas Republikas ekonomikas ministrs). Godātais Saeimas Prezidij! Godātie deputāti! Atbilde uz deputātu jautājumu Nr.54 ir iesniegta rakstveidā.

Sēdes vadītājs. Deputāti papildu jautājumus uzdot nevēlas. Jautājums izskatīts.

Deputātu M.Lujāna, A.Bartaševiča, J.Urbanoviča, O.Deņisova, N.Bekasova jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par atskaišu iesniegšanu par 1995.un 1996.gada budžeta izpildi. Lūdzu, vārds motivācijai Modrim Lujānam, pie frakcijām nepiederošam deputātam.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamais Šķēles kungs vienmēr mīl lietot epitetus “māja”, “mājas pamati”, “mājas pamati ir izpuvuši”. Tikai man reizēm rodas brīnums, vai Šķēles kungs lasa Satversmi vai nelasa, jo šajā gadījumā iznāk paradoksāla situācija. Satversmē 66.panta trešā daļā ir norādīts, ka Ministru kabinetam ir jāatskaitās par budžeta izpildi Saeimai un Saeimai ir jāapstiprina dotā atskaite. Līdz šai dienai mēs neesam saņēmuši, kā es norādu arī mūsu iesniegtajā jautājumā, ne atskaiti par 1995.gadu, un kā tad mēs varam šodien runāt par līdzvērtīgiem principiem, ja mēs nezinām, vai mājai pamati ir nopuvuši vai nav. Jo kā tad mēs varēsim celt to jauno jumtu, 1997.gada budžetu, ja mēs nezinām, kā tas ir pildījies 1995.gadā un cik lielie politiskie solījumi ir piepildījušies, un kā būs ar 1996.gada budžetu, jo varbūt tas būtiski atšķirsies no reālās dzīves. Un tādēļ labprāt gribētu dzirdēt Šķēles kunga atbildi uz mūsu jautājumiem, kā viņš plāno izpildīt Satversmes normas.

Sēdes vadītājs. Paldies! Sarmīte Jēgere, valsts ministre Finansu ministrijā – Ministru kabineta vārdā. Lūdzu!

S.Jēgere (valsts ministre Finansu ministrijā). Tātad vispirms atbilde ir iesniegta rakstiski, bet vēl es gribu vēlreiz uzsvērt arī to, kas jau ir uzrakstīts, kad atbilstoši Likuma par budžeta un finansu vadību 32.panta prasībām mums šī atskaite par iepriekšējo gadu jāiesniedz līdz 31.augustam. Mēs to kabinetā iesniedzām 13.augusta sēdē, kurā to pieņēma, un 16.augustā ar vēstules Nr.19/3022k tika izsūtīts šis ziņojums Saeimai, tā ka jūs esat to saņēmuši laikā, atbilstoši likumam.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vārds papildjautājumam Modrim Lujānam, pie frakcijām nepiederošam deputātam. Lujāna kungs, jūs uzdosiet vienu vai divus jautājumus?

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Vienu... vienu! Cienījamā Jēge-res kundze! Cik es saprotu, Satversmes normā ir skaidri un gaiši rakstīts, ka Saeimai ir jāapstiprina. Vai Saeima ir apstiprinājusi kaut vienu jūsu atskaiti kā vienots orgāns?

Sēdes vadītājs. Sarmīte Jēgere — Ministru kabineta vārdā. Lūdzu!

S.Jēgere (valsts ministre Finansu ministrijā). Man kolēģi saka priekšā, ka tās esot Saeimas problēmas.

Sēdes vadītājs. Dputāti otra papildjautājuma uzdošanai vārdu nelūdz. Jautājums izskatīts.

Nākamais jautājums. Deputāta A.Rubina, L.Ozoliņa, G.Valdmaņa, J.Kazāka, K.Čerāna, E.Zelgalvja jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēles kungam par budžeta asignējumu izlietojumu 1996. gada infekcijas, sifilisa un lipīgo ādas slimību diagnostikai un profilaksei. Vārdu motivācijai lūdz Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godājamie deputāti! Šķēles kungs! 30.septembrī mēs uzdevām jautājumu. Šodien ir 10.oktobris. Konceptuāli jau ir pieņemts 1997.gada budžets. Saeimā viss norit kā pa sviestu, un nevajag jau būt lielām prāta spējām, lai iepriekš paredzētu to, ka budžets tiks pieņemts gan konceptuāli, gan pa daļām. Tomēr man nav īsti saprotams, kā tie deputāti, kas kritizē budžetu, tomēr balso “par”. Skaidrs ir, ka pilnībā budžets būs pieņemts 6.novembrī, kā paredzēts, ar šādiem tādiem labojumiem, kas būtiski neko nemainīs tautas dzīvē, arī medicīnā. Ja akcīzes nodoklis tiek vēl palielināts, tad nekādi nav saprotamas runas par to, ka dzīve kļūs vieglāka un samazināsies inflācija. Tas ir lielkapitālistu, lieluzņēmēju budžets, puišiem, labi barotiem, labos uzvalkos un, protams, viņi neslimo. Vēsturiskā atkāpe. Itālijas dermatovenerologi līdz šai baltai dienai ir pateicīgi Benito Musolīni, kurš, pateicoties savai slimībai, hroniskai gonorejai, ziedoja daudz līdzekļu tieši dermatoveneroloģijas attīstīšanai. Kad es biju Itālijā lasīt lekcijas, profesors Antučio netālu no Bari pilsētas parādīja man piemiņas plāksni Musolīni, tieši šajā sakarā. Es esmu Latvijas Medicīnas akadēmijas katedras vadītājs un profesors, algu man maksā Medicīnas akadēmija par studentu apmācīšanu un lekciju lasīšanu, līdz ar to es pasaku, kungi, par šo tēmu — sifilisu — kas jums tik smieklīga, es vairs šeit nerunāšu, jo, kā no budžeta datiem ir zināms, ir izveidots infektoloģijas centrs ar lieliem līdzekļiem, un šis jautājums būtībā ir atrisināts. Es esmu sapratis, ka velti es arī esmu uztraucies par prostitūciju. Prostitūcijas jau nav, kad es runāju šajās dienās ar tā saucamām profesionālēm, kuras pašlaik ir aplipušas ar bālām spirohetām, es viņām jautāju, vai viņas zina Viņķeli? Vai viņas zina Makarovu? Viņas zina tikai Andri Šķēli. Viņas ciena un uzticas tikai Andrim Šķēlem. Par ko gan es tad esmu uztraucies? Par visu atbild Ministru preizdents Andris Šķēle. Un vēl piezīme. Pavisam nesen tika apspriests 1996.gada budžets, un es te domāju, kas notiek ar cilvēkiem, jo es atceros Andri Saulīti, kā viņš cīnījās par labklājības budžetu, tagad šis deputāts sēž pilnīgi kluss. Pēc manas uzstāšanās 7.oktobrī ārsts Vidiņš man jautāja, vai tiešām nav oportūniskās sēnītes, toreiz es viņam atbildēju noraidoši, bet tagad es varu teikt, viņas tepat aug, tiek audzētas mūsu acu priekšā, kā lielas sēnes zem savāda nosaukuma “Tautai un taisnībai”, jo viņiem, visiem sešiem deputātiem, jābūt paklau-sīgiem un klusiem trīs mēnešus, un tad viņiem paredzēta mazgāšana valdības pirtī.

Sēdes vadītājs. Rubina kungs, jūsu laiks ir izsmelts. Es atvainojos, trīs minūtes ir izsmeltas jau.

A.Rubins. Un tad būs galu galā lielās, īstās oportūniskās sēnes. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ministru kabineta vārdā atbildi sniedz Juris Viņķelis, valsts ministrs Labklājības ministrijā. Lūdzu!

J.Viņķelis (valsts ministrs Labklājības ministrijā). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Cienījamais deputāt, profesor Rubin! Atbilde uz visiem jūsu jautājumiem ir izteikta rakstveidā dokumentā Nr.1476a, bet es gribētu izteikt dažas piezīmes. Jūs pareizi uztverat, profesor, sifiliss ir un paliks problēma Latvijā. Vēl vismaz tuvākajā laikā. Vienīgais varbūt tas, ka patiešām pēdējā aptauja rāda, nevis aptauja, bet seksuāli venerisko slimību reģistrs rāda, ka tā jau pāriet no sociāli mazaizsargātu cilvēku slimības, no nabadzīgo, vairāk uz jauno biznesmeņu, turīgo cilvēku slāni. Tas, ka jūs sakāt, ka nekas netiek darīts... Šeit ir programma. Šī ir Labklājības ministrijas un valsts labāko dermatovenerologu izstrādāta programma. Tā ir jūsu asociācijas biedru, jūsu katedras darbinieku izstrādātā programma, jūs arī tikāt aicināts šeit strādāt. Diemžēl jums neatradās laika. Tanī pašā laikā jūs mierīgi staigājat apkārt ar pavirši sagatavotu, to varētu nosaukt par biznesa plānu, ar 200 000 latiem, kur drukāt dažādus izdevumus sifilisa apkarošanai. Ar to sifilisa apkarošanai ir par maz.

Es jums varētu pateikt, ka tas viss tiek darīts. Kaut vai šogad tāds sīkums, ka caur Valsts seksuāli transmisīvo slimību centru ir izdalīti bezmaksas 842 000 prezervatīvu. Sifiliss šodien — tā ir vairāk audzināšanas problēma, tā ir izglītības problēma, nevis represīvo metožu problēma, un man ļoti žēl, ka mēs vēl joprojām, mūsu ārsti un arī jūsu vadītās asociācijas darbinieki, nemākam strādāt atbilstoši PVO rekomendācijām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vārdu papildjautājumam lūdz Rubina kungs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Šķēles kungs, kas melo — Viņķelis, Makarovs, jūs vai Valsts kontrole, jo atbildē ir rakstīts, ka neracionāla līdzekļu izlietošana nevar būt, jo ministriju vadība par paveikto darbu atskaitās Ministru prezidentam. Pēdējo reizi šā gada 2. oktobrī. Vakar “Panorāmā” un šodien “Dienā” mēs uzzinām, ka 170 000 lati, kas bija paredzēti iedzīvotāju ārstēšanai, ir izsaimniekoti, tajā skaitā pārskaitīti ārzemju firmai.

Sēdes vadītājs. Paldies! Juris Viņķelis, valsts ministrs Labklājības ministrijā. Lūdzu!

J.Viņķelis (valsts ministrs). Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Cienījamais profesor Rubin! Ko jūs saprotat ar “izsaimniekots”? Ja šie līdzekļi ir un viņi netika iztērēti uzreiz nenormāli... nevis nenormāli, bet neracionāli. Tie bija 150 000 lati, kas tika pārskaitīti valsts diabetoloģijas centram klīnikā “Linezers”. Gada sākumā, kad šie līdzekļi tika pārskaitīti, tad bija pārsteidzīgs lēmums no iepriekšējā gada nopirkt glikometrus. Tās ir ierīces cukura līmeņa noteikšanai asinīs. Mēs konsultējāmies ar PVO ekspertiem, ar Pasaules veselības aizsardzības organizācijas ekspertiem, un viņi teica — nedariet to. Tā ir naudas izmešana. Rumānijā izdarīja tā pirms gada, un pēc gada nekur nezināja, neviens nevarēja pateikt, kur ir palikuši pusotra miljona dolāru. Viņi saka, ka vispirms vajag slimniekus apmācīt, ieguldiet šo naudu slimnieku apmācībā, izveidojiet diabētiķu slimnieku apmācības kabinetus un pēc tam pērciet tos glikometrus. Un tieši tā mēs izdarījām. Divus mēnešus strādāja vadošie valsts endokrinologi pie šīs programmas, pēc tam tika rīkots konkurss, šis konkurss pirms divām nedēļām noslēdzās, un tagad tiks iepirkti glikometri un arī slimnieku apmācības kabinetu iekārtas, kas jau ir ierīkoti, lai šos slimniekus apmācītu, un šie līdzekļi tika izmantoti racionāli.

Sēdes vadītājs. Otru papildjautājumu uzdod Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Es zinu, ka Latvijā darbojas Valsts kontrole, nevis PVO. Jautājums: vai programmām, kuras jūs esat iesnieguši budžetā un pieprasījuši attiecīgās summas miljonos, jums bija izsludināts konkurss? Vai tām ir recenzijas, atsauksmes, ekspertu slēdzieni? Ja nē, tad kāpēc. Vai katrs autors var brīvi rakstīt vēlamo summu?

Sēdes vadītājs. Atbildi sniedz Vladimirs Makarovs, labklājības ministrs. Lūdzu!

V.Makarovs (labklājības ministrs). Cienījamie deputāti! Saņemot budžeta projektu 1997. gadam, ir lapaspusīte, kur uzskaitīti šaubīgie kredīti. Labklājības ministrija, gatavojot šo atbildi, pielika pielikumā bez komentāriem divas lapiņas. Rubina kunga izstrādātā programma un Valsts kontroles atzinums par SIA “Dermafarm—Rīga” līdzekļu izlietošanu. 200 000 dolāru — Valsts kontroles slēdziens — biznesa plāns ir nereāls. Un prasība pēc 200 000 latu. Jūs katrs varat vērtēt. Septiņi no astoņiem punktiem — reklāma, reklāma, reklāma. Kādiem mērķiem? Kam viņš palīdzēs? Rubina kungs, atdodiet šai valstij tos 200 000 dolāru, būs nauda veselības aprūpei, pārtrauciet rādīt ar pirkstu uz citiem, kamēr pats neesat pietiekoši korekts pret šo valsts budžetu. Rubina kungs, programmas izstrādāja speciālisti, pat lipīgo slimību programmu izstrādāja speciāliste profesore Ludmila Vīksne. Neapšaubiet speciālistu godu, prātu un spējas! Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs. Paldies! Līdz ar to šis jautājums ir izskatīts.

Nākamais — deputātu O.Kostandas, E.Zelgalvja, K.Čerāna, J.Kazāka, J.Mauliņa jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par laika maiņu uz ziemas laiku Latvijā. Vārdu motivācijai deputāti nelūdz. Atbildi sniedz Guntars Krasts, Latvijas Republikas ekonomikas ministrs.

G.Krasts (Latvijas Republikas ekonomikas ministrs). Godātais Saeimas Prezidij, godātie deputāti! Atbilde uz Saeimas deputātu jautājumu Nr. 57 ir sniegta rakstiski.

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas? Jautājums izskatīts. Paldies!

Nākamais. Deputātu O.Kostandas, E.Zelgalvja, K.Čerāna, J.Kazāka, I.Liepas jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam A.Šķēlem, Latvijas Republikas aizsardzības ministram A.Krastiņam, Latvijas Republikas ārlietu ministram V.Birkavam, Latvijas Republikas ekonomikas ministram G.Krastam, Latvijas Republikas iekšlietu ministram D.Turlajam, Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministram M.Grīnblatam, Latvijas Republikas kultūras ministram R.Pīkam, Latvijas Republikas labklājības ministram V.Makarovam, Latvijas Republikas satiksmes ministram V.Krištopanam, Latvijas Republikas tieslietu ministram Dz.Rasnačam, Latvijas Republikas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram A.Gorbunovam, Latvijas Republikas zemkopības ministram R.Dilbam par personīgo balsojumu Ministru kabineta sēdē, kad tika lemts par rajonu valsts pārvaldes izveidošanas koncepciju. Septiņas atbildes ir dotas rakstiski, piecas atbildes no ministriem nav saņemtas. Lūdzu, vārdu motivācijai lūdz Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Cienījamo sēdes vadītāj, godātie deputāti! Ministru kabineta pieņemtajā rajonu valsts pārvaldes izveidošanas koncepcijā ir paredzēts, ka rajonu padome netiek vēlēta, bet rajona priekšnieku jeb vecāko ieceļ Ministru kabinets. Mēs uzskatām, ka tas ir tiešs demokrātiskās pārvaldes principa pārkāpums, un tāpēc ir ļoti būtiski, ka visa sabiedrība zinātu tieši, kuri ministri ir atbalstījuši šāda lēmuma pieņemšanu. Vēl jo vairāk. Pēc sabiedrības protestiem dažādas politiskās partijas cenšas dažādos veidos norobežoties no šī lēmuma un arī cenšas iebilst pret no centra ieceltiem rajonu prefektiem, un tad mēs tieši gribētu zināt... kā tie ministri, kas šīs partijas pārstāv, kā viņi ir balsojuši šajā sēdē, un būtu loģiski, ja partijas nevis tikai izsaka kādas deklarācijas vienā vai otrā veidā attiecībā pret šo lēmumu, bet arī pilnīgi konkrēti vēršas pret saviem ministriem, kuri ir balsojuši. Un tāpēc mēs ļoti gribam šo skaidrību šajā jautājumā un gribam zināt tieši, kuri ministri ir tie, kuri šī lēmuma pieņemšanu ir atbalstījuši, un tāpēc mēs arī uzdevām visiem ministriem šo jautājumu un gribētu sagaidīt atbildi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anatolijs Gorbunovs, Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Lūdzu!

