• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Mūsu zemessardze - dilemmas priekšā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.10.1996., Nr. 180 https://www.vestnesis.lv/ta/id/41045

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Labības biroja pārskats

Vēl šajā numurā

25.10.1996., Nr. 180

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Militārās ziņas

Mūsu Zemessardze — dilemmas priekšā

Zemessardzes komandieris Juris Eihmanis par Latvijas pašaizsardzības iespējām

Trešdien, 23.oktobrī, Latvijas Zemessardzes komandieris ZS pulkvedis Juris Eihmanis žurnālistiem nodeva 1996.gada 21.oktobrī pieņemto Zemessardzes padomes lēmumu (skat. zemāk), pēc tam komentēja šo lēmumu un sniedza plašāku pārskatu par Zemessardzes aktuālākajām problēmām.

J.Eihmanis teica: “Mūsu mērķis ir jūs informēt par šo Zemessardzes padomes lēmumu. ZS padomē ir visi pieci brigāžu komandieri, štābu, dienestu vadītāji. Tātad praktiski visa ZS vadība. Un vienlaikus mūsu mērķis ir jūs informēt par to situāciju, kādā pašlaik atrodas ZS un valsts aizsardzība kopumā, ņemot vērā piešķirtos un piešķiršanai paredzētos finansu līdzekļus, kā arī informēt jūs par mūsu attīstības plāniem. Galvenais tomēr ir tagadējās situācijas raksturojums.”

Turpinājumā J.Eihmanis atzina: “Runājot par valsts aizsardzības struktūru, es pieminēšu attīstāmās struktūras, ar kurām tiek strādāts pašlaik un ar kurām būtu jāstrādā nākotnē. Te īpaši gribētu nosaukt Mobilo strēlnieku brigādi. Sauszemes spēkos kopskaitā pašlaik nav daudz vairāk par diviem bataljoniem. Protams, jānosauc Baltijas miera uzturēšanas bataljona Latvijas rota jeb nākotnē Baltijas brigādes Latvijas bataljons (nosacītais nosaukums). Ir studentu mācību bataljons — par kuru daudzas reizes ir runāts. Un ZS. Ar visām 5 ZS brigādēm un mācību centriem, aviācijas vienībām (bijušajiem DOSAAF klubiem), vidējo militāro mācību iestādi — kājnieku mācību centru. Īpaši es gribētu pieminēt jaunsardzi, kurā pašlaik ir vairāk nekā 4000 jauniešu. Ir izveidotas 5 jaunsardzes skolas. Tās ir lauksaimniecības skolas un tehnikumi, kur internātskolas režīmā pašlaik mācās jaunsargi. Viņus interesē šī militārā apmācība. Apgūstot izvēlēto pamatprofesiju, viņi iegūst militārās priekšzināšanas.

Kāds tad ir 1996.gada budžets un tā sadalījums? Kopskaitā 21,2 miljoni latu, ja nerēķina šo 2 miljonu latu papildinājumu, kas acīmredzot, tiks apstiprināts Saeimā. Cik tad īsti katra struktūra tērē? NBS štābs, Aizsardzības spēki — pašlaik ir 3800 cilvēki, no tiem gandrīz 2000 saņem algas. 1996.gadā valstij viņi izmaksāja 5,7 miljonus latu, kuriem jāpieskaita vēl plānotā parādu samaksa. Robežapsardzības spēkos pašlaik dienē 2700 cilvēki, apmēram puse no tiem saņem algu. Starptautiskām militārām programmām tiek tērēts 1,1 miljons latu. Aizsardzības ministrijas struktūra (ieskaitot Nacionālo Aizsardzības akadēmiju, Drošības dienestu) kopskaitā apmēram 1000 cilvēku valstij izmaksā 5 miljonus latu.

