24. oktobra sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr. 180.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Man grūti izšķirties tagad, kuram pirmajam... Čerāna kungs vēlas runāt par Kārtības ruļļa pārkāpumiem. Lūdzu!

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”). Godātie kolēģi! Tiešām nav skaidrs, ko mēs šobrīd darām. Mēs tagad... Ja es pareizi saprotu, mēs apspriežam konkrēto likumprojektu, ar kuru mēs ratificējam šo licences līgumu otrajā lasījumā. Un Saeimas Kārtības rullī ir skaidri un gaiši teikts: 98.panta 1.daļa – otrajā lasījumā debates ir atļautas tikai par atsevišķu pantu vai tā daļu. Es domāju, ka mums bija pirmais lasījums, kurā mēs konceptuāli spriedām un diskutējām. Un katram deputātam arī bija viedoklis, kā viņš balsoja. Un tagad mums tikai atliek izšķirt to jautājumu, kādā redakcijā mēs pieņemsim šo attiecīgi ratificējamo licences līgumu. Un deputāti varēs par to balsot. Un šeit nav vietas šādām vispārējām debatēm. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Čerāna kungs! Jānis Jurkāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts, otro reizi.

J.Jurkāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Čerāna kungs, es gribēju teikt, ka tas, ko mēs šeit darām jeb taisāmies darīt, ir viena liela kārtējā ārpolitiskā kļūda. Un es domāju, aizmirsīsim uz brīdi Kārtības rulli, bet padomāsim, kas notiks, ja mēs tagad ratificēsim šo līgumu. Es vēlreiz atkārtoju – man nav nekas pret šo līgumu. Viņš ir jāratificē, bet ne šodien. Iedomājieties, kādi mēs izskatīsimies pasaules acīs. Mēs sakām, ka mēs gribam integrēties NATO, mēs sakām, ka mēs gribam integrēties Eiropas Savienībā. Bet vai jūs zināt, ka galvenais kritērijs šiem integrācijas procesiem ir labas kaimiņattiecības. Ar šādu skandālu ar Lietuvu mēs parādām Eiropai un pasaulei, ka mēs neprotam normāli veidot starpvalstu attiecības. Jūs zināt, ka pasaulē Baltijas valstis iet kā viena vienība. Šeit nav vienības. Mēs parādīsim ar šo skandālu, ka mēs esam nenobrieduši nopietniem integrācijas procesiem. Mēs radām sev ļoti lielas problēmas. Un tā ir tā būtība. Nerunāsim par kaut kādiem spiedieniem un nerunāsim par to, vai Lietuvai taisnība vai mums ir taisnība, bet domāsim uz priekšu – kā Latvija izskatīsies starptautiskās attiecībās pasaules acīs, un padomāsim par to, ka ar šādu šīs dienas ratifikāciju mēs neiegūstam neko, izņemot sliktas attiecības ar Lietuvu. Ja jūs to gribat, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Vītols. (LZS, KDS, LDP). Godātie kolēģi, Saeimas deputāti! Es gribu izteikt atbalstu šī likuma 4.pantam, kurš nosaka, ka līguma pielikuma grozījumi stājas spēkā līguma 24.pantā noteiktajā laikā un kārtībā. Un arī pamatot to, kādēļ šādu atbalstu izsaku Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas vārdā.

Jurkāna kungs tikko šeit runāja, ka, ja mēs ratificēsim šo līgumu, mēs izraisīsim starptautisku skandālu un parādīsim sevi kā nenobriedušu valsti stabilu starpvalstu attiecību veidošanā. Manuprāt, ja mēs neratificēsim šo līgumu un ja šis līgums nestāsies spēkā noteiktajos termiņos, mēs parādīsim sevi starptautiskai finansu pasaulei kā nenobriedušu partneri nopietniem finansu sadarbības līgumiem ar nopietniem partneriem, sadarbības partneriem, lielām investīciju ieguldījumu kompānijām. Šīs kompānijas, ar kurām tiek slēgts licences līgums, ir nopietni sadarbības partneri tieši saimnieciskajā ziņā. Un mums ir jāparāda, ka mēs esam nobrieduši šādai sadarbībai, lai arī citi potenciālie investori var rēķināties ar Latviju kā ar nopietnu sadarbības partneri ieguldījumu, kapitālieguldījumu un investīciju veicināšanas jomā. Un es lūdzu parlamentu šodien atbalstīt šo punktu un līgumu ratificēt otrajā lasījumā kopumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs vairāk deputātu pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā – Bērziņa kungs, lūdzu!

I.Bērziņš. Cienījamais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Man kopumā ir jāpiekrīt Čerāna kungam, ka pamatā par to – balsot “par” vai “pret” – mēs jau izdiskutējām pirmajā lasījumā. Šobrīd atkārtot tos argumentus mēs nevaram, un par nožēlu tad Jurkāna kungs bija aizņemts ar citām lietām citās pasaules valstīs un nepiedalījās šinī diskusijā pirmajā lasījumā. Es vienkārši gribu atgādināt, ka šinī starpperiodā, kamēr mēs gaidījām, nekas nav izmainījies. Mēs neesam izmainījuši, cienījamie brāļi lietuvieši, mēs neesam izmainījuši līgumu ar 24.pantu. Tas joprojām ir spēkā. Mēs neko nesāksim, un arī amerikāņi un zviedri neko nesāks šeit darīt, pat izpēti, kamēr nebūs nosprausta šī robeža. Mēs ar šo ratifikāciju saglabājam korektas attiecības ar Lietuvu. Mēs neko nenodarām pāri šeit Lietuvas kaut kādām interesēm. Es aicinu balsot komisijas vārdā, es aicinu balsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot par likumprojektu “Par licences līgumu starp Latvijas Republiku un “AMOCO Latvian Petroleum Company”, Savienotajās Valstīs dibinātu sabiedrību, un OPAB, Zviedrijā dibinātu sabiedrību”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 3, atturas — 5. Likums pieņemts.

Saskaņā ar mūsu izdarītajām izmaiņām darba kārtībā izskatām Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Ziedoņa Čevera ievēlēšanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā”. “Par” vai “pret” šo jautājumu runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsojot izteikt savu attieksmi pret Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — nav, atturas — 1. Deputāts Ziedonis Čevers ievēlēts Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā.

Godājamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu – Jura Dobeļa, Jāņa Lagzdiņa, Aivara Endziņa, Romāna Apsīša un Jāņa Ādamsona – parakstītu dokumentu, kurā šie deputāti lūdz izslēgt no darba kārtības šīsdienas plenārsēdes 14.darba kārtības punktu, minētā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” izskatīšanu, jo šis likumprojekts ir pretrunā ar citiem. Godātie kolēģi! Atgādinu, ka minēto likumprojektu Saeimā ir iesniegusi Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Šī komisija likumprojektu neatsauc, bet šo atsaukumu ierosina, kā jau teicu, 5 Saeimas deputāti.

Vēlas runāt par apspriežamo jautājumu Aija Poča, Valsts ministre. Lūdzu!

A.Poča (Valsts ministre). Godājamais Saeimas Prezidij! Godājamie kolēģi! Minētie kabineta noteikumi ar likuma spēku “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” tika nodoti Saeimai pirmajā lasījumā jau vairāk kā mēnesi, man liekas, jau divus mēnešus atpakaļ. Tajā brīdī Saeimai bija pilnas tiesības, izskatot šo likumprojektu, to noraidīt, un līdz ar to šie noteikumi būtu zaudējuši spēku. Tajā brīdī balsojums bija labvēlīgs. Likumprojekts tika nodots izskatīšanai Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā. Tika izskatīts arī Juridiskajā komisijā, tika izskatīts arī Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijā, un attiecīgi Budžeta komisija, strādājot ar šo likumprojektu un gatavojot otrajam lasījumam, ņēma vai neņēma vērā attiecīgo komisiju ieteikumus. Šobrīd kopā ar Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem, kopā ar citām institūcijām, kas ir tieši saistītas ar šiem grozījumiem likumprojektā, ir ienesta vesela rinda būtisku papildinājumu, precizējumu, kas ir padarījuši šo likumu daudz kvalitatīvāku. Šobrīd, kad faktiski jau ieņēmumu dienests, zinot, ka Saeima ir akceptējusi pirmajā lasījumā, sāka strādāt, jau vadoties no šiem kabineta noteikumiem, es uzskatu, ka tas ir vienkārši bremzējošs faktors, lai mēs varētu realizēt tālāk savu darbību. Bez tam es zinu, par ko iet runa. Šeit ir jautājums par Finansu policijas izveidošanu, šeit ir jautājums par to, ka ieņēmuma dienesta amatpersonas vairs nav civili ierēdņi. Bet es gribu teikt, ka tieši Finansu policija ir ļoti būtisks faktors, lai mēs daudz labāk varētu cīnīties šobrīd ar nodokļu nemaksātājiem, jo tieši Finansu policijas galvenais uzdevums ir cīņa pret noziegumiem valsts budžeta ieņēmumu nepildīšanas jomā. Šobrīd Finansu policija, kas aizvieto izziņas dienestu, ir saņēmusi daudz plašākas pilnvaras, šobrīd mēs varam daudz efektīvāk jau novest līdz galam tās lietas, kas ir saistītas ar kontrabandas precēm, ar aizturētajām kravām, jo diemžēl iepriekšējā procedūra, ka šīs krimināllietas bija jānodod tālāk izmeklēšanā citām institūcijām, darīja šo darbu daudz ilgākā periodā un daudz neefektīvāk. Šobrīd sadarbībā ar mobilajām pretkontrabandas grupām mums ir izdevies jau pēdējā laikā aizturēt vairākas būtiskas kontrabandas kravas, un šobrīd ir jautājums jau novests tik tālu, ka tiks ierosinātas arī šīs krimināllietas.

Es ļoti lūgtu Saeimu izskatīt šo likumprojektu otrajā lasījumā, pēc iespējas ātrāk izskatīt šo likumprojektu trešajā lasījumā, lai Valsts ieņēmumu dienests, balstoties uz pilnīgu, kvalitatīvu likumu, varētu realizēt savas funkcijas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Počas kundze! Tātad Počas kundze aizstāvēja viedokli, ka likumprojekts ir izskatāms. Juris Dobelis vēlas runāt “pret”. Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Es tikai gribētu atgādināt, ka Juridiskā komisija noraidīja šādi sagatavotu dokumentu. Un noraidīja pilnīgi pareizi. Šo dokumentu noraidīja arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, un, Aizsardzības un iekšlietu komisijā izskatot, sastapās ar veselu rindu pretrunām. Kāda ir galvenā pretruna? Galvenā pretruna ir šī bēdīgā Finansu policija, kura faktiski nepakļaujas Iekšlietu ministrijai. Tajā pašā laikā pilnībā tai tiek piešķirtas īsti policejiskas funkcijas, kas ir pilnīgā pretrunā ar trim likumiem. Likums “Par policiju”, likums “Par operatīvo darbību”, likums “Par Valsts drošības iestādēm”. Šādi sagatavots dokuments tagad... Es te dzirdēju, ka, lūk, trešajā lasījumā vēl pieņemsim kvalitatīvi dokumentu. Par ko tad mēs te tagad, otrajā lasījumā, strīdēsimies? Šeit, kur ir apzināti pārkāpti vairāki likumi, mēs tagad, otrajā lasījumā, par ko mēs te diskutēsim? Nav taču konkrēto rakstisko citu priekšlikumu. Es tikai gribētu atgādināt, ka bija sagatavoti pārstāvji no Aizsardzības un iekšlietu komisijas īpaši šīm sarunām par to, lai tiktu ievērota zināma likumsakarība, Ādamsona un Kristovska kungi. Cik man ir zināms, neviens no viņiem netika uzaicināts uz nopietnām pārrunām, izskatot šo likumu. Gribētu atgādināt, ka šī Finansu policija jau šodien ir izcelta kā privileģēta policija — privileģēta, kura nopelna, ierindas policisti Finansu policijā nopelna vismaz trīs, ja ne četras reizes vairāk nekā policists Iekšlietu ministrijā. Atkal tiek radīta privileģēta struktūra, kurai tiek dotas iespējas veikt tās darbības, kas ir pretrunā ar vairākiem likumiem. Un jūs tagad gribat, lai mēs šādu nesagatavotu likumprojektu kaut kā izskatītu, ja to var saukt par izskatīšanu, otrajā lasījumā, pazaudētu pusotru, divas stundas laika, un, galīgi nesagatavotu, šādu projektu virzītu uz trešo lasījumu. Vienīgais loģiskais risinājums ir — šādu projektu atgriezt pirmajā lasījumā ar visiem nopietniem, normāliem priekšlikumiem, pieaicinot speciālistus klāt, lai sakārtotu šos likumus. Un tikai tad turpinātu darbu pie šāda likumprojekta. Man tomēr ir ļoti žēl, ka reizi pa reizei valdības pārstāvji parāda savu nesagatavotību nopietni strādāt kopā ar Saeimas komisijām pie likumprojektiem. Es teikšu, ka tas ir kāds desmitais piemērs jau. Diezgan kliedzošs piemērs, kas jau izpaudās sastādot budžetu. Un tagad regulāri reizi pa reizei izpaužas, izskatot likumprojektus Saeimā. Cienījamie kolēģi! Ja mēs sevi cienām kā likumu veidotājus, es aicinu šādu — pilnu ar pretrunām esošu – dokumentu nepieņemt tagad. Respektīvi, aizsūtīt atpakaļ pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret piecu deputātu iesniegumu — izslēgt no šīsdienas darba kārtības likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” izskatīšanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 29, atturas — 14. Lēmums nav pieņemts.

