VALDĪBAS VIEDOKLIS

Pēc Ministru kabineta

29. oktobra sēdes

Ekonomikas ministra Guntara Krasta

atbildes, skaidrojumi, komentāri

Turpinājums no 1.lpp.

Principā tika akceptēta piedāvātā sertifikātu paātrinātās izmantošanas programma.

Var vēl piebilst, ka provizoriskais vērtējums liecina, ka valsts un pašvaldību īpašuma kopējā sākotnējā vērtība nepārsniedz 2,2 miljardus latu. Bet, kā zināms, sertifikāti ir izsniegti 3,9 miljardu latu vērtībā.

Spriedām arī, ka mēs, valdība, neraugoties uz to, ka 1992.gadā sertifikātu programma tika izraudzīta visai populistiskā veidā, pamatojoties uz stipri aptuveniem aprēķiniem (cik lielai vajadzētu būt sertifikātu masai, lai programmu varētu realizēt), centīsimies meklēt iespējas, lai rastos izdevība ieguldīt šo sertifikātu masu 3,9 miljardu latu vērtībā. Proti, cilvēkiem dabūjot pretī kaut kādu reālu vērtību.

Bet mēs ceram, ka kaut kāda daļa sertifikātu, runājot par veiksmīgākajiem valsts īpašumā esošajiem objektiem, privatizācijas procesā varētu tikt dzēsta ar 5-10 reizes lielāku vērtību. Runa ir par apmēram 200 miljoniem latu. Tā tas bija ar Unibankas privatizāciju, kur gluži objektīvi izsoles kārtībā bija lielāks pieprasījums no interesentu puses. Tas ir normālais izsoles princips, kur, tāpat kā pērkot par naudu, ja sākotnējā vērtība ir, piemēram, 10 latu, tā var pacelties līdz 100 vai pat 200 latiem. Šādā veidā tad arī varētu tikt dzēsta kāda daļa no tiem sertifikātiem, kas paliek pāri. Ieskaitot arī mežu platības, kas pagaidām ir aptuveni 100 tūkstošu hektāru lielas. Kopā ar lauksaimniecības zemēm to vērtība varētu būt 1 - 1,5 miljardu latu liela. Pieņemot, ka zeme un meži varētu tikt pārdoti par augstāku cenu nekā sākotnējā. Tātad atkal papildus dzēšot daļu sertifikātu — atbilstoši izsoles principiem. Līdz ar to varētu veidoties konstatētās valsts un pašvaldību īpašumu vērtības un sertifikātu masas 3,9 miljardu latu vērtībā līdzsvars.

Vēl bija ierosinājums par pašvaldību objektu privatizācijā izmantojamo sertifikātu īpatsvara palielināšanu. 1995.gadā pašvaldības privatizācijā izmantojušas tikai nedaudz sertifikātu. Runa ir par tādiem pašvaldību objektiem kā viesnīcas, tirdzniecības objekti un tamlīdzīgi. Tiesa, šie objekti ir visai nelieli. Pašu kapitāls tiem ir nedaudz virs 60 miljoniem latu. Tātad tiem diez vai būs būtiska ietekme sertifikātu dzēšanas kopējā procesā.

Par uzņēmumu parādu kapitalizāciju, izmantojot sertifikātus kā papildu parādu dzēšanas līdzekli. Arī te apjoms varētu būt visai neliels — apmēram 60 miljoni latu. Manuprāt, tas būtu saistāms ar ne visai veiksmīgiem uzņēmumiem, kam sakrājušies nodokļu parādi.

Kā jau sacīju, izveidotā valdības grupa strādās pie detalizēta plāna sagatavošanas, paredzot grozījumus likumos un valdības noteikumos, lai līdz gada beigām visi dokumenti būtu kārtībā, lai mēs varētu virzīt uz valdību pilnu programmu un lai nākamajā gadā būtu īstenojamas sertifikātu intensīvas izmantošanas iespējas. Tāds būtībā ir Ministru kabineta šodienas lēmums.

Runājot par valsts dzīvojamo māju privatizācijas koncepciju, Guntars Krasts sniedza šādu Ministru kabineta nostādni:

— Šī koncepcija sasaucas ar privatizācijas sertifikātu realizēšanas iespējām. Tāpēc šīs koncepcijas Ministru kabineta sēdē tika izskatītas kopā. Taču šai koncepcijai ir arī mērķis rast iespēju paātrināt dzīvojamā fonda privatizāciju līdz dzīvojamo māju privatizācijai. Šis princips par paātrināto privatizāciju attiecas arī uz valsts mājām. Tagad arī valsts īpašumā esošās dzīvojamās mājas, ja tās nav nodotas pašvaldībai, var sākt privatizēt, un to veic Centrālā privatizācijas komisija.

Ļoti būtiski, ka paredzēts privatizēt nedzīvojamo fondu valsts un pašvaldību dzīvojamās mājās līdz to nodošanai privatizācijai. Šo nedzīvojamo fondu var privatizētie īrnieki, kas noslēguši ilgtermiņa līgumu ar šo telpu izīrētāju. Atbilstoši likumam — 50 procenti par naudu, 50 procenti par sertifikātiem. Šī summa tiek lēsta apmēram 30 miljonu latu vērtībā.

Tiek ieviests jauns papildinājums “dzīvojamās mājas privatizācijas pabeigšana, pēc kuras neprivatizētos līdzekļus valsts un pašvaldību īpašumā esošās mājās vai māju daļās var pārdot par naudu.” Šajā gadījumā ir domāta tāda situācija, kad pēc dzīvojamās mājas privatizācijas kāda daļa no dzīvokļiem paliek neprivatizēta, — tad valsts vai pašvaldība tos var privatizēt par naudu. Šai normai ir mērķis ieinteresēt valsts institūcijas un pašvaldības privatizācijas gaitas paātrināšanā.

Šis projekts tika apstiprināts, un Ekonomikas ministrijai uzdeva sagatavot nepieciešamos projektus likumu grozīšanai, lai varētu šo procesu iesākt.

Pēc tam ministrs atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — Vai Ministru kabinetā tika apspriesta situācija, kas izveidojusies sakarā ar to, ka privatizējamie īpašumi ir novērtēti par 2,2 miljardiem latu, taču daļa no tiem tiks nodoti izsolēs, kur cena par tiem var palielināties? Tādā gadījumā var pietrūkt sertifikātu.

Guntars Krasts: — Ņemiet vērā arī to, ka virkne privatizējamo objektu neizraisīs nopietnu interesi un to pārdošana var notikt par nominālvērtību. Taču būs arī tādi objekti, kas vispār neizraisīs nekādu privatizācijas sertifikātu īpašnieku interesi. Tāpēc 5 procentu sertifikātu rezerve var būt pilnīgi pietiekama. Pašreiz topošajai starpresoru darba grupai viens no uzdevumiem būs tieši šo skaitļu precizēšana un saskaņošana.

Jautājums: — Vai tika apskatīta arī kompensācijas sertifikātu problēma?

Guntars Krasts: — Arī kompensācijas sertifikāti būs spēkā līdz 2000.gadam. Par tiem Ministru kabinetā tika izklāstīta speciāla programma, kuru pieņēma bez īpašiem iebildumiem. Kompensācijas sertifikāti ir izsniegti jau 110 miljonu latu vērtībā. To izsniegšana turpinās un sagaidāms, ka to vērtība pārsniegs 200 miljonus latu.

Jautājums: — Kādreiz tika spriests, ka par kompensācijas sertifikātiem varēs iegādāties valsts zemi un tādā veidā tos realizēt. Vai tas paliek spēkā?

Guntars Krasts: — Tieši tā. Par kompensācijas sertifikātiem varēs iegādāties būvlaukumus lauku apvidos, mežu zemes un tā tālāk.

Jautājums: — Vai tāda iespēja būs arī par parastajiem sertifikātiem?

Guntars Krasts: — Tas varētu tā būt. Tikai vēlāk. Jo vēl nav pabeigti aprēķini, cik lielas platības piešķiramas šim nolūkam.

Jautājums: — Kā jāsaprot jūsu izteikums, ka jācenšas sertifikātus izmantot 1997.gada otrajā pusē un 1998.gada pirmajā pusē? Vai tas liecina par kaut kādiem valdības nodomiem, kas varētu tikt realizēti pēc tam?

Guntars Krasts: — Mūsu mērķis ir saasināt iedzīvotāju uzmanību uz savu sertifikātu izmantošanu un iesaistīt viņus tajos ekonomiskajos procesos, kas valstī notiek. Mēģināsim panākt, lai visi sertifikāti tiktu “atprečoti”. Mēs gribam Ekonomikas ministrijā radīt normatīvo bāzi, kas būs saistīta ar sagaidāmo privatizācijas sertifikātu apgrozību nākamā gada otrajā pusē. Kāpēc piemin 1997. gada otro pusi? Tāpēc, ka šis laiks saistās ar vēl iespējamo mežu un zemes privatizācijas aktivizēšanos. Šis laiks būs visizdevīgākais savu privatizācijas sertifikātu ieguldīšanai labos objektos. Pēc 1998. gada pirmās puses šīs iespējas ieguldīt sertifikātus izdevīgos objektos samazināsies.

Pēc 2000. gada, atbilstoši likumam, sertifikātus vairs nevarēs izmantot.

Jautājums:— Ja valsts ir tik ļoti ieinteresēta paātrinātā sertifikātu izmantošanā, kāpēc valsts tādā gadījumā neaktivizē tādu objektu kā “Ventspils nafta”, Valsts krājbanka, “Latvijas gāze” un citu līdzīgu objektu ātrāku publisko piedāvājumu? Kāda kapitāla daļa no šiem objektiem ir paredzēta publiskajam piedāvājumam? Kad tas tiks veikts?

Guntars Krasts: — Akciju sabiedrības “Latvijas gāze” gadījumā ir paredzēts, ka 2,5 procenti tās vērtības tiks realizēta sertifikātos. Kopā ar Privatizācijas aģentūru mēs aprēķināsim, cik liela šo uzņēmumu kapitāla daļa jānodod sertifikācijai, lai varētu “nosegt” maksimāli daudz sertifikātu. Šiem datiem vajadzētu būt sagatavotiem līdz 1997. gada sākumam.

Jautājums: — Privatizācijas aģentūra nodod privatizācijai valsts objektus. Turpretim pašvaldības savus objektus privatizācijai nodod visai reti. Vai sagatavotajā koncepcijas projektā ir paredzēti pasākumi, kas veicinātu pašvaldības objektu privatizāciju par sertifikātiem, nevis par skaidru naudu?

Guntars Krasts: — Pašvaldībās privatizējamo objektu kapitāldaļa ir 66 miljoni. Šī summa nav īpaši liela. Turklāt 1995. gadā pašvaldības privatizācijai par sertifikātiem atdevušas tikai divus procentus sava īpašuma. Mēs valdībā izvērtējam iespēju valstij obligāti atskaitāmo summu — 10 procentus no privatizācijā iegūtajiem līdzekļiem — samazināt līdz 5 procentiem. Tādā veidā pašvaldības vairāk būtu ieinteresētas savus objektus privatizēt par sertifikātiem.

Mintauts Ducmanis,

Vairis Ozols,

“LV” nozaru redaktori

Pēc diktofona ieraksta 29. oktobra

preses konferencē Valdības namā