Ministru prezidenta biedra demisija, Ministru prezidenta pozīcija, Valsts prezidenta attieksme

Ministru prezidenta biedrs

Ziedonis Čevers:

Vakar tūdaļ pēc paziņojuma par atkāpšanos no amata iesniegšanas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem un pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani līdzšinējais Ministru prezidenta biedrs Ziedonis Čevers preses konferencē pamatoja un komentēja savu rīcību, atbildot uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums:— Kādi ir galvenie jūsu demisijas iemesli?

Z.Čevers: — Mēģināšu tos pietiekami īsi noformulēt. Kaut gan uzskatu, ka visīsākais formulējums ir manis parakstītajā dokumentā par atkāpšanos. Papildus varu pateikt, ka šis lēmums neradās pēkšņi. Šo deviņu mēnešu laikā man bija iespējas pārliecināties par Andra Šķēles autoritatīvo vadības stilu. Tas nebija komandas darbs. Brīžiem mēs nebijām līdzīgi partneri, bet izpildītāji. Viens no piemēriem — pastāvēja manipulācija ar Ministru kabineta sastāvu. Pēdējais punkts, manuprāt, bija budžeta sastādīšanas metodes, deklarējot šobrīd nerealizējamo bezdeficīta budžeta projektu. Tas ar katru dienu vairāk parādās, analizējot šī budžeta atsevišķus aspektus Saeimā, dažādās tās komisijās. Domāju, ka šī budžeta virzīšana caur Saeimu ir mēģinājums to piespiest realizēt bezdeficīta budžetu, izskatot ļoti īsā laikā vairāk nekā divdesmit likumprojektus. Un zināmā veidā budžeta galveno maksājumu daļu uzveļot sociāli neaizsargātajiem iedzīvotāju slāņiem. Varu minēt papildus pāris lietas, kas manā demisijas rakstā netiek akcentētas, bet kas akcentētas Demokrātiskās partijas “Saimnieks” valdes un frakcijas paziņojumā. Proti, runājot par mēģinājumiem aplikt ar nodokļiem pensijas, noņemt sociālos atviegojumus dažādām iedzīvotāju kategorijām, praktiski pirmās, otrās un trešās grupas invalīdiem, represētajiem, cilvēkiem, kas audzina un uztur bērnus. Zināmā veidā tas skar arī sociālo apdrošināšanu, kuras sfērā iekļaujas studenti, skolēni, kuriem, rodoties šādai situācijai, ja šie lēmumi tiek akceptēti, nav sociālo garantiju bezdarba gadījumā. Un vēl viens aspekts, par ko es gribētu pateikt, — Šķēles kungam padotā padomnieku aparāta nekontrolējamā darbība un bieži vien bezatbildība, kad, sniedzot paziņojumus presei, tiek radīts Ministru kabinetam baumu aizsegs, ko grūti izskaidrot arī man kā Ministru prezidenta biedram un dot paskaidrojumus un motivētas atbildes.

Jautājums: — Vai jūsu vadītā partija tagad nepāries opozīcijā?

Z.Čevers: — Demisijas raksta iesniegšana skar manu vietu Ministru kabinetā, bet tā neskar DPS vietu valdībā. Mēs mēģināsim darīt visu iespējamo un arī informēt masu informācijas līdzekļus un sabiedrību, lai mūsu vēlmes un nodomi panākt tikko manis minēto jautājumu — par sociālajām garantijām — lemšanu tiktu respektēti. Es ceru, ka tas tiks darīts.

Jautājums:— Vai jūsu pēdējais solis nemazina šīs iespējas?

Z.Čevers: — Uzskatu, ka nemazina. Gluži otrādi, palielina. Jo, redziet, Ministru kabinets nav kaut kāda smilšu kastīte, kur kādu mēģina nolikt stūrī. Šā rīta sarunā ar Ministru prezidentu es izteicu savu veidokli, ka varbūt šis mans solis galu galā radīs Šķēles kungam iespēju paskatīties, kas atrodas ap viņu, kādā veidā tiek gatavoti lēmumi un kāpēc šo lēmumu gatavošanas procesā tiek ignorēts Ministru kabinets, kas ir ievēlēts Saeimā un kam uzlikti pienākumi realizēt to valdības politiku, kas ir akcentēta Saeimas balsojumā par Ministru kabineta darbību tuvākajā laikā. Tas ir tas pats būtiskākais.

Jautājums:— Vai esat nolēmis turpmāk darboties kā Saeimas deputāts?

Z.Čevers: — Jā, es atgriezīšos Saeimā kā deputāts.

Jautājums: — Vai jūsu partija tagad izvirzīs kādu citu kandidatūru šim Ministru prezidenta postenim?

Z.Čevers: — Mums notiks arī sarunas ar frakciju. Šobrīd notiks sarunas ar Ministru prezidentu. Mēs turpināsim strādāt, lai piedāvātu Ministru prezidentam mūsu kandidatūras finansu ministra amatam un arī Ministru prezidenta biedra amatam. Runāsim un gaidīsim Ministru prezidenta viedokli par iespējamām Ministru kabineta strukturālām pārmaiņām tuvākajā laikā. Tātad pēc divām nedēļām tāda saruna notiks. Un cerams, ka tā pilnīgi tiks pamatota tiem politiskajiem spēkiem, kas ir lūguši Ministru prezidentu izteikt savu viedokli burtiski par visiem amatiem un par visām virzībām, ko tuvākajā laikā Ministru prezidents ir plānojis. Jo no tā atkarīga arī visu valdības uzdevumu realizācija.

Jautājums: — Vai paliek spēkā jūsu partijas agrākie izteikumi attiecībā uz budžeta pieņemšanu?

Z.Čevers: — Šis jautājums ir DPS valdes, frakcijas un domes ziņā.

Jautājums: — Kāda bija Andra Šķēles nostāja pret jūsu demisiju, jums ar viņu šorīt tiekoties?

Z.Čevers: — Es esmu izmantojis likumā noteikto kārtību un demisijas rakstu iesniedzis.

Jautājums:— Kādēļ jau tagad, pirms valsts budžeta likumprojekta izskatīšanas Saeimā otrajā lasījumā, esat nolēmis demisionēt?

Z.Čevers: — Pamatā ir šaubas un satraukums par to, ka laikposmā starp 1. un 2. lasījumu Demokrātiskās partijas “Saimnieks” valdes un frakcijas priekšlikumi attiecībā uz valsts budžeta 1997.gadam uzlabošanu sociālajā sfērā netiks respektēti.

Jautājums: — Ko jūs šorīt pārrunājāt, tiekoties ar Valsts prezidentu?

Z.Čevers: — Man bija divas sarunas ar Valsts prezidentu. Pirmajā es viņu informēju par to, ka iesniegšu demisijas rakstu Ministru prezidentam. Otra saruna notika pēc šī paziņojuma iesniegšanas. Mēs pārrunājām izveidojušos situāciju.

Jautājums: — Vai jūsu aiziešanai no valdības nav personīga rakstura motīvu? Kāpēc tieši jūs to darījāt?

Z.Čevers: — Esmu mēģinājis izklāstīt motivāciju savā demisijas rakstā. Mēģiniet, lūdzu, analizēt šo manis iesniegto dokumentu. Un nemeklējiet citus momentus, kādus mans iesniegums nesatur vai nav bijuši manās atbildēs.

Jautājums:— Ko jūs esat panācis ar savu demisiju?

Z.Čevers: — Es mēģinu panākt vienu — ceru, ka Ministru prezidents beidzot paskatīsies sev apkārt un atcerēsies, ka viņš vada Ministru kabinetu. Bet Ministru kabinets deklarē savus darbības mērķus, tos realizē un par to realizācijas gaitu atbild tautas un Saeimas priekšā. Vēlreiz uzsveru — to dara Ministru kabinets, un nevis viens cilvēks vai neliela padomnieku grupa.

Jautājums:— Jūs esat bijis sportists, bet sportisti nemīl zaudēt. Tagad izskatās, ka jūs zaudējat šai padomnieku grupai un Ministru prezidentam, vienkārši atkāpjoties.

Z.Čevers: — Es to neuzskatu par zaudējumu. Es to uzskatu par nopietnu soli, kas liks pārdomāt šīs Ministru prezidenta padomnieku grupas lietderību un novērtēt viņu darbību pašam Ministru prezidentam. Jo es šo novērtējumu esmu izteicis un esmu pietiekami atklāti deklarējis iesniegtajā dokumentā un notikušajās sarunās ar Ministru prezidentu — jau vismaz pirms pusgada. Es neuzskatu, ka šeit būtu vietā sportiski salīdzinājumi. Sports ir sports, un politika ir politika. Un Ministru prezidenta stāvoklis valstī ir noteikts ar likumiem un ar tām reālajām tiesībām un pienākumiem, kas ir doti tāda līmeņa amatpersonām Latvijas Republikā.

Jautājums: — Kāda varētu būt jūsu partijas reakcija, ja Andris Šķēle nolemtu likvidēt šo Ministru prezidenta biedra posteni?

