Informācija

Latvijas vēstniecei pie Svētā Krēsla un Maltas Bruņinieku ordeņa

Par akreditāciju

19. oktobrī Romā, Maltas bruņinieku pilī, LR ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Aija Odiņa iesniedza savu akreditācijas vēstuli Neatkarīgā militārā un hospitālā Maltas Bruņinieku ordeņa lielmestram un princim Viņa Eminencei un Augstībai Fra Endrju Berti (Andrew Bertie).

Savā uzrunā vēstniece uzsvēra, ka Latvijas tautas labklājība ir valsts politikas galvenais mērķis. Latvijai šodien ejot reformu ceļu, daudziem jāsastopas ar grūtībām. Palīdzēt šiem cilvēkiem ir valsts uzdevums. Latvijas valsts ir pateicīga par Maltas Bruņinieku ordeņa jau sniegto palīdzību.

Lielmestrs savā atbildes uzrunā apstiprināja to, ka Maltas Bruņinieku ordeņa palīdzība Latvijai palielināsies, ievērojot kristīgās žēlsirdības principu, kas ir Maltas Bruņinieku ordeņa darbības pamatā jau 900 gadus. Vēstniece tika iepazīstināta ar Suverēnu padomi. Tad notika vēstnieces un Lielmestra privāta saruna.

Aija Odiņa vienlaikus ir arī LR ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece pie Svētā Krēsla.

Par apbalvojumu

Romas Pāvests Jānis Pāvils II atbilstoši Vatikāna protokolam ir piešķīris Latvijas Republikas ārkārtējai un pilnvarotajai vēstniecei pie Svētā Krēsla Aijai Odiņai vienu no lielākajiem savas valsts apbalvojumiem:

“Tā kā mums ir zināmi Tavi ļoti lielie nopelni baznīcas labā, mēs, labvēlīgi uzklausījuši mums izteiktos lūgumus, publiski apliecinādami mūsu labo gribu, Tevi, Aija Odiņa, latviete,

izvirzām, padarām un pasludinām par Svētā Lielā Gregorija Lielā Krusta ordeņa kavalieri. Tādēļ mēs Tev piešķiram Lielo sudraba medaļu, kas nēsājama krūšu kreisajā pusē, un arī visas privilēģijas, kas saistās ar šo goda apbalvojumu.

= Andželo Kardināls Sodano,

Valsts sekretārs

Izdots Romā, Sv.Pētera bazilikā

1996.gada 3.oktobrī”

Pie Valsts prezidenta —

Eiropas raidorganizāciju apvienības prezidents

un Latvijas raidorganizāciju vadītāji

Vakar, 29.oktobrī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Eiropas raidorganizāciju apvienības prezidentu Albertu Šarfu. Stundu ilgajā sarunā piedalījās arī Latvijas Valsts televīzijas ģenerāldirektors Olafs Pulks, Valsts radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts un Nacionālās televīzijas un radio padomes priekšsēdētāja vietnieks Rolands Tjarve.

Sarunas gaitā tika pārrunāti jautājumi, kas skar sabiedrisko televīziju un radio lomu Eiropā un Latvijā, kā arī sabiedrisko raidorganizāciju finansēšanas sistēmu, kas Eiropas valstīs 70 - 90 procentu balstās uz abonentmaksām. Latvijā vēl nav ieviestas abonentmaksas, un, kā uzsvēra G.Ulmanis, šobrīd to ieviešanai sabiedrība nav sagatavota, jo tās tiktu uztvertas kā kārtējais nodoklis jau tā smagajā finansiālajā situācijā. Turklāt Latvijā nodokļi nav no zemākajiem uz citu Eiropas valstu fona. Uzsākot sarunu, A.Šarfs atzina, ka šobrīd Eiropā un pasaulē notiekošie globalizācijas procesi liek intensīvi domāt par to, kā pēc gadiem desmit divdesmit sabiedriskajām televīzijām un radiokanāliem saglabāt savu identitāti un nacionālo neatkārtojamību. Jo īpaši tas ir svarīgi mazajām valstīm, jo jau šobrīd Eiropā ir iespējams skatīties no 20 līdz 30 dažādu televīzijas kanālu, no kuriem ne visi ir Eiropas valstīs funkcionējoši.

G.Ulmanis pauda viedokli, ka Latvijas Valsts televīzija un radio šobrīd visā pilnībā atspoguļo sabiedrībā notiekošos procesus, kā arī nerada problēmas politiķiem brīvi paust savu viedokli ar šo masu mediju starpniecību.

“Sabiedriskās televīzijas un radio lielā mērā ir vēstures liecinieces,” atzina Valsts prezidents un piebilda, ka Latvijas sabiedriskajām raidorganizācijām šobrīd grūtības sagādā līdzekļu trūkums. Līdzās tam viens no svarīgākajiem nosacījumiem ir profesionalitātes paaugstināšana.

Pieskaroties reklāmas apjoma pieļaujamībai sabiedriskajos masu medijos, A.Šarfs minēja dažādus piemērus no Eiropas valstu vēstures. Savulaik Lielbritānijas premjerministre Margareta Tečere vēlējusies, lai BBC pretēji savām tradīcijām raidītu reklāmas un neatpaliktu no komercstaciju dinamikas, bet Vācijas komercstacijas uzskatot, ka sabiedriskajiem kanāliem nav jānodarbojas ar reklāmas raidīšanu.

Sarunas noslēgumā G.Ulmanis vēlējās dzirdēt A.Šarfa viedokli par 28.oktobrī Ata Silarozes preses konferencē pausto skandalozo faktu atainojumu ne tikai komerckanālos, bet arī Valsts televīzijas ziņu raidījumā “Panorāma”.

Abstrakti atbildot uz šo jautājumu, A.Šarfs uzsvēra, ka sabiedriskajiem kanāliem ir jābūt pietiekami nopietniem, lai radītu skatītājos uzticību, un nav jācenšas sensacionālisma meklējumu ziņā pielīdzināties “dzeltenajai presei”.

“Ja ir neapstrīdami pierādījumi, ka šī informācija ir patiesa, vai ja par šiem faktiem sabiedrībā jau iepriekš virmojusi diskusija, tad sabiedriskajām raidorganizācijām par to noteikti jāinformē. Taču, ja tas, ko jūs minējāt, balstās uz baumām un intrigām, tad sabiedriskajiem medijiem ir jābūt pēdējiem, kas šim jautājumam pievērš uzmanību. Tas arī ir sabiedrisko mediju uzdevums — daudz izsvērtāk un rūpīgāk strādāt pie informācijas, ko tie pārraida,” komentēja A.Šarfs.

Beidzot sarunu, G.Ulmanis atzina, ka sabiedrībai ir jābūt daudz aktīvākai un zinošākai telemediju tirgū, lai izprastu, ko katrs medijs pārstāv un kā interesēs raida.

Valsts prezidenta preses dienests

Tikšanās reizē: Nacionālās televīzijas un radio padomes priekšsēdētāja vietnieks Rolands Tjarve, Eiropas raidorganizāciju apvienības prezidents Alberts Šarfs, Latvijas Valsts televīzijas ģenerāldirektors Olafs Pulks, Valsts radio ģenerāldirektors Dzintris Kolāts. Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”