Diplomātija

Latvijas ārlietu ministrs —

Vjetnamas Sociālistiskajā Republikā

Vakar, 28.oktobrī, LR ārlietu ministrs Valdis Birkavs oficiālajā vizītē ieradās Vjetnamas Sociālistiskajā Republikā.

Šodien, 29.oktobrī, Valdim Birkavam ir paredzēta vizīte pie Vjetnamas Sociālistiskās Republikas ārlietu ministra Ngujena Maņcama (Nguyen Manh Cam). Pēc tikšanās abas puses parakstīs līgumu par sadarbību kultūrā un zinātnē.

30.oktobrī Valdis Birkavs tiksies ar Vjetnamas Sociālistiskās Republikas premjerministru Vo Van Kjetu (Vo Van Kiet), bet pēcpusdienā LR ārlietu ministrs apmeklēs Plānošanas un investīciju ministriju, kā arī Rūpniecības tirdzniecības ministriju.

ĀM preses centrs

Jaunzēlandes vēstnieks — Latvijas Ekonomikas ministrijā

Vakar, 28.oktobrī, dienu pirms savas oficiālās akreditācijas Latvijā, jaunais Jaunzēlandes vēstnieks Džons Larkindeils (John Larkindale) iepazīšanās vizītē apmeklēja Ekonomikas ministriju. LR ekonomikas ministrs Guntars Krasts iepazīstināja vēstnieku ar pašreizējo situāciju Latvijas tautsaimniecībā, kā arī aktuālākajām problēmām ekonomikas jomā. Sarunas gaitā tika apspriesta arī Jaunzēlandes pieredze ekonomikas restrukturizācijā un valsts īpašuma privatizācijā. Vēstnieks interesējās par Latvijas ārējās tirdzniecības politiku un galvenajām eksportprecēm, lielo rūpniecības uzņēmumu pārstrukturizācijas un privatizācijas gaitu, kā arī Latvijas virzību uz Eiropas Savienību un gatavošanās procesu Latvijas uzņemšanai Pasaules tirdzniecības organizācijā.

Par Latvijas un Ukrainas starpvaldību komisijas sēdi

Vakar, 28.oktobrī, Rīgā ieradās Ukrainas delegācija, lai piedalītos Latvijas un Ukrainas starpvaldību komisijas tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības jautājumos pirmajā sēdē, kas notiek no 28. līdz 30.oktobrim.

Komisijas Ukrainas puses priekšsēdētājs ir Leonids Žeļezņaks, Ukrainas transporta ministra pirmais vietnieks, Ukrainas dzelzceļa transporta valsts administrācijas ģenerāldirektors, Latvijas puses — Ekonomikas ministijas valsts sekretāra vietnieks Juris Cebulis.

Ekonomikas ministrijā notika abu pušu priekšsēdētāju tikšanās, bet starpvaldību komisijas pirmā sēde sāksies 29.oktobrī plkst. 9.30.

Komisijas pirmās sēdes gaitā paredzēts izskatīt jautājumus:

— par LR prezidenta G.Ulmaņa vizītes laikā Ukrainā (1995.gada novembrī) parakstīto vienošanos izpildes gaitu;

— Par Latvijas un Ukrainas sadarbību un tālākām tās perspektīvām. Latvijas un Ukrainas starpvaldību līgums par tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm;

— par savstarpējo sadarbību uz ražošanas kooperācijas bāzes. Nolīguma par ražošanas kooperāciju projekta izskatīšana;

— par divpusējo sadarbību investīciju aizsardzības jomā. Nolīguma par investīciju aizsardzību projekta izskatīšana;

— par sadarbību transporta jomā. Nolīguma par sadarbību dzelzceļa transporta jomā projekta izskatīšana;

— par atbilstības sistēmu, kvalitātes un sertifikātu savstarpēju atzīšanu;

— par Latvijas Bankas un Ukrainas Nacionālās bankas starpbanku norēķiniem.

Ieva Jākobsone, EM preses sekretāre

Par sadarbības un attīstības organizācijas delegācijas vizīti

Aizvadītajā nedēļā, no 24. līdz 25. oktobrim Rīgā gadskārtējā darba vizītē uzturējās OECD/CCET (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) delegācija Žana Pjēra Tuverī (Jean Pierre Tuveri) vadībā, lai izvērtētu Baltijas valstu sadarbību un uzklausītu Baltijas valstu, arī Latvijas vērtējumu par iepriekšējā gadā paveikto, un turpinātu dialogu par turpmāku darbību. Vizīte apstiprināja, ka Latvijas un OECD kontakti attīstās veiksmīgi. Mūsu nozaru ministriju eksperti piedalās visos OECD/CCET piedāvātajos semināros un apmācībās. Latvija sāka sadarboties ar OECD 1991. gadā.

Gan 1995. gadā, gan šogad liela uzmanība tiek pievērsta jautājumam par investīcijām. Baltijas valstu apmeklējuma laikā OECD/CCET delegācijai tiks iesniegta kopīga triju Baltijas valstu deklarācija ar aicinājumu OECD izstrādāt īpašu valsts programmu katrai no Baltijas valstīm. Šo deklarāciju paredzēts iesniegt OECD/CCET delegācijai Viļņā, piedaloties Latvijas un Igaunijas vēstniekiem.