Z.Čevers: — Varu pateikt tikai to, ka noteikti būs Demokrātiskās partijas “Saimnieks” valdes un frakcijas sēde, kur šo jautājumu izskatīs. Jābūt lietderības pamatojumam, un būs arī pietiekami plaši akcentēts šis jautājums. Es nedomāju, ka šobrīd amati ir kaut kas ļoti īpašs vai būtisks. Būtiski ir citi jautājumi, par kuriem es jau izteicos.

Jautājums: — Vai jums nebija agrāk jāpaziņo par nodomu atkāpties no amata?

Z.Čevers: — Es esmu izmantojis tās tiesības, kas ir dotas likumā par Ministru kabineta iekārtu. Un neviens cits dokuments nevar reglamentēt likuma izpildi.

Jautājums: Jūsu paziņojumā sacīts, ka Šķēles kungs realizējot šauras lieluzņēmēju grupas intereses. Vai varat pateikt, kas ir šī grupa?

Z.Čevers: — Iesniegumā ir faktu konstatācija vienā aspektā, kas zināmā veidā liecina par to, ka Ministru prezidenta darbībā uzsvars vairs netiek likts uz vidējo uzņēmēju slāņa darbības stimulēšanu valsts līmenī. Par to liecina visa analīze un statistika, ko šobrīd var iegūt no Ekonomikas ministrijas rādītājiem un no tiem rādītājiem, kas parāda pašreizējo budžeta stāvokli valstī. Un tā situācija, kādā nonākuši mazie un vidējie uzņēmēji Latvijas valstī.

Jautājums: — Paziņojumā teikts arī, ka Ministru prezidents cenšoties uzspiest savu pozīciju ar draudu metodēm. Kādas, jūsuprāt, ir šīs metodes?

Z.Čevers: — Domāju, ka pats būtiskākais drauds ir nepārdomātas informācijas sniegšana sabiedrībai par iespējamām izmaiņām gadījumā, ja tas vai cits jautājums netiktu pilnvērtīgi atrisināts Saeimā un ja Saeimā nenotiktu balsojumi saskaņā ar Ministru kabineta lēmumiem. Tad tiek draudēts ar paša Ministru prezidenta demisiju. To var atļauties kādā biznesa struktūrā, bet nekādā gadījumā tik augsta politiska figūra, kāda ir Ministru prezidents.

Jautājums: — Kas bija tas “pēdējais piliens”, kas lika jums izšķirties par demisiju?

Z.Čevers: — Zināmā veidā analīze un domu apmaiņa ar frakciju deputātiem par situāciju starp budžeta likumprojekta pirmo un otro lasījumu, ievērojot mūsu viedokli par nepieciešamību budžetu pielabot par labu sociālo problēmu risinājumam. Tas ir viens moments. Otrs ir tas, ka man nākas risināt ļoti daudzus jautājumus, pamatojoties uz pietiekami labu masu informācijas līdzekļu darbu Latvijā un par ļoti daudz ko izlasot avīzēs. Nevis vedot tiešas un konkrētas sarunas ar Ministru prezidentu, esot viņa vietniekam. Ar to es domāju ļoti daudz ko, kas ir noticis šajos deviņos mēnešos. Par ko jau agrāk esmu informējis masu informācijas līdzekļus.

Jautājums: — Vai par jūsu demisiju jau tika iepriekš spriests partijas valdē?

Z.Čevers: — Šorīt, pirms iesniedzu demisijas rakstu, notika Demokrātiskās partijas “Saimnieks” valdes sēde. Un es esmu saņēmis valdes morālo atbalstu.

Jautājums:— Vai jūsu partijai ir kandidāti uz finansu ministra posteni un Ministru prezidenta biedra posteni?

Z.Čevers: — Jā, ir kandidāti. Es viņus nosaukt šobrīd nevaru, jo galīgais lēmums valdē un frakcijā nav pieņemts.

Jautājums: — Vai jūs tagad apšaubāt bezdeficīta budžeta nepieciešamību?

Z.Čevers: — Es ceru, ka var realizēt bezdeficīta budžetu. Jo šajos skaitļos, manuprāt, vislabāk orientējas un arī šī budžeta metodiskās sagatavošanas procesā Ministru prezidents Andris Šķēle. Es ceru, ka viņš kā politiķis būs gatavs uzņemties šo atbildību, un pozitīvi risināt tos zināmā veidā kļūdainos jautājumus, kas jau šobrīd ir atrodami budžetā. Aprēķinot to vai citu programmu, tās vai citas budžeta ieņēmumu sadaļas stāvokli.

Mintauts Ducmanis,

“LV” Saeimas un valdības lietu

redaktors

Pēc ieraksta “LV” diktofonā

Ministru prezidents

Andris Šķēle:

Vakar pēcpusdienā sakarā ar Ziedoņa Čevera paziņojumu par atkāpšanos no Ministru prezidenta biedra amata uz žurnālistu jautājumiem atbildēja Ministru prezidents Andris Šķēle. Lūk, jautājumu un atbilžu nesaīsināts pieraksts.

Jautājums: — Kā jūs vērtējat šo faktu, ka Ziedonis Čevers iesniedzis paziņojumu par demisiju?

A.Šķēle: — Tas bija daļēji gaidīts un daļēji negaidīts. Jau pirms kāda laika presē tika rakstīts par to, ka notikušas dažādas slepenas tikšanās. Kad tajās nospriestajam bija jāpiepildās, grūti pateikt.

Jautājums:— Bet kā jūs vērtējat Čevera kunga izteiktos pārmetumus Ministru prezidentam — apvainojot gan autoritārā darba stilā, gan demokrātijas pamatu apdraudēšanā?

A.Šķēle: — Domāju, ka tas ir diezgan neskaidri formulēts, un nezinu, ar kādu mērķi formulēts no Čevera kunga puses. Jo neviens šajā valstī netaisās apšaubīt ne parlamentārās republikas uzbūvi, ne Saeimas vadības kompetenci. Attiecībā uz autoritāro vadības stilu. Var jau tā būt, bet es domāju, ka nekādā veidā nevienam vieglas dienas es neesmu solījis šajā valdībā. Domāju, ka tautas stāvoklis ir tik smags un uzdevumi ir tik nopietni, ka valdībā un valstī kopumā zināma kārtība tomēr ir vajadzīga. Es vienkārši turos pie tā, lai darbs dotu arī kaut kādus rezultātus. Tālāk vairs nedrīkst mānīt tautu.

Jautājums: — Čevera kungs jums pārmeta arī darbošanos kādas šauras uzņēmēju grupas interesēs. Kā jūs šo pārmetumu vērtējat?

A.Šķēle: — Man te grūti ko komentēt. Es Čevera kungam pajautāju, vai viņš var kaut ko tamlīdzīgu minēt. Viņam bija jānokaunas.

Jautājums:— Kā jūs vērtējat šo situāciju, kad no valdības ir aizgājis Demokrātiskās partijas “Saimnieks” vadītājs, izsakot jums ļoti nopietnus pārmetumus, taču citi partijas pārstāvji paliek valdībā? Vai jums nešķiet, ka šī situācija ir pretrunīga?

A.Šķēle: — Atkal varu teikt — daļēji jā un daļēji nē. Mēs tomēr diezgan daudzas reizes esam sprieduši, vai šie atbrīvotā Ministru prezidenta biedra pienākumi ir nopietni valdībā un vai ir vajadzība pēc šādiem amatiem. Un tomēr mēs sapratām, ka šis postenis kaut kādā veidā ir saistīts ar matemātiku, veidojot valdību. Tas arī ir viss. Ja partija paliek, domāju, ka darba mums būs tik daudz, ka visiem pietiks, ko strādāt.

Jautājums: — Vai, jūsuprāt, demisijas rakstā minētie iemesli ir patiesi? Daži politiķi ir sacījuši, ka Ziedonis Čevers jutis, ka jūs neesat apmierināts ar viņa darbību. Un tāpēc nolēmis pats aiziet.

A.Šķēle: — Pieļauju, ka tā varētu būt.

Jautājums: — Vai jūs pieļaujat iespēju, ka jūs varētu piekrist tam, ka tiktu vispār likvidēts Čevera kunga līdzšinējais postenis?

A.Šķēle: — Jā, es domāju, ka tālāk vairs to neturpināsim.

Jautājums: — Vai Čevera kunga aiziešana no valdības būtu uzskatāma par valdības beigu sākumu?

A.Šķēle: — Es vienmēr esmu teicis — ja politiskās partijas par to vienojas, tas būtu loģisks iznākums. Atbilstoši tam, kā tas paredzēts Latvijas Satversmē. Pie krēsla nav jāturas, jo citādi vienmēr ir grūti strādāt.

Jautājums: — Kad demisionēja Aivars Kreituss, jūs viņam izteicāt pateicību. Kā jūs esat apmierināts ar Čevera kunga valdībā paveikto?

A.Šķēle: — Domāju, ka netika pagūts paveikt daudzas lietas. Mēs zinām tās. Tā ir robežsargu pāreja Iekšlietu ministrijas pakļautībā, kur tieši bija vajadzīgs politiski spēcīgs atbalsts Saeimā, ko pagaidām, izskatās, neesam spējuši panākt. Acīmredzot man pašam vajadzēs turpmāk nodarboties ar šiem jautājumiem.

