No ministru prezidenta redzespunkta

Par valsts problēmām —

desmito reizi

Ministru prezidents Andris Šķēle

savā ikmēneša preses konferencē piektdien, 25.oktobrī

Labdien! Domāju, ka varam uzreiz pievērsties jautājumiem. Šodien ir desmitā reize kopš tiekamies. Ir pagājis zināms laiks šīs valdības darbā. Es domāju, ka mūsu sadarbība ir bijusi pietiekami veiksmīga. Kādi ir jautājumi?

Jautājums: — Šķēles kungs, kādu jūs prognozējat frakcijas “Saimnieks” balsojumu par valsts budžeta projektu otrajā lasījumā, ņemot vērā, ka vakar tika izdarīti grozījumi likumā, kas ir saistīti ar budžeta likumprojektu?

Andris Šķēle: — Es domāju, ka budžeta projekts tiks pieņemts.

Jautājums: — Kā jūs lūdzu vērtējat pašvaldību policijas nozīmīgumu? Vai tās darbība būtu jāpārtrauc?

Andris Šķēle: — Šis jautājums ir viegli politizējams. Man jāatskatās nesenā pagātnē. Savā laikā municipālās policijas izveide bija ļoti svarīga. Domāju, ka tagad ir cita situācija un nozīmīgāka kļūst zināmas vienvadības nodibināšana sabiedriskās kārtības uzturēšanas spēkos.

Jautājums: — Kā jūs novērtējat pašreizējo stāvokli robežstrīdā ar Lietuvu? Vai tiek apsvērts kāds papildu variants? Un otrs jautājums — vai jūs esat izdarījis kādus secinājumu to pārmetumu sakarā, ko demisionējot par jūsu darbības autoritāro stilu izteica Ziedonis Čevers?

Andris Šķēle: — Atbildot uz jautājumu par Lietuvu, jāsaka, ka Saeimas balsojums, ratificējot AMOCO–OPAB līgumu, ir noņēmis pēdējo šķērsli, kas traucēja noslēgt vienošanos par jūras robežu. Esmu pārliecināts, ka ar jauno Lietuvas valdību, kas acīmredzot drīzumā tiks izveidota, mēs turpināsim iesākto darbu konstruktīvā garā. Latvijas puse ieteic visu strīdus zonu, kā arī visas iespējamās iegulas dalīt uz pusēm. Domāju, ka šis jautājums tiks atrisināts iespējami īsā laikā.

Grūti pateikt, ko katrs saprot ar vārdu autoritārisms, taču zināmai kārtībai jābūt.

Jautājums: — Man ir jautājums par Liepājas speciālo ekonomisko zonu. Vai šīs zonas izveide nav pretrunā ar Eiropas Savienības nostāju, kas pauž viedokli, ka visiem reģioniem jābūt vienādos konkurences apstākļos? Kā jūs vērtējat Liepājas, Ventspils un Rīgas brīvostu projektu izskatīšanas gaitu Ministru kabinetā?

Andris Šķēle: — Es to vērtēju pozitīvi. Pagājušajā nedēļā valdība, izskatot jauno Muitas kodeksu, konstatēja, ka nepilnīgi izstrādāta sadaļa par brīvo ekonomisko zonu. Eiropas Savienības normatīvie akti precīzi un pilnvērtīgi regulē šo jautājumu. Tā kā mums vienīgi ir rūpīgāk jāstrādā.

Jautājums:

— Vai jūs netaisāties piedalīties kādas politiskas partijas dibināšanā vai tās darbībā?

Andris Šķēle: — Nē.

Jautājums:

— Kā jūs vērtējat ministra Daiņa Turlā izteikumus, ka jums tuvas amatpersonas veicinot nihilistisku sabiedrības attieksmi pret policiju un citām kārtību sargājošām institūcijām?

