Mūs — Krieviju un Latviju — dara tuvus ekonomika

Krievijas viesi

preses konferencē,

pirms došanas mājup

Papildus 1.lpp.informācijai

Šajās dienās Latviju apmeklēja Krievijas Federācijas ministrs, Valsts īpašuma komisijas priekšsēdētājs Alfrēds Kohs un Krievijas Federācijas Rūpnieku un uzņēmēju savienības priekšsēdētājs Arkādijs Voļskis. Viņi bija kopā ar Krievijas Federācijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Aleksandru Raņņihu interesējušies par Latvijas ostu iespējām veicināt šejienes un Krievijas ekonomisko sakaru attīstīšanu, lai sekmētu abpusēji izdevīgus ekonomiskos sakarus. Šī iespēja īpaši iezīmējās pēc abu augsto pārstāvju vakardienas tikšanās ar Ministru prezidentu Andri Šķēli.

Atgādināsim, ka Arkādijs Voļskis šogad jau reizi apmeklējis Latviju. Jūlijā viņš kā Krievijas rūpnieku pārstāvis apliecināja holdingsabiedrības “Sconto” iespējas veicināt Liepājas ostas unikālo izdevību sekmēt Liepājas ostas tranzīta kravu palielināšanu no šīs ostas Baltijas jūras rietumu piekrastē. Krievijas metāla eksportētāji uzskata, ka, rēķinoties ar darba kvalitāti Latvijas ostās, šis eksports ir rentablāks, turklāt viņu viedoklis ir tāds, ka te neradīsies konkurence ar Krievijas ostām Baltijas jūras piekrastē.

Pēc sarunām ar Latvijas pusi un pēc abpusējas domu apmaiņas ministrs Alfrēds Kohs un Arkādijs Voļskis, Krievijas rūpnieku un uzņēmēju savienības prezidents, rīkoja preses konferenci Rīgas lidostas zālē.

Kolēģus vispirms interesēja šīs vizītes ekonomiskie aspekti. Bija runa par to, ka ne tikai Rīga, Liepāja, bet arī Ventspils varētu interesēt Krievijas pusi kā Latvijas neaizsalstošo ostu potenciāls.

Ko mēs, piemēram, zinām par Liepājas — bijušās karaostas, tagad ļoti būtiskās ekonomiskās joslas, iespējām? Ekonomisti lēš, ka no sešarpus miljoniem tonnu kopīgajā kravu apritē patlaban izmanto divas trešdaļas — 1500 miljonus tonnu. Tas liecina, ka iespējas šajā ziņā ir ne tikai nepilnīgi izmantotas, bet principā — neizmantotas. Tālab Krievijas piedāvājums un arī iespējas šajā ziņā ir būtībā neaptveramas. Jo Liepājai tuvie, Krievijai ekonomiski pateicīgie reģioni patlaban ne tikai netiek izmantoti ar pilnu atdevi, bet arī kaitē šo novadu saimnieciskajai attīstībai.

Preses konferencē Rīgas lidosā tika norādīts, ka tranzīta palielināšanā caur Latvijas ostām ir ieinteresētas ne tikai privātās akciju sabiedrības, kas joprojām aktīvi darbojas, lai piesaistītu kravu plūsmu Latvijas ostām, un ir ieguldījušas līdzekļus valsts ostu saimniecības attīstībā. Tās ir sabiedrības “Sconto Metals” un “Sconto Nafta”, kas līdz šim devušas nozīmīgu ieguldījumu Latvijas ekonomikas attīstībā.

Vakardienas tikšanās reizē par savu ieguldījumu Krievijas un Latvijas ekonomisko sarunu attīstībā runāja Krievijas Federācijas ministrs, Valsts īpašuma komisijas priekšsēdētājs Alfrēds Kohs.

Atbildot uz “LV” jautājumu par savu izcelsmi, viņš atbildēja.

— Jā, esmu no tiem Krievzemes vāciešiem, kas savulaik dzīvoja pie Volgas, pēc tam Kazahijā un izbaudīja visu tālaika ciešanu ceļu. Man bija lemts iegūt augstāko izglītību visās tās pakāpēs līdz pat visaugstākajai, un domāju, ka te ir sava nozīme mūsu mentalitātei, kas neapstājas nekādu grūtību priekšā.

Arī Arkādijam Voļskim labpatika atbildēt uz “LV” jautājumu par savas karjeras kāpnēm. Viņš vaļsirdīgi teica:

— Arī es esmu no trīsdesmito gadu paaudzes. Mana dzimtene ir Baltkrievija. Mana augstskola ir Maskavas Tērauda institūts, tad 17 gadi aizvadīti savulaik slavenajā Ļihačova rūpnīcā. No turienes nokļuvu toreiz būtiskajā PSKP CK ekonomikas sektorā, kur vajadzēja domāt visu par visu, arī nākamā PSKP CK sekretāra Jurija Andropova pārziņā, par to, kas notiek Afganistānā, zināmā mērā — arī par to, kas turpmāk notiks Čečenijā.

— Jā, es saprotu, turpmāk Krievijas attiecībās būs daudz kas atkarīgs no attiecībām ar Baltiju, tieši ar Latviju. Mūsu interesēs ir brīvās ekonomiskās joslas izveide šajā ziņā. Jo ne tikai jūsu, bet arī mūsu ekonomistu aplēses liecina, ka Liepājai būtu ārkārtīgi izdevīga tās kravnesība, kas spētu apstrādāt ne tikai dažus miljonus, bet vismaz sešus miljonus tonnu kravu gadā. Ir vērts domāt un izdomāt, kā šo ekonomisko fenomenu pārvērst par īstenību. Jo tas viss ir mūsu ziņā, uzsveru, ne tikai politiķu, bet galvenokārt saimniecisko darbinieku ziņā, kuri spēj aplēst tās vai citas rosības ekonomisko aspektu.

Pēc mūsu pārliecības, mums šajā ziņā principā nav un nevarētu būt problēmu, jo mēs dzīvojam brīvā pasaulē, saskanīgā Eiropā, kur vienas vai otras ostas ekonomiski saderīgai izmantošanai nevajadzētu būt nepārvaramām problēmām.

Jā, mēs apzināmies, ka ir problēmas ar projektējamās Sankpēterburgas jaunās ostas izveidi, ar ostām Igaunijā un Lietuvā, tomēr tam visam vajadzētu stāvēt pāri mūsdienu ekonomiskajām un saimnieciskajām interesēm. Saprotams, ir arī politiskās intereses, tomēr tām vajadzētu ņemt virsroku pār cilvēciskajām, gluži personiskajām interesēm. Jo būtībā ir vienalga, vai mēs dzīvojam tālos novados, vai tepat kaimiņos.

Ja mums nebūs ne tikai ekonomiski centrētu interešu, bet dominēs politisku ambīciju perspektīva, tad šķietamu lielvalstu un apkārtējo “mazvalstu” attiecības paliks tikai vēlējumu līmenī.

Katrā ziņā ne es, ne mani sarunu partneri Latvijā ne tagad, ne arī turpmākajās sarunās nevēlētos apstāties pie tā, kas jau izlemts arī augstākajā līmenī, tiekoties ar Ministru prezidentu.

Latvijas un Krievijas sarunveži arī šajās 1996.gada oktobra nogales pārrunās bija vienisprātis, ka nepieciešams veltīt kopīgus pūliņus, lai Krievijas un Latvijas saimniecisko sakaru gultnē rastos abpusēji izdevīgas iespējas.

Mintauts Ģeibaks,

“LV” īpašu uzdevumu redaktors