Latvija sirsnīgi sveic Igaunijas Valsts prezidentu

Lennarts Meri dzimis 1929.gada 29.martā Tallinā igauņu diplomāta un rakstnieka Georga Meri ģimenē.

Laikā no 1935. līdz 1939.gadam ieguva pamatizglītību Berlīnē, Parīzē un Tallinā. Pēc Igaunijas aneksijas 1941.gadā Meri ģimene tika izsūtīta uz Sibīriju. Lennarts Meri mācījās Jaranskas vidusskolā. Kad 1946.gadā ģimenei tika atļauts atgriezties Igaunijā, Meri turpināja iegūt vidējo izglītību Tallinas 10.vidusskolā. 1948.gadā Meri devās studēt vēsturi Tartu universitātē.

Lennarts Meri absolvējis Tartu universitātes Vēstures un valodu fakultāti 1953.gadā. Būdams students, viņš publicējis rakstus un esejas presē. 1963.gadā uzņemts Igaunijas Rakstnieku savienībā. Sarakstījis daudz grāmatu, balstoties uz viņa ekspedīcijām Sibīrijā, Tālajos Austrumos un Arktikā. Iespējams, vispazīstamākais ir viņa darbs "Sudrabbalts" (1976), paplašināta vēsturiska, literāra, ģeogrāfiska un etnogrāfiska Baltijas priekšvēstures rekonstrukcija. Grāmata bija "bestsellers" ne tikai Igaunijā, bet arī Somijā. Lennarta Meri darbiem bija ievērojama loma igauņu nacionālās identitātes saglabāšanā ilgstošās padomju aneksijas un rusifikācijas kampaņu laikā. Viņa grāmatas tulkotas aptuveni divpadsmit valodās. Ir arī neskaitāmi tulkojumi viņa publikācijām presē.

Lennarts Meri ir veidojis daudzas filmas par somugru tautas likteni, kā piemēram, "Ūdensputnu ļaudis" (1970), "Piena ceļa vēji" (1977), "Kaleva skaņas" (1986) un "Toruma dēli" (1989), kuras ir ieguvušas starptautiskus apbalvojumus. Tā piemēram, "Piena ceļa vēji" ir ieguvusi Ņujorkas kinofestivāla sudraba medaļu. Meri filmas ir izmantotas kā mācību palīglīdzekļi skolās, tāpat arī viņa buklets par šamanismu somu valodā (izdots Otavā 1981.g.). Tā kā L.Meri pilnībā pārvalda franču, vācu, angļu, somu un krievu valodu, viņš igauņu valodā ir tulkojis Remarka, Grehama Grīna, Verkora, Solžeņicina un Bula darbus.

1988.gadā Meri nodibināja Igauņu institūtu, sabiedrisku institūciju, lai palīdzētu daudzsološiem igauņu studentiem atrast vietu ārvalstu universitātēs un attīstītu kultūras kontaktus ar Rietumiem. Igaunijas kultūras pārstāvniecības (misijas), kas tika atvērtas Igauņu institūta virsvadībā, tika transformētas par Igaunijas Republikas pārstāvniecībām (misijām) pat pirms Igaunija varēja atjaunot savas diplomātiskās attiecības. Tā 1991.gada 20.—26.augusta nedēļā tās sāka darboties kā oficiālās pārstāvniecības.

Līdz ar daudziem citiem ievērojamiem Igaunijas inteliģences pārstāvjiem, kas "dziedošās revolūcijas" laikā astoņdesmitajos gados izveidoja Tautas fronti, Meri ievērojamu daļu laika un enerģijas veltīja politikai. Viņš bija pirmais sabiedrības pārstāvis Igaunijā, kurš ārzemju presē rakstīja par vistautas protestu pret padomju fosfāta raktuvju projektu Igaunijā, kas draudēja izpostīt ceturtdaļvalsts. Meri ir līdzautors dokumentu krājumam "1940.gads Igaunijā. Dokumenti un materiāli" (1989), kas pierāda Igaunijas okupāciju un aneksiju. Šī dokumenta izdevums krievu valodā tika izplatīts PSRS Tautas deputātu kongresā 1989.gada 24.decembrī, kad darba kārtībā tika pacelts jautājums par Hitlera–Staļina pakta noliegšanu.