Tālāk, cienījamie kolēģi, izskatām mūsu darba kārtības trešās sadaļas likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību””. Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – Guntars Grīnblats, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

G.Grīnblats (TB). Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Trešajam lasījumam ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību””, dokuments Nr.1575.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, godājamie kolēģi, tātad strādājam ar dokumentu Nr.1575. Lūdzu, Grīnblata kungs!

G.Grīnblats. Deputāta Kreitusa kunga priekšlikums — izteikt 2.panta otrās daļas 3.punktu jaunajā redakcijā. Komisija atbalstīja, pie kam papildinot ar jaunu 1.pantu, attiecīgi mainot arī turpmākā likumprojekta numerāciju.

Sēdes vadītājs. Vai kolēģiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

G.Grīnblats. Tālāk. Juridiskais birojs ierosināja 2.panta trešās daļas jaunu redakciju, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja ierosinājumu – izteikt 2.panta trešo daļu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

G.Grīnblats. Deputāta Kreitusa kunga priekšlikumu 37.panta pirmās daļas 1.punkta jaunai redakcijai komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu – neatbalstīt deputāta Kreitusa priekšlikumu izteikt 37.panta pirmās daļas 1.punktu jums iesniegtajā redakcijā? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Grīnblats. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu 37.panta pirmās daļas 1.punkta redakcijai komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu 37.panta pirmās daļas 1.punkta redakcijā nav. Pieņemts.

G.Grīnblats. Deputāta Kreitusa kunga priekšlikumu, 37.panta pirmās daļas 2.punkta jauno redakciju, komisija neatbalstīja, bet nolēma atstāt otrā lasījuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 37.panta pirmās daļas 2.punktu? Iebildumu nav. Pieņemts.

G.Grīnblats. Deputāta Kreitusa kunga priekšlikumu 37.panta pirmās daļas 3.punkta jaunai redakcijai komisija arī neatbalstīja un nolēma atstāt otrā lasījuma redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 37.panta pirmās daļas 3.punktu? Iebildumu nav. Pieņemts.

G.Grīnblats. Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību”” pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību””. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 3. Likums pieņemts.

Godājamie kolēģi, Ābiķa kungs ļoti vēlas izteikt paziņojumu par balsošanas rezultātiem par 4.darba kārtības jautājumu. Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribētu paziņot, ka tehniskas kļūmes rezultātā, proti, man acīmredzot dokumentu kaudzīte gulēja uz pogas, “pret” balsojumā par AMOCO ir atspoguļots, ka es esmu balsojis “pret”. Es gribētu no tribīnes paziņot, ka es balsoju “par” līgumu ar AMOCO.

Sēdes vadītājs. Paldies! Izdarīsim attiecīgas izmaiņas balsošanas rezultātos. Paldies!

Kolēģi, mēs esam saņēmuši Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Roberta Zīles kunga parakstītu dokumentu, kurā viņš lūdz, pamatojoties uz Kārtības ruļļa 51.pantu, izdarīt izmaiņas šī gada Saeimas sēdes darba kārtībā un pārcelt darba kārtības 42.punkta — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli”” un alternatīvais likumprojekts — izskatīšanu pirmajā lasījumā pirms darba kārtības 14.punkta, tātad pirms likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. “Par” vai “pret” šo priekšlikumu runāt neviens nevēlas, balsošana nav vajadzīga, tādēļ, godātie kolēģi, esam vienojušies, ka 42.punktu mēs izskatām pirms likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts ieņēmumu dienestu””.

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā”, otrais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Dokuments Nr.549, izskatīts pirmajā lasījumā, uz otro lasījumu nekādi papildu priekšlikumi un labojumi nav ienākuši, tā ka es aicinātu, cienījamie kolēģi, atbalstīt šo dokumentu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu? Vai debatēs deputāti pieteikušies nav? Nav. Runāt neviens nevēlas, tādēļ lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi, balsojot par likumprojektu “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā”. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 1, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts, lūdzu termiņus trešajam lasījumam, Dobeļa kungs.

J.Dobelis. Cienījamie kolēģi, tā kā šis dokuments skar zināmas grupas intereses un liek viņiem par šo un to padomāt, man būtu tāds savdabīgs piedāvājums — priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 7.novembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Dobeļa kunga minēto datumu — 7.novembris? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Ģirts Kristovskis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Aicinu jūs paņemt dokumentu Nr.1551, šis dokuments... komisija izskatīja šo dokumentu pēc pirmā lasījuma un konstatēja, ka priekšlikumi nav ienākuši, un līdz ar to es aicinu jūs atbalstīt otrajā lasījumā šo likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”.

Sēdes vadītājs. Paldies, Kristovska kungs! Vai deputāti runāt nevēlas par apspriežamo likumprojektu? Debatēs pieteikušos arī nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi, balsojot par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 1, atturas — 1. Likumprojekts pieņemts.

Lūdzu, Kristovska kungs, termiņus, kādā iesniedzami priekšlikumi trešajam lasījumam.

Ģ.V.Kristovskis. Es liktu priekšā 1.novembri.

Sēdes vadītājs. Līdz 1.novembrim. Vai deputāti neiebilst pret nosaukto datumu — 1.novembris? Neiebilst. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par cukuru””. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Jānis Rāzna, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts.

J.Rāzna (DPS). Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Tātad dokumenta Nr.1499 “Grozījumi likumā “Par cukuru””. Likums par cukuru tika pieņemts 1993.gada maija mēnesī, un tā mērķis bija nodrošināt Latvijā ražotā cukura ekonomisko un tiesisko pamatu, kā arī aizstāvēt Latvijas cukurbiešu audzētājus un cukura rūpniecību. Un, protams, galvenais uzdevums bija nodrošināt Latvijas iedzīvotājus ar pašražoto cukuru. Lai veiktu šos uzdevumus, uz šī likuma pamata tika izveidots cukura ražošanas un veicināšanas fonds, kurā tika ieskaitīti līdzekļi, muitas nodoklis no ievestā baltā cukura, kā arī pievienotās vērtības nodokļa daļa no ievestā jēlcukura. Šobrīd, sastādot jauno 1997.gada budžetu, Ministru kabinets ir nolēmis, ka lauksaimniecības nozares... lauksaimniekus, kas nodarbojas ar cukurbiešu audzēšanu un pārstrādi, tas ir, cukura rūpnīcas, subsidēt no kopējām subsīdijām, tādējādi būtībā šos līdzekļus vairs neieskaitot cukura ražošanas un veicināšanas fondā, bet gan kopējā budžetā. Šo likumprojektu izskatīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija un nolēma to virzīt pirmajam lasījumam. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija arī grib lūgt, lai nobalsotu par šī likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputāti neiebilst, ka likumprojekts tiek atzīts par steidzamu? Jābalso. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par priekšlikumu — atzīt likumprojektu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — nav, atturas — 6. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Lūdzu, Rāznas kungs!

J.Rāzna. Es gribu lūgt, lai otrā lasījuma izskatīšanas termiņš ir 14.novembris.

Sēdes vadītājs. Acumirkli, Rāznas kungs, mēs neesam vēl to pirmajā lasījumā pieņēmuši.

J.Rāzna. Es lūdzu balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteikušos nav. Deputāti runāt arī nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par cukuru”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — nav, atturas — 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

J.Rāzna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 8.novembris, un izskatīšana otrajā lasījumā — 14.novembrī.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret nosaukto termiņu — 8.novembris, un kā likumprojekta izskatīšanas laiks otrajā lasījumā ir 16.novembris. Iebildumu nav. Pieņemts. Paldies! Guntis Eniņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts, lūdz atļauju paziņot par balsojumu jautājumā par likumprojektu par AMOCO.

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātā Saeima! Es atvainojos, bet laikam atkal ir ieviesusies kļūda, jo, ieskatoties balsojuma rezultātā, izrādās, ka es it kā būtu balsojis “pret”, bet patiesībā es katrā ziņā balsoju “par” AMOCO.

Sēdes vadītājs. Paldies, Eniņa kungs, jūsu paziņojums ir pieņemts, un tiks izdarītas attiecīgas izmaiņas balsošanas rezultātos.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par veterinārmedicīnu””, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Guntars Grīnblats, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu!

G.Grīnblats (TB). Cienījamais Prezidij! Godājamie deputāti! Grozījums likumā “Par veterinārmedicīnu” ir saistīts ar nākamā gada budžeta pieņemšanu, sakarā ar to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz deputātus atbalstīt un nobalsot par šā likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputāti debatēs... Par steidzamību. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi, balsojot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 2. Steidzamība ir pieņemta. Lūdzu, Grīnblata kungs!

G.Grīnblats. Pirmajam lasījumam ir labojums tikai 11.pantā. Tas skan, ka Valsts veterinārā dienesta finansu līdzekļus veido dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, ieņēmumiem no sniegtajiem veterinārā dienesta pakalpojumiem un 30 procenti no naudas sodiem, kas saskaņā ar likumiem iekasēti par pārkāpumiem, un citi pašu ieņēmumi. Tā ir visa šo grozījumu būtība, un vairāk priekšlikumu nav. Tā ka lūdzu balsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti debatēs pieteikušies nav. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par veterinārmedicīnu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, Grīnblata kungs, jūsu priekšlikumi par otrā lasījuma izskatīšanas termiņiem.

G.Grīnblats. Ierosinu priekšlikumus šim jautājumam iesniegt līdz 8.novembrim, un lūdzu izskatīt otrajā lasījumā 14.novembra sēdē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu, ka priekšlikumi iesniedzami līdz 8.novembrim un likumprojekts izskatāms 14.novembra sēdē, bet vai mums tur, Grīnblata kungs, sakrīt datumi? Vai 14.novembris ir ceturtdiena? Mēs iepriekšējo likumprojektu skatījām... Ir. Paldies! Tātad pieņemts. Paldies, Grīnblata kungs!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes komisijām””. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Anna Seile, LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie Prezidija locekļi un Saeimas deputāti! Izskatām dokumentu Nr. 1500. Šo dokumentu ir sagatavojis Ministru kabinets. Tautsaimniecības komisija to ir izskatījusi, atbalstījusi un lūdz to izskatīt Saeimā kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem iebildumu nav? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai lemtu jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 1, atturas — 4. Steidzamība ir pieņemta. Lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile. Sagatavotais likumprojekts ir radies saskaņā ar to, ka ir attiecīgi grozījumi valsts budžetā un ir nepieciešams līdz ar to izdarīt arī grozījumus likumā “Par zemes komisijām”. Es aicinu deputātus līdz otrajam lasījumam iedziļināties šajos pantos, kur Ministru kabinets ir sagatavojis grozījumus, un rūpīgi izvērtēt, bet Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atzinusi, ka šie grozījumi ir nepieciešami un ka ir jāvienkāršo Centrālās zemes komisijas finansēšanas kārtība. Protams, problemātisks var būt jautājums par tām normām, kas ir minētas pārejas noteikumos, ka Centrālās zemes komisijas visi kontu atlikumi un Centrālās zemes komisijas manta ir nododama jau līdz šā gada 1.janvārim Valsts zemes dienestam, jo tas būs pirmais gadījums Latvijas vēsturē, ka Saeimas ievēlēta komisija, kurā ir astoņi deputāti, tiek finansiāli pakļauta vienai no Ministru kabineta apakšstruktūrām. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs pieteicies ir Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu, Čerāna kungs!