Andris Šķēle: — Vai jūs domājat to informāciju, kuru izplatījusi aģentūra BNS? Tad man jāsaka, ka ne ministrs, ne ministra preses sekretārs nav apstiprinājis, ka tieši tā ir ticis teikts. Ja runājam par policiju un tās lomu mūsu valstī, tad rūpe par to mums visiem ir vienāda. Policijai jānodrošina iedzīvotāju drošība. Svarīgākais ir panākt, lai iedzīvotāji policijai uzticētos, bet tieši tāpēc policijai vienmēr jābūt par paraugu. Šajā ziņā es pilnīgi piekrītu iekšlietu ministram, ka jārūpējas par policijas augsto prestižu un tās rindu tīrību. Un tieši šajā aspektā ir bijuši mani un mana preses sekretāra izteikumi.

Jautājums: — Kāds ir jūsu uzskats par to, vai nepieciešams griezties starptautiskajā tiesā, lai atrisinātu robežstrīdu ar Lietuvu?

Andris Šķēle: — Es ceru, ka nē. Lai gan Latvija pietiekami agri jau bija izteikusi Lietuvai priekšlikumu griezties starptautiskajā tiesā. Taču tad abām pusēm jāpiekrīt iet uz vienu un to pašu tiesu. Šobrīd ir jāgaida Lietuvas jaunā nostādne.

Jautājums:— Viena no valdību veidojošām frakcijām “Saimnieks” nolēmusi nebalsot par grozījumiem likumā par iedzīvotāju ienākumu nodokli. Sakiet, vai jūs izmantosit valdību veidojošo frakciju Vienošanās protokolā paredzētās tiesības veikt organizatoriskas pārmaiņas valdībā sakarā ar šo iespējamo balsojumu?

Andris Šķēle: — Vienošanās starp valdību un valdību veidojošām frakcijām tiešām paredz tādu iespēju, ja valdības likumprojekts sastop būtisku valdību veidojošo frakciju pretdarbību. Es, protams, apsvēršu, vai tā ir būtiska, un tad izdarīšu secinājumus.

Jautājums: — Latvijas un Starptautiskā valūtas fonda vienošanās paredz, ka Latvija nedrīkst atgūtos ārvalstu kredītus laist otrreizējā apgrozībā un ka tiem “jāguļ” seifos, kamēr pienāk laiks tos atdot ārvalstu institūcijām. Kāda ir jūsu nostādne šajā jautājumā? Vai šo situāciju nav iespējams labot?

Andris Šķēle: — Mani neapmierina šādi noteikumi. Tāpēc esam nosūtījuši attiecīgu vēstuli, kurā es lūdzu precizēt un mainīt šo līgumu, vai nu Latvija atgriež atpakaļ šos kredītus, kas ir ātrāk atmaksāti vai apgūti, vai arī, ja to no mums nepieprasa, lai atļauj šos kredītus izmantot otrreiz. Šobrīd nozīmīgas summas deponētas Latvijas Bankā, un mēs par tām vēl zaudējam naudu. Mani tas neapmierina.

Jautājums:— Vai jūs jau esat iepazinies ar Aizsardzības ministrijas iesniegtajiem aprēķiniem par karavīru sociālajām garantijām sakarā ar likumprojektu par obligāto militāro dienestu. Vai tie jūs apmierina?

Turpinājums no 1.lpp.

Andris Šķēle: — Jāsaka, ka viena no Aizsardzības ministrijas nelaimēm ir tā, ka tur ir slikta finansu lietu vadība. Esmu lūdzis savus palīgus, lai tie papildus iepazīstas ar šiem jautājumiem un palīdz Aizsardzības ministrijai tos sakārtot. Ceru, ka tuvākajā laikā mēs novērsīsim visas tās neskaidrības, kas radušās par karavīru sociālajām garantijām.

Jautājums:— Šķēles kungs, vai jūs plānojat tuvākajā laikā ierosināt kādas izmaiņas valdības sastāvā? Piemēram, pilnīgi likvidēt Ministru prezidenta biedru amatus, tā ietaupot zināmu summu valsts budžetā?