A.Gorbunovs (Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs). No ministriem jūs, godātie deputāti, esat saņēmuši rakstisku atbildi. Bet, tā kā šo jautājumu izskatīja konceptuāli, tad balsojuma kā tāda nebija, bet Ministru kabinets konceptuāli atbalstīja šo valsts pārvaldes koncepciju. Un otrdien, tas ir, nākošajā nedēļā otrdien, Ministru kabinetā tiks izskatīti likumprojekti, attiecīgie likumprojekti “Par rajonu pārvaldi”, likumprojekts “Par pagastu padomju un pilsētu domju deleģētpadomi”, likumprojekts “Par izmaiņām vēlēšanu likumā” un Finansu izlīdzināšanas likuma projekts. Tad, kad valdība būs konkrēti lēmusi par šiem likumprojektiem, jau, pareizāk sakot, labojumiem attiecīgajos likumos, tad mēs varētu arī debatēt par šiem jautājumiem un lemt, vai viņus atbalstīt vai neatbalstīt. Katrā ziņā diskutēt par konkrētiem likumprojektiem un diskutēt par konkrētām funkcijām gan valsts pārvaldei, gan pašvaldībā, tas ir, pagastu padomēm un pilsētu domēm, gan arī šai deleģētai pilsētas domju un pagasta padomju pārstāvībai.

Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie kolēģi! Šis jautājums tika uzdots 12 Latvijas Republikas ministriem, no kuriem rakstiskas atbildes ir iesnieguši septiņi ministri. Pieci ministri šādas atbildes nav iesnieguši. Pēc Kārtības ruļļa viņiem ir tiesības sniegt mutisku atbildi, tā kā mums pēc Kārtības ruļļa jālūdz Andrim Šķēles kungam, Andrejam Krastiņa kungam, Mārim Grīnblata kungam, Rihardam Pīka kungam un Vladimiram Makarova kungam tādā gadījumā sniegt mutiskas atbildes vai arī viens no ministriem var sniegt visu šo ministru vārdā. Lūdzu, Andris Šķēle, Latvijas Republikas Ministru prezidents.

A.Šķēle (Latvijas Republikas Ministru prezidents). Godātais Prezidij! Godātie depu-tāti! Es domāju, Gorbunova kunga atbildē viss bija pateikts. Balsojuma kā tāda šobrīd nebija. Nebija vajadzības balsot par kaut kādu konkrētu normu. Koncepcija ir atbalstīta faktiski vienbalsīgi, un tālākais darbs notiks saskaņā ar izklāstīto Gorbunova kunga viedokli. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vārds papildjautājumam Imantam Liepam, frakcijas “Latvijai” deputātam. Liepas kungs, jūs vienu jautājumu uzdosiet vai abus?

I.Liepa (TKL). Es uzdošu vienu. Pagaidām. Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Mēs šeit, Saeimā, arī pieņemam konceptuālas lietas. Jebkurš likumprojekts pirmajā lasījumā ir konceptuāla rakstura. Un to mēs pieņemam balsodami. Tad man jautā-jums. Es tiešām neesmu bijis Ministru kabineta sēdē un nezinu, tādēļ jautāju tiešām aiz intereses — kā tad konceptuālus jautājumus pieņem Ministru kabinetā, ja ne balsojot.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atbildi sniedz Andris Šķēle, Latvijas Republikas Ministru prezidents. Lūdzu!

A.Šķēle (Latvijas Republikas Ministru prezidents). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Tātad, ja kādam ministram ir pretējs viedoklis, viņš to var paust un savu īpašo viedokli — rakstiski pievienot Ministru kabineta sēdes protokolam. Tāda ir kārtība. Un es domāju, ka jautājums ir uzstādīts nedaudz nekorekti. Nedomāju, ka ministriem ir jāpaskaidro katrā gadījumā šobrīd savs balsojums šeit, Saeimā. Tie ir kabineta iekšējie darba jautājumi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Otru papildjautājumu deputāti uzdot nevēlas. Pārejam pie nākošā jautājuma. Es atvainojos. Gundars Valdmanis, Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

Es atvainojos, Valdmaņa kungs. Diemžēl pēc Kārtības ruļļa jūs neesat jautājumu uzdevēju skaitā. Līdz ar to šādas iespējas jums ir liegtas.

Nākamais jautājums. Deputātu E.Zelgalvja, K.Čerāna, J.Mauliņa, E.Grīnberga, J.Kazāka, O.Kostandas jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēles kungam par situāciju ar siltuma tarifiem. Motivācijai vārdu lūdz Elmārs Zelgalvis, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

E.Zelgalvis (TKL). Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Kāpēc radās šie jautājumi? Ir zināms, ka siltuma tarifi ir apstiprināti, un tie ir noteikti — Energoapgādes regulēšanas padomes apstiprinātais 18,75 lati par gigakaloriju. Ir aprēķināti arī šie tarifi, kas izsaka naudas izteiksmē 0,55 lati par kvadrātmetru. Pie šiem jautājumiem ir strādājuši arī neatkarīgie eksperti un ir izteikuši un izdarījuši savus aprēķinus, kuri būtiski atšķiras no šiem apstiprinātajiem tarifiem. Un tie ir noteikti 0,37 lati par kvadrātmetru. Un, lūk, šī starpība — 18 santīmi — tā ir ļoti liela starpība. Un, ņemot vērā mūsu maksātspēju, mūsu īrnieku maksātspēju, iedzīvotāju maksātspēju, tomēr radās vesela virkne jautājumu — kāpēc ir šādi tarifi noteikti? Kas tam ir pamatā? Kāda ir metodika? Kā ir rīkojusies šī energo-apgādes padome un tā tālāk. Tāpēc arī mēs uzdevām šādus jautājumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Atbildi sniedz Guntars Krasts, Latvijas Republikas ekonomikas ministrs. Lūdzu!

G.Krasts (Latvijas Republikas ekonomikas ministrs). Godātais Saeimas Prezidij! Godātie deputāti! Par situāciju ar siltuma tarifiem, deputātu jautājums Nr.59, ir iesniegta rakstiskā veidā atbilde.

Sēdes vadītājs. Deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas. Paldies!

Nākamais jautājums. Deputātu O.Kostandas, J.Kazāka, E.Grīnberga, E.Zelgalvja, J.Mauliņa jautājums Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par aizsardzības ministra nepatiesi sniegto informāciju Saeimas deputātiem. Andrejs Krastiņš, Latvijas Republikas aizsardzības ministrs. Lūdzu!

A.Krastiņš (Latvijas Republikas aizsardzības ministrs). Augsti godātais priekš-sēdētāja kungs! Godājamie kolēģi deputāti! Atbilde uz šo jautājumu ir sniegta rakstiski ar numuru 012045. Un nekādu papildinājumu pie tās nav. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāti uzdot papildjautājumus nevēlas. Jautājums izskatīts.

Līdz ar to mūsu šodienas dienas kārtība arī ir izskatīta. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Deputātus lūdzu reģistrēties. Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Godātie deputāti! Saeimas sēde vēl nav slēgta. Es lūdzu uzmanību līdz Saeimas sēdes slēgšanai.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie deputāti! Es gribu paziņot jums, ka uz reģistrācijas lapas neparādās deputāti, kuri tiešām nav zālē. Es to ievēroju jau šīs sēdes, vakara sēdes sākumā un arī tagad. Tā ka esiet lūdzu turpmāk uzmanīgi un pārbaudiet tikai savas reģistrācijas un balsošanas sistēmas.

Tātad nav reģistrējušies: Alfreds Čepānis, Imants Daudišs, Vladilens Dozorcevs, Edvīns Inkēns, Jānis Jurkāns, Pēteris Keišs, Aleksandrs Kiršteins, Paulis Kļaviņš, Odisejs Kostanda, Andrejs Krastiņš, Jānis Priedkalns, Jānis Urbanovičs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Saeimas sēdi pasludinu par slēgtu. Nākamā Saeimas sēde 17.oktobrī pulksten 9.00 no rīta.

Uz Saeimas deputātu jautājumiem

rakstiski iesniegtās atbildes

Uz jaut. Nr. 51 — dok. Nr. 1562

Ekonomikas ministrs G. Krasts:

1996. gada 9. oktobrī

Likumprojekts “Par Liepājas speciālo ekonomisko zonu (Liepājas SEZ)” ir izstrādāts un oktobrī tiks iesniegts Ministru kabinetā.

Likumprojekta izstrādei ar ekonomikas ministra rīkojumu tika izveidota darba grupa. Darba grupā tika iekļauti un likumprojekta izstrādē līdzdarbojās Ekonomikas, Finansu, Satiksmes, Labklājības, Iekšlietu, Ārlietu ministriju, Muitas departamenta, Latvijas Attīstības aģentūras, Liepājas pilsētas pašvaldības un uzņēmēju pārstāvji. Ir notikušas 16 darba grupas sēdes, apspriesti ap 10 likumprojekta variantu. Darba gaitā ar ES konsultanta Kellahera kunga palīdzību notika likumprojekta saskaņošana ar Eiropas Savienības nostādnēm. Jāatzīmē, ka tas ievērojami izmainīja un bagātināja darba grupas iepriekš izstrādāto ekonomiskās zonas koncepciju. Savu atzinumu par likumprojektu snieguši arī pašmāju eksperti.

Brīvo ekonomisko zonu izveidē Latvijā trūkst pieredzes. Nav arī vispārējā likuma šajā jomā. Tādēļ katrā konkrētā gadījumā (Rīgas un Ventspils brīvostu, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas) nepieciešams atrunāt visus šīs zonas darbības reglamentējošos juridiskos aspektus, saskaņot to ar esošo un topošo likumdošanu. Jāatzīmē, ka SEZ ir visai komplicēta saimnieciska struktūra, kurā tā vai cita jautājuma nostādne var izraisīt visai daudzveidīgu ietekmi uz visas sistēmas funkcionēšanu kopumā.

Apzinoties Liepājas ekonomiskās zonas izveidošanas aktualitāti un steidzamību, apspriežot likumprojektu darba grupā, mēs vadījāmies no sekojošiem principiem:

1) nepieciešams atrast kompromisa variantu, kas apmierinātu gan reģionālās (pašvaldības un uzņēmēju), gan arī Latvijas kopējās tautsaimniecības attīstības intereses;

2) likumprojektam jābūt maksimāli vienkāršam un saprotamam potenciālajam investoram, tajā pat laikā ietverot visu nepieciešamo likumdošanas informāciju;

3) likumprojektam jābūt maksimāli sagatavotam, lai pēc tā pieņemšanas Saeimā Liepājas SEZ varētu uzreiz sākt strādāt.

Šo principu ievērošana ietekmēja arī likumprojekta apspriešanas tempu. Detalizēti tika izstrādāti ne tikai nodokļu atvieglojumu, muitas un uzņēmējdarbības režīma normas, bet arī sociālie, īpašuma jautājumi, pārvaldes struktūru koordinācijas jautājumi. Tādēļ arī likumprojekta izstrādes un iesniegšanas termiņš Ministru kabinetā tika pagarināts.

Uzskatām, ka laiks, kas tika veltīts šī likumprojekta izstrādei nav bijis ne mākslīgi paildzināts, ne arī veltīgs, jo darba grupas kopējā darbā tika detalizēti izstrādāta Latvijai jauna ekonomiskā režīma — speciālās ekonomiskās zonas — koncepcija. Šī koncepcija var palīdzēt ne tikai speciālo (brīvo) ekonomisko zonu vispārējā likuma, bet arī reģionālās attīstības politikas (depresīvo reģionu) instrumentu izstrādē.

Tādēļ, nododot likumprojektu izskatīšanai Ministru kabinetā un pozitīva novērtējuma gadījumā, mēs ceram, ka likumprojekts Saeimā tiks izvērtēts, papildināts un pieņemts.

Bez vispārējā likuma par īpaša ekonomiskā režīma zonām darbs pie Liepājas SEZ daudzos gadījumos bija arī valsts vispārējās ekonomiskās politikas nostādņu veidošana, uz ko kā visai nopietnu apgrūtinājumu projektam, kurā jāformulē nemainīgi principi nākošajiem 20 vai vairāk gadiem, norādīja ES konsultants.

Jāatzīmē, ka šobrīd projekti SEZ veidošanai ir sagatavoti arī Rēzeknes un Daugavpils rajonos. Vistuvākajā laikā Latvijā var izveidoties situācija, ka darbojas divas brīvostas un trīs vai vairāk īpaša ekonomiskā režīma teritorijas — katra pēc sava speciālā likuma, ar atšķirīgiem pārvaldes, teritorijas veidošanas, nodokļu atvieglojumu u.c. nostādnēm.

Tas nozīmē, ka valdībai jāpieņem lēmums par vispārēja likuma par īpaša režīma saimniecisko teritoriju izveidi, kurā varētu tikt izmantotas daudzas nostādnes no Liepājas SEZ, kurš vairumā aplūkoto jautājumu blokos šobrīd ir valstī visdetalizētāk izstrādātais likumprojekts.

Uz jaut. Nr. 52 — dok. Nr. 1467

Iekšlietu ministrs D. Turlais:

1996. gada 2. oktobrī

Šī gada 13. septembrī Drošības policijā tika saņemta informācija no Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes dežūrdaļas par to, ka pa telefonu esot piezvanījis kāds pilsonis, stādījies priekšā kā Andris Siliņš un izteicis draudus trīs dienu laikā nogalināt LR Ministru prezidentu A. Šķēli.

Veikto operatīvo un meklēšanas pasākumu rezultātā tika noskaidrota, identificēta un aizturēta Latvijas KPK 120. panta kārtībā draudus izteikusī persona — Andris Siliņš, dzimis 1955. gadā, strādā Rīgas 55. vidusskolā (hokeja skola) par sporta kompleksa izpilddirektoru, bez noteiktas dzīves vietas, agrāk nesodīts.

Turot viņu aizdomās nozieguma izdarīšanā, kas atbilst Latvijas KK 204. panta 2. daļas pazīmēm (ļaunprātīgs huligānisms), par minēto faktu 1996. gada 13. septembrī tika ierosināta krimināllieta Nr. 84002496.

Aizturēšana pilnībā atbilda A. Siliņa izdarītā pārkāpuma smagumam, jo minētais kriminālkodeksa pants paredz brīvības atņemšanu no viena līdz pieciem gadiem.

Veicot izziņu, krimināllietai tika pievienots Rīgas psihoneiroloģiskās slimnīcas Ambulatorās nodaļas izraksts no slimnieka medicīniskās kartes ar ārstu konsīlija slēdzienu par A. Siliņa slimības raksturu. Izrakstā konstatēts, ka A. Siliņam ir nepieciešama tiesu psihiatriskās ekspertīzes veikšana.

1996. gada 18. septembrī krimināllieta tika nosūtīta Rīgas pilsētas Centra rajona prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai attiecībā pret A. Siliņu. Līdz ar to jautājumi, kas saistīti ar A. Siliņa psihiskās veselības stāvokļa konstatāciju, viņam izvirzītās apsūdzības raksturu un drošības līdzekļa noteikšanu, atrodas Rīgas pilsētas Centra rajona prokuratūras kompetencē.