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti, es neaizņemšu ilgi jūsu laiku un arī negribu runāt šeit par saturu tik daudz, cik daudz par šo motivāciju, ko šeit minēja Seiles kundze, ka, lūk, budžeta projektā esot iestrādātas kaut kādas normas un tāpēc mums esot jāpieņem likums. Es domāju, ka šāda jautājuma nostādne mums vispār nevar būt pieņemama. Mums, Saeimai, ir jānolemj, kā mēs šo jautājumu risināsim, un atkarībā no tā tikai pēc tam mēs varēsim arī veidot budžetu. Es domāju, nevajadzētu šeit sākt kaut kādu šā budžeta dievināšanu un šā likuma pacelšanu kaut kā pāri citiem likumiem. Es tomēr aicinu lietot uzmanīgāk šo terminoloģiju un saukt lietas tajos vārdos, kādos tās ir jāsauc. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai debatēs vēl kāds ir pieteicies? Pirmajā lasījumā, Staša kungs, ir jāpiesakās debatēs rakstiski. Jūs to neesat izdarījis. Debates beidzam. Komisijas vārdā, lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile. Noklausoties debates, es gribu atzīmēt, ka Ministru kabinets sagatavo budžeta projektu un ir iesniedzis Saeimai arī attiecīgus grozījumus likumprojektos, kuri saistās ar šā budžeta projekta sagatavošanu. Deputātiem ir pilnas tiesības iepazīties, manīt, uzlabot vai kā citādi rediģēt šo likumu otrajā lasījumā. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 1, atturas — 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, Seiles kundze, kādi ir jūsu priekšlikumi par otro lasījumu?

A.Seile. Komisijas vārdā. Tā kā likumprojekts ir atzīts par steidzamu, ierosinu izskatīt to 14.novembra sēdē, kā jau divus iepriekšējos likumus, kuri visi ir ļoti īsi un skatāmi kompleksi, priekšlikumu iesniegšanas termiņu komisija lūdz noteikt līdz 8. novembrim.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti neiebilst pret Seiles kundzes priekšlikumu — iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 8.novembrim un likumprojektu otrajā lasījumā izskatīt 14.novembrī? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par nekustamā īpašuma nodokli”. Pirmais lasījums. Iesniedz Ministru kabinets. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Māris Vītols. Lūdzu! Vītola kungs, bet mums līdz pārtraukumam ir septiņas minūtes. Lūdzu!

M.Vītols (ZS, KDS, LDP). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Mēs strādājam ar dokumentiem Nr. 1251 un Nr. 1560. Ir iesniegts Ministru kabineta likumprojekts “Par nekustamā īpašuma nodokli”, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija savā sēdē, izskatot šo likumprojektu, saskatot tajā būtiskus Budžeta un finansu (nodokļu), komisijasprāt, trūkumus, izstrādāja alternatīvu likumprojektu, kurā ir centusies šos trūkumus novērst. Kopumā abi likumprojekti ir pēc struktūras līdzīgi, tie ir izstrādāti ar mērķi — sakārtot tos nodokļu likumus, kas attiecas uz nekustamo īpašumu, kā arī nodrošināt pašvaldību ieņēmumus budžetā. Līdzšinējā kārtība, kura tika noteikta ar likumiem “Par īpašuma nodokli” un “Par zemes nodokli”, neatbilst pašreizējai situācijai un it īpaši situācijā, kad ir daudz privāto īpašumu. Līdz ar to Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā es vēlos lūgt Saeimu atbalstīt alternatīvo likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodokli”, dokumentu Nr.1560, un neatbalstīt likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodokli” pirmajā lasījumā, ko ir iesniedzis Ministru kabinets.

Sēdes vadītājs. Paldies, Vītola kungs! Vai... Vītola kungs, piedodiet, es nepieteicu jūs jūsu jaunajā statusā. Tātad Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu, Vītola kungs!

M.Vītols (Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs). Ministru kabineta vārdā kā Finansu ministrijas parlamentārais sekretārs es esmu pilnvarots paziņot, ka Ministru kabinets atsauc savu iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma nodokli” un atbalsta, un lūdz nobalsot Saeimu par alternatīvā likumprojekta “Par nekustamā īpašuma nodokli” pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies, Vītola kungs! Tagad jautājums ir skaidrs. Ministru kabinets savu iesniegto likumprojektu atsauc, un mēs strādājam ar Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izstrādāto dokumentu Nr. 1560. Vai deputāti debatēs pieteikušies ir? Nav. Bunkša kungs, pirmais lasījums rakstiski, bet jūs to neesat izdarījis, tādēļ debatēs pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par nekustamā īpašuma nodokli” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 6, atturas — 10. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu, Vītola kungs, jūsu priekšlikumi par otrā lasījuma termiņiem.

M.Vītols. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam 8.novembri.

Sēdes vadītājs. Paldies! Citu priekšlikumu un iebildumu nav. 8.novembris.

M.Vītols. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pirms pārtraukuma, godātie kolēģi, vairāki paziņojumi. Pirmais Jurim Kaksītim, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” deputātam. Paziņojums par komisijas sēdi.

J.Kaksītis (DPS). Cienījamie kolēģi! Es aicinu Juridiskās komisijas deputātus pulksten 13.00 pulcēties komisijas telpās uz sēdi. Es savā lūgumā šeit tiku pie mikrofona, lai izteiktu paziņojumu, vēl uzrakstīju arī otru lietu, par ko gribu paziņot, lai precizētu stenogrammā, ka man neizprotamu iemeslu dēļ neprecīzs ir balsojums par dokumentu Nr. 1332 un Nr.1549. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā”. Pārbaudot ir fiksēts, ka es esmu balsojis “pret”, es balsoju “par”. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Kaksīša kungs! Pieņemts. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts. Paziņojums par Latvijas—Vācijas parlamentārās sadarbības grupas sanāksmi.

I.Bišers (DPS). Cienījamie kolēģi! Es lūdzu Latvijas—Vācijas parlamentārās sadarbības grupas locekļus sapulcēties šajā strapbrīdī uz īsu apspriedi Prezidija zālē.

Sēdes vadītājs. Paldies, Bišera kungs! Bet Prezidija zāle diemžēl būs aizņemta. Es arī vēlos sniegt paziņojumu, Bišera kungs, varbūt ka jūs varētu citu telpu izvēlēties. Sarkanā zāle varbūt.

I.Bišers. Ja ir iespējams, Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. Sarkanajā zālē. Tātad, godātie kolēģi...

I.Bišers. Lūdzu Sarkanajā zālē.

Sēdes vadītājs. Tātad Sarkanajā zālē. Un vēl viens paziņojums pirms reģistrācijas. Godātie kolēģi, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts prezidenta Ulmaņa kunga iesniegumu, kurā viņš, lai paātrinātu likumprojekta “Obligātā militārā dienesta likums” izskatīšanu saskaņā ar Satversmes 20.pantu un Kārtības ruļļa 38.pantu, lūdz sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi šā gada 28.oktobrī, nosakot šādu darba kārtību: Likumprojekts “Obligātā militārā dienesta likums”. Šajā sakarībā, godātie kolēģi, tūlīt pēc pārtraukuma paziņošanas Prezidija sēžu zālē notiks Saeimas Prezidija sēde, uz kuru mēs ļoti lūdzam ierasties arī visu frakciju pārstāvjus.

Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus! Lūdzu, Kušneres kundze, reģistrācijas rezultātus!

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi, nav reģistrējušies: Ilmārs Bišers... ir zālē, Vladilens Dozorcevs, Ervids Grinovskis... ir zālē, Jānis Kalviņš, Paulis Kļaviņš, Leopolds Ozoliņš, Antons Seiksts, Juris Sinka. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Lūdzu ieņemsim vietas plenārsēžu zālē! Es gribu darīt zināmu deputātiem, ka Saeimas Prezidijs pieņēmis lēmumu sasaukt ārkārtas plenārsēdi nākamajā nedēļā pirmdien, 28. oktobrī, plksten 11.00.

Lūdzu turpinām izskatīt darba kārtību. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par budžeta un finansu vadību””. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Roberts Zīle, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

R.Zīle (TB). Godāto priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Es lūdzu sagatavot dokumentu Nr. 1489 un arī Nr. 1576. Tātad grozījumi likumā “Par budžeta un finansu vadību”, ko iesniedz Ministru kabinets, arī ir saistībā ar 1997. gada budžeta projektu, par cik budžeta projekts 1997. gadam ir sastādīts ar zināmām jaunām iezīmēm, kā, teiksim, budžeta programmas definīcijas ieviešana un arī budžeta struktūras izveidošana atbilstoši programmām un apakšprogrammām, kā arī vesela virkne citi budžeta vadības momenti, kā, piemēram, štatu saraksta... respektīvi, pašreizējais likums par budžeta un finansu vadību noteica to, ka štatu sarakstam ir jābūt Budžeta likumā.

Šajā gadījumā šī kārtība nav budžeta iesniegtajā un pirmajā lasījumā pieņemtajā 1997. gada budžeta projektā, un līdz ar to šeit ir arī iesniegts labojums attiecīgi par šīs kategorijas izņemšanu no budžeta un finansu vadības likuma. Bez tam šeit ir vairākas precizējošas detaļas par kontu slēgšanu, jautājumā par budžeta klasifikāciju, kā arī par vairākām pozīcijām, ko budžeta institūciju vadītājam nav tiesību darīt attiecībā, par piemēru, par līzinga līgumu slēgšanu ar komercbankām vai citām institūcijām bez saskaņošanas ar finansu ministru. Tāpat arī ir vesela virkne grozījumu, kas saistās ar pašvaldību aizņēmumiem.

Budžeta komisija, izskatot Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par budžeta un finansu vadību””, nolēma to atbalstīt pirmajā lasījumā un arī ierosināt steidzamību šim likumam. Līdz ar to es lūgtu pirms balsojuma par pirmo lasījumu nobalsot par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam.

Sēdes vadītājs. Paldies, Zīles kungs! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Godātie kolēģi! Nav kvoruma, deputāti nepiedalās balsošanā. Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu visus deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu vēlreiz balsošanas režīmu, lai izskatītu jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 1, atturas — 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

R.Zīle. Es lūgtu sēdes vadītāju likt uz balsošanu par atbalstīsanu šī likumprojekta pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 1, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu, Zīles kungs, kādi ir jūsu priekšlikumi par otrā lasījuma termiņiem?

R.Zīle. Priekšlikums būtu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 3. novembri.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret to, ka priekšlikumi otrajam lasījumam iesniedzami līdz 3. novembrim? Iebildumu nav. Paldies! Un par skatīšanas laiku otrajā lasījumā, Zīles kungs, kādi ir jūsu priekšlikumi? Plenārsēde pēc tam ir 7. datumā.