Un ZS. Kopā ar jaunsargiem ZS dienē vairāk nekā 20000 cilvēku. Štata vietas un algotie cilvēki — mazliet pāri 1600 — valstij izmaksā 5 miljonus latu. Kopā ar plānotajiem budžeta grozījumiem apmēram 5,3 miljonus latu. Kā gadu gaitā ir veidojies un attīstījies ZS piešķirtais budžets? Mēs salīdzinām no 1994. līdz 1996.gadam ieskaitot. Kā redzat, valsts budžeta finansējums ir pastāvīgi krities. Turpretī pašu pelnītais budžets, t.s. speciālais budžets, pašlaik jau ir pieaudzis līdz 1,45 miljoniem latu. No tiem apmēram vienu trešo daļu mēs valstij atmaksājam nodokļu veidā.

Ko esam spējuši ar šo naudu panākt un izdarīt? Bruņojums. Pašlaik nodrošinājums ir 65 procenti, salīdzinot ar to laiku, kad sākām. Par šiem budžeta līdzekļiem esam spējuši iespēju robežās pildīt šo svarīgo programmu. Par daudzas reizes pieminētajiem zābakiem. Pašlaik 40 procenti zemessargu ir apgādāti ar Igaunijā ražotiem zābakiem. Lauku formas tērpi. Ar tiem ir apgādāts apmēram 61 procents. No tiem 20 procenti ir ZS bataljoni, kas formas tērpus iegādājas par pašu pelnītajiem līdzekļiem.

Ko esam darījuši bez militārajām apmācībām? Mēs veicam ikdienas darbu. Galvenokārt tā ir sadarbība ar Iekšlietu ministriju kārtības sargāšanā, palīdzības sniegšanā pilsoņiem. Sadarbība ar Finansu ministriju, Muitas departamentu, Valsts ieņēmumu dienestu, ar Zemkopības ministriju. Šajā sakarībā darbojas sertificēti cilvēki, kas ir beiguši attiecīgu mācību kursu. Sadarbība ar Vides un reģionālās attīstības ministriju. Vēl jāpiemin saikne ar Latvijas Ģenerālprokuratūru. Ar to galvenokārt sadarbojas ZS Speciālo uzdevumu vienība, kas piedalās sevišķi bīstamu un bieži vien bruņotu noziedznieku aizturēšanā.

Kā mēs esam plānojuši savu attīstību? Ja uzturēšanas izmaksas līdz 2001.gadam pieaug nenozīmīgi, tad ZS attīstība ir ar izteiktu tendenci pieaugt. Un ar ieguldījumu varbūt ne tik daudz mantiskās lietās, cik apmācībā, jaunsardzē, personālsastāva attīstībā.

Kā izskatās pašlaik piedāvātais budžets? Valsts teritoriālai militārai aizsardzībai plānoti 6,7 miljoni latu. Daudzviet netiek norādīts, ka no tiem 1,45 miljoni latu ir pašu pelnītie līdzekļi. Tātad mēs nebūsim vēl sasnieguši to līmeni, kāds mums bija 1994.gadā.

Bezdeficīta budžets valstij un valsts sakārtošana. Mēs atbalstām valdības vadītāju valsts sakārtošanas programmu. Mēs atbalstām arī bezdeficīta budžeta veidošanu. Bet uzsveram, ka šis bezdeficīta budžets nav pašmērķis. Tas ir līdzeklis valsts sakārtošanai. Tas ir pienākums itin visām struktūrām, arī aizsardzības struktūrai, maksimāli efektīvi plānot un maksimāli iedarbīgi izmantot jau valsts piešķirtos līdzekļus. Vai tas tā pašlaik notiek valsts aizsardzības sfērā? Es atbildēšu, ka tā tas nenotiek. Uzskatu, ka mūsu valsts aizsardzība ir jāattīsta ciešā saskaņā ar starptautiskajām saistībām šajā jomā. Ar disciplīnas nostiprināšanu, ar kārtības ieviešanu apakšvienībās. Es gribētu minēt, piemēram, tādu prozaisku lietu kā apkure. No mūsu 45 apakšvienībām 26 pašas sevi nodrošina ar siltumu. Ir atjaunotas apkures sistēmas. Rezultātā mēs esam ietaupījuši diezgan ievērojamus līdzekļus. Kopskaitā apkurei šajā sezonā esam plānojuši iztērēt 18 000 latu.