1990.gada 12.aprīlī, pēc pirmajām Igaunijā tajā pavasarī notikušajām nekomunistiskā stila vēlēšanām, Lennarts Meri tika iecelts par Igaunijas Republikas ārlietu ministru. Padomju aneksētajā Igaunijā ārlietu ministrs bija nomenklatūras biedrs bez iespējas patstāvīgi darboties un bez varas. Meri aizsāka pilnīgu ministrijas pārstrukturēšanu. Kā ārlietu ministram Meri bija galvenā loma veidojot un vadot Baltijas padomi, struktūru triju Baltijas valstu ārpolitikas un ekonomiskās politikas koordinēšanai, kas pēc piecdesmit gadiem atdzima 1990.gada pavasarī.

Līdz 1992.gada pavasarim Igaunijas Ārlietu ministrija atjaunoja attiecības ar daudzām ārvalstu valdībām un starptautiskajām organizācijām. Igaunijas Ārlietu ministrija atvēra Igaunijas informācijas birojus daudzās Eiropas galvaspilsētās, tai skaitā Helsinkos, Kopenhāgenā, Stokholmā, Londonā un Parīzē. Piedaloties daudzās tikšanās un konferencēs, tai skaitā CSCE, Kopenhāgenas, Ņujorkas, Parīzes, Berlīnes, Helsinku un Budapeštas sesijās, Meri kļuva par pazīstamu un respektētu starptautiskās diplomatiskās sabiedrības pārstāvi.

1992.gada aprīlī Meri tika iecelts par Igaunijas vēstnieku Somijā. Viņš iesniedza akreditācijas rakstu Somijas prezidentam Mauno Koivisto 1992.gada 23.aprīlī.

1992.gada 20.septembrī Igaunijā notika pirmās brīvās vēlēšanas kopš Otrā pasaules kara. 1992.gada 6.oktobrī Lennarts Meri Parlamenta (Riigikogu) priekšā nodeva Igaunijas prezidenta zvērestu.

Meri ir Kalevala biedrības godabiedrs, Somijas Literatūras biedrības korespondētājbiedrs, Somijas Rakstnieku savienības goda biedrs. 1986.gadā Meri tika piešķirts Helsinku universitātes goda doktora nosaukums. Viņš ir arī Eiropas Mākslas, zinātnes un humanitāro nozaru akadēmijas loceklis un tās Goda komitejas līdzprezidents. Komunisma upuru piemiņas fonds ir uzaicinājis Meri pievienoties tā Starptautiskajai padomei. 1989.gadā Somijas Kultūras fonds nodibināja Lennarta Meri stipendiju.

Lennarta Meri apbalvojumu skaitā ir Jordānas atdzimšanas Lielā lente un Lielā zvaigzne (1993), Dānijas Ziloņa ordeņa lente un Krūšu zvaigzne (1994), Somijas Baltās Rozes ordeņa Lielais krusts ar ķēdi (1995) un Somijas Baltās Rozes Lielais krusts (1995), Zviedrijas Karaliskā Serafima ordeņa Bruņinieka goda zīme (1995).

Lennarts Meri ir precējies otrreiz. Viņa pirmā sieva Regīna Meri (1932) 1987.gadā emigrēja uz Kanādu.

Prezidenta otrā sieva Helle Meri (meitas uzvārdā Pihlaka) dzimusi 1949.gada 14.martā, ir profesionāla aktrise. Viņa piedzima un uzauga kā ceturtais bērns kalēja ģimenē Harju apgabalā. Pēc vidusskolas iestājās Tallinas konservatorijas aktiermākslas kursā, kuru pabeidza 1972.gadā. Pēc konservatorijas absolvēšanas 20 gadus strādāja Igaunijas Drāmas teātrī Tallinā.

Viņas labākās lomas radītas igauņu klasikas (A.Kicbergs, A.H.Tamsāre) un modernās drāmas (J.Kross, J.Krūsvals) iestudējumos. Viņa ir piedalījusies mūziklu, bērnu lugu, dažādu uzvedumu iestudējumos, kā arī filmējusies kino. Piedalījusies Igaunijas Drāmas teātra turnejās un viesizrādēs Rīgā, Viļņā, Kijevā, Maskavā, Vladivostokā, Berlīnē, Toronto un vairākās citās pilsētās.

1967.gadā Helle Pihlaka aizstāvējusi Igaunijas godu jaunatnes basketbola turnīrā Helsinkos, kādu laiku viņa bija nacionālās jaunatnes basketbola komandas dalībniece.

Helle Meri aizgāja no Igaunijas Drāmas teātra, kad Lennarts Meri tika iecelts par Igaunijas Republikas vēstnieku Somijā (1992).

Arī Hellei šī ir otrā laulība. Lennartam Meri no pirmās laulības ir divi dēli: Marts (1959) un Kristjans (1966), otrajā laulībā dzimusi meita Tūle (1985).

Igaunijas Republikas vēstniecība Latvijas Republikā