R.Zīle. Tā... Jā, 7. novembris.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret to, ka likumprojekts otrajā lasījumā tiek skatīts 7. novembrī? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

Tālāk, godājamie kolēģi, saskaņā ar mūsu izdarītajiem labojumiem darba kārtībā izskatām pašreiz 35. darba kārtības jautājumu — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996. gadā””. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

R.Zīle (TB). Godāto priekšsēdētāj un godātie kolēģi! Es lūdzu jūs sagatavot dokumentu Nr. 1507 un arī dokumentu Nr. 1601a, respektīvi, šis otrais manis minētais dokuments ir tas, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz Saeimu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996. gadā”” izskatīt steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu izteikt savu attieksmi par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

R.Zīle. Minētais grozījums likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā” noteica to, ka mērķdotācijas no valsts budžeta pagastu, pilsētu un rajonu teritorālajai plānošanai un attīstības programmu izstrādāšanai ir viens miljons latu, gada laikā līdz ar to šī summa, kas netiktu izmantota no šīs mērķdotācijas, paliek nākošā gada pašvaldību izlīdzināšanas fondā tieši šim pašam mērķim. Budžeta komisija diskutēja par šo jautājumu, un faktiski mēs nolēmām virzīt šo jautājumu tātad izskatīšanai steidzamības kārtībā un arī lūdzam atbalstu pirmajā lasījumā, kaut gan es neslēpšu to, ka lielai daļai komisijas locekļu bija doma, ka šo naudu mēs tomēr varētu izmainīt vai nu grozījumiem budžeta projektā 1996. gadam, vai nu šajā pašvaldību izlīdzināšanas fonda... pašvaldību izlīdzināšanas likumprojektā 1996. gadam, bet katrā ziņā, lai to darītu, būtu jāatbalsta šis likumprojekts pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996. gadā”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, atturas — 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu, Zīles kungs, jūsu priekšlikumus par otrā lasījuma termiņiem un par priekšlikumu iesniegšanas laiku!

R.Zīle. Mūsu priekšlikums būtu noteikt 31. oktobri kā otrā lasījuma izskatīšanas dienu, un priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 29. oktobris.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumus iesniedzam līdz 29. oktobrim un otrajā lasījumā likumprojektu izskatām 31. oktobrī. Iebildumu deputātiem nav? Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1996. gadam””. Komisijas vārdā — deputāts Roberts Zīle, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

R.Zīle (TB). Godāto priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Mēs tātad... es lūdzu sagatavot dokumentus Nr. 1518 un Nr. 1518b, kā arī Budžeta komisijas atzinumu nr. 1602.

Tātad es domāju, ka visiem deputātiem šis dokuments, pats pamatdokuments nr. 1518B un arī nr. 1518, tas ir... kas ietver gan paskaidrojumus par grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 1996. gadam”, gan arī paši šie grozījumi ar visiem pielikumiem bija iesniegti jau labu laiku atpakaļ, es domāju, ka visiem bija iespējas iepazīties ar šo dokumentu, tāpēc es pavisam īsi gribētu pateikt to, ko Budžeta komisija konstatēja, izskatot šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Tātad galvenās izmaiņas skar palielinājumu kopējo ieņēmumu daļā par 41,5 miljoniem, no kura daļa — 14,5 miljoni — faktiski nozīmē speciālo budžetu pārbīdīšanu un iekļaušanu pamatbudžetā. Tā būtu viena situācija. Ir arī doti šie cipari, kas jums visiem ir paskaidrojuma daļā minēti, par ieņēmumu palielināšanu no katra konkrētā ienākuma nodokļa vai pievienotās vērtības nodokļa, akcīzes nodokļa, kā arī tās izmaiņas, kas tika izdarītas mums sakarā ar akcīzes nodokli šī gada laikā, 1996. gada laikā.

Par izdevumu izmaiņām es gribētu atzīmēt dažas konstatējošas lietas. Tas ir tas, ka šis septiņu miljonu pieaugums, kas palielina izdevumu daļu, tiek novirzīts likumprojektā Aizsardzības ministrijai apmēram divu miljonu apjomā, Labklājības ministrijai — 1,3, Finansu ministrijai — 1,2 un Iekšlietu ministrijai — 790 000, un arī Tieslietu ministrijai, Kultūras ministrijai, Ārlietu ministrijai, Valsts prezidenta kancelejai, Ekonomikas ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, kā arī prokuratūrai un Augstākās izglītības padomei, kurām ir mazāki cipari no šiem 7 miljoniem. Līdz ar to Budžeta un finansu komisija, izskatot šo likumprojektu, to nolēma atbalstīt un ierosināt steidzamību, ierosināt steidzamību ne tāpēc, ka mēs budžeta grozījumus izskatām divos lasījumos, bet tāpēc, lai mēs tāpat kā iepriekšējā gadījumā ar Pašvaldību finansu izlīdzināšanas likumprojektu varētu to izskatīt nākošajā sēdē 31. oktobrī un attiecīgi sagatavot priekšlikumus uz 29.oktobri, lai paliktu apmēram nepilni divi mēneši izmantot attiecīgo grozījumu naudu tām pozīcijām, kurām tā tiks nosūtīta saskaņā ar galīgo lēmumu par šo likumprojektu. Tāpēc es lūgtu vispirms nobalsot par steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs... (No zāles: “Par steidzamību!”) Kolēģi, tātad izlemjam jautājumu par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 1, atturas — 2. Steidzamība pieņemta.

R.Zīle. Es lūdzu nobalsot par pirmo lasījumu likumprojektam “Grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 1996. gadam””.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par minēto likumprojektu. Runās Valdis Nagobads, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts. Lūdzu!

V.Nagobads (DPS). Godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Nav nekādu iebildumu pret to, ka mēs steidzamā kārtā pieņemam pirmajā lasījumā grozījumus likumā “Par valsts budžetu 1996. gadam”, tomēr es gribētu vērst uzreiz deputātu uzmanību uz atsevišķām, manuprāt, izņēmuma situācijām, kādās mēs esam pašreiz.

Pirmkārt, gada nogalē mēs pirmo reizi grozām 1996. gada budžetu, kur jau gatavojamies šiem grozījumiem jau maija mēnesī. Un pa šiem astoņiem mēnešiem — 15.februārī pieņēmām likumu “Par budžetu” — ir daudz kas mainījies. Un tagad grozījumi jāizdara jau faktiski tad, kad tie ir dzīvē realizējušies. Tātad tā situācija ir savdabīga, ka faktiski paralēli ar nākošā gada budžeta likumu “Par 1997.gada budžetu” vienlaikus mēs izskatām arī grozījumus.

Otrkārt, es gribētu uzreiz atgādināt 15.februāri, kad mēs šeit taisnīgās diskusijās runājām par to, kādas investīcijas vai prioritātes ieslēgt finansējumā budžetā un ko atstāt gadījumā, ja budžets pildīsies apmierinoši vai pat labi. Budžeta ieņēmumu daļa ir izpildījusies apmierinoši. Tajā pat laikā, ja jūs paskatīsieties grozījumu projektu šim gadam, tad tās prioritātes, kuras mēs izcēlām, praktiski te ir ļoti maz atainotas vai vispār nav atainotas.

Es gribētu vērst uzmanību uz diviem aspektiem. Pirmkārt, budžeta deficīts. Tas pret apstiprināto tiek samazināts gandrīz par 20 miljoniem. Tajā pašā laikā saprotot, ka tas ir labi. Tas ir veicināms. Bet tajā paša laikā manis minētās prioritātes piemirstot.

Mēs gatavojamies veselības aprūpes reformai ar 1.janvāri 1997.gadu. Tātad paredzot centralizētu finansējumu no vienota fonda. Tajā pašā laikā, ja mēs neko nesagatavosim šīm reformām, tad var pieļaut, ka tās būs jāuzsāk ar miljoniem lielu parādu, tas pašreiz valstī kopumā ir aptuveni četri ar pusi miljoni latu. Par šīm disproporcijām savā laikā 16.septembrī Sociālo un darba lietu komisija vērsa Ministru prezidenta uzmanību. Tajā pašā laikā, sagatavojot grozījumu projektā, neviens no ieteikumiem, kādus ierosināja komisija, vērā netika ņemts. Tādēļ es domāju, ka šeit nopietni ir jāizvērtē sagatavotais projekts un varbūt arī... nevis varbūt, bet noteikti ir jāizdara zināmi ierosinājumi un korekcijas no komisiju un deputātu puses.

Un vēl viens aspekts. Jā, likumprojektā ir paredzēti papildu ieņēmumi no alkohola akcīzes nodokļa pārpildes. Es gribētu vērst deputātu uzmanību, ka ar 1.jūniju stājas spēkā mūsu pieņemtie grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”, kas paredzēja, ka 50 procenti no ikmēneša akcīzes nodokļa virsplāna ieņēmuma no alkoholiskajiem dzērieniem reizi ceturksnī tiek ieskaitīti valsts veselības aizsardzības sociālajā budžetā, un Ministru kabinetam jānosaka tā izlietošanas kārtība. Tajā pašā laikā tikai tagad tiek kaut kas līdzīgs realizēts pēc tam, kad bija trīs mūsu deptuātu pieprasījumi, tā arī īstas skaidrības, kādā veidā šī ieņēmumu daļa pārpildīta vai izpildīta, mums nav, tiek iestrādāts 1,1 miljons, skaitlis, kuru labākajā gadījumā daļēji gada nogalē varētu saņemt paredzētais speciālais budžets. Tādēļ es aicinātu pirmajā lasījumā, protams, likumprojektu pieņemt. Bet nesteigties, varbūt nesasteigt ar tā izskatīšanu otrajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates slēdzam. Lūdzu zvanu! Komisijas vārdā Zīles kungs vēlas runāt? Nē. Tātad lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi, balsojot par grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 1996.gadam”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — 9. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu, Zīles kungs, priekšlikumus par otro lasījumu.

R.Zīle. Kā jau es minēju par priekšlikumu termiņiem, ir tādi paši kā pašvaldību izlīdzināšanas likuma grozījumiem 1996.gadam. Tātad izskatīt šo likumprojektu 31.oktobrī un priekšlikumus iesniegt līdz 29.oktobrim.

Sēdes vadītājs. Deputātiem... Nagobada kungam ir iebildumi. Lūdzu!

V.Nagobads (DPS). Godātie deputāti! Manis minēto argumentu dēļ es ierosinātu tomēr nozīmēt priekšlikumu iesniegšanas laiku 4.novembri un izskatīšanas datumu plenārsēdē — 7.novembri. Paldies!

Sēdes vadītājs. Tātad ir otrs priekšlikums — 4.novembris — priekšlikumu iesniegšanas laiks. Un 7.novembris — izskatīšanas laiks. Vai ir vēl kādi citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tā kā ir nosaukti divi iespējamie iesniegšanas termiņi, tad, lūdzu, balsosim, sākot ar attālāko, tātad priekšlikumu iesniegšanas laiks — 4.novembris un izskatīšanas laiks — 7.novembris. Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 12, atturas — 11. Šis priekšlikums ir pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””. Trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Gunta Gannusa, frakcija “Tautai un taisnībai”.

G.Gannusa (TT). Godātie deputāti! Godājamais Prezidij! Strādājam ar dokumentu Nr.1571.

Sēdes vadītājs. Dokuments Nr.1571. Lūdzu, Gannusas kundze!

G.Gannusa. Iesniedz Juridiskais birojs. Aizstāt likumprojektā “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” atsauci uz publikāciju “Latvijas Vēstnesī” ar atsauci uz “Ziņotāju” šajā redakcijā. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja ierosinājumu — aizstāt likumprojektā atsauci ar citu? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

G.Gannusa. 1.pants. Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Izslēgt 1.panta pirmās daļas 1.punkta otrā lasījuma redakcijā šādus vārdus. Tālāk kā tekstā. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 1.panta pirmās daļas 1.punkta redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz Ministru kabinets Satversmes 81.panta kārtībā — papildināt 2.panta otrās daļas 6.punkta pirmo teikumu ar vārdiem “privatizācijas noteikumu”, ar vārdiem “privatizācijas projektā”. Tautsaimniecības komisijas atzinums — atbalstīt redakcionāli, precizējot punkta tekstu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Ministru kabineta iesniegto projektu — papildināt 2.panta otrās daļas 6.punkta pirmo teikumu ar vārdiem, kas jums ir iesniegti? Iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz Juridiskais birojs. Aizstāt likumprojekta 4.panta pirmās daļas vārdus “un vai” ar vārdu “vai”. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz priekšlikumu Ministru prezidents Šķēles kungs — papildināt 4.pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Ministru prezidenta Šķēles kunga priekšlikumu — papildināt 4.pantu ar ceturto daļu jums iesniegtajā redakcijā — iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz Ministru kabinets Satversmes 81.panta kārtībā — papildināt 6.panta trešo daļu ar šāda satura tekstu, tālāk kā tekstā. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par Ministru kabineta priekšlikumu — papildināt 6.panta trešo daļu — nav. Paldies, pieņemts.

