Ar Pāvesta svētību un laba vēlējumiem

No 21. līdz 23. februārim Vatikānā notika universālās Baznīcas svētki, Kardinālu kolēģijā uzņēma 44 jaunus kardinālus, arī latvieti Jāni Pujatu

Viņa Eminence kardināls Jānis Pujats Rīgas pilī 27.februārī Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Svētkus ievadīja Svētā konsistorija un Dieva vārda liturģija Sv. Pētera katedrāles laukumā, kur bija pulcējušies daudzi tūkstoši ticīgo no visām pasaules malām. Vatikāns atrodas uz viena no septiņiem Romas pakalniem, un tā sirds ir Sv. Pētera katedrāle — pats grandiozākais kristīgais templis, Rietumu civilizācijas šūpulis un visas katoliskās pasaules Meka. Kā apstiprina daudzas liecības, tieši šai vietā krusta nāvē miris un ticis apglabāts pirmais apustulis — Svētais Pēteris, kas tiek godāts arī par pirmo pāvestu. Pirmā bazilika, kas te uzcelta 326. gadā, pastāvējusi līdz 1452. gadam, kad to nojauca, lai tās vietā uzceltu lielāku dievnamu. Projektēšanas un celtniecības darbus uzsāka Bernardo Roselīno, turpināja Bramante un citi ievērojami Renesanses arhitekti un mākslinieki, arī Rafaēls, līdz 1546. gadā vadību pārņēma Mikelandželo. Kā stāsta, viņš izvirzījis divus obligātus noteikumus — lai neviens viņam nemēģina piedāvāt kādu atlīdzību par darbu un lai šis templis tiktu celts par godu Dievam. Meistars saglabāja celtnes krustveida formu, tās centrā kā galveno akcentu izveidojot majestātisku kupolu. Šis Mikelandželo kupols ir varens un skaists no tālienes un tuvumā, un bezgala dižens no iekšpuses, kad, stāvot zem tā, jūti plūstam uz sevi visas pasaules gaismu. Pēc viņa aiziešanas mūžībā darbu turpināja jauna meistaru paaudze, un templis tika iesvētīts 1626. gada 18. novembrī. Savu apjomu ziņā tas krietni pārspēj Londonas, Florences, Parīzes, Vīnes un Seviļas slavenās katedrāles, taču vislielāko diženumu Sv. Pētera katedrālei piešķir grandiozā trīsrindu kolonāde un lielais laukums, kas dižo templi liek skatīt vispirms no attāluma.

Pilns dzīvības milzīgais katedrāles laukums ir saulainajā 21.februāra rītā, kad to jau krietni pirms liturģijas sākuma sāk pildīt cilvēki svētku drānās. Kā lielos svētkos, pie katedrāles centrālā balkona izkārts krāšņs gobelēns un pašā katedrālē Svētā Pētera bronzas statuja rotājas zelta mantijā ar dārgakmeņiem, kādā to parasti ietērpj tikai vienu reizi gadā — Pētera dienā — 29. jūnijā. Uz liturģiju aicina katedrāles zvani, cilvēki nāk pa vienam un grupās, daudziem rokās nacionālie karodziņi. Ar aplausiem tiek sumināts pāvests Jānis Pāvils II. Viņš nosauc visus 44 jaunos kardinālus, kas uzņemti Svētajā kardinālu kolēģijā. Kā trīspadsmitais tiek nosaukts Jāņa Pujata vārds. Jaunie kardināli pārstāv 27 valstis četros kontinentos. Tagad kardinālu kolēģijā ir 135 kardināli, kas jaunāki par 80 gadiem un ir tiesīgi vēlēt pāvestu. Uzrunājot jaunos kardinālus, pāvests citēja evaņģēlista Marka vārdus: "Kas grib būt lielākais jūsu vidū, lai ir jūsu kalps." Kardinālu personā pāvests sveica arī viņu pārstāvēto zemju tautas, uz svētkiem atbraukušās delegācijas un valsts varas pārstāvjus. "Šodien katoliskā Roma pulcējas kopā ar saviem kardināliem, apzinoties, ka raksta nozīmīgu Baznīcas vēstures lappusi," sacīja pāvests (plašāks runas izklāsts — "Latvijas Vēstneša" 22. februāra numurā). Pieminēdams arī tikko aizvadītās Lielās jubilejas notikumus, pāvests uzsvēra: "Cienījamie brāļi, jūs esat pirmie jaunās tūkstošgades kardināli. Baznīcas mistiskais kuģis, bagātīgi smēlies dievišķo žēlsirdību Svētā gada laikā, gatavojas iziet atklātā jūrā, lai nestu pasaulei pestīšanas vēsti. Kopīgi pacelsim buras Svētā gara vējam, vērojot laiku zīmes un skaidrojot tās Evaņģēlija gaismā, lai spētu sniegt atbildes uz cilvēku mūžīgajiem jautājumiem par dzīves jēgu un par cilvēku savstarpējām attiecībām tagadnē un nākotnē."

No pāvesta rokām jaunie kardināli saņem purpursarkanās kardinālu biretes un bullu, kurā apliecināts, ka katram kardinālam tiek uzticēta kāda Romas baznīca. Viņa eminencei Jānim Pujatam tā ir Sv. Silvijas baznīca, kur viņš domā ierasties nākamā Romas apmeklējuma laikā. Kā saka Jānis Pujats, tas ir galvenokārt simbolisks žests, kas norāda uz kardināla ciešo saistību ar universālo Baznīcu. Visās šajās baznīcās jau ir savi draudžu gani, un nav nekādas vajadzības tieši iesaistīties viņu darbā.

Viņa Eminence kardināls Jānis Pujats Romā Svētā Pāvila katedralē 21.februārī

Uzrunājot kardinālus, pāvests atgādināja, ka mūsdienu zinātnes un tehnikas progresa bezgalīgās iespējas un globalizācijas fenomens liek būt atvērtiem dialogam un būt gataviem ikvienam sniegt ticības un cerības pamatojumu. Lai veiktu šos uzdevumus, nepieciešams aizvien stiprināt saikni ar Kungu. Uz to netieši norāda arī kardinālu apģērba purpurs, kas simbolizē dedzīgu mīlestību uz Kristu un liecina par gatavību būt uzticīgam Baznīcai līdz nāvei.

Savas uzrunas nobeigumā pāvests sacīja: "Dārgie brāļi, šajā priecīgajā brīdī jums blakus ir jūsu ģimeņu piederīgie un draugi, kā arī jūsu pastorālaprūpei piederošie ticīgie. Reizē ar visu kristīgo tautu, kas ir garīgi klātesoša, viņi lūdz no Kunga svētību jūsu jaunajai kalpošanai, Apustuliskajai Galvaspilsētai un universālajai Baznīcai." Šie vārdi bija adresēti arī Latvijas oficiālajiem pārstāvjiem un tiem apmēram divsimt svētceļniekiem, kas bija mērojuši ceļu uz Romu, lai lielajā svētku dienā būtu kopā ar savu tautieti. Pēcpusdienā Svētību zālē (no kuras loga pāvests dod svētību ticīgajiem) notika jauno kardinālu godināšana. Viens no pirmajiem Viņa eminenci Jāni Pujatu sveica Jelgavas diacēzes bīskaps Antons Justs. Vēlāk sarunā viņš sacīja: "Jānis Pujats šo lielo godu ir patiesi pelnījis. Viņš bijis drosmīgs ticības aizstāvis visos laikos, "un šis ir skaists vainagojums viņa priesterības piecdesmit gadiem. Jānis Pujats ļoti jaunos gados kļuva par priesteri un ir paguvis daudz paveikt kā bīskaps un arhibīskaps. Viņš sakārtoja jauno Aglonu, kaut bija jāsastopas ar lielu pretestību. Viņam bija vislielākie nopelni pret Franci Trasūnu vērstās netaisnības izlabošanā. Viņš ir īstais cilvēks, kas stāv par Baznīcu un spēj to aizstāvēt. Izteikti dažādi minējumi, kāpēc Pujata iecelšana tika publiskota tikai tagad, kaut gan pāvests viņu par kardinālu izraudzījās jau 1998.gadā. Es domāju, ka tas varbūt notika tāpēc, ka Lietuvā tomēr ir daudz vairāk katoļu nekā Latvijā un viņiem sava kardināla nebija. Šodien mēs priecājamies, ka kardināls ir gan Latvijā, gan Lietuvā. Un mēs esam ļoti priecīgi, ka divi kardināli iecelti Ukrainā, jo mūsu seminārs piedalījies ukraiņu katoļu baznīcas veidošanā, semināristu un priesteru audzināšanā. Šie ir patiesi lieli svētki mums visiem."

Kopā ar savu dzīvesbiedri Āriju no Kanādas ieradies pazīstamais sabiedriskais darbinieks ārsts Vilis Mileiko, kas ar dzimteni uztur ciešus kontaktus kopš 1989. gada, kad notika pirmais pasaules latviešu ārstu kongress.

Viņš labprāt dalās savos iespaidos un pastāsta: "Romā esmu jau kādu piekto reizi. Piedalījos arī mūsu bīskapa Brumaņa un bīskapa Justa iesvētīšanā. Arī tā bija ļoti iespaidīga ceremonija ar audienci pie pāvesta. Toreiz kā Maltas bruņinieku ordeņa kavalieris lūdzu pāvestu pasvētīt mūsu ordeņa krustu, ko viņš arī izdarīja. Tagad šis krusts atrodas ordeņa galvenajā mītnē Toronto. Romā notika arī dzintariešu salidojums. Dzintars ir latviešu katoļu studentu un akadēmiķu apvienība, kam tikko apritēja piecdesmitā gadskārta. Kā Kanādas dzintariešu vienības senjors esmu sagatavojis publicēšanai mūsu apvienības vēstures grāmatu. Kanādas katoļu apvienība man kā priekšsēdētāja vietniekam uzticēja apsveikt mūsu jauno kardinālu lielajos svētkos. Vedu sveicienus no daudziem Pujatu dzimtas pārstāvjiem, kas dzīvo Kanādā, un man bija uzticēts nodot kardinālam greznu apsveikuma adresi arī no Kanādas senāta. Romā jūtos kā mājās, jo kādus 25 gadus mani pacienti bija lielākoties itāļi un portugāļi, tāpēc šīs valodas labi pārvaldu. Ar Viņa eminenci Jāni Pujatu esam pazīstami jau sen un labprāt pieņēmu aicinājumu ierasties uz šiem svētkiem. Šis ir liels, skaists notikums pasaules mērogā."