Uz jaut. Nr. 52 — dok. Nr. 1467a

Tieslietu ministrs Dz. Rasnačs:

1996. gada 9. oktobrī

Tieslietu ministrija informē, ka neviens no uzdotajiem jautājumiem saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem nav Tieslietu ministrijas, tās pakļautībā vai tās pārraudzībā esošo institūciju kompetencē.

Uz jaut. Nr. 53 — dok. Nr. 1468a

Investīciju un kredītpolitikas valsts ministre S. Jēgere:

1996. gada 9. oktobrī

Sakarā ar jūsu frakcijas deputātu š. g. 2. oktobra iesniegumu Ministru prezidentam A. Šķēles kungam jautājumā par 1996. gada valsts pamatbudžeta un speciālo budžetu plānoto ieņēmumu palielinājumu, salīdzinot ar apstiprināto budžetu, to izlietojumu un savlaicīgu budžeta grozījumu iesniegšanu Saeimā Ministru prezidenta uzdevumā Finansu ministrija paskaidro.

Par 1. jautājumu

Grozījumos likumā “Par valsts budžetu 1996. gadam” paredzēts valsts pamatbudžeta ieņēmumu palielinājums Ls 41 598 933, tajā skaitā ieņēmumi no nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem Ls 27 045 052 un pamatbudžeta ieņēmumos ieskaitītiem budžeta iestāžu ieņēmumiem no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, kas apstiprinātajā budžetā nebija paredzēti Ls 14 553 881, speciālo budžetu ieņēmumu palielinājums plānots Ls 19 524 178 apmērā.

Lielākais nodokļu ieņēmumu palielinājums paredzēts pievienotās vērtības nodoklim (12,9 milj. latu), akcīzes nodoklim (10,3 milj. latu), uzņēmumu ienākuma nodoklim (4,0 milj. latu).

Prognozējot ieņēmumu pieaugumu, tika ņemti vērā sekojoši faktori:

— akcīzes nodokļa likmju izmaiņas (no 1996. gada 1. jūlija likme benzīnam no 4 santīmiem uz 10 santīmiem par litru);

— akcīzes nodokļa ieņēmumu palielinājuma ietekme uz pievienotās vērtības nodokli;

— nodokļu ieņēmumu dinamika 1995. gadā;

— nodokļu administrēšanas uzlabošana;

— nodokļu parādu dinamika. Analizējot nodokļu parādu summas pa nodokļu veidiem, redzam, ka to pieauguma temps (ņemot vērā pusgada pārskata datus) 1996. gadā ir 2,3 reizes mazāks nekā 1995. gadā;

— ekonomiskās aktivitātes uzlabošanās.

Plānotos valsts pamatbudžeta papildu ieņēmumus Ls 27 045 052 apmērā paredzēts izlietot: Ls

— apstiprinātā budžeta deficīta samazinājumam 19 358 065

līdz Ls 40 000 000

— neatliekamu papildu izdevumu finansēšanai atbilstoši 7 097 379

ministriju un centrālo valsts iestāžu speciāliem pieprasījumiem

— Iekšlietu un Aizsardzības ministriju iestāžu parādu apmaksai 856 417

par izlietoto elektroenerģiju un siltumenerģiju

— Ārlietu ministrijai izdevumiem vēstniecību uzturēšanai 268 191

Galvenā paredzēto papildu ieņēmumu daļa Ls 19 358 065 līdz šim tiek novirzīta plānotā budžeta deficīta samazināšanai. Pēc stāvokļa uz š. g. 1. septembri pamatbudžeta deficīts sastāda tikai Ls 24 484 597, bet 1996. gadam deficīts tika apstiprināts Ls 59 358 065 apmērā.

Augšminēto nodokļu, nodevu un citu maksājumu ieņēmumu palielinājumu neatliekamu pasākumu finansēšanai Ls 7 097 379 pēc ministriju un centrālo iestāžu pieprasījumiem paredzēts izlietot tikai pēc attiecīgu grozījumu pieņemšanas Saeimā. Papildu izdevumi paredzēti:

— Aizsardzības ministrijai — Ls 2 069 740 elektroenerģijas, degvielas un ēdināšanas izdevumu sadārdzinājumu segšanai, sociālā nodokļa izdevumu palielinājumu un parādu nomaksai, ēku remontiem, speciālo aizsardzības programmu finansēšanai un pārējiem izdevumiem;

— Labklājības ministrijai — Ls 1 314 875 ģimenes valsts pabalstiem, citiem sociāliem pabalstiem un darba algas un sociālā nodokļa papildu izdevumiem;

— Finansu ministrijai — Ls 1 240 000 kompensācijām reabilitētajiem pilsoņiem, muitas modernizācijas programmas finansēšanai un līdzekļi neparedzētiem gadījumiem;

— Iekšlietu ministrijai — Ls 790 377 degvielas sadārdzinājuma segšanai, formas tērpu iegādei un pārējiem izdevumiem;

— Tieslietu ministrijai — Ls 598 500 tiesnešu, tiesu piesēdētāju un advokātu darba samaksai, ēku remontam un Naturalizācijas pārvaldes izdevumiem;

— Kultūras ministrijai — Ls 508 000 parādu apmaksai par komunālajiem pakalpojumiem un ēku remontiem;

— Ārlietu ministrijai — Ls 144 521 Baltijas jūras valstu padomes sekretariātam, komandējumu un pārējiem izdevumiem;

— Valsts prezidenta kancelejai — Ls 60 000 komandējumu izdevumiem;

— Ekonomikas ministrijai — Ls 7 682 Statistikas komitejai tautas skaitīšanas pasākumiem;

— Izglītības un zinātnes ministrijai — Ls 47 490 valsts ģimnāziju daļējai uzturēšanai;

— Prokuratūrai — Ls 288 040 (prokuroru algu palielinājumam);

— Augstākās izglītības padomei — Ls 28 154 darbības uzsākšanai.

Saskaņā ar Ministru kabineta 1995. gada 28. novembra noteikumiem Nr. 375 “Noteikumi par speciālo budžetu” ar 1996. gadu valsts pamatbudžeta ieņēmumos paredzēts ieskaitīt budžeta iestāžu ieņēmumus no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, kurus iepriekšējos gados ieskaitīja speciālajos budžetos. 1996.gada precizētajā pamatbudžeta ieņēmumu plānā minētie ieņēmumi plānoti Ls 14 553 881 apmērā un ieskaitīti arī plānotajās budžeta izdevumu kopsummās, tajā skaitā: Ls

— Labklājības ministrija 7 767 925

— Iekšlietu ministrija 2 445 526

— Zemkopības ministrija 1 708 729

— Kultūras ministrija 534 595

— Aizsardzības ministrija 520 982

— Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 515 926

— Tieslietu ministrija 509 229

— Finansu ministrija 197 989

— Izglītības un zinātnes ministrija 145 372

— Ministru kabinets 119 556

— Ekonomikas ministrija 32 660

— Saeima 24 600

— Valsts kontrole 16 807

— Prokuratūra 10 485

— Satiksmes ministrija 3 500

Pēc stāvokļa uz š. g. 1. septembri budžeta iestādes ieņēmumus no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem iekasējušas Ls 12 008 965 apmērā (82,5% no gadam plānotajiem ieņēmumiem). Atbilstoši apstiprinātajām iestāžu budžeta līdzekļu izlietojuma koptāmēm šie ieņēmumi tiek izlietoti visu paredzēto izdevumu finansēšanai.

Speciālo budžetu ieņēmumu palielinājums paredzēts Ls 19 524 178 apmērā (izdevumi Ls 19 132 586), tajā skaitā: Ls

— Satiksmes ministrija 7 067 990

— Valsts meža dienests 3 248 729

— Zemkopības ministrija 2 747 330

— Iekšlietu ministrija 2 262 743

— Finansu ministrija 1 689 625

— Izglītības un zinātnes ministrija 1 456 895

— Tieslietu ministrija 1 444 629

— Ekonomikas ministrija 1 122 743

— Valsts zemes dienests 775 635

— Ārlietu ministrija 375 185

— Kultūras ministrija 368 807

— Saeima 65 000

— Radio un televīzijas padome 43 887

— Aizsardzības ministrija 40 805

— Centrālā zemes komisija 11 640

Izdevumu palielinājums galvenokārt plānots sakarā ar Ministru kabineta pieņemto noteikumu “Noteikumi par speciālo budžetu” ieviešanu speciālo budžetu ieņēmumu un izdevumu plānošanā un izpildē, pāreju uz visu speciālo budžetu uzskaiti Valsts kases kontos pēc budžeta iestāžu faktiskajiem kases izdevumiem.

Satiksmes ministrijas speciālajā budžetā paredzēti papildu ieņēmumi no akcīzes nodokļa sakarā ar iemaksu likmju palielinājumu benzīnam un dīzeļdegvielai, Zemkopības ministrijas speciālajā budžetā no jauna iekļauti Labības ražošanas reģionālās izlīdzināšanas fonda un Cukura ražošanas veicināšanas fonda ieņēmumi, Iekšlietu ministrijas budžetā — apsardzes pakalpojumu ieņēmumi, iekasētie naudas sodi un cietumu ražotņu ieņēmumi, Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā — ieņēmumi no studentu apmācības par maksu, Tehniskās universitātes līgumdarbu un maksas kursu ieņēmumi, Tieslietu ministrijas budžetā — ieņēmumi no valsts nodevām par lietu izskatīšanu tiesās, naudas sodi, zemesgrāmatu nodeva, Arhīvu ģenerāldirekcijas ieņēmumi par privatizējamo uzņēmumu arhīvu fondu pārņemšanu un dokumentu saglabāšanu, Finansu ministrijas — Valsts ieņēmumu dienesta speciālā budžeta ieņēmumi no pārbaudēs uzrēķinātām soda naudām, konfiscēto preču realizācijas un preču parādzīmju — rēķinu veidlapu apgrozījuma.

Sakarā ar ieņēmumu no maksas pakalpojumiem ieskaitīšanu valsts pamatbudžeta ieņēmumos Labklājības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām paredzēts speciālā budžeta ieņēmumu samazinājums, bet Ministru kabinetam, Valsts kontrolei un Prokuratūrai speciālie budžeti likvidēti.

Faktiskie speciālo budžetu izdevumi š. g. astoņos mēnešos sastāda Ls 272 263 211 vai 60,1% no precizētajiem gadam plānotajiem izdevumiem, ieskaitot augšminēto ieņēmumu un izdevumu palielinājumu. Izdevumu apmaksu ministrijām un pakļautajām budžeta iestādēm Valsts kases norēķinu centri izdara, nepārsniedzot faktisko ieņēmumu apmērus atbilstoši apstiprinātās tāmes paredzētajam izdevumu sadalījumam.

Par 2. jautājumu

Informējam, ka grozījumu iesniegšanas Saeimā savlaicīgums saistīts ar vairāku metodoloģisku izmaiņu noformēšanu precizētajā 1996. gada valsts budžeta sadalījumā starp pamatbudžetu un speciālajiem budžetiem, darbietilpīgo pāreju 1997. gada budžeta projekta sastādīšanā pēc programmu principa, kā arī objektīviem ieņēmumu palielinājuma precizējumiem pēc 1. pusgada faktiskās ieņēmumu izpildes, lai nodrošinātu neatliekamu izdevumu papildu finansēšanu.

Uz jaut. Nr. 54 — dok. Nr. 1469a

Ekonomikas ministrs G. Krasts:

1996. gada 9. oktobrī

Valsts ekonomiskās stratēģijas izstrāde ir iekļauta Ekonomikas ministrijas rīcības plānā Ministru kabineta deklarācijas izpildei. Atbilstoši pasākumu plānam valsts ekonomiskās stratēģijas izstrāde tiek realizēta vairākos posmos.

Pirmajā posmā ir izstrādātas stratēģijas pamatnostādnes, kas publicētas “Ziņojumā par Latvijas tautsaimniecības attīstību”, Ekonomikas ministrija, 1996. gada jūnijs.

Izstrādājot pamatnostādnes, nonācām pie secinājuma, ka valsts ekonomiskās stratēģijas izstrādē nepieciešams ne tikai noformulēt noteiktu mērķu un pasākumu kopumu, ietverot to vienā dokumentā — programmā. Svarīgi ir izveidot valsts ekonomisko politiku realizējošo institūciju (ministriju, Latvijas Bankas, aģentūru) koordinācijas mehānismu, kas nodrošinātu ekonomiskās stratēģijas realizāciju.

Tādēļ 1996. gada septembrī tika izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts “Par Valsts ekonomisko padomi”, kas pašlaik tiek apspriests ministrijās. Noteikumi paredz šādas koordinējošas institūcijas izveidi.

Ekonomikas ministrija š. g. oktobrī ir paredzējusi izstrādāt programmas pirmdokumentu. Nākamajā posmā, šī dokumenta detalizētā izstrādē, ir paredzēts iesaistīt ekspertus no dažādām valdības institūcijām, zinātnes, ārvalstu ekspertus (no Eiropas Savienības).

Programmas galējais variants tiks sagatavots līdz 1997. gada martam, kad arī tiks nodots apspriešanai.

Uz jaut. Nr. 55 — dok. Nr. 1472a

Investīciju un kredītpolitikas valsts ministre S. Jēgere:

1996. gada 9. oktobrī

Finansu ministrija, atbildot uz jautājumu par 1995. un 1996. gadu budžetu izpildes pārskatu iesniegšanu Saeimā, informē sekojošo:

Saskaņā ar likuma “Par budžetu un finansu vadību” 32. panta prasībām Latvijas Republikas 1995. gada valsts budžeta izpildes pārskats kopā ar Latvijas Republikas Valsts kontroles atzinumu par Finansu ministrijas saimnieciskā gada pārskatu (par valsts budžeta izpildi 1995. gadā) tika akceptēts Ministru kabineta 1996. gada 13. augusta sēdē (protokols Nr. 41) un nosūtīts Saeimas Prezidijam 1996. gada 16. augustā, vēstules Nr. 19/3022–k.

Pārskats par 1996. gada valsts budžeta izpildi saskaņā ar augstākminētā likuma 32. pantu Ministru kabinetam Saeimā jāiesniedz līdz 1997. gada 31. augustam.

Uz jaut. Nr. 56 — dok. Nr. 1476a

Veselības valsts ministrs J. Viņķelis:

1996. gada 9. oktobrī

Labklājības ministrija, atbildot uz Latvijas Republikas Saeimas deputātu vēstulē uzdotajiem jautājumiem, sniedz sekojošu informāciju:

1. Kopējai infekciju, seksuāli transmisīvo un lipīgo ādas slimību diagnostikas, ārstēšanas un izplatības ierobežošanas programmai 1996. gadā ir izdalīts valsts budžeta asignējums Ls 2 173 221 apmērā. No šīs naudas summas 1996. gadā seksuāli transmisīvo un ādas lipīgo slimību valsts centram bija paredzēti Ls 22 000, tai skaitā: pretepidemioloģiskās grupas darbam — Ls 7 000 un reģistram — Ls 15 000, kas tiek izlietoti atbilstoši paredzētajam.

No bāzes programmas sifilisa primārajai diagnostikai un ārstēšanai minētajam centram 1996. gadā bija plānoti Ls 250 000. Uz šā gada 1. oktobri ir saņemti Ls 180 841, no tiem 40% tika izlietoti sifilisa ārstēšanai un diagnostikai un 60% ādas lipīgo slimību diagnostikai.

Diagnostika un ārstēšana sifilisa slimniekiem mūsu valstī tiek veikta bez maksas valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs.

2. Seksuāli transmisīvo un ādas slimību centram no Labklājības ministrijas 1996. gada valsts investīciju programmas “Seksuāli transmisīvo slimību pofilakses programma” ir saņemti līdzekļi Ls 20 000 apmērā, kuri tika izdalīti arī valsts rajonu dermatoveneroloģiskiem kabinetiem.