Mēs esam atteikušies daudzviet no liekām telpām, liekiem objektiem, kuru uzturēšanai bija vajadzīgi papildu līdzekļi. Es gribu īpaši minēt šajā ZS padomes lēmumā 3.punktu par jaunsardzi. Tā ir lielākā jaunatnes kustība Latvijā. Pašlaik valstī ir vairāk nekā 4000 jaunsargu. Aizsardzības ministrs savulaik vairākkārt mums apsolīja palīdzēt ar jaunsargu audzinātāju štata vietām. Tika noslēgti darba līgumi ar 23 jaunsargu audzinātājiem. Bet šā gada pavasarī šie 23 cilvēki mums, tā teikt, tika atdoti atpakaļ: dariet ar viņiem ko gribat! Bet viņi bija atteikušies no sava iepriekšējā darba (galvenokārt tie ir skolotāji). No ZS budžeta līdzekļiem izdevās sagrabināt algas, lai jaunsargu audzinātāji varētu šo neapšaubāmi valstij vajadzīgo darbu turpināt.

Mēs neprasām ZS budžeta līdzekļu palielināšanu uz citu struktūru rēķina. Uzskatām, ka šos līdzekļus var atrast valsts aizsardzības budžetā. To pārdomāti un rūpīgi izmantojot un tērējot. Jo, kamēr nav sakārtota savu līdzekļu plānošana, sava saimniecība, nav tiesības pieprasīt papildu finansējumu.

Vēlreiz gribu atkārtot to, ko es jau teicu sākumā. Mēs atbalstām valdības vadītāju politiku un virzību uz valsts sakārtošanu. Vispirms katram ir jāsakārto sava saimniecība, sava struktūra. Šis ZS padomes lēmums tika apspriests kopā ar visas ZS komandieriem, rotu komandieriem, bataljonu komandieriem, kuri bija ieradušies Rīgā. Un arī viņi to atbalsta.

Ja mēs nespēsim aizsardzības budžetā atrast nepieciešamos līdzekļus ZS attīstībai vai ZS saglabāšanai, šis entuziasms pazudīs.”

Viesturs Avots,

“LV” nozares redaktors

Zemessardzes padomes lēmums (sēdes protokols Nr.8)

Rīgā, 1996.gada 21.oktobrī

Par problēmām

Zemessardzes finansējumā

Lūgt Zemessardzes komandieri informēt Valsts prezidentu un Ministru prezidentu par Zemessardzes padomes viedokli sakarā ar valsts aizsardzības budžeta veidošanu un aizsardzības sistēmas vadību un plānošanu.

Zemessardzes padome uzskata par pārdomātu un atbalstāmu valdības vadītāja iecerēto valsts un tās ekonomiskās sistēmas sakārtošanas programmu, kuras sastāvdaļa ir bezdeficīta budžeta izveidošana. Mēs izprotam arī to, ka bezdeficīta budžets nav pašmērķis. Šā brīža galvenais uzdevums ir sakārtot valsti, tai skaitā arī aizsardzības struktūras, atbilstoši Latvijas faktiskajām ekonomiskajām iespējām. Mūsu sfērā tas nozīmē — ieguldīt atvēlēto naudu reālu valsts aizsardzības spēju nostiprināšanā, nevis kārtējos nereālos militāri teorētiskos eksperimentos.

Zemessardzes saimniekošanas metode ir neveidot parādus, kurus pēc tam lūgt apmaksāt valstij uz citu rēķina. Mēs neesam darbojušies pēc principa – tērēt, cik tik var, nerēķinot naudu savā “maciņā”. Uzskatām, ka arī turpmāk mēs varam balstīties tikai uz šiem principiem, pastāvīgi uzlabojot sava darba efektivitāti un kvalitāti.

