Informācija

Vēl trīs goda doktori

Saviļņojuma gaisotnē: (no kreisās) LZA viceprezidents Juris Ekmanis, profesors Ralejs Tepfers, doktore Ruta Ozoliņa, akadēmiķis Viktors Hausmanis, grāmatnieks Georgs Šleiers, LZA akadēmiķis sekretārs Andrejs Siliņš

Latvijas Zinātņu akadēmijas 32 goda doktoriem pagājušajā nedēļā piepulcējās vēl trīs ievērojamas personības: inženierzinātnēs prof. Ralejs Tepfers, mikrobioloģijā Dr. Ruta Ozoliņa, grāmatniecībā Georgs Šleiers. Svinīgā ceremonijā LZA viceprezidents Juris Ekmanis jaunievēlētajiem goda doktoriem pasniedza diplomus.

Sarunu gaitā noskaidrojās, ka gan ārzemēs dzīvojošos tautiešus, gan Latvijas zinātniekus satrauc valodas piesārņotība, ko rada straujā tehnisko zinātņu ienākšana sabiedrības dzīvē, gan arī lielā angļu valodas ietekme. Izrādās, ka Zviedrijā, kā informēja prof. Ralejs Tepfers, dažu cilvēku grupas ir radījušas valodu, kurā saprotas tikai pašas savā starpā. Vai Latvijai draud tas pats? Kā nosargāsim savu valodu, ieejot Eiropas Savienībā? Vai tas neprasa īpašu attieksmi un uzmanību arī no valdības puses!

Svinīgajā ceremonijā klātesošos viesus akadēmiķis Juris Ekmanis iepazīstināja arī ar jaunievēlēto goda doktoru biogrāfijām un veikumu.

Ruta Ozoliņa —

mikrobioloģe, dzimusi 1930. gadā, beigusi LVU Bioloģijas fakultāti un ieguvusi biologa un augu fiziologa specialitāti. Strādājusi LZA A.Kirhenšteina Mikrobioloģijas institūtā no 1960. gada.

Latvijā iedibinājusi pētījumus mikroorganismu regulācijas jomā. Izveidojusi un vadījusi Mikroorganismu vielu maiņas regulācijas laboratoriju (1973—1989). Oriģināli pētījumi aminoskābju biosintēzes un L–asparagināzes biosintēzes jomā, metožu izstrādē producentu atlasei. Piedalījusies vairāku biotehnoloģisku procesu izstrādē. Vadījusi trīs kandidātu disertācijas darbus, kas veiksmīgi aizstāvēti. Ir vairāk nekā 120 zinātnisku darbu un astoņu izgudrojumu autore. Viņai izsniegts viens Latvijas patents. Līdzautore divām monogrāfijām.

Ralejs Tepfers —

dzimis Rēzeknē 1933. gadā un dzīvojis Daugavpilī no 1936. g. līdz 1944. gada septembrim. Pēc tam — Zviedrijā. Latvijas un Zviedrijas pavalstnieks. Strādā Čalmersa Tehniskajā augstkolā no 1960. gada sākuma par asistentu, vēlāk par lektoru (associate professor) un no 1995. gada par profesoru būvtehnikā. Tehnisko zinātņu doktora grāds viņam piešķirts 1973. gadā.

R.Tepfera zinātniskā darbība saistās ar pētījumiem par stiegru un betona saisti, betona konstrukciju nogurumu un nemetalisko stiegru (ogles, aramīda un stikla šķiedras) pielietošanu stiegrotās betona konstrukcijās.

Eiropas Starptautiskās betona komitejas, Ziemeļzemju betona federācijas komitejas un Zviedrijas betona savienības komitejas loceklis.

R.Tepfers ir 197 zinātnisku darbu autors. Viņš piedalījies starptautiskas nozīmes konferenču organizēšanā par betonu (Zviedrijā un Latvijā) un par betona kompozītu mehāniku (Latvijā).

Viņam ir cieša sadarbība ar zinātniekiem LZA Polimēru mehānikas institūtā un Rīgas Tehniskajā universitātē. pateicoties R. Tepfera aktīvai līdzdalībai un atbalstam, Latvijas zinātnieki stažējušies Zviedrijā un otrādi.

Georgs (Juris) Šleiers —

dzimis 1917. gadā Pēterburgā, latviešu trimdas grāmatizdevējs. Pieder emigrācijas latviešu kultūrrosīgākajām personībām.

G.Šleiers 1945. gadā Stokholmā kopā ar dzīvesbiedri Dagniju Šleieri (1919—1991) nodibināja apgādu “Daugava”, kas Zviedrijā darbojies līdz 90. gadu sākumam.

G.Šleiera vadītās “Daugavas” izdevumi (kopskaitā vairāk nekā 200 sējumi) pieskaitāmi pie unikālām parādībām trimdas kultūrā ne tikai poligrāfiskās kvalitātes ziņā, bet vispirms literārās un zinātniskās kvalitātes ziņā. G.Šleiers kā vienīgais latviešu grāmatizdevējs trimdā ir izdevis vairāku latviešu rakstnieku kopotus rakstus (K.Skalbes, E.Ādamsona, A.Saulieša, V.Cedriņa), Latvijas mākslas vēsturi 5 grāmatās, Latvijas vēsturi 10 sējumos (autori E.Andersons, E.Dunsdorfs, A.Spekke, A.Švābe, A.Johansons u.c.), kā arī B.Jēgera sastādīto “Latviešu trimdas izdevumu bibliogrāfiju” 4 grāmatās. G.Šleiers izdevis arī trimdas dzejnieku Andreja Eglīša, V.Strēlertes, J.Kronberga, A.Ivaskas krājumu lielāko daļu, atsevišķas Anšlava Eglīša, A.Dziļuma, J.Veseļa grāmatas. Sērijā “Parnass” G.Šleiers izdevis cittautu moderno rakstnieku — H.Heses, Dž. Steinbeka, F.Moriaka, A.de Sent–Ekziperī, E.Hemingveja, A.Žida u.c. — pirmos latviskojumus grāmatās jau 40. un 50. gados.

No 1994. gada G.Šleiers apgāda “Daugava” darbību turpina Latvijā un līdz ar šim jau izdotas vairāk nekā 30 grāmatas.

H.Grīnberga,

LZA preses sekretāre