Ar Labklājības ministrijas rīkojumu Nr. 35 no 1994. gada 9. marta apstiprināta kopējā infekciju, seksuāli transmisīvo un ādas lipīgo slimību diagnostikas, ārstēšanas, pētīšanas un izplatības ierobežošanas valsts programma, paredzēta laika posmam no 1994. līdz 1997. gadam. Šajā kopējā programmā kā atsevišķa apakšprogramma ir izstrādāta programma “Seksuāli transmisīvās un ādas lipīgās slimības” ar sekojošām sadaļām: “Profilaktiskā darba organizēšana valstī”; “Diagnostika un ārstēšanas pasākumi”, “Informācijas sistēmas pilnveidošana valsts programmas seksuāli transmisīvo un ādas lipīgo slimību vajadzībām”, “Bezmaksas medikamentu izmaksas ambulatorai ārstēšanai”.

Minētā programma pilnībā nav īstenota līdzekļu trūkuma dēļ, bet sastādīta, ņemot vērā nepieciešamo finansējumu no valsts un pašvaldību budžetiem.

Labklājības ministrijā pašlaik tiek pārstrādāta infekciju, seksuāli transmisīvo un lipīgo ādas slimību diagnostikas, ārstēšanas un izplatības ierobežošanas programma atbilstoši PVO rekomendācijām. Šajā darbā piedalījās arī Pasaules veselības organizācijas pārstāvji, prof. Rubina vadītās LMA Dermatoveneroloģijas katedras darbinieki un Latvijas Dermatovenerologu asociācijas pārstāvji. Prof. A. Rubins tika personīgi uzaicināts piedalīties darba grupas sēdēs. Acīmredzot laika trūkuma dēļ prof. A. Rubins tajās nepiedalījās.

3. Neracionāla līdzekļu izlietošana nevar būt, jo līdzekļi tiek izlietoti atbilstoši tāmēm, kas sastādītas saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 1996. gadam”.

4. Ministrijas vadība par paveikto darbu atskaitās Ministru prezidentam katru mēnesi. Pēdējo reizi š. g. 2. oktobrī.

5. Labklājības ministrijā nav iesniegti nekādi projekti, lai ārvalstu donoriem prasītu atbalstu sifilisa apkarošanai.

6. Šogad nav paredzēts atsevišķi izdalīt Ls 200 000 sifilisa saslimšanas ierobežošanai. Pēc Seksuāli transmisīvo un ādas slimību valsts centra datiem atklāto sifilisa gadījumu skaits 1996. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar 1995. gada deviņiem mēnešiem, palielinājies par 28%, no tiem 17% lielajās pilsētās.

Pielikumā:

1. Prof. Rubina sagatavotā programma “Uzmanību sifiliss!” — 1 lapa.

2. Latvijas Republikas Valsts kontroles gada pārskats 1995. g. — pārbaude SIA “Derma–Pharm–Rīga” — 1 lapa.

Latvijas Dermatovenerologu asociācijas programma “Uzmanību sifiliss!”

Pēdējo gadu laikā Latvijā ievērojami pieaudzis sifilisa slimnieku skaits. 1995. gadā oficiāli reģistrēti 2357 slimnieki, no tiem bērni ar iedzimtu sifilisu — 15. 1996. gada 8 mēnešos saslimstība pieaugusi par 30%, salīdzinot ar 1995. gadu, bet iedzimtā sifilisa slimnieku skaits jau ir 14.

Sifilisa slimnieku skaits turpina strauji palielināties un draud ar nacionālo katastrofu!

Lai ierobežotu un samazinātu sifilisa izplatību Latvijā, nepieciešama iedzīvotāju informēšana par sifilisa inficēšanās ceļiem, sifilisa izpausmēm un izmeklēšanās iespējām, kā arī izsargāšanās pasākumiem. Tā realizācijai nepieciešami šādi pasākumi:

1. Krāsaini plakāti, informatīvas lapiņas par sifilisa inficēšanās ceļiem, klīniskām pazīmēm un tā sekām, ko izvietot sabiedriskos transportos, skolās, sabiedriskās telpās u.c. visā Latvijā.

2. Speciālas brošūras, grāmatiņas ar krāsainiem attēliem un apraksts par sifilisa klīnisko ainu, inficēšanās ceļiem, iespēju izsargāties un izmeklēties.

3. Bezmaksas prezervatīvi kopā ar informatīvu lapiņu par izsargāšanos no STS, tai skaitā arī sifilisa, kurus izsniegt slimniekiem visos dermatovenerologu, urologu un ginekologu kabinetos.

4. Semināri visiem Latvijas mediķiem un izglītības darbiniekiem rajonu centros par sifilisa izpausmēm, taktiku tā diagnostikā un ārstēšanā, kā arī profilaksi.

5. Informatīva videofilma par sifilisu (klīnika, izplatības ceļi, profilakse).

6. Nodrošināt informācijas par sifilisu pieejamību visās medicīnas iestādēs, augstskolās, skolās, sabiedriskās vietās.

7. Radīt iespēju visiem klīniski un laboratoriski pārbaudīties bez jebkādas samaksas, jo sifiliss un citas STS galvenokārt ir slimniekiem, kas ir sociāli nenodrošināti, nav spējīgi apmaksāt izmeklēšanu un apdraud sabiedrību.

8. Regulāra informācija par sifilisu, tā saslimstību un profilaksi Latvijas radio, televīzijā un masu informācijas līdzekļos.

Programmas realizāciju apņemas veikt Latvijas Dermatovenerologu asociācija kopā ar Latvijas Medicīnas akadēmijas Dermatoveneroloģijas katedru.

Programmas nodrošināšanai nepieciešami Ls 200 000. Naudas izlietošana tiks pamatota pēc valdības principiālas piekrišanas. Programma var tikt uzsākta pēc naudas saņemšanas nekavējoši un tiks realizēta 1996. gada oktobrī — 1997. gada decembrī.

LDVA prezidents, Latvijas Medicīnas akadēmijas

Dermatoveneroloģijas katedras vadītājs profesors Andris Rubins

1996. gada 13. septembrī

No Valsts kontroles 1995. gada pārskata — pārbaude SIA “Derma–Pharm–Rīga”

G–24 kredīta sadales komisija ir nepamatoti piešķīrusi kredītu USD 200 000 apjomā SIA “Derma–Pharm–Rīga”, jo iesniegtais biznesa plāns ir nereāls.

Pārbaudot piešķirto kredīta līdzekļu izlietojumu, konstatēts, ka kredīts pieprasīts un izmantots mērķiem, kas nav paredzēti biznesa plānā. USD 100 000 izsniegti kā aizdevums centrālajai savienībai “Turība” un USD 60 000 izsniegti kā aizdevums privātpersonām. Šo aizdevumu atmaksa ir problemātiska, jo tie ir ieguldīti depozītos “Bankā Baltija”.

SIA “Derma–Pharm–Rīga” grāmatvedības uzskaite neatbilst likumu “Par grāmatvedību” un “Par uzņēmumu gada pārskatiem” prasībām.

Valsts kontrole uzdeva LR Finansu ministrijai pastiprināt kontroli pār rīcību ar G–24 kredīta līdzekļiem un pēc prasījuma saistību pārņemšanas no “Bankas Baltija” lauzt līgumu ar SIA “Derma–Pharm–Rīga”.

Kolēģijas lēmums nosūtīts Ministru kabinetam un LR Finansu ministrijai.

Uz jaut. Nr. 57 — dok. Nr. 1477a

Ekonomikas ministrs G. Krasts:

1996. gada 9. oktobrī

Ekonomikas ministrija Ministru prezidenta uzdevumā izskatīja LR Saeimas frakcijas “Latvijai” deputātu uzdotos jautājumus par pāreju uz ziemas laiku un informē sekojošo.

Pašlaik LR spēkā esošs ir LPSR Ministru padomes 1989. gada 22. marta lēmums “Par laika skaitīšanas grozīšanu Latvijas PSR teritorijā”. Šajā laika periodā lēmumā noteiktā pāreja uz vasaras un ziemas laiku Latvijas teritorijā notika atbilstoši tuvākajās kaimiņvalstīs (PSRS un daļēji Austrumeiropā) noteiktai vienotai sistēmai. Citi normatīvi akti minēto jautājumu neregulē.

Vienīgais mūsu rīcībā esošais starptautiskais dokuments par vasaras laika skaitīšanu ir ANO Ekonomiskās un sociālās padomes Eiropas Ekonomiskās komisijas Iekšējā transporta komitejas sekretariāta vēstule (pielikumā). Šis dokuments ir neoficiāli saņemts no Krievijas Federācijas, un, pamatojoties uz to, tika sākts darbs pie pārejas uz vasaras laika skaitīšanu.

Pēc Ārlietu ministrijas informācijas minētās komitejas materiālus pilnībā saņem Satiksmes ministrija (pielikumā Ārlietu ministrijas vēstule Nr. 36/n–1158–5994 no 02.10.1996.).

Līdz pat šim brīdim nevienai no Latvijas Republikas valsts institūcijām nav uzdots nodarboties ar minēto jautājumu. Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošais Latvijas Nacionālais standartizācijas un metroloģijas centrs saskaņā ar tā nolikumu ir atbildīgs par LR uzņēmumu un organizāciju darbības koordināciju standartizācijas, sertifikācijas un metroloģijas jomā. Centra funkcijās neietilpst ar laika skaitīšanu saistīto normatīvo aktu projektu izstrāde. Lēmumam par vasaras laika skaitīšanu ir politisks raksturs, un šādu jautājumu risināšana nav centra kompetencē.

Neskatoties uz to, centra direktors J. Strīpnieks pēc savas personīgās iniciatīvas uzņēmās izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu, kuru jau 25.04.1996. nosūtīja atsauksmei visām ministrijām. Projekta saskaņošanas procesā pret to vairākkārtīgi pamatoti iebilda Satiksmes ministrija, kas arī bija par iemeslu, ka noteikumu projekts vēl nav izskatīts Ministru kabinetā (atzinumi pielikumā).

Satiksmes ministrijas viens no iebildumiem bija, ka, pamatojoties uz ANO padomes lēmumu H (38), noteikumi par vasaras laika skaitīšanas izmaiņām ir jāpieņem vismaz vienu gadu pirms tā ieviešanas. Ņemot vērā šo iebildumu, Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi un gatava iesniegt Ministru kabinetam jaunu noteikumu projektu “Par vasaras laika skaitīšanu”, kurā pāreja uz vasaras laika skaitīšanu no 1997. gada tiks saskaņota ar Eiropas valstīm.

Ekonomikas ministrija uzskata, ka galvenais iemesls, kāpēc nenotika Latvijas Republikas pāriešana uz vasaras laika skaitīšanu vienlaicīgi ar citām Eiropas valstīm, ir tas, ka pie mums nav normatīvi reglamentēts jautājums par kārtību, kādā tiek saņemti un novadīti tālāk izpildītājiem un ieinteresētām organizācijām starptautisko organizāciju dokumenti, un nav noteikta atbildīgā institūcija, kas koordinētu šo procesu.

Starptautisko dokumentu novadīšana līdz izpildītājiem, kā arī uzdevumu izpildes kontrole ir jāievieš kā sistēma, un šajā procesā nevar balstīties uz iespēju, ka kāda amatpersona izrādīs iniciatīvu.

Pašlaik daļēji šo funkciju veic Eiropas integrācijas birojs, bet acīmredzot tā rīcībā esošie resursi ir nepietiekami, lai sekmīgi tiktu galā ar šo uzdevumu. Eiropas integrācijas birojs arī 27.06.1996. valsts sekretāru sanāksmē netika pieprasījis noteikumu projektu saskaņošanai (protokola izraksts pielikumā), kas, iespējams, būtu veicinājis šī dokumenta projekta sagatavošanu atbilstoši Eiropas pārejai uz vasaras laika skaitīšanu.

Uzskatām, ka kādai valsts institūcijai būtu jāanalizē arī tādi starptautiskie dokumenti, kas tieši neattiecas uz Latvijas Republiku, tāpēc nepieciešams izveidot koordinācijas mehānismu, kas ļautu izvairīties no situācijas, kad paliek neizskatīti svarīgi jautājumi.

Šis gadījums liecina, ka Ministru kabinetam jāuzlabo koordinācijas sistēma un jāuzdod kādai valsts institūcijai veikt starptautisko dokumentu uzskaites, sadales izpildītājiem un doto uzdevumu izpildes kontroles funkcijas. Ekonomikas ministrija būtu gatava uzņemties minētos pienākumus, kuri attiecas uz ekonomikas sektoru, ar nosacījumu, ka tiek nodrošināta starptautisko dokumentu oficiāla saņemšanas iespēja.

Par dokumentu saņemšanu

Atsaucoties uz Jūsu š. g. 1. oktobra vēstuli Nr. 2–02/76, Ārlietu ministrija Jūs informē, ka Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomiskās komisijas Iekšējā transporta komitejas dokumentus (dokumentus ar kodu TRANS/...) saņem daļēji Muitas departaments (saņēmēja indekss 039275 un 053261), Valsts ieņēmumu dienests (039852) un Valsts statistikas komiteja (057279). Pilnībā šīs komitejas dokumentus saņem Satiksmes ministrija (saņēmēja indekss 048771, 048772, 063230 un 057280).

Attiecībā uz minētās komitejas dokumentu TRANS/SC/R.222 informējam, ka šo dokumentu ir saņēmusi Satiksmes ministrija. Tomēr Ārlietu ministrijas rīcībā nav informācijas par minētā dokumenta saņemšanas datumu, jo tie tiek nosūtīti katram konkrētajam adresātam tieši no ANO dokumentu izplatīšanas centra Ženēvā.

Ar cieņu, — I. Sers, Ārlietu ministrijas

1996. gada 2. oktobrī Otrā daudzpusējo attiecību departamenta direktore

Izraksts no valsts sekretāru sanāksmes protokola Nr. 26

1996. gada 27. jūnijā

Par vasaras laika skaitīšanu

A. Ošam pēc dokumenta projekta saskaņošanas ar Tieslietu ministriju, Finansu ministriju, Aizsardzības ministriju, Ārlietu ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju, Satiksmes ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Zemkopības ministriju sagatavot to iesniegšanai Valsts kancelejā.

Valsts kancelejas direktors Ž. Tikmers

Par MK noteikumu projektu

Satiksmes ministrija izskatīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par vasaras laika skaitīšanu” un ierosina izskatīt sekojošus jautājumus:

1) Apvienoto Nāciju Ekonomiskās un Sociālās padomes lēmums H (38) nosaka, ka lēmums par vasaras laika ieviešanas izmaiņām ir jāpieņem vismaz vienu gadu pirms tā ieviešanas (pielikums Nr. 1);

2) minētās padomes Iekšējā transporta komisija ir nolēmusi pagaidām saglabāt septembra mēneša pirmo svētdienu kā vasaras laika pēdējo dienu un Latvijai kā ANO dalībvalstij tās lēmumi ir saistoši (pielikums Nr. 2);

3) priekšlikums mainīt vasaras laiku uz oktobra mēnesi ir rekomendējoša rakstura un pagaidām tiek attiecināts tikai uz Eiropas Savienības dalībvalstīm;

4) no Ekonomikas ministrijas iesniegtajiem dokumentiem nav skaidrs, kā vasaras laiks tiks mainīts Latvijas kaimiņvalstīs — Lietuvā, Igaunijā un Krievijā. Tāpat nav skaidrs, kā par šīm izmaiņām tiks informēta ANO Ekonomiskā un Sociālā padome.

