Pēc ceļa

Turpinājums. Sākums "LV" nr. 179.,180.

Pa saujai

— Kāda ir Indijas Republikas oficiālā attieksme pret Latviju pēc mūsu neatkarības atgūšanas, un kā jūs vērtējat mūsu attiecību perspektīvas?

— Jau pagātnē starp mūsu valstīm bija ļoti labas attiecības. Indija bija viena no pirmajām valstīm, kas 1991.gada augustā atzina visu trīs Baltijas valstu atjaunoto neatkarību. Iespējams, ka visas trīs Baltijas valstis bija visattīstītākais reģions bijušajā Padomju Savienībā. Arī padomju okupācijas laikā Indijai ar jūsu reģionu bija cieši kontakti. Piemēram, Baltijā tika apmācīti Indijas jūras kara flotes speciālisti. Baltijas valstu augstskolās jau kopš gadiem mācās Indijas studenti. Mēs patiešām vēlamies attīstīt šīs attiecības aizvien plašāk un dziļāk. Mēs saskatām lielu potenciālu ekonomiskai sadarbībai starp Indiju un Latviju. Tāpat sadarbībai zinātnes un tehnoloģijas, kā arī izglītības un kultūras jomā. Mums, kā minēju, te ir sadarbības pieredze, tādēļ būtu labi, ja šis process turpinātos. Kā zināms, pastāv kopīgas vēsturiskās saknes starp sanskritu un baltu valodām, sanskritam ir zināma līdzība ar lietuviešu un latviešu valodu. Tā ir viela turpmākiem pētījumiem un valodu studijām. Mēs arī zinām, ka Baltijas valstīs visai populāra ir Mahatmas Gandija mācība. Latvijā ir cilvēki, kas mīl Indijas kultūru, kas zina mūsu zemes vēsturi un tradīcijas. Mēs gribētu šo procesu padziļināt, paverot šiem cilvēkiem vēl plašākas iespējas iepazīt Indiju. Protams, viena mūsu attiecību problēma ir institucionālo struktūru attīstībā. Mēs Ārlietu ministrijā gribētu atvērt Indijas vēstniecības visās trīs Baltijas valstīs. Taču mūs, tāpat kā daudzas citas valstis, ierobežo finansiālās iespējas. Konkrēts solis, par ko jau esam izšķīrušies, ir lēmums atvērt Rīgā Indijas tirdzniecības centru. Tas nebūs valdības uzņēmums. Indijas valdība šajā gadījumā darbosies kā galvenais katalizators. Respektīvi, mums būs vadošā loma šī centra izveidošanā un darbībā. Taču realizēs šo ideju Indijas privātais sektors. Tas jo uzskatāmi atspoguļos jaunās realitātes laikmetā pēc aukstā kara. Mūsu privātās kompānijas jau ir apspriedušas šo projektu un izšķīrušās par tirdzniecības centra atvēršanu Rīgā.

Mēs ceram, ka centrs kalpos ne vien Indijas sakariem ar Latviju, bet arī ar Lietuvu un Igauniju. No Latvijas ostām viegli ir sasniedzamas Rietumeiropas valstis, tāpat arī NVS valstis. Tas ir būtisks arguments, aicinot savus biznesa aprindu pārstāvjus aktīvāk darboties Latvijas virzienā. Indijai daudz lētāk būtu sūtīt savas preces uz Rietumiem caur Latviju, nevis caur Amsterdamu un citām Rietumeiropas ostām. Protams, Indija izmanto arī citu reģionu jūras ceļu. Piemēram, agrāk vedām preces caur Odesu. Taču tagad tas kļuvis daudz sarežģītāk: jo sarunas jārisina ar vairākām valstīm, un tas procesu sarežģī. Rietumeiropas tirgus caur Odesas ostu tādējādi kļuvis daudz tālāks un dārgāks. Arī šajā aspektā vēl jo vairāk mūs interesē Baltijas valstu, un sevišķi Latvijas, ostas. Mēs arī gribētu plašāk attīstīt mūsu valstu kultūras sakarus. Mums jau ir izveidota kultūras sadarbības programma, kas paredz ne vien apmaiņu ar izpildītājmāksliniekiem – šajā programmā paredzēta arī apmaiņa ar mācību spēkiem. Piemēram, Rīgā varētu lasīt lekcijas indiešu sanskrita, indiešu filozofijas un citu nozaru speciālisti.

