Jauns Jaunzēlandes valsts pilnvarotais pārstāvis

Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Džons Pīters Larkindeils (John Peter Larkindale)

Akreditācijā

pie Valsts prezidenta

Vakar, 29.oktobrī, Rīgas pilī Latvijas Republikas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim savu akreditācijas rakstu iesniedza Jaunzēlandes vēstnieks Džons Pīters Larkindeils (John Peter Larkindale).

Džons Pīters Larkindeils, Jaunzēlandes ārkārtējais un pilnvarotais vētsnieks Latvijas Republikā, dzimis 1946.gada 10.septembrī. Viktorijas universitātē ieguvis bakalaura un arī maģistra grādu eksaktajās zinātnēs, studējis arī Makgilla universitātē Monreālā. Jaunzēlandes Ārlietu ministrijā Džons Pīters Larkindeils strādā kopš 1972.gada. Vispirms viņš strādāja ANO, pēc tam administratīvajā nodaļā, bet 1973.gadā — ekonomijas nodaļā. No 1973. līdz 1976.gadam Džons Pīters Larkindeils bija Jaunzēlandes vēstniecības Vīnē otrais sekretārs, bet nākamos trīs gadus — otrais un pēc tam pirmais sekretārs savas valsts vēstniecībā Vašingtonā. No 1979. līdz 1981.gadam viņš bija Jaunzēlandes Ārlietu ministrijas Ārējās palīdzības nodaļas direktora palīgs Klusā okeāna reģiona lietās. No 1981. līdz 1983.gadam Džons Pīters Larkindeils bija Āzijas biroja oficiālais sekretārs, bet nākamos divus gadus strādāja par padomnieku Jaunzēlandes vēstniecībā Pekinā. No 1985. līdz 1988.gadam viņš bija Jaunzēlandes Ārlietu ministrijas Āzijas nodaļas vadītāja vietnieks, bet pēc tam divus gadus — Ārzemju īpašuma pārvaldes nodaļas direktors. 1990.gadā Džons Pīters Larkindeils tika iecelts par izpilddirektoru darba grupai, kas organizē Āzijas attīstības bankas un sadraudzības valstu vadītāju tikšanos Jaunzēlandē. Šos pienākumus viņš veic arī tagad. Pašlaik Džons Pīters Larkindeils pārstāv Jaunzēlandi ne vien Latvijā, bet vēl deviņās valstīs. Viņa rezidence ir Maskavā.

Iesniedzot Latvijas Republikas Valsts prezidentam savu akreditācijas rakstu, Džons Pīters Larkindeils teica:

Jūsu ekselence!

Man šodien ir tas gods nodot jums sveicienus no Jaunzēlandes valdības un tautas un pasniegt mana priekšgājēja atsaukuma vēstuli un rakstu, ar kuru Jaunzēlandes ģenerālgubernators Viņa ekselence sers Maikls Hārdī — Boijs akreditē mani par Jaunzēlandes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā.

Jaunzēlande ir maza valsts Klusā okeāna dienvidos, bet tai ir seni sakari ne tikai ar Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīm, kurā pati atrodas, bet arī ar Rietumeiropu. Jaunzēlande ir tirdzniecības partnere daudzām pasaules valstīm un raugās uz pasauli no viedokļa, kādas iespējas tā sniedz Jaunzēlandes ekonomiskajai attīstībai, gan veicinot divpusējās tirdzniecības saiknes, gan sekmējot tiešās investīcijas. Jaunzēlandē ir viena no visatvērtākajām ekonomikām pasaulē, un mūsu pieredze kopš ekonomikas reformu procesa aizsākšanās 1984.gadā rāda, ka barjeru nojaukšana tirdzniecībai un investīcijām ir ievērojami veicinājusi ekonomikas attīstību pēdējo piecu gadu laikā.

Jaunzēlande kā maza valsts piešķir lielu nozīmi ANO un citām daudzpusējām organizācijām, tādām kā Pasaules tirdzniecības organizācija, kas sniedz iespējas vienlīdzīgi aizstāvēt savas un citu valstu intereses. Mēs nākotnē ceram turpināt strādāt kopā ar Latviju šajā un citos forumos mūsu kopīgo interešu un ideālu aizstāvēšanā un veicināšanā. Es arī ļoti ceru savu iespēju robežās veicināt labāku savstarpējo sapratni un attīstīt abpusēji izdevīgus sakarus starp Latviju un Jaunzēlandi.