Ar cieņu, — A. Konošēvičs, Satiksmes ministrijas

1996. gada 21. augustā valsts sekretāra vietnieks

Izskatot Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par vasaras laika skaitīšanu”, Satiksmes ministrijai ir šādas piezīmes:

1. Rīkojuma projektā ierosinātais priekšlikums principā ir akceptējams ar nosacījumu, ka attiecīgu lēmumu — grozīt pārejas datumu no vasaras laika uz joslas laiku no septembra pēdējās svētdienas uz oktobra pēdējo svētdienu — Latvija saskaņos un pieņems vienlaicīgi ar Lietuvu, Igauniju un Krieviju. To nevar konstatēt, izskatot rīkojuma projektam pievienotos dokumentus. No pielikuma Nr. 6 noprotams, ka Latvija jau ir iesniegusi informāciju attiecīgajām starptautiskajām institūcijām par vasaras laika beigu termiņiem 1996. un 1997. gadā, bet par Lietuvu, Igauniju un Krieviju dokumentā šādas informācijas nav.

Pārejas laika reģionālā saskaņošana īpaši ir nepieciešama transporta nozarē (saistībā ar tās specifiku). Pretējā gadījumā varētu rasties sarežģījumi, piemēram, transporta kustības sarakstu saskaņošanas jomā.

2. Dokumenta projektā būtu jāprecizē, kad Latvijā sāks darboties jaunie vasaras laika pārejas termiņi.

3. Papildus 1. un 2. punktā minētajām piezīmēm ministrijai ir iebildumi par tiesību akta projekta formu.

Tā kā iesniegtais projekts satur normas, kas ir saistošas visām fiziskajām un juridiskajām personām, tas būtu noformējams Ministru kabineta noteikumu veidā (saskaņā ar likuma “Par 1925. gada 1. aprīļa likuma “Ministru kabineta iekārta” atjaunošanu” 14. panta 3. punktu).

1996. gada 20. maijā Satiksmes ministrijas valsts sekretārs U. Pētersons

Uz jaut. Nr. 58 — dok. Nr. 1478e

Ārlietu ministrs V. Birkavs:

1996. gada 10. oktobrī

Ar šo nosūtu Jums savienības “Latvijas ceļš” 21.09.96. konferences lēmumu par rajonu valsts pārvaldes izveidošanas koncepciju, kura kopš pieņemšanas brīža ir saistoša man kā partijas priekšsēdētājam un ministram.

Pielikumā: savienības “LC” konferences lēmums.

Savienības “Latvijas ceļš” 21.09.96. konferences lēmums

Savienības “Latvijas ceļš” konference nolemj:

Saeimai pieņemot lēmumu par tiešās vēlēšanās vēlētu rajona pašvaldību likvidāciju, to vietā nav veidojama Ministru kabinetam tieši pakļauta rajona valsts pārvalde.

Rajona pašvaldību funkciju izpilde nododama pagastu un rajona pilsētu pašvaldībām, kā arī ministrijām un to izveidotajām vietējām valsts pārvaldes iestādēm. Atsevišķu funkciju veikšanai pagastu padomju un rajona pilsētu domju priekšsēdētāji veido koleģiālu lēmējinstitūciju.

Šī lēmuma izpildei “LC” valdes izveidotajai pašvaldību reformu darba grupai izstrādāt nepieciešamos likumprojektus, ņemot vērā “LC” Uzņēmējdarbības veicināšanas un reģionālās politikas darba grupas (R. Repša) ieteikumus.

Uz jaut. Nr. 58 — dok. Nr. 1478g

Ekonomikas ministrs G. Krasts:

1996. gada 9. oktobrī

Jautājums par rajonu valsts pārvaldes izveidošanas koncepciju tika apspriests šā gada 3. septembra Ministru kabineta sēdes konceptuālajā daļā.

Pēc ministru jautājumu un iebilžu uzklausīšanas E. Jurkānam ir uzdots izstrādāt koncepcijas 1. varianta realizācijai nepieciešamos tiesību aktu projektus.

Balsošana par šo jautājumu nenotika. Mans viedoklis ir atbalstīt šo koncepciju.

Uz jaut. Nr. 58 — dok. Nr. 1478c

Satiksmes ministrijas valsts sekretārs U. Pētersons:

1996. gada 4. oktobrī

Sakarā ar ministra V. Krištopana atrašanos ārzemju komandējumā Jūsu iesniegto jautājumu viņam nodot līdz š. g. 9. oktobrim nav iespējams, bet pēc mūsu rīcībā esošās informācijas V. Krištopana kungs 3. septembra sēdē nepiedalījās.

Uz jaut. Nr. 58 — dok. Nr. 1478d

Tieslietu ministrs Dz. Rasnačs:

1996. gada 9. oktobrī

Tieslietu ministrija informē, ka Jūsu uzdotais jautājums nav iesniegts pēc piekritības, jo 1996. gada 3. septembra Ministru kabineta sēdē ministrs nepiedalījās attaisnojoša iemesla (slimības) dēļ. Balsošanu pa pastu vai citiem sakaru līdzekļiem spēkā esošie likumi vai citi normatīvie akti neparedz.

Uz jaut. Nr. 58 — dok. Nr. 1478f

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Ministru prezidenta biedrs A. Gorbunovs:

1996. gada 9. oktobrī

Šā gada 3. novembra Ministru kabineta sēdē atbalstīju pašvaldību lietu valsts ministra E. Jurkāna vadībā izstrādāto rajona valsts pārvaldes koncepciju, kura paredz tieši vēlētas rajona deputātu padomes aizstāt ar pagastu padomju un pilsētu domju priekšsēdētāju vai to domju un padomju deleģētu pārstāvju padomēm.

Pieaugot varas decentralizācijai, t.i., pieaugot pagastu padomju un pilsētu domju lomai, ir būtiski samazinājušās rajona padomju funkcijas. Turklāt pagastu un pilsētu domju un padomju vadītāji atzinīgi vērtē iespēju starppagastu un starppilsētu lietas izlemt tieši, ņemot vērā pagastu un pilsētu intereses. Uzskatu, ka valsts pārvaldes funkcijām ir jābūt nodalītām no pašvaldību funkcijām.

Protams, šie jautājumi ir diskutējami Saeimā pēc tam, kad valdība iesniegs grozījumus attiecīgajos likumos.

Uz jaut. Nr. 58 — dok. Nr. 1478b

Zemkopības ministrs,

Ministru prezidenta biedrs R. Dilba:

1996. gada 4. oktobrī

Sakarā ar Baltijas valstu lauksaimniecības ministru vizīti Latvijā šā gada 3. septembrī, kad tika lemts par rajonu valsts pārvaldes izveidošanas koncepciju, Ministru kabineta sēdē nepiedalījos.

Uz jaut. Nr. 59 — dok. Nr. 1512a

Ekonomikas ministrs G. Krasts:

1996. gada 9. oktobrī

Ekonomikas ministrija iesniedz atbildes uz frakcijas “Latvijai” deputātu jautājumiem:

1. Atbilstoši LR likumam “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā” ar Ministru kabineta 1996. gada 12. jūnija rīkojumu Nr. 224 tika izveidota Energoapgādes regulēšanas padome (ERP), ievērojot likumā noteikto pārstāvniecības principu. ERP tika iekļauti likumā minēto ministriju, Latvijas Pašvaldību savienības, monopoluzņēmumu izvirzītie, kā arī enerģijas patērētāju pārstāvis. J. Luns Energoapgādes regulēšanas padomē pārstāv monopoluzņēmumus, bet A. Grīnbergs ir viens no Latvijas Pašvaldību savienības izvirzītajiem pārstāvjiem.

2. Attiecības starp piegādātāju un patērētāju regulē Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi (Ministru kabineta 1995. gada 28. februāra noteikumi Nr. 41) un līgums. Taču patērētāji nav norēķinājušies par piegādāto siltumenerģiju. Ir sakrājusies liela parādu nasta, un turklāt vēl netiek kārtoti mēneša tekošie maksājumi. Atsevišķu namu pārvalžu maksājumi noslīdēja līdz 20%, kaut gan pēc Rīgas Domes informācijas iedzīvotāji vidēji maksā 80—90%. Tā tas nevarēja turpināties, tāpēc tika uzsākta parādu iekasēšanas intensifikācija. Siltumenerģijas piegādātājiem un pašvaldībām ir jāpaaugstina maksāšanas disciplīna, neapdraudot tos siltumenerģijas patērētājus, kas maksā par saņemto siltumenerģiju, diemžēl pagaidām tehniskās iespējas neatļauj atslēgt atsevišķus dzīvokļus, tāpēc Rīgā tika atslēgtas 5 namu pārvaldes, kuru mēneša maksājumi bija zemāki par 60%.

3. Energoapgādes regulēšanas padome ar savu 1996. gada 9. augusta rīkojumu Nr. 3 ir apstiprinājusi siltumenerģijas tarifus Rīgas pilsētai 1996. gada oktobra — 1997. gada septembra periodam, kurus ir iesniegusi a/s “Rīgas siltums”. Izvērtējot iesniegtos tarifus, tie tika novērtēti kā nepamatoti augsti un apstiprināti zemāki par iesniegtajiem. Pārskatīt noteiktos tarifus pašreiz nav iemesla. To ir paredzēts darīt 1997. gada februārī. ERP lēmumus atcelt var tiesa likumā noteiktajā kārtībā.

4. Energoapgādes regulēšanas padome š. g. 10. septembrī ar rīkojumu Nr. 6 ir apstiprinājusi Metodiku norēķiniem par patērēto siltumenerģiju, kas nosaka un regulē norēķinu kārtību starp siltumenerģijas uzņēmumu un ēkas vai uzņēmuma īpašnieku vai pārvaldnieku, un tajā ir ņemtas vērā Latvijas Enerģētikas aģentūras (LEA) izstrādātajā metodisko norādījumu projektā iekļautās nostādnes.

5. Mājās ir jāuzstāda kopējais siltumskaitītājs, un tikai tad dzīvokļos var uzstādīt karstā ūdens patēriņa mērītājus kā patēriņa proporcionalitātes mēru, lai varētu noteikt patērēto siltuma daudzumu dzīvoklī, kas ir izlietots patērētā karstā ūdens sagatavošanai.

6. Ekonomiski pamatota ir tikai viena pieeja — kad gan ražotājs, gan patērētājs sedz savas izmaksas. Pretējā gadījumā ražotājs nepiegādās kvalitatīvu produktu un nevarēs ieguldīt līdzekļus uzņēmuma attīstībā, kas vēl vairāk pasliktinās patērētājam piegādāto produktu kvalitāti un konkrētajā gadījumā izsauks arī vēl aizvien pieaugošos siltumenerģijas zudumus, kas galu galā vēl vairāk paaugstinās piegādātās siltumenerģijas cenas. Ja nosaka tarifu, kas nesedz uzņēmuma reālās izmaksas, tad ir jānorāda finansēšanas avoti, no kuriem subsidēs izmaksas, saistītas ar siltumenerģijas ražošanu, piegādi un siltumražošanas uzņēmuma attīstību.

Uz jaut. Nr. 60 — dok. Nr. 1541a

Aizsardzības ministrs,

Ministru prezidenta biedrs A. Krastiņš:

1996. gada 9. oktobrī

Pārbaudot jautājumā minēto Saeimas plenārsēdes stenogrammu, kas publicēta “Latvijas Vēstneša” Nr. 141 (626) 60. lapaspusē, jāatzīst, ka, uzstājoties sakarā ar lēmuma projektu par neuzticības izteikšanu aizsardzības ministram, nevis atbildot uz deputātu jautājumiem, kā tas nepareizi ir minēts jautājumā, esmu izteicies sekojoši — “Par valsts līdzekļu izšķiešanu, kas ir bijusi mūsu ministrijā. Es gribētu teikt, ka es, tieši gatavojoties šiem jautājumiem, esmu ievācis datus.” Tādējādi mani vārdi par datu ievākšanu attiecas uz pārmetumiem par līdzekļu izšķiešanu ministrijā, par ko es tālāk skaidroju savas uzstāšanās laikā, konkrēti minot šos datus un precīzus skaitļus.

Kas attiecas uz aizsardzības ministram izteiktajiem pārmetumiem par piemēru ar automašīnām Zemessardzē, es atbildēju sekojošo — “Es gribētu paskaidrot, ka, nu, tie bija 1992.—1993. gada notikumi un es tiešām nejūtos morāli atbildīgs par to, kas toreiz notika. Šeit ir klāt cilvēki, kas bija daudz ciešāk klāt šim jautājumam un to organizēja, bet visādā gadījumā uz Valsts kontroles ziņojuma pamata gan ir nosūtīti attiecīgie materiāli uz Kara prokuratūru, gan arī tiek veikta Aizsardzības ministrijā dienesta izmeklēšana.”

Tādējādi manis sniegtie paskaidrojumi atbilst faktiskajiem apstākļiem, jo frāze par datu ievākšanu attiecas uz ministrijai izvirzītajiem pārmetumiem, bet Valsts kontroles atzinums ir par pārkāpumiem Zemessardzē, un tās vadība minētajā laikā nebija pakļauta Aizsardzības ministrijai. Par dienesta izmeklēšanu, pamatojoties uz Valsts kontroles atzinumu, un tālāku materiālu nodošanu Kara prokuratūrai tika dots mans rīkojums, kurš tika izpildīts zināmā laika posmā un noteiktā secībā.

Tādējādi uzskatu jautājumā izteiktos apvainojumus par neatbilstošiem faktiskajiem lietas apstākļiem.

Kopsavilkums

Par 10. oktobra sēdēm

Saeima 3. lasījumā pieņēma likumus:

— “Grozījumi likumā “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr. 125) (Reģ. Nr. 234) (dok. Nr. 673; Nr. 1528) Balsojums: 59 par, 0 pret, 4 atturas.

— “Grozījums Radio un televīzijas likumā””. (Reģ. Nr. 336) (dok. Nr. 1457) Balsojums: 53 par, 4 pret, 9 atturas.

— “Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par Latvijas Republikas likuma “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” spēkā stāšanās kārtību””. (Reģ. Nr. 321) (dok. Nr. 1465) Balsojums: 66 par, 0 pret, 4 atturas.

Saeima 2. lasījumā kā steidzamus pieņēma likumus:

— “Par grozījumiem likumā “Par valsts civildienestu””. (Reģ. Nr. 435) (dok. Nr. 1296; Nr. 1466) Balsojums: 48 par, 4 pret, 5 atturas.

— “Grozījums Latvijas Republikas Muitas kodeksā”. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr. 138) (Reģ. Nr. 249) (dok. Nr. 693; Nr. 1542a) Balsojums: 62 par, 4 pret, 0 atturas.

Saeima 2. lasījumā pieņēma likumprojektu:

— “Grozījumi pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. (Reģ. Nr. 271) (dok. Nr. 743; Nr. 1451) Balsojums: 67 par, 2 pret, 1 atturas. (iekļauts likumprojekts ar reģ. Nr. 406, dok. Nr. 1178)

Saeima 1. lasījumā kā steidzamus pieņēma likumprojektus:

— “Par Latvijas Republikas un sabiedrību “AMOCO Latvia Petroleum Company” un “Oljeprospektering AB” licences līgumu”. (dok. Nr. 922; Nr. 1215) Balsojums par steidzamību: 50 par, 0 pret, 2 atturas; balsojums par 1. lasījumu: 71 par, 2 pret, 4 atturas.

— “Grozījums Kredītiestāžu likumā”. (Reģ. Nr. 444) (dok. Nr. 1372; Nr. 1433) Balsojums par steidzamību: 53 par, 0 pret, 4 atturas; balsojums par 1. lasījumu: 58 par, 0 pret, 3 atturas.

Saeima 1. lasījumā pieņēma likumprojektu:

— “Grozījums likumā “Par dabas resursu nodokli””. (Reģ. Nr. 433) (dok. Nr. 1288; Nr. 1434) Balsojums: 61 par, 0 pret, 4 atturas.

Saeima nodeva komisijām likumprojektus:

— “Grozījumi likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā””. (Reģ. Nr. 458) (dok. Nr. 1458; Nr. 1458a) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā), Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai.

