Pēc ceļa

Par tiesu lietām Somijā, Zviedrijā un Igaunijā

Tieslietu ministra Dzintara Rasnača preses konferencē

Vakar, 29.oktobrī, Tieslietu ministrijā notika preses konference par tieslietu ministra Dzintara Rasnača vadītās delegācijas vizītes rezultātiem Somijā, Zviedrijā un Igaunijā. Kā atzina ministrs, pagājušā nedēļa Ziemeļvalstīs aizvadīta ļoti spraigā un lietišķā darbā. Tās galvenais mērķis ir uzkrāt informāciju par tieslietām — to kopējo un atšķirīgo — virzībā uz Eiropas Savienību. Svarīgākie jautājumi, kas interesējuši mūsu delegāciju: likumdošana, tiesas, cietuma darba problēmas.

Piemēram, Somijas Tieslietu ministrijā interesanti bijis iepazīties gan ar ministrijas vadības aparātu, gan likumdošanas attīstību, gan arī Keravas jauniešu cietumu. Lietišķas sarunas notikušas arī Zviedrijas Tieslietu ministrijā par turpmāko sadarbību, ar ģenerālprokuroru un Augstākās tiesas priekšsēdētāju. Šeit apmeklēts Mariefreda cietums, Nacionālā policijas pārvalde un parlamenta juridiskā komisija.

Daudz vērtīga pasmelts arī no tuvāko kaimiņu — Igaunijas — kolēģu pieredzes.

Kādi secinājumi pēc šīs vizītes?

Dzintars Rasnačs atzīmēja, ka tiesu reformas procesā mūsu valstī nedaudz pārspīlēta trešās varas neatkarība. Ziemeļvalstīs šīs varas darbojas kopīgi valsts interesēs. Apmēram 90 procentu likumu sagatavo valdība. Parlaments tur uzticas valdībai. Toties postsociālisma valstīs, to skaitā arī Latvijā, Igaunijā, ir citādāk. Kas attiecas uz likumdošanas procesu saistībā ar integrāciju Eiropas Savienībā, tad būtiski ir tas, ka Igaunijā un Somijā tas notiek Ārlietu ministrijas vadībā.

— Vizītes laikā mēs teicām, ka vēlamies mācīties nevis no savām, bet no viņu, kaimiņu, kļūdām. Interesanti, ka gan somi, gan igauņi saistībā ar integrēšanos ES uzskata: likumdošanas tulkošanai jābūt franču valodā. Šai sakarībā aktuāla ir speciālistu sagatavošana. Un kaimiņi šai ziņā jau sākuši darbu, – teica tieslietu ministrs.

Ievērību pelna Somijas galvaspilsētas Helsinku tiesas darbs. Helsinkos nav tiesu dalījuma rajonos, bet ir vienota pilsētas tiesa ar nodaļām, tiesnešu rotāciju, iespējām celt kvalifikāciju. Iespējams, ka arī Rīgā būtu lietderīgi padomāt par šādu tiesas struktūru. Patlaban mūsu tiesas Rīgā ir pārslogotas, sastopas ar vairākām problēmām.

Preses konferencē žurnālisti interesējās par kaimiņvalstu cietumiem, noziedzību. Piemēram, Igaunijā pirms diviem gadiem cietumi tikuši pakļauti Tieslietu ministrijai. Un tas devis pozitīvus rezultātus. Uzlabojusies arī cietumu administrācijas, personāla kvalifikācija.

Bet Somijā un Zviedrijā īpašu uzmanību pievērš jauniešu cietumiem, uzskatot tos nevis par soda izciešanas, bet pāraudzināšanas iestādēm. Tajās jauniešiem ir iespējas strādāt, iegūt izglītību, pat mācīt svešvalodas. Interesanti, ka cietuma uzraugus šeit izvēlas konkursa kārtībā; viņu pulkā ir arī sievietes.

Nākamā gada sākumā uz Latviju uzaicināti abu valstu — Somijas un Igaunijas — tieslietu ministri, bet nākamā gada vasarā uz Rīgas Juridiskās augstskolas atklāšanu apsolījusies ierasties Zviedrijas tieslietu ministre Laila Freivalde.

Žurnālisti saņēma atbildes arī uz vairākiem citiem jautājumiem.

Rita Belousova,

“LV” nozares redaktore