Es gribētu arī izmantot šo iespēju, lai nodotu Jaunzēlandes valdības un tautas vislabākos vēlējumus jums personīgi, kā arī vēlēt Latvijas tautai drošību un labklājību.

Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis savā atbildes uzrunā Jaunzēlandes vēstniekam Džonam Pīteram Larkindeilam teica:

— Jūsu ekselence, atļaujiet man jūs apsveikt kā Jaunzēlandes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā. Mēs ceram, ka Jaunzēlandes vēstnieka akreditācija Latvijā turpinās to sadarbību, kas jau ir izveidojusies starp mūsu valstīm. Mūsu valstis ģeogrāfiski šķir kilometru tūkstoši, bet vieno kopīgi demokrātijas ideāli. Latvija ir raudzījusies uz Jaunzēlandi kā uz brīvības un demokrātijas modeli. Jaunzēlandē patvērumu ir atraduši vairāki simti vēsturisko kolīziju rezultātā pasaulē aizklīdušo latviešu. Vērā ņemams un augstu novērtējams ir progress, ko Jaunzēlande veikusi savā radikālajā ekonomiskajā reformā.

Latvijas ārpolitiskais kurss ir virzīts uz valsts drošības un labklājības nostiprināšanu. Latvija augstu tur godā brīvību, neatkarību un tautas labklājību.

Latvijas ārpolitiskās prioritātes ir integrācija Eiropas Savienībā un NATO. Stabilitāte var nodrošināt Latvijai un tās iedzīvotājiem labklājību un drošību. Stabilitāte Baltijā ir atslēga stabilitātei Eiropas ziemeļaustrumos, bet tā saistās ar kopējo stabilitāti visā Eiropas kontinentā un pasaulē. Latvija ir uzsākusi iestāšanās procesu Pasaules tirdzniecības organizācijā. Mēs ceram, ka turpināsies Jaunzēlandes atbalsts un sadarbība starp Latviju un Jaunzēlandi dažādās starptautiskajās organizācijās. Latvija ir vērsta uz aktīvu atvērtu tirgus ekonomikas veidošanu. Manuprāt, būtu veicināma aktīvāka Jaunzēlandes iesaistīšanās Latvijas ekonomiskās bāzes veidošanās procesos. Latvija paver vienreizējas iespējas un priekšrocības visplašākajai ekonomiskajai sadarbībai. Jūsu ekselence, es jūs vēlreiz apsveicu kā ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā un vēlu sekmes jūsu darbā.

Turpinājums 7.lpp.

Pēc akreditācijas ceremonijas notika Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa un Jaunzēlandes ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Džona Pītera Larkindeila saruna, kurā uzmanība tika pievērsta Latvijas vēlmei tuvākajā laikā iestāties Pasaules tirdzniecības organizācijā. Kā zināms, Jaunzēlande piedalās darba grupā, kur tiek izskatīts Latvijas pieteikums minētajā organizācijā.

Dž.P.Larkindels atzina: “Šajā jomā ir panākts labs progress. Ir tikai pāris nozaru, kurās Latvijai vēl būtu nepieciešams sniegt atbildes. Protams, Jaunzēlande atbalsta Latvijas un Baltijas valstu uzņemšanu šajā organizācijā.”

Prezidenta un vēstnieka sarunā tika skarts arī Jaunzēlandes straujā ekonomiskā progresa fenomens, kas noticis pēdējo divpadsmit gadu laikā. Vēstnieks pastāstīja, ka piecdesmitajos gados Jaunzēlande bijusi viena no trijām bagātākajām valstīm pasaulē, ņemot par pamatu ekonomiskos rādītājus uz vienu iedzīvotāju, taču vēl nesenā pagātnē — astoņdesmito gadu sākumā valsts nonākusi krīzes situācijā.

— Tas radīja nepieciešamību pilnībā pārstrukturēt ekonomiku. Tomēr es neuzdrošinos sacīt, ka tā bija lielāka ekonomiska pārmaiņa, kāda šobrīd notiek jūsu valstī. Atsevišķi mūsu pieredzes aspekti varētu noderēt arī jums, jo ļoti svarīgi ir neatkārtot citu kļūdas, — piebilda vēstnieks.

Kopumā Jaunzēlandei bijuši nepieciešami deviņi gadi, lai valsts iedzīvotāji sāktu izjust tos ekonomiskos sasniegumus, ko deva reforma. Šobrīd Jaunzēlandes budžetā ne tikai izzudis iekšējā kopprodukta budžeta deficīts, kas krīzes gados bija 6 procenti, bet pat panākta situācija, kad budžetā ir līdzekļu pārpalikums.