— “Likums par krājaizdevu sabiedrībām”. (Reģ. Nr. 460) (dok. Nr. 1502; Nr. 1502a) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā), Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. (Reģ. Nr. 461) (dok. Nr. 1503; Nr. 1503a) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā), Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām””. (Reģ. Nr. 462) (dok. Nr. 1504; Nr. 1504a) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā), Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— “Ārstniecības likums”. (Reģ. Nr. 463) (dok. Nr. 1505; Nr. 1505a) Nodeva Sociālo un darba lietu komisijai (atbildīgā), Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

— “Grozījums likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””.(Reģ.Nr. 464)(dok.Nr.1506; Nr. 1506a) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā), Ārlietu komisijai.

— “Grozījums likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996. gadā””. (Reģ. Nr. 465) (dok. Nr. 1507; Nr. 1507a) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā), Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

— “Grozījumi Medību likumā”. (Reģ. Nr. 466) (dok. Nr. 1508; Nr. 1508a) Nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā), Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— “Par Apvienoto Nāciju Konvenciju par preču starptautiskā pirkuma pār-devuma līgumiem”. (Reģ. Nr. 467) (dok. Nr. 1509; Nr. 1509a) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā), Juridiskajai komisijai.

— “Par Unidroit Konvenciju par starptautisko finansiālo līzingu”. (Reģ. Nr. 468) (dok. Nr. 1510; Nr. 1510a) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā), Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— “Par Unidroit Konvenciju par starptautisko faktoringu”. (Reģ. Nr. 469) (dok. Nr. 1514; Nr. 1514a) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā), Juridiskajai komisijai.

— “Par Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību, un Protokolu par cīņu pret nelikumīgu vardarbību lidostās, kas apkalpo starptautisko civilo aviāciju, kas papildina Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību”. (Reģ. Nr. 470) (dok. Nr. 1515; Nr. 1515a) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā), Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— “Par Konvenciju par cīņu pret nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu”. (Reģ. Nr. 471) (dok. Nr. 1516; Nr. 1516a) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā), Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— “Par Konvenciju par noziegumiem un dažām citām darbībām, kas izdarītas gaisa kuģos”. (Reģ. Nr. 472) (dok. Nr. 1517; Nr. 1517a) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā), Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1996. gadam””. (Reģ. Nr. 493) (dok. Nr. 1518; Nr. 1518a; Nr. 1518b) Nodeva visām Saeimas komisijām, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija — atbildīgā.

— “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. (Reģ. Nr. 494) (dok. Nr. 1519; Nr. 1519a) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā), Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— “Grozījums likumā “Par ugunsdrošību””. (Reģ. Nr. 495) (dok. Nr. 1520; Nr. 1520a) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā), Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Saeima pieņēma lēmumus

par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata:

— “Par Roberta Lazdāna apstiprināšanu par Kurzemes apgabaltiesas tiesas tiesnesi”. (dok. Nr. 1555) Balsojums: 52 par, 5 pret, 9 atturas.

— “Par deputāta Aivara Kreitusa ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā”. (dok. Nr. 1531) Balsojums: 57 par, 1 pret, 2 atturas.

— “Par deputāta Aivara Kreitusa ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā”. (dok. Nr. 1532) Balsojums: 56 par, 1 pret, 1 atturas.

— “Par deputāta Jura Kaksīša atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”. (dok. Nr. 1536) Balsojums: 59 par, 5 pret, 4 atturas.

— “Par deputāta Jura Kaksīša ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”. (dok. Nr. 1536) Balsojums: 55 par, 3 pret, 5 atturas.

Jautājumi un atbildes:

— Saeima saņēma ekonomikas ministra G.Krasta atbildi uz deputātu J.Lagzdiņa, Dz.Ābiķa, M.Vītola, J.Kazāka, G.Gannusas jautājumu par Ministru kabineta lēmumu atbalstīt brīvās ekonomiskās zonas izveidi Liepājas pilsētā. (dok. Nr. 1562)

— Saeima saņēma iekšlietu ministra D.Turlā un tieslietu ministra Dz.Rasnača atbildi uz deputātu M.Lujāna, A.Bartaševiča, J.Urbanoviča, O.Kostandas, G.Valdmaņa jautājumu par hokeja trenera A. Siliņa psihiskās veselības stāvokli un izdarītā pārkāpuma atbilstību viņam piemērotajam aizturēšanas veidam. (dok. Nr. 1467; Nr. 1467a)

— Saeima saņēma investīciju un kredītpolitikas valsts ministres Finansu ministrijā S.Jēgeres atbildi uz deputātu K.Čerāna, E.Zelgalvja, O.Kostandas, J.Kazāka, J.Mauliņa jautājumu par 60,7 miljonu lielu naudas līdzekļu likteni Latvijā. (dok. Nr. 1468a)

— Saeima saņēma ekonomikas ministra G.Krasta atbildi uz deputātu K.Čerāna, E.Grīnberga, E.Zelgalvja, O.Kostandas, J.Kazāka jautājumu par “Neatliekami uzsākamās ilglaicīgas valsts ekonomiskās stratēģijas izstrādāšanu”. (dok. Nr. 1469a)

— Saeima saņēma investīciju un kredītpolitikas valsts ministres Finansu ministrijā S. Jēgeres atbildi uz deputātu M.Lujāna, A.Bartaševiča, J.Urbanoviča, O.Deņisova, M.Bekasova jautājumu par atskaišu iesniegšanu par 1995. un 1996. gada budžeta izpildi. (dok. Nr. 1472a)

— Saeima saņēma valsts veselības ministra Labklājības ministrijā J.Viņķeļa atbildi uz deputātu A.Rubina, L.Ozoliņa, G.Valdmaņa, J.Kazāka, K.Čerāna, E.Zelgalvja jautājumu par budžeta asignējumu izlietojumu 1996. gadā infekcijas, sifilisa un lipīgo ādas slimību diagnostikai un profilaksei. (dok. Nr. 1476a)

— Saeima saņēma ekonomikas ministra G.Krasta atbildi uz deputātu O.Kostandas, E.Zelgalvja, K.Čerāna, J.Kazāka, J.Mauliņa jautājumu par laika maiņu uz ziemas laiku Latvijā. (dok. Nr. 1477a)

— Saeima saņēma Ministru prezidenta A.Šķēles, aizsardzības ministra A.Krastiņa, izglītības un zinātnes ministra M.Grīnblata, kultūras ministra R.Pīka, labklājības ministra V.Makarova, ārlietu ministra V.Birkava, ekonomikas ministra G.Krasta, iekšlietu ministra D.Turlā, satiksmes ministra V.Krištopana, tieslietu ministra Dz.Rasnača, vides un reģionālās attīstības ministra A.Gorbunova, zemkopības ministra R.Dilbas atbildi uz deputātu O.Kostandas, E.Zelgalvja, K.Čerāna, J.Kazāka, I.Liepas jautājumu par personīgo balsojumu Ministru kabineta sēdē, kad tika lemts par rajonu valsts pārvaldes izveidošanas koncepciju. (dok. Nr. 1478a; Nr. 1478b; Nr. 1478c; Nr. 1478d; Nr. 1478e; Nr. 1478f; Nr. 1478g)

— Saeima saņēma ekonomikas ministra G.Krasta atbildi uz deputātu E.Zelgalvja, K.Čerāna, J.Mauliņa, E.Grīnberga, J.Kazāka, O.Kostandas jautājumu par situāciju ar siltuma tarifiem. (dok. Nr. 1512a)

— Saeima saņēma aizsardzības ministra A.Krastiņa atbildi uz deputātu O.Kostandas, J.Kazāka, E.Grīnberga, E.Zelgalvja, J.Mauliņa jautājumu par aizsardzības ministra nepatiesi sniegto informāciju Saeimas deputātiem. (dok. Nr. 1541a)

Saeimas preses dienests

Frakciju viedokļi

Pēc 10. oktobra sēdes

Latvijas Valsts radio tiešajā raidījumā

A. Jirgens (6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs):

Es domāju, ka, skatot kopā gan iepriekšējo, tas ir, pirmdienas sēdi, gan šodienas sēdi, nozīmīgākie ir trīs jautājumi, pirmais, protams, valsts budžeta projekts pirmajā lasījumā, kas jebkuram parlamentam ir gada svarīgākais likums, tajā skaitā arī mums, protams, un pārliecinošais balsu vairākums, kas tika nodots par šī budžeta projekta atbalstīšanu. Es domāju tas liecina, ka pašreizējā valdība strādā pietiekami stabili un var rēķināties ar Saeimas atbalstu.

Šodien viens no būtiskākajiem jautājumiem, kas aizņēma lielāko dienas daļu, bija grozījumi pašvaldību vēlēšanu likumā otrajā lasījumā, kur tika izdiskutēti vairāki ļoti būtiski un konceptuāli priekšlikumi. Saeima neatbalstīja atsevišķu deputātu priekšlikumus par to, ka pašvaldību vēlēšanās varētu piedalīties arī nepilsoņi. Saeima neatbalstīja arī to, ka republikas pilsētu domēs un rajonu padomēs varētu kandidātu sarakstus iesniegt vēlētāju apvienības. Tie ir tādi, manuprāt, galvenie momenti, ko es gribētu akcentēt. Droši vien kolēģi minēs šeit arī citus.

Vēlēšanu likums kopumā tiek tuvināts Saeimas vēlēšanu likumam, jo ir acīmredzot svarīgi, lai mums šī vēlēšanu procedūra un kārtība būtu pēc iespējas viendabīgāka gan pašvaldību vēlēšanās, gan arī Saeimas vēlēšanās. Tādā veidā vēlētāji varētu arī labāk orientēties.

Un trešais jautājums, ko es gribētu pieminēt, ir tas, ka šodien pirmajā lasījumā mēs akceptējām Latvijas Republikas līgumu ar naftas ieguves kompānijām AMOCO un OPAB, kas, es domāju, izsauks lielu rezonansi ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās robežām, un, ja šis labi iecerētais pasākums izdosies, tas tiešām varētu būt nozīmīgs solis gan Latvijas ekonomikas attīstībā, gan arī mūsu drošības sistēmas nostiprināšanā.

J. Mauliņš (frakcija “Latvijai”):

Frakcija “Latvijai”, protams, nostājās pret to budžeta veidu, kāds bija pirmdien piedāvāts, jo sevišķi tāpēc, ka tur bija ieplānota faktiski to līdzekļu, kas jāizdala bērniem, viņu atbalstam, samazināšana. Pabalsti bērniem ir samazināti, lai gan demogrāfiskais stāvoklis Latvijā, var teikt, ir katastrofāls, jo piedzimst nākošā paaudze uz pusi mazāka nekā iepriekšējā. Mēs par to asi runājām, un ir pēdējās ziņas, ka būšot kaut kādas izmaiņas. Esot tomēr Andris Šķēle saklausījis! Šodien arī nodibinājās Demogrāfiskā apakškomisija pie Sociālo un darba lietu komisijas. Tas varbūt arī lietu virzīs uz labo pusi.

Šodien, diskutējot par pašvaldību vēlēšanu likuma grozījumiem, ko Dozorcevs un citi bija iesnieguši, lai būtu tiesības vēlēt arī nepilsoņiem, tur izvērsās ļoti asas diskusijas. Manuprāt, tas aizgāja kaut kur ārpus rāmjiem, pat aizrunājās tik tālu dažs labs, ka latviešiem būšot jāizmirst, ja būšot tādas vēlēšanu tiesības dotas nepilsoņiem. Protams, mēs arī esam pret, jo var ievēlēt visvisādus pilsoņus, kurus mēs arī pazīstam Saeimā, kas bija... sāka mēģināt pierādīt, ka Latvija nav okupēta, un dažs labs jau pat vēl kuriozāks gadījums, ka gribēja ievēlēt Rubiku par prezidentu. Protams, aktīvās vēlēšanu tiesības nevar dot pašlaik, nav Latvijā tādas situācijas, bet, uzsveru vēlreiz, galvenais jau nav vēlēšanu tiesības, lai latviešu tauta saglabātos, galvenais — lai būtu jaunā paaudze. Bez jaunās paaudzes nekādi likumi, nekādi grozījumi neko neglābs.

Ē. Zunda (Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija):

Manuprāt, svarīgs jautājums, kas šodien plenārsēdē tika izskatīts, ir grozījumi pašvaldību vēlēšanu likumā. Daudzas normas, kā šeit minēja Jirgena kungs, tika pieskaņotas tādā veidā, lai pašvaldību un Saeimas vēlēšanu likumi būtu līdzīgi. Tika diskutēts un lemts arī par dažām specifiskām problēmām, kas raksturīgas tikai pašvaldību vēlēšanu gadījumos. Un viena no tādām problēmām ir par to, kādas personas drīkst ievēlēt pašvaldībā. Rezultātā — otrajā lasījumā palikām pie iepriekšējās normas. Proti, domē, padomē var ievēlēt Latvijas Republikas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir sasniedzis 21 gada vecumu, ja viņš attiecīgajā pašvaldības administratīvajā teritorijā ir pierakstīts vismaz 12 pēdējos mēnešus pirms vēlēšanu dienas. Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāti uzskata, ka prasība par to, ka deputāta kandidātam jābūt pierakstītam attiecīgajā administratīvajā periodā pēdējos 12 mēnešus, ir nepamatoti stingra, jo mūsdienu apstākļos cilvēkiem var būt īpašumi vairākās pašvaldību teritorijās, cilvēkam var būt arī vairākas dzīves vietas, cilvēks var dzīvot vienā, bet strādāt citā vietā. Līdz ar to pieraksts nav vienīgais, kas apliecina deputāta kandidātu saistības ar konkrēto pašvaldību. Var gadīties, ka pilsonis ir kādreiz dzīvojis vai strādājis pilsētā vai pagastā, bet pašlaik viņam ir pieraksts citā vietā. Un, neskatoties uz to, vēlētāji viņu labprāt vēlētos redzēt kā deputātu. Tāpēc mēs uzskatām, ka pieraksts nedrīkstētu būt izšķirošais, vai pilsonis drīkst kandidēt konkrētajā pašvaldībā vai nē. Jāļauj vēlētājiem pašiem izšķirties.

Mums pēc iespējas vajadzētu atteikties no ierobežojumiem, kas izriet no cilvēku pieraksta konkrētā vietā, gan risinot viņa balotēšanās jautājumus, gan viņa darbā iekārtošanos un citus jautājumus. Pieraksts nav pārkāpums. Un no tā nedrīkst izrietēt ierobežojumi. Citādi tas velk uz dzimtbūšanu. Es ceru, ka šo nepilnību izdosies mums novērst trešajā lasījumā.

N. Pēterkops (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”):

Izskatot jautājumu par grozījumiem pilsētas domes, rajona padomes, pagasta padomes vēlēšanu likumā, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai” kategoriski nostājās pret pirmajā lasījumā pieņemtajiem grozījumiem, kas attiecas uz to, ka kandidāts, kas varētu tikt izvirzīts pagasta vai padomes domē, varētu būt štata vai ārštata darbinieks PSRS vai Latvijas PSR drošības dienestā vai citās PSRS militārajās struktūrās strādājis. Šie labojumi, par laimi, tika noraidīti, un paliek spēkā iepriekšējā panta redakcijas, ka kandidāts nevar tikt izvirzīts, ja viņš ir bijis štata vai ārštata šādas iestādes darbinieks.

Tāpat “Tēvzemei un Brīvībai” kategoriski iestājās pret vēlētāju loka paplašināšanu uz nepilsoņu pusi, un arī šis priekšlikums tika atbalstīts Saeimā, un vēlēšanu tiesības pašvaldībās tiek saglabātas tikai Latvijas Republikas pilsoņiem.