G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedz Ministru prezidents Šķēles kungs — papildināt 6.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā, tālāk kā tekstā. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums — atbalstīt, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Gannusas kundze, manuprāt, jūs dokumenta 8.lapaspusē izlaidāt divus Juridiskā biroja priekšlikumus.

G.Gannusa. Jā, es atvainojos. Iesniedz Ministru kabinets Satversmes 81. panta kārtībā.

Sēdes vadītājs. To mēs izskatījām. Nobalsojām, ka atbalstām.

G.Gannusa. Iesniedz Juridiskais birojs — aizstāt 6.panta ceturtās daļas vārdus “un citas darbības, kas ir saistītas” ar vārdiem “un citus pakalpojumus, kas ir saistīti”. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums — neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam — neatbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu — aizstāt vārdus “un citas darbības, kas ir saistītas” ar vārdiem “un citus pakalpojumus, kas ir saistīti”. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz Juridiskais birojs — papildināt likuma 6.panta ceturto daļu ar vārdiem “darījumus, kurus veic Privatizācijas aģentūra” vai ar vārdiem “tās vārdā pilnvarotās personas”. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums — daļēji atbalstīt, izsakot precizētā redakcijā. Tālāk kā tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret šo atbildīgās komisijas slēdzienu — papildināt likumprojekta 6.panta ceturto daļu ar jums iesniegto tekstu — nav. Paldies, pieņemts.

G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedz Ministru prezidents Šķēles kungs — papildināt 6.panta piekto daļu šādā redakcijā. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums — atbalstīt, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par Ministru prezidenta Šķēles priekšlikumu 6.panta piektajā daļā iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Tālāk Tautsaimniecības komisijas priekšlikums — redakcionāli precizēt 8.panta pirmās daļas 7.punktu, tas ir 10.lapaspusē.

Sēdes vadītājs. Tas ir Ministru kabineta priekšlikums.

G.Gannusa. Jā. Un Tautsaimniecības komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tātad, Gannusas kundze, precizēsim vēlreiz. Papildināt 8.panta pirmās daļas 8.punktu ar šāda satura tekstu.

G.Gannusa. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija — papildināt 8.panta otrās daļas otrā lasījuma redakciju ar 6.punktu šādā redakcijā. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz Juridiskais birojs — papildināt likumprojektu un aizstāt 8.panta ceturtās daļas pirmajā punktā vārdus “Valsts īpašuma fonda” ar vārdiem “Nekustamā īpašuma aģentūra”, jo ir mainīts iestādes nosaukums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz Ministru kabinets. Satversmes 81.panta kārtībā — papildināt 8.pantu ar septīto daļu šādā redakcijā. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu attiecībā par Ministru kabineta priekšlikumu — papildināt 8.pantu ar septīto daļu jums iesniegtajā redakcijā — nav. Paldies, pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz Ministru kabinets Satversmes 81.panta kārtībā — izteikt 10.pantu šādā redakcijā. Tālāk kā redakcijā. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums — atbalstīt, papildinot likumprojektu ar jaunu 9.pantu, attiecīgi mainot turpmāko likumprojekta pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 10.panta redakciju nav. Paldies, pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz frakcija “Latvijai” — papildināt 12.pantu ar jaunu pirmo daļu šādā redakcijā. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums — neatbalstīt šajā pantā. Šis priekšlikums iestrādāts pārejas noteikumu 3.punktā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 12.panta pirmās daļas redakciju? Iebildumu nav, pieņemts.

G.Gannusa. Frakcijas “Latvijai” iesniegums — daļas — pirmā, otrā un trešā — izteikt kā daļas — otrā, trešā un ceturtā. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums — neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

G.Gannusa. Frakcijas “Latvijai” iesniegums — izteikt ceturto daļu kā piekto daļu šādā redakcijā, tālāk kā tekstā. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums — neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu — izteikt ceturto daļu kā piekto daļu atbildīgās komisijas iesniegtajā redakcijā — iebildumu nav, pieņemts.

G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedz frakcija “Latvijai”. Papildināt ar 6.pantu un septīto daļu šādā redakcijā. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums — neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par šo panta daļu nav. Paldies, pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz Ministru kabinets Satversmes 81.panta kārtībā — papildināt 15.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums — daļēji atbalstīt — ietverts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Papildināt 15.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Paldies, pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz Ministru prezidents Šķēles kungs — izteikt 16.pantu šādā redakcijā. Šī redakcija ir izvietota trīs lappusēs — 20., 21. un 22. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — atbalstīt redakcionāli un precizējot.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu, kurš izteikts par Ministru prezidenta Šķēles kunga iesniegto redakciju likumprojekta 16.pantā? Iebildumu deputātiem nav. Paldies! Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz Ministru kabinets — Satversmes 81.panta kārtībā izteikt 17.panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā... tālāk kā tekstā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz deputāts Apinis — papildināt 17.panta pirmo daļu ar 3.punktu šādā redakcijā... tālāk kā tekstā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — atbalstīt, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par deputāta Apiņa priekšlikumu — papildināt 17.panta pirmo daļu ar 3.punktu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz Ministru kabinets — Satversmes 81.panta kārtībā izslēgt otrā lasījuma redakciju par 17.panta otro daļu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz Ministru kabinets — Satversmes 81.panta kārtībā izteikt 17.panta otro daļu šādā redakcijā... tālāk kā tekstā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz Juridiskais birojs — aizstāt likumprojekta otrā lasījuma redakcijā 18.panta otrās daļas vārdu “un” ar vārdu “vai”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — atbalstīt, redakcionāli precizējot 18.panta tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

G.Gannusa. Priekšlikumu iesniedz Ministru prezidents Šķēles kungs — papildināt 18.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — atbalstīt, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Ministru prezidenta Šķēles kunga iesniegto 18.panta papildinājumu ar piekto daļu? Iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. 33.lappuse. Iesniedz Ministru kabinets — Satversmes 81.panta noteiktā kārtībā izteikt 26.panta pirmās daļas 1.punktu šādā redakcijā... tālāk kā tekstā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu pret 26.panta pirmās daļas 1.punktu? Iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz Ministru kabinets — Satversmes 81.panta kārtībā papildināt 26.panta pirmās daļas 2.punktu ar šāda satura tekstu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

G.Gannusa. 35.lappuse. Iesniedz Juridiskais birojs — aizstāt likumprojekta 34.panta nosaukumā vārdus “privatizācijas uzsākšana” ar vārdiem “nodošanu privatizācijā”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz Juridiskais birojs — aizstāt likuma 34.panta pirmās daļas vārdus “privatizācijas uzsākšana” ar vārdiem “nodošana privatizācijā”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Es lūdzu godājamos deputātus, kuri izvietojušies valdības sēdvietu tuvumā, lūdzu nu mazāk enerģiski apspriest savas problēmas. Lūdzu tālāk!

G.Gannusa. 36.lappuse. Iesniedz Ministru kabinets — Satversmes 81.panta kārtībā izteikt 35.panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā... tālāk kā tekstā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret 35.panta pirmās daļas ievaddaļu jums iesniegtajā redakcijā neiebilst. Paldies! Pieņemts.

G.Gannusa. 38.lappuse. Iesniedz Ministru kabinets — Satversmes 81.panta kārtībā izslēgt otrā lasījuma redakciju par 35.panta otro daļu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz Ministru kabinets — Satversmes 81.panta kārtībā izteikt 35.panta otro daļu šādā redakcijā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem par likumprojekta 35.panta otro daļu iesniegtajā redakcijā iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

G.Gannusa. 39.lappuse. Iesniedz Juridiskais birojs — aizstāt likumprojekta otrā lasījuma redakcijā 36.panta otrajā daļā vārdu “izbeigšanās” ar vārdu “beigām”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — neatbalstīt priekšlikumu, bet redakcionāli precizēt 36.panta tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šo komisijas slēdzienu iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. 48.lappuse. Iesniedz Juridiskais birojs — likumprojekta pārejas noteikumu 1.punktu izteikt šādā redakcijā... tālāk kā tekstā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu — izteikt pārejas noteikumus jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. 49.lappuse. Iesniedz deputāts Bāns — izteikt pārejas noteikumu 2.punktu šādā redakcijā... tālāk kā tekstā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par deputāta Bāna priekšlikumiem pārejas noteikumu 2.punktā? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz Juridiskais birojs — likumprojekta pārejas noteikumu 2.punktu izteikt šādā redakcijā... tālāk kā tekstā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu pret komisijas slēdzienu — likumprojekta pārejas noteikumu 2.punktu izteikt jums iesniegtajā redakcijā — nav. Pieņemts.

G.Gannusa. Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija — izslēgt pārejas noteikumu otrā lasījuma redakcijas 3.punktu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par pārejas noteikumu 3.punktu iebildumu... Vēlas runāt Māris Vītols — LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi Saeimas deputāti! Es lūdzu jūs šeit iedziļināties un, ja tas ir nepieciešams, konceptuāli izdebatēt šo priekšlikumu, kurš paredz, ka divu mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās Ministru kabinets sagatavo Saeimas lēmuma projektu par neprivatizējamiem valsts un pašvaldību īpašumu objektiem. Es saprotu, ka šis priekšlikums ir zināmā mērā rakstīts kā kompromiss frakcijas “Latvijai” piedāvātajam priekšlikumam šī likuma 12.pantā, kura pieņemšana būtu pilnībā bremzējusi un aizkavējusi visu privatizācijas procesu Latvijā, ka šeit ir saskaņojums un it kā politiska pretimnākšana, bet es personīgi kā Saeimas deputāts arī no frakcijas puses nevaru atbalstīt šādu šī pārejas noteikuma punkta redakciju. Manuprāt, valsts īpašumu privatizācija un pašvaldību īpašumu objektu privatizācija ir lielā mērā saistīta ar izpildvaru valstī, un Saeimas kompetence un Saeimas uzraudzība izpaužas pār šo procesu vairākos aspektos. Pieņemot “jumta” likumu par privatizāciju, nosakot vispārējo privatizācijas procesu regulējumu, un otrkārt, kas varbūt ir pats būtiskākais iebildums pret, politiski pārraugot privatizācijas procesu valstī caur Privatizācijas aģentūras padomi, kura politiski pārrauga visu privatizācijas procesu valstī un kurā ietilpst šeit Saeimā pārstāvēto frakciju izvirzītie pārstāvji, tajā skaitā frakcijas “Latvijai” pārstāvji, un arī citi šeit pārstāvēto spēku pārstāvji. Lūk, šis ir šis uzraudzības, vispārējās uzraudzības instruments. Es uzskatu, ka privatizācijas process politiski ir jāpārrauga politiskiem spēkiem caur šo Privatizācijas aģentūras padomi un ka nav nepieciešams uzdot valdībai iesniegt Saeimā atsevišķu lēmuma projektu, kurā fiksētu pašvaldību un valsts īpašumu objektu sarakstu, kuri netiktu pakļauti privatizācijai. Es lūdzu jūs noraidīt šo priekšlikumu, ko ir atbalstījusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Vītola kungs, bet daru jums zināmu un arī citiem deputātiem, ka deputāts Vītols uzstājās par normu, kas ir izklāstīta dokumenta 50.lappusē, pati pēdējā, tātad papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 3.punktu šādā redakcijā... Es lūdzu godātos kolēģus atcerēties Vītola kunga priekšlikumu tad, kad līdz šai normai mēs nonāksim. Mēs pašlaik izskatām vēl mazliet divas citas iepriekš. Lūdzu, Gannusas kundze! Tātad mēs pašlaik apspriežam jautājumu par normu, kas izklāstīta 49.lappuses pēdējā, apakšējā ailītē — izdarīt Augstākās padomes 1993.gada 11.maija lēmumā, un komisija ierosina izslēgt pārejas noteikumu otrā lasījuma redakcijas 3.punktu. Komisijas to atbalsta. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu pret to nav. Paldies! Šī norma pieņemta. Tālāk — lūdzu, Gannusas kundze, tātad 50.lappusē...

G.Gannusa. 50.lappuse. Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija — izslēgt pārejas noteikumu otrā lasījuma redakcijā 4.punktu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Paldies! Un tagad norma, par kuru jau uzstājās debatēs deputāts Māris Vītols. Lūdzu, Gannusas kundze!

G.Gannusa. Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija — papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 3.punktu šādā redakcijā... tālāk kā tekstā. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums — atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāts Vītols iebilda pret šo priekšlikumu, to mēs jau dzirdējām. Tagad par šo normu vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL).Godātie kolēģi deputāti! Es tiešām esmu pateicīgs šai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, ka tā ir atradusi par iespējamu atbalstīt šādu pārejas noteikumu papildināšanu ar jaunu 3.punktu šādā redakcijā. Un es domāju, ka tas ir principā skaidrs, ka mūsu valstī var būt tādi objekti, un pilnīgi skaidrs, ka mūsu valstī ir tādi objekti, kuru sasteigta vai nepārdomāta privatizācija var būtiski kaitēt visu mūsu valsts iedzīvotāju interesēm. Un šeit ir ļoti būtiski svarīgi šķirot divu dažādu veidu objektus. Jeb visu valsts rūpniecisko objektu kopumā būtiski izdalīt atsevišķi tos objektus, kuri ir īpašā situācijā atiecībā pret visu valsts saimniecību kopumā. Proti, tie ir objekti, uzņēmumi, kuri atrodas vienā vai otrā nozarē dabiskā monopola stāvokli. Piemēram, “Latvijas dzelzceļš”. Es domāju, ka mums nevienam šeit nevarētu būt nekādu šaubu, ka ļoti ātri ir jāveic privatizācija. Mūsu frakcija arī atbalsta to, ka šī privatizācija, ka tā jau sen bija jāizdara, bet mēs uzskatām un mēs esam ļoti priecīgi, ka šādu viedokli varēja atbalstīt arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, ka ir tādi objekti, kuriem valsts interešu vārdā jāpieiet atsevišķi. Varbūt, ja mēs šos objektus privatizētu, tad viņu privatizācijai ir jāpieņem atsevišķs likums. Varbūt tas pats “Latvijas dzelzceļš”, ja to gadījumā privatizē, tad tas ir jādara uz atsevišķa likuma pamata. Arī tā pati “Latvijas gāze” un “Latvenergo”, patiesībā jau tie ir jāprivatizē uz atsevišķa likuma pamata. Šos privatizācijas noteikumus šeit pieņemot kā likumu un šeit Saeimā izdiskutējot vispārīgā likumdošanas kārtībā. Šie objekti ir pārāk svarīgi. Un, ja mēs šādā veidā lūdzam Ministru kabinetu iesniegt šādu lēmuma projektu par šiem neprivatizējamiem objektiem, tas nekādā gadījumā neizslēdz to, ka mēs pēc tam par šiem objektiem, par katru atsevišķi no šiem objektiem pēc tam vai par visiem viņiem, vai par dažiem no viņiem pieņemam šo Saeimas likumu, ka, lūk, mēs viņu privatizēsim, bet, lūk, mēs pastāvēsim uz to, ka pēc privatizācijas tiek ievēroti kaut kādi īpaši noteikumi. Skaidrs, ka mums var būt šie īpašie noteikumi. Tāpēc es ļoti aicinu atbalstīt šo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmumu, kas tiešām, kā šeit minēja Vītola kungs, ir kompromisa variants, un tas netiek uzreiz šeit sarakstā likumā ierakstīts, teiksim, uzreiz, ko neprivatizēs un tā tālāk. Es domāju, ka šeit mums ir jāapzinās šo atsevišķu saimniecisko objektu sevišķais nozīmīgums un sevišķā loma mūsu saimniecībā un arī viņu būtiskā ietekme uz cilvēku dzīves apstākļiem, teiksim, ir nepieciešams, lai “Latvijas gāze” arī pēc privatizācijas turpinātu piedāvāt šos gāzes pakalpojumus cilvēkiem, lai “Latvenergo” turpinātu piegādāt elektrību un lai pa dzelzceļu turpinātu braukt vilcieni. Un lai šie pasažieru pārvadājumi tiktu nodrošināti arī tādās vietās, kur tas varbūt ekonomiski ir nerentabli. Tas taču viss ir absolūti svarīgi. Un šeit var acīmredzot izdomāt arī virkni vēl veselu citu uzņēmumu, tā ka es tiešām, godātie deputāti, ļoti lūgtu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Runās Inese Vaidere, Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre. Lūdzu!

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre). Godājamie deputāti! Es gribu iebilst godājamam deputātam Čerāna kungam. Ja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti atceras diskusiju šajos jautājumos, tad viņi atceras arī to, ka šis jautājums tika izdiskutēts ļoti smagās diskusijās, un šis it kā kompromisa lēmums tika pieņemts nebūt ne viennozīmīgi. Es gribu lūgt deputātus labi apdomāt šo priekšlikumu un nekādā gadījumā nevaru atbalstīt to. Es lūdzu deputātus tieši otrādi — noraidīt šo priekšlikumu.

Deputāti zina, ka Ministru kabinets pašlaik izskata un regulāri izskata, piedaloties visiem politiskajiem spēkiem, piedaloties Privatizācijas aģentūrai, to objektu privatizācijas iespējas, kādus mēs domājam, ka varētu privatizēt. Es esmu pārliecināta, ka neviena objekta privatizācija nenotiks sasteigti un nepārdomāti. Drīzāk, pieņemot un atbalstot šādu pārejas noteikumu punktu, mēs varētu “uzlikt grožus”, “uzlikt sakas” privatizācijas procesam un a'priori, neizpētot situāciju, paziņot, ka tāds vai cits uzņēmums nav privatizējams. Pie tam šī norma — divi mēneši — tas ir ārkārtīgi sasteigti.

Es gribu arī norādīt un atgādināt deputātam Čerānam, varbūt viņš ir piemirsis, ka ir virkne speciālo likumu, kuri nosaka, kādi objekti nav privatizējami. Nu kaut vai, piemēram, nacionālās sporta bāzes un tamlīdzīgi.

Bez tam otru likumu es gribu atgādināt. Likumu “Par maksātnespēju un bankrotu”, ko Saeima nupat ir pieņēmusi. Šajā likumā slikti strādājošie valsts uzņēmumi tik un tā atbilstoši šā likuma normām tiek nodoti privatizācijai caur likvidācijas procesu vai kādu citu metodi. Lūdzu, godājamie deputāti, nepieņemiet šo sasteigto normu! Es ierosinu šo normu noraidīt un balstīties uz esošo situāciju, uz esošo likumdošanu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aleksandrs Kiršteins, LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

A.Kiršteins (LNNK, LZP). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Kad es klausos godājamā Čerāna kunga uzstāšanos, gan to, ko viņš teica šodien, gan to, ka jācīnās pret lielkapitālu Latvijā, tad es saprotu, ka savā laikā Zīgerista partijas ideologs ar to apzīmēja “salauzt komunismam sprandu”. Šie skaistie lozungi bija pirmsvēlēšanu aģitācija, bet faktiski viņi rāda to, ka Zīgerista partijas pārstāvji neizprot elementāras likumsakarības ekonomikā, neko vairāk.

Tātad pirmais. Ja mēs iestrādājam šādu normu šajā likumprojektā, tad mēs demonstrējam valsts stratēģijas virzienu, un uzreiz mēs apšaubām savu vēlmi pabeigt privatizācijas procesu — ne vairā un ne mazāk, šeit nav ko izlikties, jo, tikko šī norma parādīsies, tad jūs praktiski dabūsit visus 100 procentus Latvijas objektu šajā sarakstā, kas tiks papildināts. Neizbēgami, vispirms no Zīgerista partijas puses. Tīrā populisma dēļ.

Otrs. Mums šeit ir jāizvēlas, jo praktiski visi objekti ir privatizējami, tāpat kā faktiski visi objekti, ieskaitot valsts monopoluzņēmumus, ir atstājami valsts uzņēmumu statusā. Tas ir valsts stratēģijas jautājums un nekas vairāk. Ja var darboties viens uzņēmums, veiksmīgi privatizēts, tad var darboties absolūti visi uzņēmumi. Un otrādi. Visi uzņēmumi var darboties ļoti viduvēji, un visi šie uzņēmumi var būt valsts pārziņā.

Trešais. Šeit tika pieminēti valsts monopoluzņēmumi. Tad man ir jautājums Čerāna kungam un man ir jautājums Zīgerista partijai. Ja “Latvijas gāze” nebūtu valsts uzņēmums, vai būtu iespējams 50 miljonu parāds?

Vai varētu būt kuriozā situācija, ka šī organizācija iepērk gāzi, vai šo organizāciju var iespaidot, teiksim, viena valsts stratēģiski, kaulējoties par šīm gāzes cenām, par monopola cenām, un šī organizācija nespēj nokārtot parādu piedziņu, un šie parādi pašreiz kā smags slogs faktiski sagrauj valsts budžetu.

Godājamie deputāti, uzdodiet otru jautājumu. Ja šī “Latvijas gāze” tiek privatizēta, ne jau visa uzreiz, bet kaut vai stratēģiski tiek sadalītas šīs akcijas, un šajā “Latvijas gāzē” ieiet, teiksim, varētu nosaukt, vienalga, kaut vai Krievijas “Gazprom”, vai “Rūrgāze” vai “Gaz de France” vai vēl kāda, bet stratēģiski tiek sadalīta šī akciju turētāju pakete starp dažādiem lieliem uzņēmumiem. Šie lielie uzņēmumi deleģē līdzīgās pārstāvniecībās savus cilvēkus Akcionāru padomē, vai varētu būt tāds kuriozs un bezsaimnieciskums, kāds bija visos valsts uzņēmumos.

Un interesanti — nākošais jautājums. Ja šī “Latvijas gāze” nevar piedzīt šos 50 miljonus latu un vairāk faktiski, tad kas segs šos zaudējumus? Šos zaudējumus segs vienkāršie maksātāji jebkurā gadījumā. Jebkurā gadījumā privatizēts uzņēmums, jebkurā gadījumā privatizēta akciju sabiedrība darbosies nesalīdzināmi veiksmīgāk nekā valsts uzņēmums, ar daudz labāk nostādītu saimniecisko regulācijas mehānismu.

Bet, kas attiecas uz monopola cenām, tad šeit ir monopoluzņēmuma regulēšanas noteikumi. Tāpēc mums ir šeit arī Monopoluzraudzības darbības komiteja, un tūlīt mēs apspriedīsim Saeimā likumu, kā šie procesi tiek virzīti. Lūk, tur es aicinu pielikt Saeimas deputātus savas zināšanas, pieņemt šo likumu “Par monopoldarbības uzraudzību” un iekļauties arī Zīgerista partijai aktīvāk šo noteikumu izstrādāšanā, nevis iesniegt šādus priekšlikumus un stratēģiski bremzēt privatizācijas procesu Latvijā.

Un pēdējais. Tātad šādas normas iestrādāšana, es vēlreiz atkārtoju, rada šaubas par Latvijas vēlmi pabeigt privatizācijas procesu.

Otrkārt. Šādas normas pieņemšana demonstrē deviņdesmito gadu veiksmīgo pasaules uzņēmumu pieredzes nepārzināšanu.

