Vēstule “Latvijas Vēstnesim”

Vefs taču ir mūsu visu lepnums!

Valsts elektrotehniskā fabrika VEF cauri gadu desmitiem vienmēr bijusi Latvijā galvenais valsts uzņēmums. Un Latvijas rūpniecības attīstība lielā mērā vērtēta pēc VEF panākumiem. Ar VEF vārdu saistījusies valsts pašapziņa un tautas lepnums par savu varēšanu.

Bet pašlaik valsts akciju sabiedrība VEF ir sagrāves priekšā, draud tās likvidācija. Ražošanas apjoms daudzkārt samazinājies, lielākā daļa ražošanas iekārtu pārdotas, speciālisti izklīduši, strādājošo skaits kļuvis mazāks nekā pirms kara. Neizmaksātās algas un milzīgie ārējie parādi noveduši uzņēmumu uz likvidācijas sliekšņa, tas tikko velk garu.

Tāds stāvoklis izveidojies sakarā ar noieta straujo samazināšanos un uzņēmuma nespēju piemēroties tirgus prasībām. Netālredzīgi rīkojušies arī valsts ierēdņi, nododot Latvijas telekomunikāciju izstrādi un ražošanu ārzemju firmām. Par labu nav nākusi uzņēmuma sadalīšanās daudzās atsevišķās ražošanas vienībās. Tāpat valsts institūcijas kā īpašnieces, no vienas puses, un uzņēmuma vadība kā valsts īpašuma pārvaldniece, no otras puses, šajā pārmaiņu laikā nav jutušās valstiski atbildīgas un nav darījušas visu, lai saglabātu VEF tehnisko potenciālu un nodrošinātu valstij stabilu budžeta pildīšanas avotu.

Tagad kā pēdējais piliens VEF likteņa kausā gatavojas būt privatizācija. Jau tiek izskatīti priekšlikumi pārdot VEF administrācijas korpusu, kas ir ievērojams Heinriha Šēla 1899. gadā projektēts nams un daļa no visa arhitektūras ansambļa. Kā maitas putni virs nākamo upuru galvām jau lidinās pretendenti uz VEF korpusiem...

Daudz ko izšķirs Privatizācijas aģentūras attieksme. No tās lielā mērā būs atkarīgs VEF liktenis. Taču tikpat ir skaidrs, ka, lai saglabātu VEF, jārada pamats rūpnīcas atdzimšanai. Un, manuprāt, šai nolūkā būtu nepieciešams:

1. Atjaunot vienvadību, apvienojot patstāvīgos ražošanas centrus vienotā uzņēmumā.

Šobrīd uzņēmumā nav kopīgas tehniski ekonomiskās politikas un nav kopīgas nākotnes stratēģijas. Notiek savstarpēja apkarošanās. Centrālajai direkcijai pieder tikai nomināla vara, bet valdē esošie ražošanas centru direktori faktiski nosaka sev vēlamo politiku. Strādājot atsevišķi, rodas lieki zaudējumi, jo notiek daudzu dienestu dublēšanās un savstarpēja konkurence ar vienāda tipa produkciju. Turklāt šie ražošanas centri no rūpnīcām jau pārvērtušies par darbnīcām.

2. Koncentrēt vēl atlikušo ražošanu pirmskara laika korpusos pašam uzņēmumam piederošajā zemes platībā. Zaudējumi, kas rodas, apsaimniekojot pašreizējo VEF platību, kas atrodas uz daudzu īpašnieku zemes, kā arī apsildot daudzos pustukšos korpusus, ir patiešām lieli. Tā VEF lēnām "apēd pats sevi". Un, koncentrējot ražošanu, atbrīvotos arī vairāki desmiti ražošanas korpusu, kurus varētu pārdot vai iznomāt. Tādējādi sakārtots uzņēmums būtu interesantāks arī ārzemju investoriem.

3. Atļaut valsts akciju sabiedrībai VEF izmantot "Latvijas Mobilajā telefonā" uzkrātos finansiālos līdzekļus savu parādu dzēšanai.

VEF ar savu mūža devumu ir pelnījis saudzējošu attieksmi!

VEF ir jāpārveido — to neiznīcinot, bet atbrīvojot no smagā, liekā un postošā balasta un dodot iespēju atdzimt!

Gunārs Freibergs,

viens no bijušajiem (45 gadus)

un uz mūžu paliekošajiem vefiešiem