• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ārlietu ministrs - pie Korejas Republikas prezidenta. Zemkopības ministrs - starp "Parīzes vēderu" un lietišķām sarunām. Visskaistākā bija pati Amerika!. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.10.1996., Nr. 180 https://www.vestnesis.lv/ta/id/41046

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Kurzemes rudenī, vēsturē, dvēselē, sirsnībā, ļaudīs

Vēl šajā numurā

25.10.1996., Nr. 180

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Vizītes

Ārlietu ministrs —

pie Korejas Republikas prezidenta

Vakar, 24.oktobrī, Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs oficiālās vizītes laikā tikās ar Korejas Republikas prezidentu Kimu Jon Samu (Kim Young Sam) un nodeva viņam Latvijas prezidenta Gunta Ulmaņa sveicienus. Korejas Republikas prezidents ar prieku atcerējās tikšanos ar Latvijas Valsts prezidentu Gunti Ulmani Kopenhāgenā un savukārt lūdza apsveikt Latvijas prezidentu sakarā ar viņa atkārtotu ievēlēšanu amatā.

Sarunas sākumā Korejas Republikas prezidents atzina, ka Baltija, arī Latvija, bijusi īpaši nozīmīga, veicinot komunisma sabrukumu Padomju Savienībā.

Gan Korejas Republikas prezidents, gan LR ārlietu ministrs bija vienādās domās, ka pēdējos piecus gadus kopš diplomātisko attiecību nodibināšanas 1991.gadā Latvijas un Korejas sadarbība bijusi sekmīga un tai ir visas iespējas paplašināties un padziļināties. V.Birkavs uzsvēra, ka labs pamats turpmākiem ekonomiskiem kontaktiem ir vakar noslēgtais Latvijas un Korejas “Līgums par investīciju veicināšanu un aizsardzību”.

Korejas Republikas prezidents atzina, ka sarptautiskajās organizācijās Latvijas un Korejas sadarbība ir bijusi sekmīga un izteica cerību, ka arī turpmāk tā veiksmīgi attīstīsies.

Korejas prezidents iepazīstināja Valdi Birkavu ar pašreizējo stāvokli Korejas pussalā un pauda satraukumu par neseno incidentu ar Ziemeļkorejas zemūdeni. Prezidents atzina, ka totalitāriem režīmiem nav nākotnes, un piebilda, ka iespējamās provokācijas no Ziemeļkorejas puses apdraud reģiona drošību.

Latvijas ārlietu ministrs V.Birkavs savukārt apliecināja, ka Latvija nosoda neseno incidentu un uzskata, ka, lai normalizētu sāvokli Korejas pussalā, apsveicams būtu pēc iespējas drīzāk sākt sarunas, kurās piedalītos Amerikas Savienotās Valstis, Šīnas Tautas Republika, Korejas Republika un Korejas Tautas Demokrātiskā Republika.

Latvijas uzņēmēju delegācijai bija organizēta individuāla programma; saskaņā ar to viņi tikās ar pārstāvjiem no vairākām lielām Korejas sabiedrībām, piemēram, aviosabiedrību “Korean Air”, pārtikas ražošanas uzņēmumu “Lotte” u.c. Vakarā Latvijas delegācija tiktās ar Latvijas goda konsulu Korejas Republikā Čunu Rok Lī (Chung Rock Lee) un Korejas Republikas uzņēmējiem, lai pārrunātu konkrētus sadarbības plānus.

ĀM preses centrs

Zemkopības ministrs —

starp “Parīzes vēderu” un lietišķām sarunām

23. oktobra vakarā pēc piecu dienu darba vizītes Francijā atgriezās Latvijas zemkopības ministrs Roberts Dilba un ZM Ārējo sakaru departamenta direktors Marģers Krams. Šo vizīti sagatavoja Latvijas vēstniecība Francijā, un tai arī īpaša pateicība par iespēju tikties ar Francijas lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas ministru Filipu Vasēru (Phillipe Vasseur).

