Austrija atbalsta Latvijas virzību uz Eiropu

un ar neviltotām simpātijām vēro tās gaitu

Austrijas vēstnieks

Francs Paraks

— Saeimā

Vakar, 29.oktobrī, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks un Saeimas Latvijas un Austrijas parlamentu sadarbības grupas priekšsēdētājs Oļģerts Dunkers tikās ar Austrijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Franci Paraku.

Sarunas dalībnieki apmainījās domām par divpusējo sadarbību parlamentu līmenī, kā arī sprieda par Latvijas virzību uz Eiropas Savienību un ar to saistītajiem uzdevumiem likumdošanas jomā. A.Ameriks un O.Dunkers pastāstīja par Latvijas un Austrijas parlamentu sadarbības grupas darbu Saeimā un uzsvēra, ka līdzīgas grupas izveide Austrijas parlamentā sekmētu abu valstu parlamentu sadarbības padziļināšanu. Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka šī sadarbība realizējama divos līmeņos, proti, spīkeru un prezidija līmenī, kā arī parlamantu sadarbības grupu līmenī, kur tiek meklētas dziļākas, specifiskas sadarbības sfēras. To sekmētu arī Austrijas Republikas vēstniecības atklāšana Rīgā, taču, kā atzīmēja F.Paraks, Austrijas taupības programmas dēļ tas diez vai būs iespējams agrāk nekā pēc pāris gadiem. Tad Austrija iecerējusi atklāt savu vēstniecību kādā no Baltijas valstīm, tā varētu būt arī Rīgā. Patlaban vēstnieka rezidence atrodas Stokholmā.

A.Ameriks uzsvēra Latvijas ieinteresētību abu valstu attiecību padziļināšanā un aktivizēšanā Eiropas Savienības kontekstā, kur Austrijas pieredze likumdošanas harmonizēšanā, kā arī citās jomās būtu īpaši noderīga, jo sevišķi laikā, kad tā gatavojas 1998.gadā pārņemt prezidentūru ES. F.Paraks izteica atbalstu Latvijai tās ceļā uz ES un pauda domu, ka sarunas būtu jāuzsāk vienā laikā ar visām valstīm, kas izteikušas vēlēšanos iestāties ES.

Saeimas preses dienests

— preses konferencē

vakar, 29.oktobrī,

Romas viesnīcas

Kamīna zālē:

Vārds “…sterreich” pirmo reizi dokumentēts pirms tūkstoš gadiem. Šis reģions, ko toreiz dēvēja par “Ostarrichi” un kas atrodas tagadējā Lejasaustrijā, veidoja tās impērijas kodolu, kura vēlākos gadsimtos aptvēra lielas Eiropas daļas. Tagad, būdama Eiropas Savienības locekle, Austrija atkal piedalās Eiropas integrācijas procesā, kurā viens no mērķiem ir panākt ekonomisko un monetāro savienību līdz šā gadsimta beigām. Austrija ir aktīva un uzticīga šī vēsturiskā procesa dalībniece un pilnībā apzinās, ka Eiropas vienotība ir galvenais laimīgas nākotnes priekšnoteikums tai un tās tautai.

26.oktobrī Austrija, kas atrodas pašā Eiropas sirdī, svin savu Nacionālo dienu, dienu, kas mums atgādina, ka Austrija atguva pilnīgu suverenitāti 1955.gadā. Kopš tā laika Austrija ir labi izmantojusi šo suverenitāti, dodot savu ieguldījumu miera un drošības nosargāšanā Eiropā — kontinentā, kas ir bijis tik daudzu karu arēna. Kā ANO dalībvalsts Austrija ir bieži piedalījusies miera uzturēšanas misijās dažādās pasaules daļās. Austrija nodrošinājusi ilgstošu labklājību sev un savai tautai un kā Eiropas Savienības locekle cenšas piedalīties tāda kontinenta veidošanā, kas garantētu labu nākotni visiem tā iedzīvotājiem.

Uz XXI gadsimta sliekšņa Eiropa saduras ar daudzām nopietnām problēmām, kuras paredzētas izskatīt 1996.gada Eiropas valstu valdību konferencē. Austrija ir formulējusi vairākas vadlīnijas savai līdzdalībai šajā konferencē, lai radītu pieejamākas demokrātiskas Eiropas Savienības iekšējās institūcijas un panāktu efektīvāku sadarbību drošības jautājumos. Turklāt Austrija cer, ka Eiropas valdību konference panāks progresu visās Eiropas pilsoņus īpaši interesējošās jomās, tādās kā nodarbinātības politika un vides aizsardzība.

13.oktobrī Austrijas tautai pirmo reizi bija dota iespēja ievēlēt savu 21 delegātu Eiropas Parlamentā. 14 no ievēlētajiem ir pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību, bet 7 ir noskaņoti kritiski. Austrija uzskata, ka šai Eiropas institūcijai piešķirtās lēmējvaras paplašināšana ir nozīmīgs ieguldījums demokrātijas procesā.

Iestājoties Eiropas Savienībā, Austrija apņēmās visā pilnībā piedalīties Savienības kopīgajā ārpolitikā un drošības politikā un iesaistīties ES līgumā paredzētajā aizsardzības politikā. Jaunās problēmas, kas saistītas ar plašu drošības koncepciju, var risināt tikai solidaritātes un sadarbības atmosfērā Eiropas un starptautiskā līmenī. Lai novērstu jaunu sadalošu līniju rašanos Eiropā, Austrija atbalsta konstruktīvu paneiropas dialogu drošības jautājumos, turklāt Austrijas drošības koncepcijā nav runa tikai par militārajiem aspektiem, bet tā ietver arī politiska, ekonomiska, ekoloģiska un humanitāra rakstura jautājumus.

Eiropas solidaritātes garā un lai garantētu Austrijas Republikai pastāvīgu drošību, federālo valdību veidojošās politiskās partijas aktīvi līdzdarbosies Eiropas drošības struktūrās atbilstoši Eiropas Savienības mērķiem.

Kā NATO “Partnerattiecības mieram” dalībniece Austrija Bosnijā piedalās daudznacionālo miera uzturēšanas spēku operācijā, ko sankcionējusi ANO Drošības padome un kas tiek veikta NATO virsvadībā.

Austrija apsveic Eiropas Savienības plānoto paplašināšanos austrumu virzienā ne tikai tāpēc, ka tās tiešos kaimiņus — valstis, ar kurām Austrijai ir ciešas vēsturiskas, ekonomiskas un personiskas saites, — paredzēts iekļaut Eiropas integrācijas procesā. Austrija uzskata, ka Eiropas Savienības paplašināšanā ir jāiekļauj arī Viduseiropas un Austrumeiropas valstis kā izšķirošs faktors miera, pārticības un sadarbības nodrošināšanai Eiropā.

ANO ietvaros Austrija nelokāmi atbalsta miera uzturēšanas pasākumu paplašināšanu civilajā jomā, cilvēktiesību aizsardzību un demokrātisku struktūru veidošanu. Neatkarīgi no tā Austrija arī aktīvi piedalās pastāvīgajos centienos reformēt Apvienoto Nāciju Organizāciju. Austrija uzskata ANO par obligātu starptautiskā miera nodrošināšanas instrumentu un ir lepna, ka tās galvaspilsētā Vīnē izvietojušās vairākas svarīgas ANO organizācijas.

1996.gadā Austrija svin savu Nacionālo dienu, pilnībā apzinoties sevi kā vienu no tām Eiropas zemēm, kas var atļauties nodrošināt saviem pilsoņiem pārticību, drošību un mieru, vienlaikus dodot aktīvu ieguldījumu Eiropas vienotības veicināšanā un miera saglabāšanā visā pasaulē.

Manu kā vēstnieka pašreizējo atrašanos Rīgā jūs varat uzskatīt par vēl vienu saikni starp mūsu valstīm. Kaut arī Latvijai un Austrijai nav tiešas robežas, Austrija pievērš lielu uzmanību notikumiem Baltijā. Ar bažām mēs vērojam jūsu problēmas un priecājamies, ka jūs tās atrisināt un droši ejat pretī savai nākotnei. Mēs esam gandarīti, ka Latvijā stabilizējas ekonomika un nostiprinās banku sektors, ka pieaug Baltijas valstu padomes svars un Latvijas nozīme tajā. Mēs atzinīgi vērtējam Valsts cilvēktiesību biroja darbu un politisko stabilitāti Latvijā.

Ar neviltotām simpātijām Austrija vēro jūsu virzību uz Eiropas Savienību, jūsu līdzdarbību Eiropas Padomē un programmā “Partnerattiecības mieram”, jūsu uzņemšanu par Eiropas Savienības asociēto locekli.

Ar prieku mēs varam konstatēt, ka veiksmīgi attīstās arī mūsu divpusējās attiecības, par ko liecina nesenā Austrijas firmu prezentācija Rīgā.

Līdz ar to jūsu nākotnes iespējas mēs vērtējam optimistiski!

Aleksandrs Kiršteins, Latvijas īpašo uzdevumu ministrs ES lietās, — Austrijas Republikas nacionālajiem svētkiem veltītajā pieņemšanā 28.oktobrī Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē:

Man ir patiess prieks šodien atrasties šeit ne tikai kā valdības pārstāvim, bet arī tīri personiski, varbūt tāpēc, ka Austrija savos tūkstoš gados izskatās apbrīnojami labi, varbūt tāpēc, ka mūsu sarkanbaltsarkanie karogi ir tik līdzīgi un Austrijas teritorija un iedzīvotāju skaits ir samērojami ar Baltijas valstīm, varbūt tāpēc, ka mums ir bijušas līdzīgas problēmas pagātnē ar mūsu kaimiņiem.

Ja agrāk Austrija vairāk mums asociējās ar skaistu mūziku un sniegotām kalnu virsotnēm, tad tagad mēs zinām, ka RS valstīs Jūs izceļaties ar spēcīgu ekonomiku, zemu inflāciju, lielu iekšzemes kopproduktu uz vienu cilvēku un spēju harmoniski attīstīt visas nozares — gan rūpniecību, gan tūrismu, gan sociālo sfēru, gan izglītību.

Bet, kas ir vēl svarīgāk, — Austrija ir labs piemērs, kā attīstīt labas attiecības ne tikai ar apkārtējām Centrāleiropas valstīm, bet arī ar tālākām ES pretendentēm — Latviju, Lietuvu un Igauniju. Pēdējos divos gados ieguldījumi ir pieauguši vairākas reizes un Austrija ir pirmo desmit lielāko investētāju valstu vidū Latvijā.

Mēs ceram, ka arī Rīga tāpat kā Vīne kļūs par starptautisko apspriežu centru. Šīm pilsētām ir kopīgs ne tikai lielais jūgendstila pieminekļu skaits, bet arī mīlestība uz operu. Starp citu, daži mūsu operas mākslinieki jau pārāk ilgi ir aizkavējušies Vīnē, bet mēs ceram, ka arī austrieši būs bieži viesi mūsu operas teātrī.

Latvija, pateicoties noslēgtajiem līgumiem ar Austriju, ir ieguvusi jaunāko tehnoloģiju dzelzceļu modernizācijai, un es ceru, ka tikpat veiksmīga sadarbība būs arī autotransporta pārvadājumu jomā un iekšlietās.

Man ir gandarījums, ka arvien vairāk latviešu dodas uz Austriju ne tikai slēpot, bet arī apmeklēt Vīnes un Zalcburgas mūzikas festivālus.

Ieejot nākošajā tūkstošgadē, es gribētu aicināt pacelt glāzes uz mūsu tautu turpmāko sadarbību un uzplaukumu.