G. Ulmanis atzina, ka šī brīža aktualitātes ir bezdeficīta budžeta pieņemšanas gaita, lauku, izglītības un aizsardzības spēku reformēšana, kas notiek Eiropas kontekstā un saskaņā ar Eiropas standartiem. Kā lielāko problēmu Valsts prezidents minēja sociālo reformu, vienlaikus jautājot vēstniekam par Jaunzēlandes pieredzi šajā jomā.

— Ideāla risinājuma nav. Jaunzēlande reformu gaitā izmainīja nodokļu sistēmu, samazinot sociālos pabalstus. Tajā pašā laikā valdība aicina cilvēkus arī rūpēties pašiem par sevi, kas, protams, daudziem nepatīk, — teica Dž.P.Larkindeils. Sarunas izskaņā abas puses bija vienisprātis par to, ka Latvijai nav jākopē Jaunzēlandes paraugs, bet būtu vērts mācīties Jaunzēlandes uzņēmību un enerģiju reformu īstenošanā.

Dž.P.Larkindels izteica cerību, ka savas darbības laikā spēs radīt Jaunzēlandes investoriem lielāku interesi par Latviju un veicināt abu valstu ciešāku sadarbību ne tikai ekonomikas jomā.

Valsts prezidenta preses dienesta un “LV” informācija

“Latvijas Vēstnesim”

Par sarunas ar Valsts prezidentu Gunti Ulmani Jaunzēlandes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Džons Pīters Larkindeils sniedza “Latvijas Vēstnesim” savu pirmo interviju mūsu valstī.

— Jūsu ekselence, ar ko jūs sāksiet savas vēstnieka misijas īstenošanu Latvijā un kādas būs jūsu prioritātes?

— Mana pirmā prioritāte būs pēc iespējas labāk iepazīt Latviju un tās tautu. Es, tāpat kā lielākā daļa jaunzēlandiešu, nevaru lepoties ar plašām zināšanām par Latviju. Tapēc man tagad ir steigšos jāpadziļina zināšanas. Protams, mums ir jādara viss iespējamais, lai tālāk padziļinātu saprašanos starp divām mūsu valstīm.

— Kā jūs vērtējat savu nule notikušo sarunu ar Latvijas Valsts prezidentu Gunti Ulmani?

— Mums bija ļoti draudzīga un lietišķa saruna. Mēs koncentrējāmies galvenokārt uz Jaunzēlandes pieredzi ekonomisko reformu īstenošanā. Uz tiem principiem, kas būtu pielietojami arī šeit pie jums. Tas bija galvenais akcents mūsu sarunā.

— Kā jūs vērtējat mūsu valstu sadarbības iespējas nākotnē?

— Principā varu teikt, ka pastāv patiešām labas perspektīvas mūsu sadarbībai. Jūsu valstij ir ļoti labs stratēģiskais novietojums šajā Eiropas daļā. Es katrā ziņā teikšu Jaunzēlandes firmām, kas interesējas par sadarbību ar šo reģionu, ka Latvija ir īstā vieta, uz kuru koncentrēt uzmanību. Taču vispirms, protams, daudz jādara abpusējas informācijas padziļināšanai par mūsu valstīm.

— Kā jūs praktiski īstenosiet savu misiju? Diemžēl Jaunzēlandei nav savas vēstniecības Rīgā.

— Jā, mana rezidence ir Maskavā. Jaunzēlande ir neliela valsts, un mēs nevaram atļauties atvērt vēstniecības visur, kur to gribētu. Mums nav arī vēstniecības Skandināvijas valstīs. Mana rezidence ir Maskavā, un es cenšos, cik vien bieži iespējams, apmeklēt valstis, kurās esmu akreditēts kā Jaunzēlandes vēstnieks. Es arī sekoju notikumiem šajās valstīs ar preses un citu informatīvo materiālu palīdzību. Es pārstāvu Jaunzēlandi Krievijas Federācijā un vēl deviņās valstīs, un tā patiešām ir sarežģīta misija. Es esmu ļoti aizņemts.

— Atļaujiet izteikt cerību, ka jūs tomēr būsiet bieži sastopams arī Latvijā. Apsveicu jūs un vēlu labus panākumus jūsu grūtajā un atbildīgajā vētsnieka darbā.

— No sirds pateicos!

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors