VALDĪBAS VIEDOKLIS

Ministru kabineta 29.oktobra sēdē

Vakar, 29.oktobrī, kārtējā valdības sēdē ir akceptēti grozījumi MK noteikumos “Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu teritoriālo sadalījumu 1996.gadā”, tie paredz iespēju finansu ministram lauzt līgumu ar pašvaldībām par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu iekasēšanas īpašu kārtību, kuras neveic noteiktos maksājumus Pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Grozījumos noteikts, ka darba devēji, kuri darba ņēmēju vārdā ir pilnvaroti iemaksāt budžetā viņu iedzvotāju ienākuma nodokļa summas, pārskatu par veiktajiem maksājumiem Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz katru mēnesi.

Akceptēts Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas garantijas (rezerves) fonda nolikums. Fonda līdzekļi tiks izmantoti sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku saistību kārtošanai par zaudējumiem, kurus nodarījis neapdrošināts, nenoskaidrots vai ārvalstīs reģistrēts transportlīdzeklis, ja tā īpašnieks nav noslēdzis robežapdrošināšanas līgumu.

Valdība akceptēja G-24 aizdevuma atmaksas termiņa pagarināšanu līdz 1999.gada 1.jūlijam septiņiem lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumiem un akciju sabiedrībai “Inverta Holding”.

Ministru kabinets akceptēja grozījumu projektu likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”. Grozījumi nepieciešami, lai pastiprinātu kontroli par radioaktīvo vielu kustību pār valsts robežu. Atbildība par to tiek nodota Robežapsardzības spēkiem.

Valdība akceptēja noteikumus “Par darba nespējas lapas izsniegšanas kārtību”. Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek noteikta personas pārejoša darbnespēja, kā arī attiecīgo dokumentu izsniegšanas kārtība. Noteikti darbnespējas lapu un to izsniegšanas nosacījumi, kā arī uzskaitītas personas, kuras ir tiesīgas izsniegt darbnespējas lapas.

Ministru kabinets akceptēja Ekonomikas ministrijas iesniegtos privatizācijas sertifikātu paātrinātas izmantošanas pamatprincipus un privatizācijas sertifikātu paātrinātas izmantošanas otro variantu, kas paredz vienkāršot privatizācijas procedūru un par sertifikātiem privatizējamo objektu sākotnējās cenas noteikšanu, lai nodrošinātu vairākuma privatizācijas iespējas līdz 1997.gada beigām. Ekonomikas ministram Guntaram Krastam uzdots līdz šā gada 15.novembrim iesniegt MK rīkojuma projektu par darba grupas izveidošanu ar privatizācijas sertifikātu paātrinātu izmantošanu saistīto jautājumu risināšanai, attiecīgi norādot darba grupai veicamos uzdevumus un izpildes termiņus.

Akceptēta valsts dzīvojamo māju privatizācijas koncepcija. Ekonomikas ministrijai uzdots noteiktā kārtībā sagatavot atbilstošus grozījumus likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” un iesniegt tos izskatīšanai Ministru kabinetā.

Valdības preses departaments

Pēc Ministru kabineta

29. oktobra sēdes

Ekonomikas ministra Guntara Krasta

atbildes, skaidrojumi, komentāri

Valdības sēdē apspriesto jautājumu par privatizācijas sertifikātiem un to segumu komentējot, Guntars Krasts sacīja:

— Šis Ministru kabineta sēdē izskatītais konceptuālais jautājums acīmredzot pēdējā laikā bija sabiedrības īpašas uzmanības lokā. Jāsaka, ka mani patīkami pārsteidza sabiedrības reakcija uz šo sertifikātu problēmu, ko mēs gribējām atdzīvināt. Bija jau tikai dokumenta projekts, kas nonāca žurnālistu rokās. Un žurnālisti šo tematu tā pamatīgi “apspēlēja”. Bet te jau bija tas pozitīvais efekts, kas šajā projektā ielikts. Vajadzēja pievērst sertifikātu turētāju uzmanību uz to, kur savus sertifikātus likt. Neapšaubāmi līdzšinējais sertifikātu “atprečošanas” jeb ieguldīšanas temps nevienu nevarēja apmierināt. Pat pastāvot tagadējām samērā lielām iespējām ieguldīt sertifikātus kaut vai dzīvokļu paātrinātajā privatizācijā — līdz pat dzīvojamās mājas privatizācijai — , tāpat ieguldīt sertifikātus dažādos šobrīd diezgan veiksmīgi darbojošos valsts objektos, tomēr nav radusies vēlamā atsaucība no sertifikātu turētāju puses. Patlaban tikai 11 procenti no tiem sertifikātiem, kas ir iedzīvotāju rīcībā, ir raduši kaut kādu pielietojumu, respektīvi, tie ir dzēsti. Šis temps ir pavisam nepieņemams. No otras puses, jāatzīst, līdz šim nav bijis pietiekami plašs piedāvājums sertifikātu ieguldīšanai. Tāpēc apmēram pirms diviem mēnešiem Ekonomikas ministrijā sākām spriest par iespējām, kā varētu ievērojami paplašināt sertifikātu pielietojumu. Ministrijā sākām gatavot jau darba plānu, kas paredzēja līdz šī gada beigām izstrādāt visu to normatīvo dokumentu bāzi, kas būtu nepieciešama sertifikātu pielietošanas paātrināšanai un to saistībai ar to privatizācijas procesu tempu, kāds valstī ir iecerēts. Respektīvi, beigt lielo objektu privatizāciju līdz 1997. gada beigām. Tā ir pamattēze, ko mēs esam izvirzījuši. Valdība būtu rīkojusies ļoti negodīgi, ja ignorētu agrāk uzņemtās saistības attiecībā uz sertifikātiem, proti, ja mēs 1997. gadu nesaistītu ar iespējām izmantot sertifikātus.

Jāsaka, ka sabiedrības rezonansei bija pozitīvs efekts. Jo cilvēki sāka skaitīt savus sertifikātus un domāt par to pielietošanu. Piemēram, Jelgavas pašvaldība ļoti iepriecinošā formā man pavēstīja, ka šobrīd viņiem paātrinātā dzīvokļu privatizācija — līdz dzīvojamās mājas privatizācijai — sekmējas daudz ātrākos tempos nekā līdz uzmanības akcentēšanai no preses puses. Tātad tas ir radījis pozitīvu efektu. Rīgā šis process aizvien vēl pieklibo. Tās iespējas, kas ir radītas, vēl netiek realizētas.

Kāpēc tika paredzēta sertifikātu nominālvērtības pazemināšana? Ja mēs lielo, ienesīgo privatizāciju beidzam 1997. gadā, ja visa normatīvā bāze līdz tam jau ir sakārtota un visu sertifikātu izlietošanas iespējas jau ir novērtētas, ja viss atkarīgs tikai no ieguldītāju aktivitātes, tad 1997. gads varētu tikt palaists garām, redzot līdzšinējos iedzīvotāju aktivitātes rādītājus. Un 1998. gadā jau būs ievērojami mazāk privatizējamo objektu. Bet 1999. gadā vispār varētu nebūt šādu iespēju. Tāpēc bija vajadzīga maksimāla saistība ar termiņu, kurā mēs gribam veikt privatizāciju. Proti, tika dots mājiens, ka 1998. gadā iespējas ienesīgi ieguldīt sertifikātus jau būs stipri ierobežotas. Varbūt daudzos gadījumos pat vispār neiespējamas. Tāpēc radās doma samazināt sertifikātu pielietojuma termiņu vai kaut kā dot signālu par sertifikātu nominālvērtības pazemināšanu.

Šie bija tie “lētākie” veidi, kā pievērst iedzīvotāju uzmanību tam, ka sertifikātus jācenšas izmantot 1997.gadā. Dārgākas formas, par ko mēs šodien jau spriedām Ministru kabineta sēdē, būtu atgādināt laikrakstos un varbūt arī televīzijā, ka sertifikātu pielietošana tomēr būs ierobežota, kad lielākā daļa no īpašuma, ko iespējams privatizēt par sertifikātiem, būs jau realizēta. Patiešām, šīs iespējas arvien samazināsies, kas ir it kā pats par sevi saprotams.

Ministru kabinets konceptuāli pieņēma Ekonomikas ministrijas sagatavoto variantu, kas neparedz privatizācijas sertifikātu izmantošanas termiņa ierobežojumu, neparedz arī to nominālvērtības pazemināšanu. Bet ir iebilde, ka mēs veiksim visu iespējamo aģitācijas darbu, lai paskaidrotu, ka likumā noteiktajā kārtībā pēc 2000.gada sertifikāti nudien nebūs izmantojami. Savukārt laiks, kad visveiksmīgāk varētu ieguldīt sertifikātus, būs no 1997.gada līdz 1998.gada vidum. Pēc tam iespējas ieguldīt sertifikātus arvien samazināsies.