Jo arī Vācijā vācu “Telekom” bija valsts uzņēmums. Un kāpēc tad pašreiz viņi privatizē šo uzņēmumu? Tāpēc, ka arī viņi ir sapratuši, ka nav nekādas jēgas paturēt valsts kontrolē šo uzņēmumu, jo viņi kļuva konkurētnespējīgi. Tad mēs būsim izņēmums Latvijā! Sastādīsim sarakstu, kur ierakstīsim, ka dzelzceļu, “Latvijas gāzi”, “Latvenergo” mēs neprivatizēsim, un pēc tam varēsim cerēt, ka kaut kādā veidā šie uzņēmumi konkurēs ar pārējiem uzņēmumiem pasaulē. Tas ir vienkārši naivi. Es aicinu šoreiz noraidīt šo komisijas iesniegto priekšlikumu. Visus šos regulācijas jautājumus mēs varam saskaņot visā speciālajā likumdošanā un tajā skaitā — par monopoldarbību.

Un pēdējais. Es gribu vēlreiz atgādināt, ka stratēģija un taktika, kādā veidā tiek privatizēti uzņēmumi, tiek sagatavota šajā Privatizācijas aģentūrā, kurai ir sava padome un kurai ar šīm lietām ir jānodarbojas. Jautājums taču nav par to, ja mēs šo normu iestrādājam, tad mēs vispār apšaubām privatizācijas vajadzību. Mēs taču nedalīsim šeit. Vieniem liksies, ka vajag “Latvijas gāzi”, otriem liksies, ka vajag varbūt, teiksim, kaut kādu mākslas galeriju atstāt. Jautājums ir par stratēģiju. Es aicinu arī noraidīt šo normu, tādējādi demonstrējot, ka Latvijai ir politiska vēlme vienreiz pabeigt šo muļļāšanos ar privatizāciju, kas ir nokavēta, salīdzinot, piemēram, ar Čehiju, vismaz par trim četriem gadiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vilis Krištopans, satiksmes ministrs. Lūdzu!

V.Krištopans (satiksmes ministrs). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Šis ir vēl viens piemērs, kas ilustrē to, ka ļoti daudzi tautai zaudējumus nesoši un valstij absolūti kaitējoši lēmumi tiek pieņemti tautas vārdā, tautas labā. Un, kā likums, vienmēr šos lēmumus pieņem godīgi cilvēki. Šis ir tipisks piemērs.

Atcerēsimies privatizācijas vēsturi. 1991./92. gadā vēl Augstākā padome faktiski nobloķēja tikko uzsākušos privatizācijas procesu. Ko tas atnesa Latvijas iedzīvotājiem? Tas atnesa Latvijas iedzīvotājiem to, ka viņi par apkuri vienā otrā vietā jau maksā vienu latu par kvadrātmetru. Kāpēc? Tāpēc, ka vēl šodien nav privatizēta “Latvijas gāze”, “Latvenergo”. Tāpēc, ka vēl šodien šajos uzņēmumos kā pilnvarnieki vai kā akcionāru pārstāvji nesēž lielo stratēģisko investoru pārstāvji, kā tas spīdoši notika, kā to parādīja Vācija apvienojoties, un ko viņi izdarīja VDR? Vienkārši iztrieca ārā no šiem uzņēmumiem visu iepriekšējo menedžmentu, jo diemžēl visos šajos uzņēmumos ir bijušās PSRS tradīcijas. Un, ja mēs gribam, lai mums nebūtu jālasa avīzēs par tādiem notikumiem kā “Latvenergo” garantija par 10 miljoniem, kā “Ventspils naftas” garantija par 18 miljoniem, kā šis gadījums ar “Porcelānu”, tad mums, Saeimai, pēc iespējas ātrāk ir jāstimulē un nav jātraucē privatizācija, un ir jādara viss, lai tā notiktu pēc iespējas ātrāk. Un tad, kad “Latvijas gāzē” ienāks, piemēram, “Rūrgāze” ar saviem 8 procentiem jeb 10 procentiem, tad viņi paskatīsies, kā mūsu menedžments strādā, kā pērk gāzi, par kādām cenām, kur un kāpēc. Un tad vairs patērētājam nebūs jāmaksā šīs absolūti liekās starpības par gāzi, tāpēc es aicinu noraidīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Protams, bija patīkami dzirdēt cienījamā Ministru kabineta pārstāvja lekciju mums kārtējo reizi. Protams, cienījamais partijas boss — Kiršteina kungs — var nemīlēt citas partijas bosus, bet šajā gadījumā es domāju, ka Kiršteina kungs arī pietiekami labi zina, ka privatizācijas process parasti normālās valstīs pastāvīgi norit, tajā skaitā tas norit, mainoties valdībām vai arī politiskajām grupām. Un parasti normālā pasaulē tieši privatizē patiešām tos objektus, kas rada zaudējumus, bet no objektiem, kas rada peļņu, nevienā normālā valstī parasti valdība neatsakās. Pie mums bieži vien veidojas paradoksāla situācija, ka valdība mierīgi skatās uz to, kā plaukstošs valsts uzņēmums tiek novests līdz bankrota robežai. Pēc tam attiecīgi vai nu caur bankrotu tiek izsludināta tā privatizācija, un bieži vien netīšām visi šie daudzie valdības pārstāvji pēkšņi kļūst par šī bankrotējošā uzņēmuma vai nu vadošajiem darbiniekiem, vai akcionāriem, un pēc tam atkal šis uzņēmums pēkšņi sāk strauji uzplaukt, tikai jau vairs šī naudiņa nenāk valsts kasē, bet gan daudzu bijušo valsts amatpersonu kabatās.

Teiksim, es domāju, ka šodien mēs labi pazīstam un redzam šeit arī vienu plaukstošu biznesa pārstāvi, kas veiksmīgi mēģina izvest uz plaukstošu biznesu mūsu valsti. Protams, šeit var uzdot jautājumu, kāds no tā ir labums Latvijas tautai? Protams, patīkami ir nopirkt maizes klaipiņu, patīkami nopirkt desu. Protams, viss tas ir ļoti patīkami. Tikai cita lieta, ka peļņa no katra šī maizes klaipiņa nāk, teiksim, privātā kabatā, bet diezgan minimāli nāk atskaitījumi valsts kabatā.

Un, ja mēs, protams, varam līdz šai dienai, man liekas, mēs ļoti labi atceramies arī to, ka notika “Lattelekom” privatizācija, un šīs privatizācijas rezultātā ir vairākas gan Saeimas komisijas veidotas. Protams, mēs varam patiešām noprivatizēt gan “Latvijas dzelzceļu”, gan “Ventspils naftu”, tikai, protams, vai tad mums nebūs atkal kārtējo reizi ar vieglu roku... jāpacenšas vēl kādus desmit gadus, katru gadu jāveido bezdeficīta budžets, jācīnās un jāsaka, ka jāiet uz kārtējo šoka terapiju. Tādēļ, protams, normālā valstī būtu vismaz ierobežojumi uz tiem valsts uzņēmumiem, kas ir peļņu nesoši, un ir cita lieta, ka valdībai būtu daudz nopietnāk jāskatās jūsu pārstāvju veiktā darbība šajos uzņēmumos. Jo tikpat labi jautājums — vai Latvijas valstij būs kāds lielāks ieguvums, ja tiks privatizēta “Latvijas kuģniecība”? Tikai jautājums būs atkal, vai būs vairs ko privatizēt un kādās ošfora zonās atrodas mūsu Latvijas kuģi. Protams, tie ir retoriski jautājumi, bet drīzāk šinī gadījumā valdībai būtu jārisina šie jautājumi un vairāk jākontrolē, kā strādā valsts uzņēmumi, un jārada tiem iespēja maksimāli labvēlīgi strādāt, bet nevis tas, ka mēs šodien kārtējo reizi uz nodokļu maksātāju rēķina gribam viņus vienkārši primitīvi aplaupīt un izņemt kārtējo reizi no Saeimas uzraudzības tās iespējas, ka tos varētu daudz nopietnāk kontrolēt. Paldies par uzmanību! Un es aicinu šinī gadījumā atbalstīt Tautsaimniecības komisijas viedokli un atbalstīt šo labojumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs... Odisejs Kostanda, frakcija “Latvijai”.

O.Kostanda (TKL). Godājamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Šeit nāca tādi vētraini oratori un mēģināja sabiezināt krāsas, biedējot, ka, ja tikšot sastādīts šis saraksts, kas valdībai pie tam ir jāizdara, kā rakstīts šajā Tautsaimniecības komisijas priekšlikumā, tad tikšot apgrūtināts privatizācijas process. Es uzskatu, ka valdības pārstāvji, kas šeit runāja, ar to faktiski izteica neuzticību valdībai un paziņoja, ka valdība ir darba nespējīga jeb, respektīvi, valdībā darbojas kaitnieki, kas uzreiz automātiski, tiklīdz Saeima liks viņiem sastādīt kādu šādu neprivatizējamu objektu sarakstu, sastādīs sarakstu ar tūkstošiem objektu, respektīvi, paralizējot privatizācijas procesu valstī. Es tā saprotu šeit Kiršteina, teiksim, garo pļurkstēšanu.

Cienījamie kolēģi, izlasiet uzmanīgi vēlreiz priekšlikumu būtību! Valdība sagatavo neprivatizējamo objektu sarakstu. Nu izvērtējiet un iesniedziet, varbūt tur būs četri, pieci objekti. Ko jūs šeit nākat visi un biedējat, ka tad uzreiz, tikko jums liks šādu sarakstu sagatavot, teiksim, tā paralizēsies, apstāsies privatizācija. Nevajag taču šitā nevajadzīgi sabiezināt krāsas! Nosauciet četrus, piecus objektus, un par viņiem, teiksim, arī pēc tam šeit Saeimā lēmumprojektā nobalsosim, bet nevis iznākt šeit priekšā, lasa vai nu lekcijas, vai vienkārši gānās par tautas kustību “Latvijai”, Kiršteinam rādās kaut kādi pūķi jau, citiem baltās pelītes...

Tātad, pirmkārt, šis saraksts, es domāju, ir to objektu saraksts, kas ir stratēģiski nozīmīgi valstij un kuru privatizācija, iekļaujot tos šajā sarakstā, nebūt arī tad netiktu pilnīgi apturēta. Vienkārši tad mēs piedāvājam pēc šī saraksta otrā posmā iet un ņemt šos objektus un par viņu privatizācijas noteikumiem lemt par katru atsevišķi šeit ar Saeimas likumu palīdzību. Un es domāju, ka tie varētu būt šādi objekti, kurus šeit jau noskaitīja Kārlis Čerāns. Tie var būt tādi objekti kā “Latvijas dzelzceļš” un tam līdzīgi. Un nevajag šeit nākt un vienkārši tāpat vien stāstīt, ka jā, uzņēmumu parādi ir radušies tikai tāpēc, ka šie uzņēmumi ir valsts uzņēmumi. Ne jau tikai šīs īpašuma formas dēļ vien tas ir radies. Tas ir radies no Latvijas valdības neveiksmīgās saimnieciskās politikas. Es šeit neuzgrūžu vainu šajā gadījumā tieši Šķēles valdībai, bet atcerēsimies, kā radās lielākās daļas valsts uzņēmumu parādi Latvijā. Tas bija 1992. gads, tā bija Godmaņa valdība, un tas bija tā saucamais valsts pasūtījums, kad uzņēmumi darbojās, pildīja tā saucamo valsts pasūtījumu, un, ar ko tas beidzās, mēs redzam, ka pēc tam gadu no gada gan iepriekšējām “Latvijas ceļa” valdībām šis neatrisinātais uzdevums bija uz kakla, ko tagad darīt ar šīm noliktavām, ko darīt ar šiem parādiem, kas ir sakrājušies šiem uzņēmumiem” un šis Gordija mezgls vienkārši joprojām nav pārcirsts. Bet ne jau valsts īpašuma forma bija vainīga pie tā.