Šīs vizītes galvenais mērķis bija tikšanās ar Filipu Vasēra kungu, kā arī lauksaimniecības un pārtikas izstādes “S.I.A.L.” apmeklējums. Abi ministri runāja par jauniem Latvijas un Francijas sadarbības virzieniem lauksaimniecības jomā. Ļoti aktīvi kolēģiem Latvijā palīdz franču kooperatori, un viņu speciālistu delegācija arī šonedēļ atrodas mūsu valstī. Otrs abu ministru starpā apspriestais jautājums bija Eiropas Savienības lauksaimniecības politika un Francijas ietekme uz to. Vasēra kungs uzsvēris, ka savstarpējās sarunās parasti Francija atstājot ļoti vēsu iespaidu un rodoties sajūta, it kā viņi nevēlas ES paplašināšanu. Lai nebūtu šā mānīgā iespaida, Vasēra kungs gribot apmeklēt ES asociētās valstis, tajā skaitā arī Latviju, un skaidrot, ka Francija veicina un atbalsta jaunu dalībvalstu iestāšanos ES.

Vizītes laikā mūsu valsts delegācija apmeklēja plašo un ērto Francijas vairumtirdzniecības tirgu “Runžī” (Rungis), kas arī, tāpat kā vecais tirgus Parīzes centrā, tiek dēvēts par “Parīzes vēderu”. Tas aizņem 230 hektāru lielu platību un ir ļoti ērts gan vairumtirgotājiem, gan mazumtirgotājiem. Būvējot šo tirgu, padomāts arī par ļoti ērtiem pievedceļiem, kafejnīcām un citu sadzīves servisu. “Runžī” apkalpo klientus apmēram 400 kilometru rādiusā.

Roberts Dilba tikās ar Francijas kompānijas ADEPTA pārstāvjiem, kuri pārzina Francijas palīdzības un sadarbības programmas, un ar Divu Sevru (Deux — S¸vres) Ģenerālo padomi Niorā (Niort). Interesants bijis Ešīras (ƒchire) piensaimniecības kooperatīva, kurā gatavo īpašas kvalitātes sviestu koka mucās, apmeklējuma. Šajā kooperatīvā ir 95 biedri, un uzņēmums darbojas jau gandrīz simts gadus. Viņi ir atraduši “savu nišu”, un šo sviestu gardēži pazīt ne tikai pēc īpašā iepakojuma, bet arī pēc tā kvalitātes un garšas. Vēl mūsu Zemkopības ministrijas delegācija viesojās milzīgā uzņēmumā Fī de Luā (Fiee des Lois) , kas nodarbojas ar minerālūdens ražošanu un vīna pildīšanu pudelēs. Šī uzņēmuma vadība izrādījusi lielu interesi par Latviju un izteikusi vēlēšanos uzsākt sadarbību.

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības nozares redaktore

Visskaistākā bija pati Amerika!

Rosīgus un dziedātgribošus dzegu - zēnus un dzegu - meitenes sastapu tajā 9.oktobra novakarē, kad viņi posās nākamajā rītā lidot pāri okeānam. (Par šo tikšanos — “LV” 10.oktobra numurā). Tādi paši dzirkstoši un strādātgatavi bērni bija sapulcējušies uz kārtējo mēģinājumu 23.oktobra pēcpusdienā, lai kopā ar savu vadītāju Dailu Martinsoni slīpētu svētku programmu “Dzeguzītes” 25 gadu jubilejas koncertam.

— Kā tad skanēja slavenajā Ņujorkas “Madison Square Garden” koncertzālē?

— Laikam labi skanēja, jo stipri aplaudēja. Mūs negribēja nemaz laist projām. Visvairāk gribēja vēl dzirdēt to dziesmiņu par vecmāmiņas un vectētiņa zelta kāzām.

— Jūs Ņujorkā ieradāties ceturtdien, koncerts bija sestdien. Vai pirms koncerta nervozējāt?

— Mēs dziedam kopā ar Raimondu Paulu. Tad jau nav jānervozē. Ja mums kaut kas sajūk, viņš vienmēr tiek galā.