Vēl nedaudz par iespējām privatizēt zemes un mežus par sertifikātiem. Runa ir par apmēram 100 tūkstošiem hektāru meža. Šis skaitlis būs precīzi zināms tikai aprīlī. Ātrāk zemes dienests nevar sagatavot šādu apkopojumu. Tas pats ir ar lauksaimniecības zemēm – ne ātrāk par aprīli. Tātad 1997.gada vidū būs zināmas šīs zemes un mežu privatizācijas iespējas.

Atbilstoši Ekonomikas ministrijas ierosinājumam Ministru kabinets arī nolēma līdz šā gada 15.novembrim izveidot valdības darba grupu, kas izstrādās detalizētu sertifikātu paātrinātas izmantošanas programmu un koordinēs dažādu institūciju savstarpējo darbību. Lai varētu sagatavot un sakārtot grozījumus tajos normatīvajos dokumentos, kas nepieciešami sertifikātu izmantošanas iespēju paplašināšanai.

Principā tika akceptēta piedāvātā sertifikātu paātrinātās izmantošanas programma.

Var vēl piebilst, ka provizoriskais vērtējums liecina, ka valsts un pašvaldību īpašuma kopējā sākotnējā vērtība nepārsniedz 2,2 miljardus latu. Bet, kā zināms, sertifikāti ir izsniegti 3,9 miljardu latu vērtībā.

Spriedām arī, ka mēs, valdība, neraugoties uz to, ka 1992.gadā sertifikātu programma tika izraudzīta visai populistiskā veidā, pamatojoties uz stipri aptuveniem aprēķiniem (cik lielai vajadzētu būt sertifikātu masai, lai programmu varētu realizēt), centīsimies meklēt iespējas, lai rastos izdevība ieguldīt šo sertifikātu masu 3,9 miljardu latu vērtībā. Proti, cilvēkiem dabūjot pretī kaut kādu reālu vērtību.

Bet mēs ceram, ka kaut kāda daļa sertifikātu, runājot par veiksmīgākajiem valsts īpašumā esošajiem objektiem, privatizācijas procesā varētu tikt dzēsta ar 5-10 reizes lielāku vērtību. Runa ir par apmēram 200 miljoniem latu. Tā tas bija ar Unibankas privatizāciju, kur gluži objektīvi izsoles kārtībā bija lielāks pieprasījums no interesentu puses. Tas ir normālais izsoles princips, kur, tāpat kā pērkot par naudu, ja sākotnējā vērtība ir, piemēram, 10 latu, tā var pacelties līdz 100 vai pat 200 latiem. Šādā veidā tad arī varētu tikt dzēsta kāda daļa no tiem sertifikātiem, kas paliek pāri. Ieskaitot arī mežu platības, kas pagaidām ir aptuveni 100 tūkstošu hektāru lielas. Kopā ar lauksaimniecības zemēm to vērtība varētu būt 1 - 1,5 miljardu latu liela. Pieņemot, ka zeme un meži varētu tikt pārdoti par augstāku cenu nekā sākotnējā. Tātad atkal papildus dzēšot daļu sertifikātu — atbilstoši izsoles principiem. Līdz ar to varētu veidoties konstatētās valsts un pašvaldību īpašumu vērtības un sertifikātu masas 3,9 miljardu latu vērtībā līdzsvars.

Vēl bija ierosinājums par pašvaldību objektu privatizācijā izmantojamo sertifikātu īpatsvara palielināšanu. 1995.gadā pašvaldības privatizācijā izmantojušas tikai nedaudz sertifikātu. Runa ir par tādiem pašvaldību objektiem kā viesnīcas, tirdzniecības objekti un tamlīdzīgi. Tiesa, šie objekti ir visai nelieli. Pašu kapitāls tiem ir nedaudz virs 60 miljoniem latu. Tātad tiem diez vai būs būtiska ietekme sertifikātu dzēšanas kopējā procesā.

Par uzņēmumu parādu kapitalizāciju, izmantojot sertifikātus kā papildu parādu dzēšanas līdzekli. Arī te apjoms varētu būt visai neliels — apmēram 60 miljoni latu. Manuprāt, tas būtu saistāms ar ne visai veiksmīgiem uzņēmumiem, kam sakrājušies nodokļu parādi.

Kā jau sacīju, izveidotā valdības grupa strādās pie detalizēta plāna sagatavošanas, paredzot grozījumus likumos un valdības noteikumos, lai līdz gada beigām visi dokumenti būtu kārtībā, lai mēs varētu virzīt uz valdību pilnu programmu un lai nākamajā gadā būtu īstenojamas sertifikātu intensīvas izmantošanas iespējas. Tāds būtībā ir Ministru kabineta šodienas lēmums.