Ministru kabineta noteikumi Nr. 405
Rīgā 1996.gada 22.oktobrī (prot. nr.51, 2.§)
Kārtība, kādā lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksājams akcīzes nodoklis par dīzeļdegvielu
Izdoti saskaņā ar likuma “Par akcīzes nodokli” 3.pantu
1. Lauksaimniecības produkcijas ražotājiem akcīzes nodoklis par dīzeļdegvielu atmaksājams saskaņā ar likumā “Par akcīzes nodokli” attiecīgajam laikposmam noteikto likmi par katru litru, kas izlietots lauksaimniecībā izmantojamās zemes apstrādei (arī kultivētām ganībām un pļavām), rēķinot 120 litru dīzeļdegvielas uz vienu hektāru lauksaimniecības produkcijas ražošanai izmantojamās zemes platības.
2. Juridiskajām vai fiziskajām personām, kurām īpašumā vai pastāvīgā lietošanā ir piešķirta zeme (vismaz viens hektārs) un kuras to izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, akcīzes nodokli par dīzeļdegvielu atmaksā saskaņā ar šo noteikumu 1.punktā minēto normu, ja par šīs zemes izmantošanu nav noslēgts nomas līgums.
3. Ja ir noslēgts nomas līgums par zemes izmantošanu, akcīzes nodokli par dīzeļdegvielu atmaksā saskaņā ar šo noteikumu 1.punktā minēto normu tikai tām juridiskajām vai fiziskajām personām, kas nomā zemi (vismaz vienu hektāru) lauksaimniecības produkcijas ražošanai.
4. Ja zemes īpašnieki, zemes pastāvīgie lietotāji vai zemes nomnieki paši neapstrādā zemi, bet to saskaņā ar attiecīgu līgumu faktiski apstrādā juridiskā persona, kurā minētie zemes īpašnieki, zemes pastāvīgie lietotāji vai zemes nomnieki ir dalībnieki, akcīzes nodokli par dīzeļdegvielu atmaksā par kopējo apstrādātās zemes platību saskaņā ar šo noteikumu 1.punktā minēto normu tikai juridiskajai personai, kura ir zemes faktiskā apstrādātāja.
5. Tiesības uz akcīzes nodokļa atmaksu par iegādāto dīzeļdegvielu ir zemes īpašniekiem, zemes pastāvīgiem lietotājiem, zemes nomniekiem un juridiskajām personām, kuras ir zemes faktiskās apstrādātājas, ja dīzeļdegviela ir iegādāta no uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuriem ir viena no šādām speciālām atļaujām (licencēm):
5.1. degvielas ievešanai (importam) un vairumtirdzniecībai;
5.2. degvielas vairumtirdzniecībai;
5.3. degvielas mazumtirdzniecībai.
6. Pašvaldība ne vēlāk kā divus mēnešus pirms šo noteikumu 11.punktā minētajiem termiņiem iesniedz attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta rajona (pilsētas) nodaļai pagasta pašvaldības vadītāja vai viņa vietnieka apliecinātu izziņu par visu īpašumā, pastāvīgā lietošanā vai nomā esošu zemes platību, kas faktiski tiek izmantota lauksaimniecības produkcijas ražošanai, kā arī minētajā izziņā norāda personu, kas ir attiecīgās zemes izmantotāja.
7. Ja saskaņā ar šo noteikumu 4.punktu zemes īpašnieki, zemes pastāvīgie lietotāji vai zemes nomnieki paši neapstrādā zemi, tad šo noteikumu 6.punktā minētajā pašvaldības izziņā jānorāda juridiskā persona, kura ir zemes faktiskā apstrādātāja.
8. Lai saņemtu akcīzes nodokļa atmaksu par iegādāto dīzeļdegvielu, kas izlietota, lai apstrādātu lauksaimniecības produkcijas ražošanai izmantojamo zemi, zemes īpašniekiem, zemes pastāvīgiem lietotājiem, zemes nomniekiem vai juridiskajām personām, kuras ir zemes faktiskās apstrādātājas, attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta rajona (pilsētas) nodaļai ne vēlāk kā mēnesi līdz šo noteikumu 11.punktā minētajiem termiņiem jāiesniedz iesniegums ar lūgumu atmaksāt akcīzes nodokli par dīzeļdegvielu, kurā norāda dīzeļdegvielas patēriņa aprēķināto limitu saskaņā ar šo noteikumu 1.punktā minēto normu, un jāuzrāda dokumenti, kas apliecina dīzeļdegvielas faktisko iegādi.
9. Dīzeļdegvielas faktisko iegādi apliecina pavadzīmes rēķini, pirkuma čeki vai čeki kopā ar kvītīm, kurās zemes īpašnieks, zemes pastāvīgais lietotājs, zemes nomnieks vai juridiskā persona, kura ir zemes faktiskā apstrādātāja, ir norādīta kā pircējs, un minētie dokumenti ir noformēti atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Ja čekā nav norādīts pircēja nosaukums un citi rekvizīti, tad čekam pievienojama attiecīga kvīts.
10. Valsts ieņēmumu dienesta rajona (pilsētas) nodaļa pārbauda dokumentus, kas apliecina dīzeļdegvielas faktisko iegādi, un izdara atzīmi par atmaksu un atlikumu. Uzrādītie dokumenti par dīzeļdegvielas iegādi paliek pie iesniedzēja.
11. Pēc šo noteikumu 6. un 8.punktā minēto dokumentu saņemšanas un pārbaudes Valsts ieņēmumu dienesta rajona (pilsētas) nodaļa no valsts budžeta daļas, ko veido ieņēmumi no akcīzes nodokļa maksājumiem, atmaksā akcīzes nodokli par dīzeļdegvielu, viena gada laikā nepārsniedzot šo noteikumu 1.punktā minēto normu, šādos termiņos:
11.1. līdz kārtējā gada 20.augustam — par kārtējā gada pirmajā pusē faktiski iegādāto un iepriekšējā gada otrajā pusē faktiski iegādāto dīzeļdegvielu, par kuru nav atmaksāts akcīzes nodoklis par dīzeļdegvielu;
11.2. līdz nākamā gada 1.martam — par iepriekšējā gadā faktiski iegādāto dīzeļdegvielu, no aprēķinātās summas atskaitot summu, kas atmaksāta iepriekš saskaņā ar šo noteikumu 11.1.apakšpunktu, ja šāda atmaksāšana ir notikusi;
11.3. lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, kas ir ar pievienotās vērtības nodokli apliekamas personas, akcīzes nodokli par iegādāto dīzeļdegvielu atmaksā četras reizes gadā. Papildus šo noteikumu 11.1. un 11.2.apakšpunktā noteiktajiem termiņiem atmaksa notiek:
11.3.1. līdz kārtējā gada 1.maijam — par kārtējā gada pirmajā ceturksnī faktiski iegādāto dīzeļdegvielu, par kuru nav atmaksāts akcīzes nodoklis;
11.3.2. līdz kārtējā gada 1.novembrim — par kārtējā gada pirmajos trīs ceturkšņos faktiski iegādāto dīzeļdegvielu, no aprēķinātās summas atskaitot summu, kas atmaksāta iepriekš saskaņā ar šo noteikumu 11.1. un 11.3.1.apakšpunktu, ja šāda atmaksāšana ir notikusi.
12. Ja faktiski iegādātā dīzeļdegviela kārtējā periodā pārsniedz šo noteikumu 1.punktā minēto normu, atlikuma summa tiek pārnesta uz nākamo atmaksāšanas periodu.
13. Pagastu pašvaldības ir atbildīgas par Valsts ieņēmumu dienesta nodaļām iesniegto ziņu pareizību. Valsts ieņēmumu dienesta rajonu (pilsētu) nodaļas ir tiesīgas iekasēt no pašvaldību budžeta līdzekļiem summas, kas nepamatoti izmaksātas no valsts budžeta, ja pašvaldību iesniegtās ziņas neatbilst zemes platību faktiskajam izmantojumam.
14. Valsts ieņēmumu dienesta rajonu (pilsētu) nodaļas ir tiesīgas neatmaksāt akcīzes nodokli šādos gadījumos:
14.1. ja pašvaldība norādījusi vienai un tai pašai zemes platībai vairākus izmantotājus;
14.2. ja pašvaldība nav iesniegusi šo noteikumu 6.punktā minēto izziņu;
14.3. ja zemes īpašnieku, zemes pastāvīgo lietotāju, zemes nomnieku vai juridisko personu, kuras ir zemes faktiskās apstrādātājas, uzrādītie dokumenti, kas apliecina dīzeļdegvielas faktisko iegādi, neatbilst šo noteikumu 9.punktā minētajiem nosacījumiem.
15. Pēc šo noteikumu 6. un 8.punktā minēto dokumentu saņemšanas un pārbaudes Valsts ieņēmumu dienesta rajona (pilsētas) nodaļa no valsts budžeta daļas, ko veido ieņēmumi no akcīzes nodokļa maksājumiem, saskaņā ar šo noteikumu 1.punktā minēto normu līdz 1997.gada 1.martam atmaksā akcīzes nodokli par 1996.gadā iegādāto dīzeļdegvielu, no aprēķinātās summas atskaitot summu, kas atmaksāta iepriekš par 1996.gada pirmajā pusē faktiski iegādāto dīzeļdegvielu saskaņā ar Ministru kabineta 1995.gada 18.aprīļa noteikumiem nr.105 “Noteikumi par kārtību, kādā zemes lietotājiem atmaksājams akcīzes nodoklis par dīzeļdegvielu”, ja šāda atmaksāšana ir notikusi.
16. Šo noteikumu 5.punkta nosacījumi attiecināmi uz zemes īpašniekiem, zemes pastāvīgiem lietotājiem, zemes nomniekiem un juridiskajām personām, kuras ir zemes faktiskās apstrādātājas, ja attiecīgā dīzeļdegviela iegādāta sākot ar 1996.gada 1.augustu.
17. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1995.gada 18.aprīļa noteikumus nr.105 “Noteikumi par kārtību, kādā zemes lietotājiem atmaksājams akcīzes nodoklis par dīzeļdegvielu” (Latvijas Vēstnesis, 1995, 63.nr.).
Ministru prezidents A.Šķēle
Zemkopības ministra vietā —
īpašu uzdevumu ministrs Eiropas savienības lietās
A.Kiršteins