Bērni, cits citu pārtraukdami, stāsta par kopīgo muzicēšanu un izjūtām koncertā. To, cik zāle liela, viņi apskatījuši iepriekšējā vakarā. Mēģinājums nemaz nav noticis, jo zālē nav bijis ne elektrības, ne gaismas, tikai tik daudz, cik par logiem iespīd (arodbiedrības stingri raugās, lai tiktu ievērots strādnieku darba laiks). Ļoti lielās zālēs jau dzeguzēni dziedājuši arī Kijevā, Sanktpēterburgā un Maskavā. Šī varbūt tikai slavenāka.

Dailai Martinsonei šī bijusi tā retā reize, kad arī viņa klausījusies koncertu zālē.

— Man visvairāk patīk tas brīdis, kad dziesmai izdodas aizraut klausītājus, paņemt savā varā. Dažādās tautās tas notiek tik atšķirīgi. Dānijā mums bija jādzied kādā menedžeru un biznesmeņu saietā, kur viņi sēdēja pie galdiņiem, kārtoja savas lietas un, tā starp citu, paklausījās arī priekšnesumus. Bet, tiklīdz sāka dziedāt mūsu bērni, viņi nobīdīja tasītes malā un pilnīgi ļāvās mūsu dziesmām. Somijā uzstājāmies ar savu “Ganiņu”. Kā jau pieklājīgi cilvēki, somi uzmanīgi klausījās. Bet sirds tur nebija klāt. Tikai ap puskoncertu izdevās viņus aizraut. Tad tikai gāja vaļā! Beigās sievietes zālē pat apraudājās no aizkustinājuma. Ņujorkā zāle eksplodēja, kad pie klavierēm apsēdās Raimonds Pauls. Tās bija īstas ovācijas. Ilgi nebiju piedzīvojusi tādu atsaucību. Maestro populāro melodiju popūrijā katra jauna melodija tika uzņemta ar aplausiem. Arī dzeguzēni nevar sūdzēties. Uzņēma ļoti sirsnīgi.

— Un kā šoreiz ar piedzīvojumiem?

— Valteram augšā uz debeskrāpja vējš norāva cepuri.

— Vai tad bailes nebija?

— Tā pabailīgi sākumā bija. Bet ļoti interesanti. Tālu visu varēja redzēt.

— Ko vēl redzējāt?

— Bijām Latvijas pārstāvniecībā ANO, mums visu namu parādīja. Tajā viss ir vienkārši un ļoti mājīgi iekārtots.

— Un vēl bijām pašas Apvienoto Nāciju Organizācijas mītnē. Pasēdējām mūsu Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa krēslā, apskatījām zāli no tribīnes. Redzējām mūsu Maestro māsas Edītes Vīgneres gobelēnu “Cerība”.

— Vai uz mājām arī gribējās?

— Beigās jau vienmēr gribas. Bet tagad atkal varētu braukt.

— Kur tad tagad?

— Varētu uz Šīnu vai Japānu, tur mēs neesam bijuši. Bet tagad jāgatavojas jubilejai.

Daila Martinsone domā, ka Radio bērnu vokālajam ansamblim “Dzeguzīte” novembrī būtu jāsvin divas jubilejas — 25. dzimšanas diena un 15 gadi kopā ar Raimondu Paulu. Ar viņu kopā ir tik daudz strādāts, nopelnīts tik daudz aplausu. Un arī tādu brīnišķīgu piedzīvojumu kā šī viesošanās Ņujorkā. Uz jautājumu, kas tomēr visvairāk šajā ceļojumā paticis, bērni vienbalsīgi atbildēja: “Tas, ka mēs vispār bijām Amerikā. Ņujorka ir tik skaista!”

Attēlos: biļete uz koncertu “Madison Square Garden” zālē; “dzeguzēni” pastaigā pa Brodveju (blakus); Latvijas misijas mītnē, kopā ar ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Aivaru Baumani un savu vadītāju Dailu Martinsoni (apakšā).

Aina Rozeniece,

“LV” nozares redaktore

Foto: no “Dzeguzītes” arhīva

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!