Otrkārt. Jūs sakāt, ka ir saglabājušies vecie administrācijas kadri, viņi nav spējīgi vadīt, nu, vienalga ko, “Latvijas dzelzceļu”... Es varu piekrist tam. Jā, mums “Latvijas dzelzceļa” vadība ir tikpat liela kā agrāk tā saucamā visa Baltijas.. tā saucamā “Pribaltijskij” dzelzceļa apgabala vadība. Tikpat liela. Daudz lielāka ir mūsu “Latvijas dzelzceļa” vadība nekā Igaunijā vai Lietuvā. Mēs esam saglabājuši visu veco šeit — šo kopējo lielo, administratīvo aparātu. Tad kas jums, kungi, valdībā liedza izdarīt šeit reformas? Jeb jums nav savas skaidras kadru politikas? Jūs nespējat pabeigt ne ierēdniecības reformu, ne arī, teiksim, šeit šo administrācijas stratēģiski svarīgo uzdevumu, jautājumu atrisināt? Tas ir jūsu darba mazspējas vai nespējas jautājums.

Tāpēc es gribētu šeit nobeidzot vēlreiz teikt: es aicinu Saeimu pieņemt šo Tautsaimniecības komisijas atbalstīto priekšlikumu, uzlikt šo pienākumu — valdībai sagatavot šādu lēmumprojektu, es ceru, ka tā tur tomēr neiestrādās tūkstošiem uzņēmumus un necentīsies apturēt privatizāciju, ka tur būs varbūt, es nezinu, septiņi, astoņi, varbūt desmit galvenie objekti, ko mēs varam šeit pēc tam diskutēt un šo sarakstu apstiprināt ar Saeimas lēmumu. Un vēlreiz es saku, ka tā nav tikai tautas kustības “Latvijai” iniciatīva, Tautsaimniecības komisijai ir dažādu frakciju, dažādu politisko spēku deputāti, un tas bija komisijas lēmums, un par to, starp citu, Kiršteina kungs, balsoja arī jūsu partijas kolēģi, kas strādā šajā komisijā. Tāpēc aicinu arī Saeimu par to nobalsot.

Sēdes vadītājs. Paldies! Kostandas kungs, esmu spiests jums izteikt piezīmi par pārāk skarbiem vārdiem, kurus lietojāt savā runā. Aleksandrs Kiršteins, LNNK frakcija, otro reizi.

A.Kiršteins (LNNK, LZP). Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Es ar lielu interesi noklausījos izcilā baņķiera un bankas “Baltija” reanimatora Kostandas kunga runu. Tad es uzreiz sāku meklēt kopsakarības. Te tika pieminēta “Latvijas kuģniecība”. Vai privatizācijas gadījumā būtu iespējams tāds kuriozs, ka “Latvijas kuģniecība” iegulda bankā 40 miljonus un tos pazaudē? Šos miljonus šajā bankā vienkārši nozog. Zīgerista partija izmisīgi cenšas iestāstīt, ka šī banka ir darba spējīga ar Kostandas kungu priekšgalā, Rotševs aizdošot tur dažus dolārus un tā tālāk, un tas, ko teica Lujāna kungs, nekad valsts uzņēmums nestrādās tik labi kā jebkurš privatizēts uzņēmums, jo redziet, atšķirība — lai cik lieli pārmetumi būtu “Lattelekom”, viņš neieguldīs pat 5 miljonus bankā “Baltija”, un jūs, Lujāna kungs, to ļoti labi zināt, un tāpēc notiek šī izmisīgā cīņa.

Un vēl viena lieta, ko es pateikšu. Ministru kabinets var sastādīt, protams, šo sarakstu, Kostandas kungs un Saeima var arī apturēt, bet tāpēc nav vajadzīgs šāds punkts likumā, jo tikko, jūs labi zināt, parādīsies šeit šis saraksts, tā jūs būsiet pirmais, kas ierakstīs tur iekšā valsts stratēģiskos uzņēmumus tikai ar vienu nolūku: lai atkārtotos tāda situācija kā ar “Latvenergo”, kad pazuda šie 10 miljoni, lai atkārtotos tāda situācija, kā ar “Latvijas kuģniecību”, kad pazūd 40 miljoni... neviena akciju sabiedrība bezjēdzīgi nezaudē šādus te milzīgus naudas līdzekļus.

Un vēl viena lieta. Paņemiet valsts uzņēmumu “Latvijas aviolīnijas” un paņemiet daļēji privatizēto, jo valstij arī pieder akciju pakete, “Air Baltic” . Salīdziniet šos divus uzņēmumus, salīdziniet servisa līmeni un salīdziniet to, ko no tā ir ieguvis vienkāršais Latvijas iedzīvotājs. Un pārdomājiet vēlreiz.

Tāpēc es vēlreiz aicinu to noraidīt, jo jebkurā gadījumā, ja Ministru kabinets arī būs sastādījis piecu uzņēmumu sarakstu, kādu selekcijas staciju, kas ir vajadzīga, to jebkurā gadījumā zinās attiecīgais ministrs un Saeimā jebkurā gadījumā ir tiesības arī to apturēt. Tāpēc nav vajadzīga šī norma. Ja šī norma ieiet šajā likumā, tās ir šaubas par privatizācijas stratēģisko nozīmi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs vairāk deputāti... Imants Liepa, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

I.Liepa (TKL). Cienījamais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Es jūs aicinātu pa-celties pāri personīgajiem apvainojumiem, jo mums ir jārunā par valstiskiem jautājumiem, jārunā konceptuālā līmenī, un jūs aicinātu nenokrist zem Latvijas Republikas Saeimas deputāta goda līmeņa. Vienas otras iepriekš sacītās runas es tie-šām attiecinu zem šī līmeņa. Un tagad es jūs lūdzu ieklausīties sekojošos apsvērumos.

Pirmkārt, par to, ka šis ir trešais lasījums, un mēs runājam par tādu konkrētu pantu un nevis par to, kas būtu vai nebūtu. Un tagad atgriezīsimies pie šī konkrētā panta. Un tur stāv gaiši un skaidri rakstīts priekšlikums, kas ir akceptēts Tautsaimniecības komisijā, kā jau šeit norādīja, pēc ilgām un grūtām debatēm. Un tur stāv teikts: divu mēnešu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās Ministru kabinets sagatavo Saeimas lēmumprojektu par neprivatizējamiem valsts un pašvaldību īpašumu objektiem.

Kāpēc radās šāds priekšlikums un kāpēc šo priekšlikumu nenoraidīja Tautsaimniecības komisijā? Es minēšu tikai divus aspektus šinī jomā.

Pirmais no tiem. Mums nav vēl joprojām tautsaimniecības koncepcija jeb tā saucamā valsts stratēģija, kuru te pieminēja. Mūsu tautsaimniecības dažādās nozares, gribam vai negribam, attīstās pēc Brauna principa, pēc Brauna kustības principa. Vai tas ir pareizi? Var minēt ļoti daudzu tā saucamo kapitālistisko valstu, atvainojiet, ka pielietoju veco terminu, pieredzi, kur pastāv valsts uzņēmumi un pastāv privātie uzņēmumi, un pastāv dažādu kompāniju uzņēmumi, un, neskatoties uz dažādām šīm īpašuma formām, pastāv nepieciešamība, un šo nepieciešamību realizē pēc stratēģiskās plānošanas, pēc ilgāka perioda plāna sastādīšanas. Jūsu zināšanai, vēl jau 15 gadus atpakaļ Amerikas Savienotajās Valstīs ļoti plaši izvērta zinātnisko prognozēšanu, un izrādās, ka šis darbības virziens bija visienesīgākais ar atdevi viens pret piecdesmit. Viens ieguldītais dolārs deva atpakaļ 50 dolārus. Lūk, ko nozīmē skatīties uz priekšu, nevis haotiski attīstīties, deklarējot, ka it kā visu noliks pie vietas brīvais tirgus. Arī brīvā tirgus apstākļos ir jāzina un jāredz, kur mēs ejam kaut vai tādēļ, lai kaut vai pussolīti aizspertu priekšā saviem konkurentiem. Šādas koncepcijas nav.

Mēs esam daudz dzirdējuši no šīs tribīnes, no valdības pārstāvjiem, no mūsu vēlētājiem par mūsu likumu nesakārtotību, par neskaidrību un atkal atgriežamies pie šī Brauna kustības principa. Tad, lūk, ja mums divu mēnešu laikā valdība šādu sarakstu sastāda un iesniedz Saeimā... ja jūs gribat izbļaustīties, lūdzu, es pagaidīšu...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Es lūdzu izturēties korekti vienam pret otru. Lūdzu, Liepas kungs, turpiniet!

I.Liepa. Tātad, ja šādu lēmumprojektu sagatavo par neprivatizējamiem valsts un pašvaldību īpašumu objektiem, tad ko mēs iegūstam? Mēs iegūstam skaidrību par to, kāds ir pašreizējās valdības viedoklis — vai viss simtprocentīgi privatizējams, vai tomēr daļa nav privatizējama. Tātad šajā jomā mēs iegūsim skaidrību. Un tas nevienam neko nevar skādēt un kaitēt. Vēl jo vairāk. Mēs iegūsim valdības izpratni par šo privatizācijas problēmu valstī. Sakiet, lūdzu, kam tas var nest sliktumu? Ja tāds lēmumprojekts būs mūsu priekšā un ja šo dokumentu vēl nopublicēs, un vēlētāji ar viņu iepazīsies, kam tas var nest ļaunumu, ja mums būs skaidrība par šādiem neprivatizējamiem objektiem? Un valdības izpratne šajā jomā. Vēl jo vairāk. Šis ieraksts nebūt nedara obligātu, ka šajā sarakstā ir jābūt desmitiem neprivatizējamo objektu. Šajā sarakstā var nebūt arī neviena. Tādējādi valdība apliecinās savu viedokli. Bet mums būs dokumentārs šī viedokļa apliecinājums. Un Saeimā un arī tautai tas būs zināms, vēlētājiem. Paldies, cienījamie kolēģi, par uzmanību! Es aicinu atbalstīt šo ierosinājumu.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, Vienības partijas frakcija.

 

Piektdien, 25. oktobrī

Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis:

— tikās ar Itālijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku LR Umberto Pestalocu.

Saeimas priekšsēdētāja biedrs A.Ameriks

un Latvijas — Izraēlas parlamentārās sadarbības grupa:

— tikās ar Izraēlas ārkārtējo un pilnvaroto vētsnieku LR Odedu Ben Huru.

Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” preses konference:

— J.Vidiņš, J.Sinka un S.Poritere informēja par repatriācijas un imigrācijas politikas neapmierinošo attīstību Latvijā.

Pirmdien, 28. oktobrī

Saeima ārkārtas sēdē:

— apsprieda likumprojekta “Obligātā militārā dienesta likums” 3.lasījumu. No likumprojekta 53 pantiem deputāti izskatīja 21 pantu. Ārkārtas sēde darbu turpinās 31.oktobrī pulksten 9.

Otrdien, 29. oktobrī

10.00 Juridiskās komisijas sēde.

Likumprojekts “Noteikumi par sauszemes transporta līdzekļu

īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātu apdrošināšanu”.

10.00 Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par svētku un atceres dienām””.

2. Tikšanās ar Zviedrijas Ārlietu ministrijas delegācijas pārstāvjiem

imigrācijas un bēgļu jautājumos.

10.00 Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām

dzīvojamām mājām”.

2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””.

10.00 Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās

politikas komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbības

regulēšanu enerģētikā””.

2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizācijas fondiem””.

3. Likumprojekts “Par valsts budžetu 1997.gadam”.

10.00 Sociālo un darba lietu komisijas sēde.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli””.

10.00 Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1996.gadam””.

2. Likumprojekts “Par valsts budžetu 1997.gadam”.

3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts aizsardzību””.

4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aizsardzības spēkiem””'.

5. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”.

10.00 Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu

izlīdzināšanu 1996.gadā””.

2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par budžetu un finansu vadību””.

3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1996.gadam””.

4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību

dzīvojamo māju privatizāciju””.

11.00 Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde.

Likumprojekts “Par valsts budžetu 1997.gadam”.

12.00 Saeimas priekšsēdētāja biedra Andra Amerika tikšanās

ar Austrijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Franci Paraku.

14.00 Pilsonības likuma izpildes komisijas sēde.

14.00 Saimnieciskās komisijas sēde.

LNNK un LZP frakcijas iesniegums.

15.00 Frakcijas “Tautai un taisnībai” sēde.

15.00 Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” sēde.

Saeimas preses dienests