• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 1996. gada 22. oktobra noteikumi Nr. 406 "Vidējās izpeļņas aprēķināšanas un maternitātes, slimības un apbedīšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.10.1996., Nr. 180 https://www.vestnesis.lv/ta/id/41015

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi nr. 407

Noteikumi par bezdarbnieka statusu

Vēl šajā numurā

25.10.1996., Nr. 180

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 406

Pieņemts: 22.10.1996.

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Ministru kabineta noteikumi Nr. 406

Rīgā 1996.gada 22.oktobrī (prot. nr.51, 12.§)

Vidējās izpeļņas aprēķināšanas un maternitātes, slimības un apbedīšanas pabalstu piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtība

Izdoti saskaņā ar likuma “Par maternitātes
un slimības pabalstiem” 24. un 31.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā saskaņā ar likumu “Par maternitātes un slimības pabalstiem” aprēķina vidējo izpeļņu, un kārtību, kādā piešķir, aprēķina un izmaksā maternitātes, slimības un apbedīšanas pabalstus (turpmāk tekstā — “pabalsts”).

2. Personas, kurām ir tiesības saņemt pabalstus, nosaka likuma “Par maternitātes un slimības pabalstiem” 4., 8., 15. un 21.pants.

3. Pēdējie divi kalendāra mēneši šo noteikumu izpratnē ir tie pēdējie divi mēneši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās, par kuros gūtajiem darbinieka darba ienākumiem ir pienācis termiņš izdarīt sociālās apdrošināšanas iemaksas un iesniegt sociālās apdrošināšanas pārvaldē ziņojumu par sociālā nodokļa maksājumiem.

4. Divpadsmit mēnešu periods šo noteikumu izpratnē ir tie pēdējie divpadsmit mēneši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās, par kuros gūtajiem darba ienākumiem pašnodarbinātajai personai ir pienācis termiņš izdarīt sociālās apdrošināšanas iemaksas.

5. Ja pārejoša darbnespēja vai personas nāve ir saistīta ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, slimības un apbedīšanas pabalstu piešķiršanas kārtību regulē citi tiesību akti.

II. Vidējās izpeļņas aprēķināšana darbiniekam

6. Personai, kura ir darba tiesiskajās, valsts civildienesta vai militārā dienesta attiecībās (turpmāk tekstā — “darbinieks”), slimības naudu par laiku no otrās līdz četrpadsmitajai slimības dienai saskaņā ar likuma “Par maternitātes un slimības pabalstiem” 36.panta pirmo daļu aprēķina un izmaksā darba devējs. Vidējo izpeļņu šajā gadījumā aprēķina Latvijas darba likumu kodeksa 103.pantā noteiktajā kārtībā.

7. Saskaņā ar likuma “Par maternitātes un slimības pabalstiem” 31.panta otro daļu vidējo izpeļņu pabalsta apmēra noteikšanai darbiniekam aprēķina no pēdējos divos kalendāra mēnešos gūtās izpeļņas, par kuru izdarītas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas.

8. Mēneša vidējo izpeļņu aprēķina pēc formulas:

Vm = (A1 + A2) : 2, kur

Vm — mēneša vidējā izpeļņa,

A1, A2 — mēneša izpeļņa.

9. Ja darbinieks ir bijis reģistrēts kā sociālā nodokļa maksātājs mazāk par diviem mēnešiem, vidējo izpeļņu saskaņā ar likuma “Par maternitātes un slimības pabalstiem” 31.panta trešo daļu aprēķina no pēdējā kalendāra mēnesī gūtās izpeļņas, par kuru izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas.

10. Ja pēdējos divos kalendāra mēnešos darbinieks ir bijis reģistrēts kā sociālā nodokļa maksātājs un par vienu no tiem sociālās apdrošināšanas iemaksas nav izdarītas, vidējo izpeļņu aprēķina par visu pēdējo divu kalendāra mēnešu periodu no tās summas, par kuru ir izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Pēc tam, kad sociālās apdrošināšanas iemaksas par attiecīgo mēnesi ir izdarītas, vidējo izpeļņu un pabalsta apmēru pārrēķina.

11. Ja pēdējos divos kalendāra mēnešos darbinieks ir bijis reģistrēts kā sociālā nodokļa maksātājs un par šo laikposmu sociālās apdrošināšanas iemaksas nav izdarītas, vidējo izpeļņu un pabalsta apmēru aprēķina tikai pēc minēto iemaksu izdarīšanas.

III. Vidējās izpeļņas aprēķināšana pašnodarbinātajai personai

12. Pašnodarbinātajām personām un viņu ģimenes locekļiem (turpmāk tekstā — “pašnodarbinātā persona”) vidējo izpeļņu pabalsta apmēra noteikšanai saskaņā ar likuma “Par maternitātes un slimības pabalstiem” 32.pantu aprēķina no divpadsmit mēnešu perioda darba ienākumiem, par kuriem ir izdarītas valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas.

13. Mēneša vidējo izpeļņu aprēķina pēc formulas:

Vm = (A1 + A2 + .. + A12) : 12, kur

A1, A2 .. A12 — mēneša ienākumi.

14. Ja pašnodarbinātā persona saimniecisko darbību veikusi mazāk nekā divpadsmit mēnešus un šajā laikposmā nav bijusi arī darba tiesiskajās, valsts civildienesta vai militārā dienesta attiecībās, vidējo izpeļņu aprēķina par tiem mēnešiem divpadsmit mēnešu periodā, kuros minētā persona bijusi reģistrēta kā sociālā nodokļa maksātāja. Mēneša vidējo izpeļņu šajā gadījumā aprēķina, dalot to mēnešu ienākumu summu, par kuru izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas, ar to mēnešu skaitu, kuros pašnodarbinātā persona bijusi reģistrēta kā sociālā nodokļa maksātāja.

IV. Pabalsta apmēra aprēķināšana

15. Maternitātes un slimības pabalstu apmēru aprēķina, pamatojoties uz kalendāra dienas vidējo izpeļņu, ko vispārējā gadījumā aprēķina pēc formulas:

Vd = Vm : 30, kur

Vd — kalendāra dienas vidējā izpeļņa,

30 — gada mēnešu vidējais kalendāra dienu skaits.

16. Vidējās izpeļņas aprēķināšanai nepieciešamā laikposma kalendāra dienu skaitā neieskaita:

16.1. darbiniekam — pārejošas darbnespējas dienas, par kurām izmaksāts slimības pabalsts, grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un atvaļinājumu bērna kopšanai;

16.2. pašnodarbinātajai personai — pārejošas darbnespējas dienas un grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu.

17. Kalendāra dienas vidējo izpeļņu par faktiski nostrādātajām, kā arī par darba devēja apmaksātā perioda kalendāra dienām aprēķina pēc formulas:

Vd = A : Df, kur

A — šo noteikumu 3. vai 4.punktā minētā laikposma ienākumu summa,

Df — faktiski nostrādāto, kā arī darba devēja apmaksātā perioda kalendāra dienu skaits.

18. Saskaņā ar likuma “Par maternitātes un slimības pabalstiem” 31.panta ceturto daļu un 32.panta otro daļu pabalsta apmēru aprēķina no vidējās izpeļņas, kas nepārsniedz astoņkārtīgu valdības noteikto minimālo mēnešalgu (amatalgu), kāda bija spēkā apdrošināšanas gadījuma iestāšanās dienā.

19. Ja pēdējos divos kalendāra mēnešos darbinieks nav bijis reģistrēts kā sociālā nodokļa maksātājs vai viņam nav faktiski nostrādātu, kā arī darba devēja apmaksātu dienu pārejošas darbnespējas, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai bērna kopšanas atvaļinājuma dēļ, pabalsta apmēru aprēķina no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas (amatalgas). Šajā gadījumā kalendāra dienas vidējo izpeļņu aprēķina pēc formulas:

Vd = Vmin : 30, kur

Vmin — minimālā mēnešalga.

20. Maternitātes un slimības pabalstus izmaksā par kalendāra dienām. Minēto pabalstu apmēru saskaņā ar likuma “Par maternitātes un slimības pabalstiem” 10. un 17.pantu aprēķina pēc formulām:

Pm = Vd x Dg

Ps = Vd x Dn x 0,8, kur

Pm — maternitātes pabalsta apmērs,

Dg — grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma kalendāra dienu skaits,

Ps — slimības pabalsta apmērs,

Dn — darbnespējas kalendāra dienu skaits.