Izskatot grozījumus likumā “Par ugunsdrošību”, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai” iestājās pret šādiem grozījumiem, kas paredz, ka darbā Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departamentā var tikt pieņemti arī nepilsoņi, jo bez šī departamenta pastāv arī vēl brīvprātīgās ugunsdzēsēju biedrības un citas ugunsdzēsēju sabiedrību struktūras, kurās nav noteikts, kādi var būt šie ierobežojumi. Un šajās iestādēs, protams, kuras izveido pašvaldību un citas institūcijas, var tikt pieņemti varbūt arī nepilsoņi, bet militarizētajā valsts dienestā var strādāt tikai Latvijas Republikas pilsoņi, kur šie grozījumi tika veikti 1994. gadā. Mēs kategoriski iestājāmies, bet diemžēl šāds priekšlikums tika nodots komisijām apspriešanai. Šīs tiesības mēs nevaram atbalstīt tāpēc, ka šajā dienestā strādājošajiem cilvēkiem tiek dotas tādas tiesības kā apturēt darbu uzņēmumos, kuros ugunsbīstamības stāvoklis aizliedz ražot produkciju, un vēl daudzas citas tiesības, kas var tikt dotas tikai Latvijas Republikas pilsoņiem, kas strādā šajā valsts dienestā.

Attiecībā uz Satversmes tiesu apvienība “Tēvzemei un Brīvībai” ierosināja šo jautājumu atlikt, lai skatītu kopumā visu paketi par Satvermses tiesas tiesnešu izvirzīšanu, nevis kā bija piedāvāts šodien — apstiprināt tikai Ministru kabineta un Augstākās tiesas priekšlikumus, Saeimas deputātu priekšlikumus atstājot uz kādu citu reizi.

Mēs par to bijām runājuši ar visām frakcijām. Par laimi mūs atbalstīja deputāti no frakcijas Latvijai” un “Tautai un taisnībai”, un šis mūsu priekšlikums guva atbalstu.

J. Strods (frakcija “Tautai un taisnībai”):

Šodienas sēde aizritēja galvenokārt likumprojekta “Grozījumi pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” otrā lasījuma skatījumā. Jāsaka, ka laiks starp pirmo un otro lasījumu bija ļoti garš, tāpēc bija sasniegts labojumu rekordskaits — 146 labojumi. Tik liels labojumu skaits liecina, ka vietējām jeb lokālajām pašvaldībām tomēr joprojām būs liela loma mūsu valsts turpmākajā politiskajā un saimnieciskajā dzīvē. Lai gan sabiedrībā ir sacelta liela ažiotāža ap rajona padomju, ja tā var teikt, turpmāko nevēlēšanu, šā likumprojekta nosaukumā joprojām ir vārdi “rajona padome”. Un arī šodien visā likumā pieņemtajos labojumos vienlīdz šie labojumi attiecas arī uz rajona padomēm kā vēlētām institūcijām. Tas nozīmē, ka jautājums par rajona padomju vēlēšanām joprojām galīgi vēl nav izlemts.

Bet nedaudz par pašām izmaiņām likumprojektā. Tātad labojumu bija daudz, tomēr lielākā daļa no tiem tika noraidīti. Piemēram, tika noraidīts mans un deputāta Saulīša kunga priekšlikums par domes un padomes priekšsēdētāja tiešām, vienlīdzīgām un aizklātām vēlēšanām pēc mažoritārās sistēmas. Acīmredzot process diemžēl tagad iet uz otru pusi — uz varas centralizācijas pusi.

Vislielākās debates šeit, kā jau kolēģi minēja, izsauca likumprojekta 5. pants un deputātu Bekasova, Golubova, Deņisova, Staša un Kalnbērza ierosinājums dot tiesības vēlēt pašvaldības arī nepilsoņiem. Saeimā tas neguva nekādu lielo atbalstu un tika noraidīts. Arī frakcija “Tautai un taisnībai” uzskata, ka šo jautājumu vēl ir pāragri izlemt par labu nepilsoņiem, un balsoja pret šo priekšlikumu.

Otrs likumprojekts, kam gribu pieskarties, ir līguma ratifikācija ar sabiedrību AMOCO pirmajā lasījumā. Es domāju, ka šis jautājums detaļās un visas domstarpības tomēr jāatrisina abu mūsu kaimiņvalstu valdību savstarpējās sarunās, tajā skaitā visaugstākajā — Ministru prezidentu — līmenī, jo diez vai lielākā daļa Saeimas deputātu spētu tik ļoti pamatīgi šeit iedziļināties visās niansēs šajā Latvijai ļoti specifiskajā naftas ieguves sfērā.

A. Rugāte (LZS, KDS un LDP frakcija):

Šodienas sēdē nācās domāt par to, cik mēs veiksmīgi esam varējuši iestrādāt ideju par padomju un domju — tātad vietējo pašvaldību — vēlēšanu likuma pielīdzināšanu Saeimas vēlēšanu likumam. Šķiet, ka ne visai viegli mums šis politiskais darbs ir izdevies. Kaut vai dzirdot diezgan cinisko vārdiņu “miestiņš” no Lujāna kunga, tiešām bija jādomā par to, kādēļ gan mēs nevarētu šo politiskās audzināšanas, politiskās veidošanas, politiskās izpratnes procesu valstī veicināt arī tajos pagastos, kuros nebūt nav tik daudz iedzīvotāju, taču, vai tad viņi neorientējas savās politiskajās interesēs? Vai tad viņi nav atbalstītāji vienai vai otrai Saeimā ievēlētajai vai neievēlētajai frakcijai vai partijai?

Diemžēl šī norma tika iebalsota tāda, kas šķiro “miestiņus”, es lietošu šo jau nepatīkamo terminu, no tiem lielajiem, politiski noformētajiem, proti, no pilsētām, kurās būs šie vēlēšanu saraksti iespējami pēc partiju principa. Bet šajos nelielajos pašvaldību sarakstos mēs varēsim redzēt tikai un vienīgi, var jau būt, ka labi, bet vairāk vai mazāk pazīstamas un atzīstamas personības, kuras sarindosies vienā sarakstā, un viņu politiskā pārliecība būs ārkārtīgi grūti nosakāma. Tātad, kādu ievirzi pašvaldībai politiskajā darbībā un tās patstāvībā mēs varēsim sagaidīt? Šķiet, ka šajā procesā mēs pagaidām vēl buksējam.

Otrs jautājums, par ko es gribu izpaust mūsu frakcijas, tas ir LZS, KDS un Latgales Demokrātiskās partijas, viedokli, ir jautājums par budžetu. Dzirdot pēdējās dienās diezgan kategorisku nostāju daudzos jautājumos, pat ultimatīvu, mēs esam izvēlējušies nedaudz citu taktiku. Mēs pamatā gribētu patiešām šo mēnesi strādāt un iespējami atbalstīt ideju par bezdeficīta budžetu, par kuru frakcija ir nobalsojusi, meklēt un analizēt tos ieņēmuma avotus un veidus, kādā veidā mēs varam nodrošināt gan sociālo sfēru, gan arīdzan beidzot sagaidīt, jo pagaidām vēl mums nav likuma par pašvaldību finansu izlīdzināšanu, likumprojektu Saeimā. Tad arī redzēt visu to patieso ciparu kopsakarības, par kurām runā Pašvaldību savienība, par kurām runā arī pašas pašvaldības un par kurām runā jau daudzi deputāti, taču šā likuma mums Saeimā nav, lai tas būtu zināms visiem. Tādēļ izglītības nodrošinājuma jautājums, varbūt arī sociālo jautājumu nodrošinājums ir vissāpīgākais, pie kuriem nāksies strādāt ar vislielāko piepūli un vislielākajiem kompromisiem.

Vienā lietā gan es vēl varbūt gribētu jums teikt, ka kompromisi ir iespējami. Un tie jau tiek atrasti, jo, piemēram, Kultūras ministrijas mūzikas un mākslas skolu finansējuma jautājums ir kopā ar finansu ministru jau pārrunāts un ministrija ir atradusi šo iespēju — 2,5 miljonus no ministrijas, no Kultūras ministrijas, budžeta līdzekļiem iestrādāt, sadalot visiem pagastiem un pilsētām, kurās atrodas mākslas un mūzikas skolas, attiecīgās summas, kas ir līdzvērtīgas pagājušā gada finansējumam. Tātad faktiski ir sagatavots grozījums likumprojektam atbilstoši mērķdotācijas veidā pārskaitīt šos līdzekļus. Tādā veidā mēģināsim turpināt strādāt arī uz priekšu.

J. Lagzdiņš (frakcija “Latvijas ceļš”):

“Latvijas ceļš” tāpat kā lielākā daļa manu kolēģu, kuri šodien runāja, ir apmierināts ar šodienas sēdes gaitu. Mēs esam gandarīti, ka, apspriežot pašvaldību vēlēšanu likumu, lielākoties tika pieņemtas arī tās pamatnostādnes, kuras atbalsta “Latvijas ceļš”. Tātad netika dotas tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem mūsu pašvaldībās nepilsoņiem. Mēs varam tikai iedomāties, kādas sekas būtu, ja šie grozījumi tiktu pieņemti.

Tāpat, manuprāt, labi ir tas, ka tika pagarināts par vienu gadu domju (padomju) darbības laiks. Tas dos iespēju kvalitatīvāk strādāt jaunajiem deputātiem un risināt vietējās problēmas.

Tāpat, manuprāt, ir labi tas, ka netika nobalsots priekšlikums, kurš liegtu pagastu un mazo pilsētu pašvaldību vēlēšanām kandidātu sarakstus iesniegt vēlētāju apvienībām, jo, kā jau jūs zināt, tad jūsu pagastos un pilsētās vēl nav izveidojušās politisko partiju struktūrvienības, un, ja šāds priekšlikums tiktu pieņemts, tas sarežģītu nākamajā pavasarī iecerētās pašvaldību vēlēšanas. Tomēr kāds ļoti svarīgs jautājums, kas saistīts ar pašvaldību vēlēšanām, netika šodien risināts. Tas ir jautājums par to, būt vai nebūt vēlētām rajonu pašvaldībām. Diemžēl valdība līdz pat šai dienai nav iesniegusi Saeimā likumprojektu, un “Latvijas ceļš” uzskata, ka jau bīstami tuvu ir tā robeža, līdz kurai varētu šos grozījumus sākt izskatīt, jo vēlēšanas tuvojas un nākamie deputāti un pašvaldību iedzīvotāji grib zināt, vai būs mūsu valstī vēlētas rajonu pašvaldības vai nebūs. Cerams, ka tuvākajā laikā šo kļūdu valdība labos.

Šonedēļ “Latvijas ceļa” frakcijas deputāti intensīvi strādāja pie budžeta jautājumiem. Mēs, atbalstot bezdeficīta budžeta pieņemšanas nepieciešamību, domājam par to, lai, pieņemot šādu budžetu, galvenais smagums nebūtu jāiznes daudzbērnu ģimenēm vai mazturīgajiem iedzīvotājiem, kuriem tiktu uzlikta papildu nodokļu likme. Mēs domājam par to, kādus grozījumus iesniegt likumā “Par ienākuma nodokli”. Tātad mūsu deputātu grupa, kas īpaši izveidota, strādā pie tā, lai nākošgad skolotāju algas kaut nedaudz palielinātos, nevis samazinātos, kā šobrīd tas ir prognozēts. Galvenā “Latvijas ceļa” prioritāte pēdējās nedēļās ir tieši sociālie jautājumi. Pie tiem mēs arī turpmāk strādāsim.

A. Seile (LNNK un LZP frakcija):

LNNK uzskata, ka vissvarīgākais pēdējā laikā ir risināt jautājumus, kas ir saistīti ar valsts budžetu. Un, ja ņemam vērā to, ka četri no LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputātiem nepiedalījās balsošanā par budžetu pirmajā lasījumā, tad tas nenozīmē, ka mēs esam pret bezdeficīta budžetu, ka mēs neatbalstām Šķēles valdību. Gluži otrādi! Bet mēs gribam panākt, lai valdība risina visus šos jautājumus, kas ir saistīit ar līdzekļu izdalīšanu zemes iemērīšanai, lai netiktu apliktas mazās pensijas ar nodokli un lai tiktu risināts arī šis jautājums par bērnu pabalstiem viņu māmiņām.

Šodien plenārsēde risinājās, es gribētu teikt, labi. Un gribas izteikt komplimentu sēdes vadītājam Amerika kungam. Raiti un profesionāli sēde tika vadīta. Varbūt tāpēc arī tik labi izdevās visi grozījumi likumā, kas nosaka pašvaldību vēlēšanu gaitu. Un LNNK bija pieņēmusi frakcijā savus obligātos balsojumus par to, ka Latvijā vietējās pašvaldības varēs vēlēt tikai pilsoņi. Tas piepildījās, bet vēl priekšā ir trešais lasījums, un vēl gaidāmi, protams, arī citi ierosinājumi. Un paliks arī iepriekšējā kārtība, ka republikas nozīmes pilsētās deputātus izvirzīs tikai partijas, bet visās pārējās vietās gan partijas, gan vēlēšanu apvienības.

Bet bija vēl ārkārtīgi svarīgi likumi, par kuriem šodien maz runāja pārējie frakciju pārstāvji. Un viens no tiem bija likums “Par dabas resursu nodokli”. Jā, tik tiešām, tas ir satraucis ļoti daudzus lauksaimniekus, ka līdz ar cenas paaugstināšanu iepakojumam tiks paaugstināta visas preces vērtība. Galvenokārt pienam un dažādiem produktiem, kuriem ir šis iepakojums. It kā kaitīgais iepakojums, bet nu es saprotu, ka šis likums ir atvērts, apspriešana ir sākusies. Acīmredzot kādu kompromisu atradīsim, lai pienam un gaļai cena neceltos iepakojuma dēļ.

Tāpat tika apstiprināts līgums arī ar AMOCO, un amerikāņu firma var turpināt darbu, bet mēs neesam aizkaitinājuši arī lietuviešus, un viņi varēs turpināt diskutēt par šo strīdīgo robežas novilkšanu.

Bet pavisam īpatnējs ir jautājums par sertifikātiem, kurš pēdējā brīdī parādījās presē, un mēs esam uzaicinājuši Ekonomikas ministrijas pārstāvjus, lai diskutētu par šo jautājumu. Jā, sertifikātu vērtību nedrīkstētu šajā brīdī mainīt, bet ir jādara viss, lai sertifikāti varētu tikt pielietoti dzīvē, lai tiktu vienkāršota zemes iemērīšana. Tad arī cilvēki nekavēsies ar šīs zemes izpirkšanu par sertifikātiem un dzīvokļu privatizēšanu. Tik ilgi jau pastāv dzīvokļu centrālā privatizēšanas komisija. Viņai paredzēta liela nauda arī budžetā, bet nav, praktiski nav atrisināts jautājums vēl par šo dzīvokļu privatizēšanu. Tātad strādāsim, domāsim visi kopā, un, ja ir kādi ierosinājumi, lūdzu, sūtiet tos LNNK frakcijai. Gaidām tos galvenokārt no pašvaldībām.

E. Bāns (Latvijas Vienības partijas frakcija):

Mūsu partijas darbībā bija ļoti nozīmīgs notikums vakar, kad partijas vadības padome sanāca un noklausījās zemkopības ministra ziņojumu, un kopā ar mūsu kolēģiem apsprieda taktiku, kā tālāk veidot zemkopības politiku un visu politiku kopā, kas pašreizējā politiskajā momentā ir ļoti aktuāla. Un viennozīmīgi mēs nonācām pie tāda kopēja konstruktīva lēmuma, ka pašreizējā periodā mums vislielākā uzmanība ir jāvelta tieši lauku cilvēkam. Un mēs, saistot to ar budžetu, varu pateikt viennozīmīgi, ka mēs esam pret īpašuma nodokļa pacelšanu, tas ir, zemes nodokļa praktiski divkāršošanu, ka esam pret pensiju aplikšanu ar nodokļiem, esam pret apgādājamā pabalsta nepamatotu likvidēšanu, pret sertifikātu noniecināšanu. Ja reiz tos ieveda, tad jāturpina ar tiem strādāt. Mēs esam par vēlētām rajonu padomēm. Un mēs esam par to, lai skolotājiem beidzot šis diskriminējošais algu jautājums tiktu risināts. Mēs uzskatām, ka Zemkopības ministrijā kooperācijas ministra postenis sevi neattaisno un tas būtu acīmredzot savienojams ar zvejniecības ministra posteni, jo galu galā kooperācija sākās jau tad, kad zvejnieki sāka kooperēties, kā mēs to lasījām “Zvejnieka dēlā”. Un zemniekiem un zvejniekiem šie likteņi ir apmēram līdzīgi. Ja nebūtu tas samuļļāts pēckara periodā ar kolhoziem, es domāju, kooperācija jau būtu ļoti tālu attīstījusies, bet tā, kā viņi tagad risina, mēs esam pret to, ka šāds postenis tur ir. Tā ir vienkārši naudas tērēšana.