Ar nožēlu ir jākonstatē, ka finansējums valsts aizsardzībai katastrofāli pietrūkst ne tikai valsts smagā ekonomiskā stāvokļa dēļ, bet arī neprasmīgas, nepamatotas militārās un finansiālās plānošanas rezultātā. Lai pamatotu šo apgalvojumu, var ieskicēt esošo situāciju Zemessardzes finansēšanā:

1. Zemessardzes 1997.gada budžeta apjoms pēc mūsu pieprasījuma Aizsardzības ministrijai — 7,7 miljonu latu apjomā (kopā ar bataljonu nopelnītajiem ieņēmumiem 9,17 miljoni) — ir nepietiekams. Tomēr, izprotot situāciju, mēs plānojam savu attīstību minimāli nepieciešamo līdzekļu ietvaros. Trūkst līdzekļu visnepieciešamākajam – ieročiem, degvielai, formas tērpiem, apmācību nodrošinājumam utt. Neskatoties uz to, ka valstī vairākkārt ir politiski un konceptuāli deklarēts par Zemessardzi kā aizsardzības sistēmas pamatu, Aizsardzības ministrija mums ir ieplānojusi tikai 5,4 miljonus latu no valsts budžeta līdzekļiem, kas sastāda 25 procentus no visa LR aizsardzības budžeta un iezīmē sākumu Zemessardzes kā valstiskās sistēmas sagraušanai.

2. Varētu domāt, ka šāda pieeja ir saistīta ar plānoto palīdzību no Aizsardzības ministrijas centralizētajiem fondiem, bet līdzšinējā pieredze pierāda pretējo, piemēram:

• lai optimizētu neracionāli izveidotās militārās vadības struktūras, 1996.gada aizsardzības budžets tika samazināts par Ls 600 000. Šie līdzekļi tika bez paskaidrojumiem un pamatojuma noņemti mūsu budžetam — Zemessardze acīmredzot tika uzskatīta par pietiekami efektīvi funkcionējošu, lai izdzīvotu arī bez šīs naudas;

• no 1996.gada budžeta labojumos aizsardzībai plānotajiem 2 miljoniem latu mums ir iedalīti tikai 14 procenti. Tas ir saistīts ar Aizsardzības ministrijas sistēmas radīto parādu vairāk nekā Ls 700 000. Turpretī Zemessardze no 1996.gada 1.janvāra līdz 1.oktobrim ir spējusi, pārdomāti saimniekojot, samazināt no Zemessardzes neatkarīgu iemeslu dēļ radītos parādus par gandrīz 80 procentiem. Ir jāsecina, ka Aizsardzības ministrijā tiek kultivēta pārdomātas saimniekošanas sodīšana;

• 1995./96.gada apkures sezonai Zemessardzei tika centralizēti iedalītas ogles Ls 16 600 vērtībā. Tomēr šo naudu Aizsardzības ministrija ieturēja no jau tā samazinātā Zemessardzes budžeta. Nav saprotams, kādēļ centralizēti un bezierunu kārtībā bija jāiepērk ogles pat par dubultcenu no to vērtības;

• Aizsardzības ministrijas “bezpeļņas” organizācija, valsts uzņēmums “Infrastruktūra”, pat pieprasa īres maksu no Zemessardzes apakšvienībām par lietošanā nodotajiem valsts objektiem.

3. Ir iemesls uzskatīt, ka atbildīgas AM amatpersonas savas personīgās intereses vērtē augstāk par valsts aizsardzības interesēm, piemēram:

• attieksme pret vairāk nekā 4000 jaunsargu — Aizsardzības ministrijā ir vairāk nekā 150 neaizpildītas štata vietas, kuras tiek izmantotas, lai radītu darba algas fonda ekonomiju ministrijas ierēdņu prēmijām. Savukārt uz mūsu vairākkārtējiem lūgumiem piešķirt 47 štata vietas jaunsargu audzinātājiem aizsardzības ministrs atbildēja, ka tas nav iespējams. Ņemot vērā minēto, Zemessardzei kļūst arvien grūtāk atbalstīt jaunatnes militārpatriotisko audzināšanu — tas notiek laikā, kad Aizsardzības ministrijas ierēdņi, sūkstīdamies par “nepatriotisko” jaunatni, saņem prēmijas. Papildu militārpatriotiskajai un valstiskajai audzināšanai jaunsardzes kustībai ir liela nozīme cīņā ar nepilngadīgo noziedzību, narkomāniju un alkoholismu;

• lai attaisnotu lielo valsts dienesta pārvalžu ierēdņu skaitu, tiek plānots iesaukt vēl vairāk karavīru, nedomājot par to, ka Aizsardzības ministrija nespēj apģērbt un apmācīt pat esošos kareivjus. Bet nesakārtotā vadības un plānošanas sistēma neļauj tos padarīt par apmācītu un disciplinētu spēku.