Andris Šķēle: — Bija tāda doma Sadarbības padomē pārrunāt iespējamo valdības optimālo sastāvu. Pieļauju, ka vēlēšos šo jautājumu izskatīt nedaudz vēlāk, — tas saistīts ar šīs nedēļas notikumu gaitas straujo attīstību, ko izraisīja Ministru prezidenta biedra demisija. Tāpēc ir vajadzīga neliela pauze.

Jautājums: — Ko, jūsuprāt, vajadzētu Latvijas pusei darīt sakarā ar nederīgajiem ieročiem, kas saņemti no Slovakijas firmas “Katrim Stella”?

Andris Šķēle: — Vakar šis jautājums tika pārrunāts kopā ar Valsts prezidentu, aizsardzības ministru, Nacionālo bruņoto spēku komandieri un Zemessardzes komandieri. Vienojāmies, ka turpmāk jāizvairās no nevajadzīgiem saasinājumiem. Tādi nedrīkst būt Aizsardzības ministrijā un tai pakļautajos Nacionālajos bruņotajos spēkos. Vistuvākajā laikā aizsardzības ministrs un bruņoto spēku komandieris saistīsies ar firmu “Katrim Stella” un par derīgiem ieročiem tiks samaksāts, un tie paliks Latvijā.

Jautājums:— Sakarā ar celma naudas palielināšanu un izvedmuitas pakāpenisku atcelšanu apaļkokiem gribu jums jautāt, vai tas nekļūs par cēloni mazo uzņēmumu izputēšanai laukos?

Andris Šķēle: — Šī problēma ir visai komplicēta. No vienas puses, ar augstu izvedmuitu ierobežojot apaļkoku izvešanu, tajā skaitā arī finiera klučus, mēs esam radījuši monopolu vienīgajam finiera ražotājam firmai “Latvijas finieris”. Tas noved pie tā, ka pat par izcili augstvērtīgiem finiera klučiem netiek samaksāta atbilstoša nauda un tāpēc tos sazāģē taras dēļos vai citādāk sastrādā. Vienlaikus mēs apzināmies, ka šī augstā izvedmuita ir izraisījusi to, ka meža audzētāji saņem mazu atlīdzību. Pasaules tirgū attiecīgā koka sortimenta cena ir pieaugusi par 8 dolāriem, taču Latvijā tā palielinājusies tikai par 1,5 dolāriem. Meža atjaunošana ir svarīgs jautājums, un par tā veikšanu ir jāsaņem pienācīga atlīdzība.

No otras puses, ir skaidrs, ka izvedmuita šobrīd nestimulē augsti ražīgas pārstrādes attīstību. Valdība izvedmuitas samazināšanu plāno veikt lēni un pakāpeniski. Tāpēc otrais izvedmuitas samazināšanas posms vēl netiek pat definēts. Ekonomikas un finansu komitejas sēdē iespējamo otro izvedmuitas pazeminājumu, kas tika plānots 1998.gadā, mēs atcēlām. Šī jautājuma izskatīšanu atcēlām uz tālāku laiku. Es pilnīgi piekrītu, ka šī problēma jārisina ļoti uzmanīgi, lai vienlaikus stimulētu ražotņu attīstību, lai mežu audzētāji saņemtu pienācīgu samaksu un lai pieaugtu mūsu konkurētspēja tajos tirgos, kurus gribam iekarot.

Jautājums: — Vai jūs turpināsiet sekot tā negadījuma izmeklēšanai, kurā policijas automašīna notrieca bērnu? Vai šajā lietā ir kādi jaunumi?

Andris Šķēle: — Neko jaunu nevaru pateikt, toreiz es lūdzu, lai šo lietu jau no paša sākuma pārņem prokuratūra, tādējādi izslēdzot iespēju kādreiz vērst apvainojumus pret policiju. Tas, manuprāt, ir pareizais ceļš, lai nerastos dažādu interešu konflikti.

Jautājums: — Ministru prezidenta kungs, kā jūs vērtējat to, ka gandrīz katrā Saeimas sēdē deputāti kritizē gan valdības, gan jūsu darbu?

Andris Šķēle: — Es domāju, ka Ministru prezidenta kritika ir šim amatam piemītoša pazīme. Neesmu vēl redzējis prezidentu, kura darbību nekritizētu. Kas attiecas uz valdību veidojošo frakciju deputātiem, kuri izsaka piezīmes vai ierosinājumus, es viņu rīcību neuztveru sāpīgi, jo svarīgākais ir tas, lai būtiskos valdības deklarācijas izpildes jautājumos un nosprausto mērķu realizācijā valdība saņemtu nepieciešamo deputātu atbalstu.

Jautājums: — Kā ar jūsu vadītās valdības programmu saskan tas, ka izstrādātā valsts budžeta projekta pieņemšanas gadījumā — neatkarīgi no ieteiktajiem variantiem — ģimeņu mēneša budžets samazināsies par aptuveni desmit latiem?

Andris Šķēle: — Katrā gadījumā šie aprēķini nav bijuši precīzi — par desmit latiem nav pat runas. Vakar šī likumprojekta apspriešanas laikā tika izteikti daudzi pareizi priekšlikumi. Viens no tiem vērsa uzmanību uz to, ka bērnu pabalsti tiek maksāti visiem, neatkarīgi no tā, vai vecāki ir ļoti turīgi un vai tiem šie pabalsti ir vajadzīgi. Kad mēs spriedām par alternatīvo likumprojektu, ko izvirzīja Saeimas Budžeta un finansu komisija, es pievērsu uzmanību tam, ka valdības viedoklis ir bijis vērsts uz to, lai tiktu samazināti ar nodokļiem neapliekamie minimumi. Vienkāršojot šo shēmu, mēs varētu palielināt tiešos pabalstus trūcīgajām ģimenēm ar bērniem. Tas ļautu vieglāk vadīt šo pabalstu piešķiršanu, un trūcīgās ģimenes par katru bērnu saņemtu lielākus pabalstus. Es domāju, ka pēc visu variantu analīzes valdība atradīs optimālo, ko attiecīgās valdību veidojošās partijas varētu atbalstīt.

Jautājums:— Sakiet, lūdzu, cik vēl ilgi jūs būsit finansu ministrs un kas ir tas, ko jūs Finansu ministrijā gribat reorganizēt?

Andris Šķēle: — Man ir grūti atbildēt, cik ilgi es vēl būšu finansu ministrs. Situācija, protams, nav normāla, ka man vienlaikus jāpilda divi amati. Es pieļauju, ka frakcija “Saimnieks” tuvākajā laikā nosauks iespējamos finansu ministra amata kandidātus.

Attiecībā uz to, ko es vēlētos izdarīt Finansu ministrijā, varu teikt, ka esmu šo darbu jau zināmā mērā uzsācis. Tā ir Valsts kases departamenta nostiprināšana, valsts parādu vadīšanas jaunu principu un jaunas kārtības ieviešana. Izvirzīts jautājums par vairāku departamentu apvienošanu un vairāku Finansu ministrijas struktūru darba optimizāciju. Ir jau skaidrs, kādai jāizskatās lielo nodokļu maksātāju un akcīzes preču nodokļu administrēšanai Valsts ieņēmumu dienestā. Līdz ar to būs strukturālas izmaiņas arī licencējamo preču komisijās — tādās kā Tabakas izstrādājumu licencēšanas departaments, Spirta monopols, Degvielas licencēšanas komisija un vēl citas. Tiks ieviesta precīza kārtība, vienveidība un nodrošināta Valsts ieņēmumu dienesta vienvadība. Tas ir pietiekami sarežģīti un arī sāpīgi, taču jādara. Un tas tiks izdarīts.