Pēc izdevuma “Saeimas Vēstis”, Nr. 83

17. oktobra sēdes darba kārtība

Sēdes sākums pulksten 17.30

1. Deputātu E.Grīnberga, J.Mauliņa, I.Liepas, J.Kazāka,

K.Čerāna jautājums Reģ. Nr. 61

Latvijas Republikas Ministru prezidentam A.Šķēlem,

Latvijas Republikas satiksmes ministram V.Krištopanam

Par problēmām, kas saistās ar autoceļu uzturēšanu ziemas sezonā.

Lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Cik kilometru valsts autoceļu uzturēšana ziemā netiks garantēta?

2. Kad un cik daudz līdzekļu papildus tiks piešķirts pagastu pašvaldībām valsts autoceļu uzturēšanai (sniega tīrīšanai, nokaisīšanai utt.)? Kāds ir tehniskais nodrošinājums šo darbu veikšanai?

3. Vai 1996. gada valsts budžetā pašvaldībām bija iedalīti nepieciešamie līdzekļi ceļu uzturēšanai? Konkrēti kāda naudas summa tika piešķirta katram Latvijas rajonam?

Steidzama jautājuma motivācija. Ir pierasts, ka katru gadu, sākoties ziemai, attiecīgie dienesti nav gatavi Latvijas valsts autoceļu uzturēšanai. Tādējādi ir apgrūtināta satiksme, cilvēki nevar laikus nokļūt darbā, skolā, pārvadāt saražoto produkciju. Ir zināms, ka valsts negarantē visu autoceļu uzturēšanu ziemā, piemēram, Tukuma rajonā šoziem netiks garantēta 326,2 km autoceļu uzturēšana. Uzskatām, ka valstij jāpiešķir papildu līdzekļi pagastu pašvaldībām valsts autoceļu uzturēšanai.

2. Deputātu V.Krisberga, A.Rubina, J.Kazāka, I.Liepas,

E.Grīnberga jautājums Reģ. Nr.62

LR Ministru prezidentam A.Šķēlem

Par Ls 170 000 summas, kas tika paredzēta iedzīvotāju ārstēšanai, izlietojumu.

1996. gada 9. oktobrī TV raidījumā “Panorāma” un laikrakstā “Diena” (10.10.1996.) mēs saņēmām informāciju, ka LR Labklājības ministrija ir nelikumīgi izmantojusi ap Ls 170 000, kas bija paredzēti iedzīvotāju ārstēšanai, tai skaitā daļa līdzekļu pārskaitīti ārzemju firmai. Pārbaudi veikusi LR Valsts kontrole.

Savukārt Latvijas labklājības ministra Nr. 4/12 — 2407 no 9.10.1996. atbildē deputātiem 3. un 4. punkts ir pretrunā ar augstāk minēto.

Jautājums, kura informācija ir nepareiza, — LR Labklājības ministrijas (ministrs V.Makarovs) vai LR Valsts kontroles?

Lūdzu vārdu motivācijai.

3. Deputātu V.Krisberga, J.Vidiņa, L.Ozoliņa, J.Sinkas,

A.Rubina jautājums Reģ. Nr. 63

Latvijas Republikas ārlietu ministram V.Birkavam

Par A.Benjamiņa likumīgajām tiesībām atgūt savā īpašumā namu Jūrmalā.

Lūdzam Jūs atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1. Kāpēc netiek ievērotas Antona Benjamiņa likumīgās tiesības atgūt savā īpašumā namu Jūrmalā, Bulduru prospektā Nr. 135?

2. Vai Jūs uzskatāt, ka LR kā tiesiskā un demokrātiskā valstī visi likuma priekšā ir vienlīdzīgi un katram ir jāievēro īpašuma tiesības?

Atgādinām, ka analoga problēma likumīga īpašuma atgriešanas veicināšanā Jums kā Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmajam vietniekam bija 1993. gadā gadījumā ar Maikapara namu Rīgā.

Trešdien, 16. oktobrī

Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija:

— sāka izskatīt priekšlikumus likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” 3. lasījumam;

— izskatīja priekšlikumus un akceptēja izskatīšanai 3. lasījumā likumprojektu “Rīgas tirdzniecības brīvostas likums”;

— atbalstīja izskatīšanai 1. lasījumā likumprojektu “Par Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību, un Protokolu par cīņu pret nelikumīgu vardarbību lidostās, kas apkalpo starptautisko civilo aviāciju, kas papildina Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību”;

— atbalstīja izskatīšanai 1. lasījumā likumprojektu “Par Konvenciju par cīņu pret nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu”.

Ārlietu komisija:

— izskatīja priekšlikumus un akceptēja izskatīšanai 2. lasījumā likumprojektu “Par Latvijas Republikas un sabiedrību “AMOCO Latvia Petroleum Company” un “Oljeprospektering AB” licences līgumu”;

— atbalstīja Viestura Lieģa kandidatūru LR ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka amatam Beļģijā, Nīderlandē un Luksemburgā;

— akceptēja virzīšanai uz 1. lasījumu kā steidzamu likumprojektu “Grozījumi likumā “Konsulārais reglaments””;

— noklausījās O.Brūvera informāciju par bēgļu statusa Latvijas teritorijā koncepcijas izstrādāšanu un atbilstoša likumprojekta sagatavošanas gaitu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija:

— piedalījās Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē, kur noklausījās Latvijas Pašvaldību savienības viedokli un priekšlikumus par 1997. gada budžeta projektu, kā arī par pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

— noklausījās un pieņēma zināšanai iekšlietu ministra D.Turlā informāciju par Robežapsardzības spēku pakļautības maiņu;

— neatbalstīja virzīšanai uz 1. lasījumu likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”” un nolēma izstrādāt alternatīvu likumprojektu;

— neatbalstīja virzīšanai uz 1. lasījumu likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā” un nolēma izstrādāt alternatīvu likumprojektu;

— neatbalstīja virzīšanai uz 1. lasījumu likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas likumā “Par policiju”” un nolēma izstrādāt alternatīvu likumprojektu;

— neatbalstīja virzīšanai uz 1. lasījumu likumprojektu “Grozījumi Latvijas Re-publikas Augstākās padomes 1993. gada 28. aprīļa lēmumā “Par Latvijas Policijas aka-dēmijas Satversmes apstiprināšanu”” un nolēma izstrādāt alternatīvu likumprojektu;

— akceptēja 3. lasījumam likumprojektu “Obligātā militārā dienesta likums”;

— akceptēja izskatīšanai 2. lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””, kurā nolēma iekļaut kā priekšlikumus likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”” (dok. Nr.1487) un komisijas alternatīvo likumprojektu;

— izskatīja priekšlikumus un akceptēja likumprojekta “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā” izskatīšanu 2. lasījumā.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija:

— nolēma atbalstīt kā steidzamu likumprojekta “Grozījums Kredītiestāžu likumā” izskatīšanu 2. lasījumā;

— atbalstīja izskatīšanai 1. lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””;

— atbalstīja likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu”” izskatīšanu 1. lasījumā;

— izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” un nolēma atbalstīt alternatīvā likumprojekta izskatīšanu 1. lasījumā.

Juridiskā komisija:

— sagatavoja un nolēma virzīt uz 3. lasījumu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par 1923. gada 2.augusta likuma “Par Valsts kontroli” atjaunošanu””;

— sagatavoja un nolēma virzīt uz 3. lasījumu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””;

— strādāja ar likumprojektiem “Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri””.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

— noklausījās Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas nodaļas informāciju;

— nolēma atbalstīt likumprojektu “Ārstniecības likums” 1. lasījumā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija:

— atbalstīja izskatīšanai 1. lasījumā likumprojektu “Ārstniecības likums”;

— atbalstīja izskatīšanai 1. lasījumā likumprojektu “Latvijas Republikas Administratīvais kodekss”;

— noraidīja likumprojektu “Grozījums Augstskolu likumā”;

— noraidīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993. gada 23. februāra lēmumā “Par Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu””;

— noraidīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993. gada 28. aprīļa lēmumā “Par Latvijas Policijas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu””.

Sociālo un darba lietu komisija:

— nolēma virzīt 1. lasījumam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumā””;

— nolēma virzīt 1. lasījumam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””;

— nolēma virzīt 1. lasījumam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pensijām””;

— atlika likumprojekta “Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu” izskatīšanu.

Komisiju iesniegumi

Dokuments Nr.1567

Par Satversmes tiesas tiesnešu amata kandidatūrām

Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija ir izskatījusi šādas Saeimas deputātu iesniegtās kandi-datūras Satversmes tiesas tiesneša amatam:

1) Romāns Apsītis (dok. Nr.1501a);

2) Igors Bukovskis (dok. Nr.1537; Nr.1537a);

3) Valdis Cielava (dok. Nr.1547);

4) Viktors Elksnis (dok. Nr.1431);

5) Valdis Rožukalns (dok. Nr.1533; 1533a);

6) Velga Slaidiņa (dok. Nr.1511).

Juridiskā komisija nolēma rekomendēt visus minētos kandidātus apstiprināšanai Satversmes tiesas tiesneša amatā.

Saskaņā ar Kārtības ruļļa 31.pantu Juridiskā komisija ir sagatavojusi un lūdz Saeimas Prezidiju iekļaut Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā šādus Saeimas lēmumu projektus:

1) “Par R.Apsīša apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi pēc Saeimas deputātu priekšlikuma”;

2) “Par I.Bukovska apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi pēc Saeimas deputātu priekšlikuma”;

3) “Par V.Cielavas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi pēc Saeimas deputātu priekšlikuma”;

4) “Par V.Elkšņa apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi pēc Saeimas deputātu priekšlikuma”;

5) “Par V.Rožukalna apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi pēc Saeimas deputātu priekšlikuma”;

6) “Par V.Slaidiņas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi pēc Saeimas deputātu priekšlikuma”.

Pielikumā: minētie Saeimas lēmumu projekti.

Ar cieņu,—

Rīgā 1996.gada 10.oktobrī Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Kaksītis

Dokuments Nr.1574

Par deputātu pieprasījumu

amatpersonu pilnu deklarāciju lietā

Saeimas Prezidijam

Pieprasījumu komisija, izskatot Saeimas deputātu K.Čerāna, J.Mauliņa, J.Kazāka, E.Grīnberga, E.Zelgalvja, I.Liepas, J.Kušneres, O.Kostandas, A.Rubina un M.Lujāna pieprasījumu Ministru prezidentam A.Šķēlem par Korupcijas novēršanas likuma izpildi attiecībā uz nepieciešamību amatpersonām deklarēt bezskaidras naudas uzkrājumus (dok. Nr.1479), nolēma pieprasījumu noraidīt un lūdz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai ierosināt izdarīt izmaiņas Korupcijas novēršanas likumā, lai precizētu likuma punktus, par kuriem norādīts minētajā pieprasījumā.

1996.gada 11.oktobrī Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājs J.Celmiņš

Dokuments Nr.1578

Par grozījumiem likumā

par Valsts ieņēmumu dienestu

Saeimas Prezidijam

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut Saeimas 17.oktobra sēdes darba kārtībā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (reģ. Nr.398; dok. Nr.1169) izskatīšanu 2.lasījumā.

Pielikumā: Juridiskās komisijas atzinums;

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas atzinums;

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas apkopotie priekšlikumi.

Ar cieņu,—

Budžeta un finansu (nodokļu)

1996.gada 10.oktobrī komisijas priekšsēdētājs Roberts Zīle

Par likumprojektu

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija š.g. 3.septembrī, piedaloties valsts ieņēmumu valsts ministrei A.Počai, Valsts civildienesta pārvaldes priekšniekam U.Skujiņam un Saeimas Juridiskā biroja speciālistei A.Kozlovskai, izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Ministru kabineta not. Nr.301, dok. Nr.1169). Pēc deputāta V.Krisberga ierosinājuma, balsojot par minētā likumprojekta noraidīšanu, sešiem deputātiem balsojot “par”, četriem, deputātiem balsojot “pret” un vienam deputātam atturoties, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēma noraidīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””.

Cieņā,—

Valsts pārvaldes un pašvaldības

1996.gada 3.septembrī komisijas priekšsēdētājs Jānis Kalviņš

Juridiskā komisija, izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Satversmes 81.panta noteiktajā kārtībā izdotie MK noteikumi nr.301; reģ. Nr.398; dok. Nr.1169) un iepazinusies ar Juridiskā biroja viedokli par to, konstatēja:

1. Likumprojekts ir pretrunā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu jautājumā par Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pilnvarām.

2. Likumprojekts ir pretrunā ar likumu “Par policiju” jautājumā par Valsts ieņēmumu dienesta finansu policiju.

3. Likumprojekts ir pretrunā ar likumu “Par valsts civildienestu”, jo likumprojekts paredz, ka uz Valsts ieņēmumu dienestu, tā amatpersonām un darbiniekiem neattiecas likums “Par valsts civildienestu”.

4. Likumprojektā ir pretrunas arī ar Operatīvās darbības likumu, Latvijas Darba likumu kodeksu, likumu “Par nodokļiem un nodevām”, kas būtu novēršamas, izdarot atbilstošus precizējumus likumprojektā.

Ņemot vērā konstatēto, Juridiskā komisija atzīst, ka likumprojekts nebūtu virzāms izskatīšanai otrajā lasījumā, pirms nav iesniegti attiecīgi grozījumi iepriekš minētajos likumos.

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs

1996.gada 10.septembrī Juris Kaksītis

Deputātu iesniegumi

Dokuments Nr.1585

Par Saeimas Prezidija sekretāra biedres

Janīnas Kušneres atsaukšanu no amata

Saeimas Prezidijam

Lūdzam iekļaut Saeimas 17.oktobra plenārsēdes darba kārtībā jautājumu par Saeimas Prezidija sekretāres biedres Janīnas Kušneres atsaukšanu no amata un izskatīt šo jautājumu sadaļā “Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata”.

Saeimas deputāti: A.Saulītis, M.Lujāns, V.Balodis, J.Vidiņš, N.Pēterkops, L.Stašs, J.Ādamsons, O.Grinbergs, M.Rudzītis, J.Strods, G.Gannusa

1996.gada 14. (16.) oktobrī

Dokuments Nr.1586

Par deputāta Oļģerta Dunkera ievēlēšanu

par Saeimas Prezidija sekretāra biedru

Saeimas Prezidijam

Lūdzam iekļaut Saeimas 17.oktobra plenārsēdes darba kārtībā jautājumu par deputāta Oļģerta Dunkera ievēlēšanu par Saeimas Prezidija sekretāra biedru un izskatīt šo jautājumu sadaļā “Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata”.

Saeimas deputāti: A.Saulītis, M.Lujāns, V.Balodis, N.Pēterkops, L.Stašs, G.Valdmanis, J.Ādamsons, O.Grinbergs, M.Rudzītis, J.Strods, G.Gannusa

1996.gada 14.(16.) oktobrī

Ceturtdien, 17. oktobrī

9.00 Saeimas sēde.

10.30 Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju””.

12.30 Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās

politikas komisijas sēde.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””.

12.30 V.Krisberga preses konference “Atsevišķu policijas struktūru

pretlikumīga darbība pret pilsoņiem — kā Latvijas valsti un tās izpildinstitūcijas diskreditējoša rīcība”.

17.00 Radio tiešraide “Frakciju viedokļi”.

17.30 Saeimas sēde.

Deputātu jautājumi un atbildes.

Saeimas preses dienests