1997. gadā OECD dalībvalstis parakstīs starptautisko investīciju līgumu. Latvija nopietni izvērtē iespēju arī pievienoties šim līgumam, tāpēc īpaši nozīmīgs ir OECD priekšlikums 1997. gada martā rīkot investīciju semināru Rīgā, lai visas trīs Baltijas valstis iepazīstinātu ar līguma apspriešanas un parakstīšanas gaitu.

OECD delegācijas vadītājs P.Tuverī apstiprināja, ka OECD ir gatava sadarbībā ar Latvijas ekspertiem 1997. gadā izdot Latvijas investīciju rokasgrāmatu.

ĀM preses centrs

Par Vācijas vīzām

“Vīzu gaidītāju rindas pie mūsu vēstniecības durvīm bija nevien vizuāli nepievilcīgas, tās arī apgrūtināja cilvēkiem pārvietošanos starp mūsu valstīm,” tā vakardienas preses konferencē žurnālistiem teica Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecības pastāvīgais pārstāvis Volfgangs Māniks, apsolot, ka jau tuvākajās dienās šī parādība izzudīs — to nodrošinās jaunā vīzu izsniegšanas kārtība, ko VFR vēstniecība ieviesīs ar jaunnedēļu.Dr. Māniks atklāti nosauca žurnālistiem iemeslus, kuru dēļ viņa valsts vēl nevarot atcelt vīzu režīmu Latvijas pilsoņiem. Vispirms Volfgangs Māniks arī teica, ka Vācija kā Šengenas līguma valsts šo jautājumu nevar izlemt vienpusīgi, tai jāpēķinās ar visu Šengenas līguma dalībvalstu kopīgo viedokli. Dr. Māniks uzskaitīja pagaidām vēl neatrisinātās problēmas Latvijā, kas kavē bezvīzu režīma ieviešanu. Pirmkārt, esot iespējams viltot Latvijas Republikas pasi. Otrkārt, Latvijas austrumu robeža vēl aizvien neesot nodrošināta atbilstoši Eiropas Savienības standartiem. Treškārt, lēni tiekot risināta Latvijas valsts robežas apsargāšanas nodošana Iekšlietu ministrijai un robežpolicijas izveidošana. Volfgangs Māniks arī izteica viedokli, ka daudz vēl darāms Latvijas iekšējās pārvaldes pilnveidošanā. Visi šie negatīvie faktori, pēc Dr.Mānika domām, pagaidām vēl neļaujot Vācijas Federatīvajai Republikai ieviest ar Latviju bezvīzu režīmu. Dr.Māniks arī uzsvēra, ka Vācijas Federatīvā Republika apsolījusi Latvijai palīdzību mūsu valsts ceļā uz Eiropas Savienību. Šajā sakarā jaunnedēļ Rīgā ieradīsies VFR Iekšlietu ministrijas delegācija, lai palīdzētu Latvijas kolēģiem ar padomu.

Vēstniecības vīzu nodaļas vadītājs Jans Justs Blecingers savukārt pastāstīja par jauno vīzu izsniegšanas kārtību, ko VFR vēstniecība ievieš no šā gada 4. novembra. Pēc J.Blecingera informācijas, vīzu pieprasījumu skaits ir visai svārstīgs atkarībā no gadalaika. Vasarā, tūrisma sezonas laikā, vēstniecībā mēnesī izsniedz līdz 8 tūkstošiem vīzu, bet ziemas mēnešos šis skaitlis sarūk līdz 3 līdz 4 tūkstošiem. Taču līdz šim vīzu gaidītāju rindas pie VFR vēstniecības durvīm bija gandrīz vai ikdienas parādība. Jans Justs Blecingers atzina, ka vīzu saņemšanas procesu būtiski sarežģījusi divkāršā procedūra — cilvēkiem vispirms bija jāizstāv rinda, lai saņemtu vīzas pieprasījuma formulāru un otrreiz — lai iesniegtu aizpildīto formulāru un pasi. Bet pēc dažām dienām jāstāv rindā vēl trešo reizi — lai saņemtu atpakaļ pasi ar VFR vīzu. Pēc VFR vēstniecības darbinieku solījuma situāciju būtiski uzlabos pavisam vienkāršs jaunievedums — turpmāk vīzu pieprasījuma formulārus bez maksas varēs saņemt arī dažādās iestādēs, kas nodarbojas ar braucienu organizēšanu uz Vācijas Federatīvo Republiku kā, piemēram, “Lufthansa” aģentūrās, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamerā, Darba devēju savienībā, arī tūrisma firmās, kas organizē braucienus uz Vāciju. Cilvēki pieteikuma formulārus saņems līdz ar paskaidrojošu tekstu, paši to mājās aizpildīs, un, piezvanot vēstniecībai pa tālruni 7229764, vienosies par konkrētu savu dokumentu iesniegšanas laiku. Atpakaļ savu pasi ar VFR vīzu pieprasītājs varēs saņemt tāpat kā līdz šim (parastam braucienam) pēc četrām dienām. Vēstniecības darbinieki izteica pārliecību, ka jaunā kārtība sevišķi ērta būs cilvēkiem, kas nedzīvo Rīgā.

Tika arī uzsvērts, ka jaunā vīzu kārtība nekādā ziņā nav domāta ceļotāju skaita ierobežošanai. Tā domāta tikai un vienīgi vīzu pieprasītāju ērtībām. Netiekot arī palielināta maksa par vīzu — tāpat kā iepriekš, tā būs no 4 līdz 40 vācu markām un vēl 50 santīmi par vīzas noformēšanu.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors