Par “Letonikas” devīto reizi, un ne tikai par to

Vakar, 22.oktobrī, Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā bija sarīkota Latvijas Zinātņu akadēmijas kārtējā sēde, kurā vispirms tika sniegta informācija par LZA jauno locekļu vēlēšanu ekspertu komisijas ieteikumiem 1996.gadā. Bija runa par jaunieteiktajiem akadēmijas īstenajiem locekļiem, korespondētājlocekļiem, goda biedriem un pārējām prominencēm, kas nākamā gada laikā varētu papildināt šo visai ietekmīgo un autoritatīvo zinātnieku goda loku. Par to vēl lems gan akadēmijas pilnsapulce, gan plaša sabiedrība, tālab pagaidām tika ieteikts visai ietekmīgs Latvijas un ārvalstu zinātnieku kopums.

Sēdes turpinājumā risinājās "Letonikas" secīgā, šoreiz jau devītā apspriede, kas bija veltīta Garlība Merķeļa un viņa darba "Latvieši..." izdošanas 200.gadadienai.

Par to runāja LZA prezidents Tālis Millers, pēc tam izvērstā skatījumā šim tematam pievērsās Dr.filoz. Ella Buceniece, īpaši uzsverot 1796.gadā Leipcigā izdoto Merķeļa "Latviešu" saskarsmi ar tagadnes realitātēm.

Mūsdienīgā uztverē bija ievirzīts Dr.habil.filol. Jāņa Rozenberga priekšlasījums par Garlību Merķeli un latviešu folkloru, tāpat arī literatūrzinātnieka Ojāra Zandera pētījums par Garlību Merķeli un Johanu Herderu, akcentējot abu vācu izcelsmes darbinieku simpātijas Latvijas situācijai pirms vairākiem gadsimtiem.

Savdabīgā risinājumā par Garlību Merķeli izteicās LZA īstenais loceklis Saulvedis Cimermanis, kā arī citi klātesošie, kas pauda viedokli, ka notikumi vairāk nekā divu simtu gadu garumā pelna ne tikai vēsturnieku un Latvijas vēstures pētnieku uzmanību.

“LV” informācija

Attēlos: LZA prezidents Tālis Millers vakar kā Friča Brīvzemnieka balvas laureātu par izcilu ieguldījumu latviešu vēstītājfolklorā apsveica filoloģijas doktoru Jāni Rozenbergu; pirms “Letonikas” devītās sēdes sākuma prezidents Tālis Millers un viņa kolēģi tāpat sumināja arheologu Jāni Graudoni kā Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”