4. Par klaju valsts aizsardzības un drošības interešu ignorēšanu ierēdņu ērtības labad liecina:

• 1995./96.gadā Zemessardzei, jau esot Nacionālo bruņoto spēku sastāvā, nebija pilnvaru iepirkt ieročus. No centralizētajām iegādēm tika saņemtas vairāk nekā 1500 tehniskajās prasībām atbilstošas triecienšautenes. Šobrīd Aizsardzības ministrijas ierēdņi, neprasmīgi realizējot līguma izpildes kontroli, ir radījuši situāciju, kurā ministrs pieprasa atdot šos ieročus. Tā vietā, lai strādātu ar piegādātājfirmu un novērstu atklātās neatbilstības, ministrijas ierēdņi izlēmuši nosūtīt atpakaļ visu piegādātā bruņojuma partiju, par ieganstu minot Ministru kabineta lēmumu (kurš tikai atsauca maksājuma garantijas). Pat necenšoties vienoties par tehniskajām prasībām atbilstošā bruņojuma saglabāšanu, Aizsardzības ministrija izvēlējās līguma laušanu. Netiek ņemts vērā, ka, samazinot Zemessardzes bruņojumu par vairāk nekā 1500 tehniskām prasībām atbilstošu triecienšauteņu, tiek būtiski vājinātas Latvijas aizsardzības spējas un samazināta valsts iekšējā drošība, bet tā ir ērtāk!

Zemessardzes padome uzskata par nepieciešamu lūgt valdību pastiprināt uzmanību racionālai līdzekļu plānošanai un izmantošanai valsts aizsardzības sfērā. Uzskatām, ka visīsākajā laikā valsts aizsardzības sistēmas vadītājiem ir jāmaina attieksme pret saviem pienākumiem, pretējā gadījumā Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem var tikt nodarīts grūti labojams ļaunums. Savukārt Zemessardzē kā brīvprātīgā valsts sabiedrības pašaizsardzības formējumā bez nepietiekama valsts atbalsta var sākties neatgriezeniski procesi. Šādu attīstības perspektīvu mēs uzskatām par pilnīgi nepieļaujamu.

Zemessardzes padome

Par Slovakijā pirktajiem ieročiem

Trešdien, 23.oktobrī, LR Aizsardzības ministrija izplatīja šādu informāciju:

1995.gada novembrī Rīgā starp Slovakijas firmu “Katrim Stella” un LR Aizsardzības ministriju tika noslēgts kontrakts par munīcijas un aprīkojuma piegādi par kopējo vērtību 3,9 miljoni ASV dolāru.

Firma “Katrim Stella” ir pārkāpusi piegādes termiņu saistības un mēģinājusi pārdot LR Aizsardzības ministrijai nekvalitatīvus ieročus. Ar šo lietu nodarbojas Iekšlietu ministrijas Drošības policija. Masu informācijas līdzekļos tiek izteikti minējumi par to, kas ir atbildīgs personīgi un cik lielus morālos un materiālos zaudējumus ir cietusi Latvijas valsts.

Tādēļ Aizsardzības ministrija uzskata par nepieciešamu informēt, ka tā saskaņā ar Ministru kabineta š.g. 10.septembra lēmumu ir lauzusi līgumu ar Slovakijas firmu “Katrim Stella”. Līdz šī mēneša beigām firmai “Katrim Stella” tiks atdoti visi ieroči un munīcija, kas jau bija piegādāta.

Šajā gadījumā Latvijas valsts un Aizsardzības ministrija nav cietusi materiālos zaudējumus, jo par nekvalitatīvo preci nauda netika maksāta, un arī 1995.gada 9.novembrī parakstītais līgums paredzēja samaksu pēc visas sūtījuma partijas saņemšanas.

Tātad šajā gadījumā var būt runa tikai par morālo kaitējumu, un tāpēc varbūt ir nepieciešams izskaidrot, kaut daļēji — kā tad īsti tika slēgts šis kontrakts.

Firma (sabiedrība ar ierobežotu atbildību) “Katrim Stella” ar LR bruņotajām struktūrām, konkrēti — Zemessardzi, sadarbojās jau pirms kontrakta parakstīšanas ar Aizsardzības ministriju 1995.gada 9.novembrī. Tiesa gan, Aizsardzības ministrijas darbinieku rīcībā ne līguma parakstīšanas brīdī, ne arī pirms tam, t.i., līguma sagatavošanas procesā, nebija informācijas par ZS darījumiem ar “Katrim Stella”.

1995.gada vasarā un rudenī Nacionālo bruņoto spēku komandiera pienākumus pildīja Zemessadzes komandieris ZS pulkvedis J.Eihmanis. Viņš 1995.gada 13.oktobrī vēstulē toreizējam aizsardzības ministram M.Gailim rakstīja, ka no Slovakijas firmas “Katrim Stella” ir saņemts piedāvājums līdz 1995.gada beigām piegādāt Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem bruņojumu un munīciju par kopējo summu 3,9 miljoni ASV dolāru. No šīs vēstules arī izriet, ka kontakti ar minēto firmu ir bijuši jau agrāk un 18.septembrī pēc iepriekšējām sarunām ir parakstīts “nodomu protokols”.

Pēc tam ātri tika sagatavots līgums par ieroču un munīcijas piegādēm, 31. oktobrī tika saņemts Ministru kabineta galvojums Slovakijas firmai “Katrim Stella” un 21.novembrī Ministru kabinets pieņēma lēmumu par ievedmuitas un pievienotās vērtības nodokļa atvieglojumiem attiecībā uz bruņojumu, kuru Aizsardzības ministrija iegādājas no Slovakijas firmas “Katrim Stella”.

Protams, neviens kaut nedaudz par NBS bruņojuma un munīcijas rezervēm informēts cilvēks Latvijā laikam tajā brīdī arī neiebilstu pret šo līgumu, jo bija paredzēts iepirkt tikai pašu nepieciešamāko un par pieņemamu cenu.

Diemžēl turpmākā firmas “Katrim Stella” rīcība bija līgumam neatbilstoša. Pirmkārt, netika ievēroti piegāžu termiņi; otrkārt — tika piegādāti līguma nomenklatūrai neatbilstoši ieroči — tie visi bija lietoti, restaurēti, neatbilstoši līgumam un tajā noteiktajām cenām, nezināmas izcelsmes granātas.

Aizsardzības ministrijas darbinieki valsts sekretāra E.Vaivoda vadībā pārbaudes laikā 1996.g. augustā konstatēja, ka piegādātās triecienšautenes, granātas un granātmetēji neatbilst līgumā noteiktajām prasībām, bet izdarītā tiesu ekspertīze konstatēja, ka triecienšautenes saskaņā ar pastāvošajiem stardartiem ir nederīgas ekspluatācijai kaujas apstākļos (neatbilst kalibrs, restaurētas un sajauktas detaļas u.c.).

Jāatzīmē, ka tādējādi piegādāto ieroču un munīcijas cenas augstākminēto apstākļu dēļ ir daudzreiz mazākas par līgumā noteiktajām.

Minēto iemeslu dēļ saskaņā ar MK lēmumu līgums ar firmu “Katrim Stella” ir lauzts.

Paturot piegādātos ieročus un munīciju NBS bruņojumā un par tiem maksājot piegādātājfirmai, tiktu nodarīts būtisks kaitējums valsts ekonomiskajām un aizsardzības interesēm. No valsts budžeta tiktu samaksāts par kaujai nederīgiem ieročiem un NBS nodrošinājums ar ieročiem būtu tikai šķietams.

Tādējādi, nevis viens procents, kā to paziņoja atsevišķas ZS amatpersonas, bet 100 procentu piegādāto triecienšauteņu neatbilst līguma prasībām un tajā noteiktajām cenām. Turpmāk Aizsardzības ministrija iegadājoties ieročus un citu aprīkojumu, pati rūpīgi izvēlēsies darījumu partnerus.

Aizsardzības ministrijas

preses centrs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!