Jautājums: — Vai tagad DPS frakcija nemēģinās likt šķēršļus budžeta pieņemšanai otrajā lasījumā?

A.Šķēle: — Domāju, ka diez vai būs kaut kāda speciāla šķēršļu likšana. Domāju, ka būs diezgan daudz priekšlikumu, iebildumu un uzlabojumu, veidojot budžetu. Balsojums par budžetu to jau parādīs. Ja jau budžets netiks atbalstīts, dabiski, arī valdība kritīs.

Jautājums: — Ja Demokrātiskā partija “Saimnieks” nolemtu pavisam aiziet no valdības, vai jūs būtu gatavs turpināt darbu premjera postenī?

A.Šķēle: — Domāju, ka jā.

Jautājums: — Pirms Čevera kungs jums iesniedza savu demisijas rakstu, viņš šorīt jau tikās ar jums. Par ko jūs runājāt, ko viņš jums piedāvāja?

A.Šķēle: — Man katru pirmdienu astoņos no rīta, lai uzzinātu operatīvo stāvokli valstī, notiek tikšanās ar iekšlietu ministru, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāru un Nacionālo bruņoto spēku komandieri. Un vienmēr sarunā ir piedalījies līdzšinējais Ministru prezidenta biedrs Ziedonis Čevers. Tā bija parasta pirmdienas darba tikšanās.

Jautājums: — Vai ir taisnība, ka Ziedonim Čeveram rīt, otrdien, bija paredzēta atskaitīšanās par nacionālo drošības koncepciju? Vai tas nav viens no iemesliem, kāpēc viņš aizgāja no valdības?

A.Šķēle: —Man grūti komentēt, kādi iemesli ir bijuši pamatā Čevera kunga rīcībai. Jā, protams, bija paredzēts, ka rīt viņš uzstāsies ar plašāku konceptuāla rakstura ziņojumu par valsts drošības jautājumiem. Acīmredzot rīt tā nebūs.

Mintauts Ducmanis,

“LV” Saeimas un valdības lietu

redaktors

Pēc ieraksta “LV” diktofonā

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Valsts prezidents

Guntis Ulmanis:

Čevera kunga dramatiskais šī rīta paziņojums par demisiju man bija liels pārsteigums. Uzskatu, ka tā ir viela pārdomām visam Ministru kabinetam. Ļoti ceru, ka šodien Ministru kabinets atradīs laiku, lai sanāktu kopā un pārrunātu gan to, ko viņi ir mēģinājuši darīt, gan to, kā valdība atspoguļo savu darbību kā komanda, nevis kā atsevišķas personības.

Vai var būt tā, ka parlamentārā republika, kurā noteicošā loma, kas paredzēta konstitūcijā, ir partijām un parlamentam, var pakļauties kādu atsevišķu cilvēku gribēšanai vai negribēšanai jeb atsevišķu cilvēku varēšanai vai nevarēšanai. Vai mēs šo to neesam aizmirsuši no savas Satversmes?

Es negribētu saistīt Čevera kunga aiziešanu ar demokrātiskās partijas “Saimnieks” aiziešanu no valdības. Domāju, ka tā ir nopietna partija, kas ar tādām lietām nemēdz spēlēties.

Par notikušo pagaidām varu spriest kā par premjerministra un viņa pirmā palīga – biedra personīgo konfliktu, par ko viņiem visā atklātībā jāpaziņo sabiedrībai un jāpauž savas nostādnes, kas viņus ir piespiedušas izšķirties par tik nelabvēlīgu risinājumu. Pirmkārt, par nelabvēlīgu risinājumu visai valstij brīdī, kad tiek apspriests budžets, kad domājam par to, vai mēs spējam izrāpties no tās bedres, kurā esam.

Es ļoti ceru, ka mēs šodien pēcpusdienā uzzināsim daudz ko skaidrāk, bet, ja man šī skaidrība neradīsies, es rīt un parīt aicināšu visu Saeimā pārstāvēto partiju vadītājus, lai izrunātu jautājumus, kas saistās ar Saeimas autoritāti, partiju lomu un to, vai spējam vadīt valsti atbilstoši mūsu Satversmei.

Ja pirmais cilvēks valdībā pēc premjerministra demisionē, tad jau var sākt runāt par valdības krīzi. Es ceru, ka valdības pārstāvju darbība šodien un turpmākajās dienās pierādīs, ka es esmu alojies.

Latvijas Radio,

21. oktobris, pulksten 12.30