Jautājums:— Kā jūs vērtējat nostādni par paātrinātu sertifikātu izmantošanu?

Andris Šķēle: — Pirms divām nedēļām valdība noklausījās informāciju, kādā veidā ir iespējams paātrināt sertifikātu pielietošanu un aktivizēt sertifikātu tirgu. Ekonomikas ministrijas visu trīs iesniegto variantu izskatīšana tika atlikta. Pieļauju, ka tuvākajā laikā — nu jau valdības sēdes konceptuālajā daļā — izskatīsim šo jautājumu. Galvenais akcents būs uz to, ko valsts vēl var darīt, lai atprečotu atlikušos sertifikātus. Tiek runāts par valsts zemes gabalu pārdošanu izsolē par sertifikātiem, varbūt tas iespējams par kādām mežu platībām, kādiem īpašumiem un uzņēmumu akcijām, pietiekami lielā skaitā un par potenciāli vērtīgāku uzņēmumu akcijām. Nav runa par nomināla samazināšanu, taču, jāsaka atklāti, ka pēc 2000.gada, ja kādam sertifikāti vēl būs palikuši, ar tiem vairs neko nevarēs iesākt. Es domāju, ka šai valdībai ar šo jautājumu nevajadzēs nodarboties, jo vēl būs ne viena vien valdība līdz pienāks likumā noteiktais sertifikātu darbības slēgšanas termiņš. Taču cilvēki jau laikus jārosina domāt, ko darīt ar vēl neizmantotajiem sertifikātiem.

Jautājums:— Ir pieņemts likums par jauno kārtību tirgos. Taču nekas no tās tirgos nav jaušams. Viss ir pa vecam. Kā jūs komentētu manis teikto?

Andris Šķēle: — Tam, ka Latvijas tirgos vēl aizvien nav kārtības, es varētu piekrist. Iespējams, ka jau pirmdien iekšlietu ministrs informēs par pēdējām pārbaudēm, ko policija vairākas dienas ļoti rūpīgi veikusi Rīgas Centrāltirgū un noliktavās, kas atrodas zem tā. Es iepazīšos ar iekšlietu ministra ziņojumu, un mēs turpināsim ieviest kārtību. Ir skaidrs, ka grūti būs ātri sakārtot tirgu, ja pašvaldības šajā jautājumā neieturēs tikpat stingru politiku kā valdība.

Jautājums: — Vai jūs nevarētu konkretizēt, ko nozīmē jauna ārējā parāda vadīšana? Vai tas varētu nozīmēt, ka tiks likvidēts kredītu politikas valsts ministra amats?

Andris Šķēle: — Jūs sava jautājuma otrajā daļā izdarījāt secinājumu, kā tas varētu arī notikt. Es pats neesmu izspriedis, vai šāda amata likvidēšana notiks vai nenotiks. Par to varētu spriest Sadarbības padome. Taču pamatnostādne ir šāda: Valsts kases darba līmenis, salīdzinot ar stāvokli pirms pusotra diviem gadiem, ir tā izmainījies, ka šī iestāde jau spēj vadīt darbības ar valsts ārējo parādu. Tā var pietiekami labi prognozēt gan valūtas svārstības, gan piedalīties dažādu valūtu pirkumos, gan veikt darbu ar vērtspapīriem. Tātad ir runa par tehniskā darba un tālvadīšanas nodošanu Valsts kases pārziņā.

Jautājums: — Vai ir zināms, kad jūs tiksities ar Krievijas valdības vadītāju? Vai ir kāda jauna informācija?

Andris Šķēle: — Man jāsaka, ka jaunumu šajā lietā nav. No Krievijas puses neesam saņēmuši nekādu norādi, kad varētu notikt šāda tikšanās.

Vairis Ozols,

“LV” iekšpolitikas redaktors

Pēc ieraksta “LV” diktofonā