21. Apbedīšanas pabalsta apmēru nosaka saskaņā ar likuma “Par maternitātes un slimības pabalstiem” 23.pantu pēc formulas:

Pa = Vm

vai

Pa = Vmin x 3, kur

Pa — apbedīšanas pabalsta apmērs.

V. Ierobežojumi maternitātes un slimības pabalstu piešķiršanā un izmaksā

22. Ja maternitātes vai slimības pabalsta pieprasītājs saņem valsts pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, tad maternitātes vai slimības pabalsta apmēru saskaņā ar likuma “Par maternitātes un slimības pabalstiem” 28.pantu samazina par summu, kas vienāda ar attiecīgajā laikposmā izmaksājamās pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru.

23. Ja persona pārkāpj ārsta noteikto režīmu, tad saskaņā ar likuma “Par maternitātes un slimības pabalstiem” 19.pantu slimības pabalstu aprēķina par laiku līdz dienai, kura norādīta darbnespējas lapas ailē “Atzīmes par ārsta noteiktā režīma pārkāpšanu”.

24. Saskaņā ar likuma “Par maternitātes un slimības pabalstiem” 16.pantu slimības pabalstu neizmaksā par laikposmu, kurā darbinieks bijis atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas vai bērna kopšanas atvaļinājumā. Ja darbnespēja iestājusies ikgadējā atvaļinājuma laikā, pabalstu piešķir vispārējā kārtībā par tām darbnespējas dienām, ko apliecina darbnespējas lapa B.

VI. Pabalsta pieprasīšana un izmaksa

25. Lai saņemtu maternitātes vai slimības pabalstu, persona iesniedz vai darba devējs nosūta rajona (pilsētas) sociālās apdrošināšanas pārvaldei pēc personas (darbinieka) pastāvīgās dzīvesvietas darbnespējas lapu B.

26. Nepilnīgi vai neskaidri aizpildītas darbnespējas lapas tiek atdotas to iesniedzējiem.

27. Ja pabalsta piešķiršanai nepieciešamās ziņas nav iespējams iegūt no sociālā nodokļa individualizētās uzskaites sistēmas, darbiniekam jāiesniedz rajona (pilsētas) sociālās apdrošināšanas pārvaldē darba devēja izsniegta izziņa.

28. Persona, kura ir nodarbināta pie Latvijas Republikā reģistrēta darba devēja, bet kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstī, pabalsta saņemšanai nepieciešamos dokumentus iesniedz rajona (pilsētas) sociālās apdrošināšanas pārvaldē pēc darba devēja juridiskās adreses.

29. Sociālās apdrošināšanas pārvalde pēc darbnespējas lapas B saņemšanas pārbauda, vai attiecīgās personas sociālās apdrošināšanas kontā ir reģistrētas sociālās apdrošināšanas iemaksas par šo noteikumu 3. vai 4.punktā minēto laikposmu.

30. Apbedīšanas pabalsts pieprasāms likuma “Par maternitātes un slimības pabalstiem” 26.pantā noteiktajā kārtībā.

31. Pabalsta izmaksu nodrošina Valsts sociālās apdrošināšanas fonds.

VII. Pārejas jautājumi

32. Ja grūtniecības un dzemdību atvaļinājums vai darbnespēja iestājusies 1996.gadā un nepārtraukti turpinās 1997.gadā, maternitātes un slimības pabalstus par visu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai darbnespējas laiku izmaksā darba devējs uz sociālās apdrošināšanas iemaksu rēķina saskaņā ar tiem tiesību aktiem, kas ir spēkā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai.

33. Atzīt par spēku zaudējušiem:

33.1. Ministru Padomes 1991.gada 21.oktobra lēmumu nr.278 “Par vienreizējiem valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem” (oficiāls izdevums AP MP, 1991, 8.nr.);

33.2. Ministru Padomes 1991.gada 6.augusta rīkojumu nr.281-r.

34. Izdarīt Ministru Padomes 1991.gada 30.jūlija lēmumā nr.195 “Par Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo Latvijas Republikas iedzīvotāju sociālā stāvokļa uzlabošanu” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 43.nr.; Latvijas Vēstnesis, 1993, 15.nr.) grozījumus un svītrot 3.5. un 3.6.apakšpunktu un 5.punktu.

35. Noteikumi stājas spēkā ar 1997.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents A.Šķēle

Labklājības ministrs V.Makarovs

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!