Mēs varētu arī sekmēt indiešu literatūras tulkojumus Latvijā. Turklāt es te domāju ne vien vēsturisko, bet arī moderno Indijas literatūru. Īsi sakot, mēs cenšamies savas attiecības ar Latviju attīstīt plašā spektrā. Jā, ir arī dažas grūtības. Taču esmu pārliecināts, ka mēs tās sekmīgi pārvarēsim. Mēs esam ielūguši Latvijas Valsts prezidentu apmeklēt Indiju un ceram, ka nākamajā gadā viņam būs iespējams īstenot šo ielūgumu. Protams, šāda vizīte būtu ārkārtīgi nozīmīga abu mūsu valstu attiecībās.

— Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz savstarpējo informētības līmeni un informācijas metodēm abās mūsu valstīs. Atklāti sakot, Latvijas masu medijos pieejama visai skopa informācija par jūsu valsti. Taču līdzīga situācija ar informāciju par mūsu valsti ir arī Indijā. Diemžēl, sastopama arī aplama informācija – kā tas bija gadījumā ar pieciem lidotājiem, kas nelegāli piegādāja ieročus teroristiem. Cik zinu, Indijas presē parādījās viennozīmīgi apgalvojumi par “pieciem latviešiem” un pat “Latvijas pilsoņiem”. Taču patiesībā tie bija pieci Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, no kuriem neviens nav latvietis un neviens nav arī Latvijas Republikas pilsonis. Turklāt viens no šiem cilvēkiem, cik man zināms, ir Krievijas Federācijas pilsonis. Tādēļ ir sāpīgi, ka daudziem indiešiem pirmā informācija, ko viņi ieguva par Latviju no Indijas preses, bija apgalvojums, ka “latvieši piegādājuši teroristiem ieročus”.

— Es saprotu jūsu izjūtas. Jāteic, ka tas patiešām bija ļoti nopietns incidents. Šie cilvēki ir izdarījuši smagu kriminālnoziegumu. Pašlaik šī lieta tiek izmeklēta un pēc izmeklēšanas pabeigšanas lidotāji stāsies tiesas priekšā. Viņus tiesās pēc Indijas Republikas likumiem. Indijā drīz pēc šo piecu lidotāju arestēšanas bija ieradies Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas pārstāvis. Viņam bija iespēja tikties ar pieciem aizturētajiem. Viņš varēja pārliecināties, ka attiecībā pret pieciem aizturētajiem izmeklēšanas gaitā tiek ievērota likumība un nenotiek nekādi cilvēktiesību pārkāpumi.

Ko te vēl sacīt? Šis incidents nekādā ziņā nav iespaidojis un neiespaidos abu mūsu valdību attiecības. Indijā skaidri saprot, ka runa ir par atsevišķu privātpersonu kriminālnoziegumu. Es esmu pārliecināts, ka arī jūsu minētie formulējumi Indijas presē – un tādi tie patiešām bija – nekādā ziņā negatīvi neiespaidos indiešu domas par jūsu valsti un viņu attieksmi pret Latviju. Mums, gluži vienkārši, nepieciešama plašāka informācijas apmaiņa. Šajā aspektā jo apsveicama ir jūsu ierašanās Indijā.

Iespaidu un informācijas turpinājums — nākamajos numuros

Indijas saules un domu

Jānis Ūdris, "Latvijas Vēstneša" ārpolitikas redaktors, — pēc trīspadsmit dienām un naktīm Austrumu Lotosa zemē

“Mūsu valstu sadarbībai

ir labas tradīcijas un labas perspektīvas”

R.L.Narajans (R.L.Narayan), Indijas Republikas Ārlietu ministrijas

Austrumeiropas valsts nodaļas vadītājs, — “Latvijas Vēstnesim”

Indijas Republikas Ārlietu ministrijas Austrumeiropas valstu nodaļas vadītājs R.L.Narajans (attēlā pa kreisi) intervijas laikā "Latvijas Vēstnesim"