Albānijas tautas un valsts

pilnvarotais pārstāvis Latvijā

Albānijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks

Idrizs Elmazs Konjari (Idriz Elmaz Konjari)

— Akreditācijā

pie Valsts prezidenta

Vakar, 22. oktobrī, Rīgas pilī savu akreditācijas rakstu Latvijas Republikas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim iesniedza (1.attēlā) Albānijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Idrizs Elmazs Konjari (Idriz Elmaz Konjari).

Idrizs Elmazs Konjari, Albānijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā, dzimis 1957. gada 9. septembrī Tirānā. Pēc vidusskolas beigšanas viņš piecus gadus studēja Tirānas universitātē, iegūstot inženiera mehāniķa (rasētāja) diplomu. Pēc augstskolas beigšanas deviņus gadus strādāja dezelzceļu būves uzņēmumā par inženieri mehāniķi, bet no 1990. līdz 1992. gadam bija Zinātniskās un tehniskās informācijas un dokumentācijas centra Transporta departamenta vadītājs. No 1992. līdz 1993. gadam Idrizs Elmazs Konjari strādāja ASV vēstniecībā Tirānā par Vispārējo pakalpojumu biroja asistentu. 1993. gadā viņš bija Ārlietu ministrijas Trešā politiskā departamenta speciālists, pēc tam līdz 1994. gadam strādāja par misijas vadītāju Albānijas vēstniecībā Vašingtonā. No 1994. gada Idrizs Elmazs Konjari ir Albānijas Republikas vēstnieks Zviedrijā, viņš ir akreditēts arī Dānijā, Somijā, Norvēģijā, Islandē un tagad arī trīs Baltijas valstīs. Idrizs Elmazs Konjari labi pārzina angļu un itāļu valodu. Vēstnieks ir precējies, ģimenē ir viens bērns.

Iesniedzot savu akreditācijas rakstu Valsts prezidentam Guntim Ulmanim, Albānijas Republikas vēstnieks teica:

— Prezidenta kungs, es ar lielu prieku nododu jums un Latvijas tautai vissirsnīgākos sveicienus un novēlējumus no manas valsts. Man ir arī liels gods un privilēģija iesniegt jums, prezidenta kungs, akreditācijas vēstuli, ar kuru prezidents Sali Beriša akreditē mani kā Albānijas Republikas vēstnieku Latvijas Republikā.

Miers pasaulē un cilvēces labklājība šodien vairāk nekā jebkad prasa, lai tautas, lielas un mazas, noteikti turpinātu īstenot politiku, kas veicinātu demokrātiju un sadarbību.

Albānija apņēmīgi īsteno demokrātijas un tirgus ekonomikas izveides procesu un integrāciju Eiropā. Mēs esam pārliecināti, ka šajā procesā mūsu abu valstu griba veikt dialogu, savstarpēji konsultēties un kopīgi rīkoties apliecinās, ka mūsu nodibinātās attiecības turpinās augt.

Prezidenta kungs,

uzticība, ko man izrādīja Albānijas Republikas prezidents, ieceļot mani par vēstnieku Latvijas Republikā, man ir liels gods. Es ar cerībām un optimismu centīšos uzturēt, stiprināt un sekmēt produktīvas attiecības starp Albānijas Republiku un Latvijas Republiku.

Pieņemot Idriza Elmaza Konjari akreditācijas rakstu,Valsts prezidents teica:

— Jūsu ekselence, atļaujiet jūs sveikt kā Albānijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā! Mēs ceram, ka pirmā Albānijas Republikas vēstnieka akreditācija Latvijā kļūs par stabilu pamatu mūsu valstu savstarpējo attiecību attīstībā, kas veicinās tālāku sadarbību gan diplomātijā, gan ekonomikā, gan arī citās jomās.

Latvijas ārpolitiskais kurss ir virzīts uz valsts drošības un labklājības nostiprināšanu. Latvijas ārpolitiskās prioritātes ir integrācija Eiropas un transatlantiskajās institūcijās — Eiropas Savienībā un NATO. Latvijas ārpolitika ir orientēta uz stabilitāti. Tikai stabilitāte var nodrošināt Latvijai un tās iedzīvotājiem labklājības uzplaukumu un drošu nākotni. Stabilitāte Baltijā ir atslēga stabilitātei visā Ziemeļeiropā, un tā saistās ar kopējo stabilitāti visā Eiropas kontinentā. Latvija aktīvi turpina tālāk attīstīt dialogu ar Eiropas Savienības un NATO valstīm.

Latvija augstu novērtē demokrātisko procesu attīstību Balkānos. Albānijas demokratizācijas progress ir ievērojams. Mēs esam pārliecināti, ka demokrātiskais process kļūs par pamatprincipu demokrātiskās sabiedrības veidošanā. Latvija ir pārliecināta, ka stabilitātes un demokrātijas tālākattīstība visā Balkānu reģionā ir būtiska visai Eiropai, arī Latvijai. Latvija kopā ar citām demokrātiskajām valstīm aktīvi piedalās noregulējuma procesos Balkānos. Mēs labi saprotam, ka tas ir tikai ilgāka procesa sākums, kurā blakus politiskajai sadarbībai un politiskai gribai ievērojama vieta būs arī ekonomiskajai integrācijai.

Vēlu veiksmi, darbu uzsākot! Ceru, ka mūsu valstu divpusējās attiecības uzsāks jaunu attīstības pakāpi, kas veicinās mūsu tautu labklājības izaugsmi.

Pēc oficiālās akreditācijas ceremonijas notikušajā sarunā abas puses bija vienisprātis, ka nepieciešams attīstīt un pilnveidot labas saiknes un sadarbību starp Latviju un Albāniju gan politikas, gan ekonomikas, gan kultūras jomā. Valsts prezidentu interesēja, kā veidojas Albānijas Republikas attiecības ar kaimiņvalstīm savā reģionā. Vēstnieks atzina Albānijas apņēmību turpināt demokrātijas procesa stiprināšanu valsts iekšienē, kas ir būtisks ieguldījums visa reģiona attīstībā. Viņš pauda savas valsts valdības uzskatu, ka dialogs ir vislabākais veids, kā atrisināt domstarpības starp konfliktējošām pusēm.

Sarunas gaitā tika skarti vairāki vēstures aspekti, kuriem ir bijusi ietekme Albānijas un Latvijas atmodas periodā.

Tika pārrunāti arī finansu un ekonomiskas dabas jautājumi, kas šobrīd aktuāli Latvijā un Albānijas Republikā.

Valsts prezidents uzsvēra, ka abu valstu starpā paveras plašs darbības lauks, lai varētu sekmēt savstarpējo attiecību aktivizēšanu dažādās jomās.

Vēstnieks savukārt uzsvēra, ka darīs visu iespējamo, lai šī savstarpējā sadarbība vainagotos ar labiem rezultātiem.

Valsts prezidenta preses dienesta un "LV" informācija

“Latvijas Vēstnesim”

Pēc sarunas ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani Albānijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Idrizs Elmazs Konjari piekrita sniegt interviju "Latvijas Vēstnesim":

— Jūsu ekselence, atļaujiet jūs apsveikt ar šo svinīgo un ļoti nozīmīgo notikumu!

— Es jums sirsnīgi pateicos!

— Pastāstiet, lūdzu, kādi būs jūsu pirmie soļi, pildot Albānijas vēstnieka misiju Latvijā?

— Vispirms es gribētu apliecināt savu gandarījumu par iespēju būt pirmajam Albānijas vēstniekam Latvijā. Albānija bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina Latvijas, tāpat abu pārējo Baltijas valstu, neatkarību. Manuprāt, mūsu valstīm ir līdzīga vēsture, jo abas mūsu zemes ir daudz pārcietušas. Jūs cietāt no komunistiskās okupācijas, mēs — no komunistiskās diktatūras. Es domāju, ka mūsu valstis kopā var daudz ko izdarīt. Vispirms jau būtiski padziļinot ekonomiskos un kultūras sakarus. Esmu nodevis Latvijas Republikas ārlietu ministram oficiālu ielūgumu apmeklēt Albāniju. Tas būtu ļoti svarīgs solis mūsu turpmāko attiecību attīstīšanai. Jāatceras, ka Rīga, kas dibināta jau 1201.gadā, patiešām ir sena Eiropas pilsēta. Mums ir bagātīgas kultūras saknes un vērtīgs pagātnes kultūras mantojums, kas liecina par mūsu piederību Eiropai. Pašlaik abas valstis, gan Albānija, gan Latvija, vēlas iestāties Eiropas Savienībā un iesaistīties transatlantiskajās institūcijās, es domāju NATO. Arī te abām valstīm vienai otru jāatbalsta un jāsadarbojas. Pats par sevi saprotams, ka politiska sadarbība ir labākais veids, kā abām valstīm iekļūt demokrātiskajās institūcijās, ko es nupat minēju.

— Tikko jums bija pailga saruna ar Latvijas Valsts prezidentu.

— Jā, tā bija gara un ļoti interesanta saruna, kurā aplūkojām daudz jautājumu. Biju priecīgs uzklausīt jūsu prezidenta vislabākos vēlējumus Albānijas prezidentam, Albānijas valdībai un tautai. Savukārt man bija prieks nodot vislabākos manas valsts prezidenta, valdības un tautas vēlējumus Latvijas tautai, vēlot jums uzplaukumu visās dzīves jomās. Es izteicu arī cerību par sadarbības padziļināšanas iespējām starp Albāniju un Latviju. Mēs pārrunājām arī citus jautājumus, piemēram, abu mūsu valstu attiecības ar NATO valstīm, situāciju Balkānos, arī mūsu valsts aktivitātes starptautiskās organizācijās, ieskaitot ES un NATO.

— Vai jūsu rezidence arī turpmāk būs Stokholmā?

— Jā, Albānijas vēstniecība Stokholmā pagaidām aptver mūsu attiecības ar Ziemeļvalstīm un tagad arī ar Baltijas valstīm. Taču es ceru, ka, uzlabojoties mūsu ekonomiskajai situācijai, varētu tikt atvērta arī Albānijas vēstniecība Baltijas valstīs. Pašlaik es no Stokholmas pārstāvu Albāniju astoņās valstīs. Mēs ceram, ka arī Latvijas valdība atradīs par iespējamu iecelt savu vēstnieku Albānijā.

— Cik bieži varēsim jūs redzēt Rīgā?

— Es centīšos šeit būt pēc iespējas biežāk. Es jau tagad esmu iemīļojis dažas Rīgas vietas, kurās man ļoti gribētos būt. Ceru, ka attīstoties mūsu valstu sadarbībai, mana ierašanās Rīgā būs nepieciešama aizvien biežāk.

— Paldies par interviju!

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

— Pie Saeimas

priekšsēdētāja

Savstarpējais atbalsts, integrējoties Eiropas un transatlantiskajās struktūrās, kā arī ekonomisko attiecību aktivizēšana — tāds bija Saeimas priekšsēdētāja Alfreda Čepāņa un Albānija Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Idriza Konjari tikšanās (attēlā 1.lpp.) vadmotīvs vakar, 22.oktobrī. Albānija cer uz Latvijas atbalstu, risinot savu tautiešu cilvēktiesību problēmas Kosovas apgabalā (bij. Dienvidslāvijas, tagad Serbijas teritorija), savukārt Latvija aicina Albāniju atbalstīt tās kandidatūru ANO Ekonomiskai un sociālai padomei (vēlēšanas notiks ANO Ģenerālās Asamblejas 51.sesijas laikā š.g. oktobrī, uz Austrumeiropas valstu grupai paredzēto vienu vietu kandidē Latvija un Bulgārija).

Tikšanās laikā puses iepazīstināja viena otru ar demokratizācijas un tirgus ekonomikas izveides procesiem savās valstīs, konstatēja to līdzību un vienojās veltīt nopietnu uzmanību starpparlamentu attiecību attīstībai. Domājams, drīzumā varētu notikt arī apmaiņa ar parlamentāro delegāciju vizītēm.

Saeimas preses dienests

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”