Sveicēju vidū ir mācītāji un draudžu locekļi arī no Amerikas un citām tālām zemēm, bet visvairāk — no dažādiem Latvijas novadiem. Viņi nāk ar pateicības vārdiem un laba vēlējumiem: "Paldies par palīdzību Salaspils baznīcas celtniecībā!", "Paldies par uzmundrinājumiem mūsu draudzes darbā!", "Lai jums veselība un izturība jaunajā darba laukā!" Jānis Pujats katram atbild ar kādu laipnu vārdu un saka: "Jā, izturības un veselības daudz vajadzēs. Bet es domāju — ja Dievs uzliek kādu krustu, viņš dod arī spēku to nest. Un mans galvenais darbs jau tāpat paliks savā diacēzē, turpat Latvijā." Sveicinājumus un laba vēlējumus izsaka katrs pats, kā kopīgu sveicienu visi kopā nodziedam tautas lūgšanu "Dievs, svētī Latviju!".

Daudzo sveicēju vidū arī Jelgavas diacēzes bīskaps Antons Justs

Ceturtdien, 22. februārī, Sv. Pētera laukumā notiek Svētā mise, ko celebrē pāvests Jānis Pāvils II. Dzied Siksta kapelas koris, un dzied tauta — daudzi tūkstoši cilvēku no desmitiem dažādu zemju, kas runā dažādās valodās, bet brīnišķīgi spēj saprasties dziesmā un ticībā Kristus vēstij. Jaunajiem kardināliem kā uzticības un vienotības simbols tiek pasniegts gredzens. Jānis Pujats vēlāk saka, ka visvairāk viņu saviļņojusi daudzo tūkstošu cilvēku klātbūtne Svētajā misē: "Grandiozās kolonnas ar savu majestātisko mieru un milzīgais laukums, dzīvības pilns. Mūzika un dziedāšana, dzīva cilvēku elpa!"

Neaizmirstamus mirkļus jaunie kardināli un viņu pavadoņi piedzīvoja piektdien, 23. februārī, kad notika audience pie pāvesta Jāņa Pāvila II. Pēc īsiem ievadvārdiem pāvests katrai valodu grupai veltīja savu uzrunu. Kā zināms, Jānis Pāvils II ir pirmais cittautietis, kas kļuvis par pāvestu, un pirmais pāvests, kas devies izbraukumos ārpus Romas un Itālijas. Latviju pāvests apmeklēja 1993. gadā, un viņa vizītes sagatavošanā lielu ieguldījumu deva arī Jānis Pujats. Skaidrā latviešu valodā pāvests saka apsveikuma vārdus Latvijai: "Dārgie ticīgie, kuri esat ieradušies no Latvijas, lai būtu kopā ar jūsu zemes dēlu, kas ir aicināts būt par kardinālu kolēģijas locekli! Parādiet viņam savu mīlestību un lai Dievs viņam palīdz. Atgriežoties mājās, nesiet sveicienus saviem tautiešiem!" Līdz ar Latvijas pārstāvjiem pāvesta sveicinājuma vārdiem aplaudē visa zāle.

Pēc pāvesta apsveikuma vārdiem katrs jaunais kardināls viņu iepazīstina ar desmit savas zemes pārstāvjiem. Viņa eminence Jānis Pujats pie pāvesta iet kopā ar savu māsu Valentīnu no Rēzeknes un garīdzniekiem no Rīgas, Gulbenes, Madonas un citām Latvijas pilsētām un dažām ārvalstīm. Mēs, zālē sēdošie, esam kopā ar viņiem un savu lielo pacilātību izdziedam tautas lūgšanā "Dievs, svētī Latviju!". Savu priekšstāvju gājienam pie pāvesta dzīvi seko visas delegācijas. Te arī visskaidrāk var izjust, ka Baznīca spēj vienot ļaudis ar tik atšķirīgām kultūrām un tradīcijām. Skan dziesmas un suminājumi, plīvo dažādu krāsu karodziņi, daudzi ceļas kājās un aplaudē.

Tās bija trīs prieka un ticības stiprinājuma dienas, ko sava kardināla godam saulainajā Romā pavadīja svētceļnieki no Latvijas — skolotāji, ārsti, jaunsaimnieki, studenti, skolēni, pensionāri un arī žurnālisti.

Aina Rozeniece, "LV"speciālkorespondente

Foto: Gints Kamols, "LV"