statistika

Par bezdarbu oktobrī

Valsts statistikas komitejas informācija liecina, ka līdz 1996.gada 1.oktobrim par bezdarbniekiem atzīti 88,5 tūkst. cilvēku jeb 7,0% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (1995.gada 1.oktobrī – attiecīgi 76,6tūkst. un 6,0%, bet šā gada 1.septembrī – 89,3tūkst. un 7,1%). Oktobrī tāpat kā septembrī valstī reģistrēti 95,5 tūkst. aktīvi darba meklētāji (1995. gada 1.oktobrī – 81,8 tūkst.).

1996.gada 1.oktobrī, salīdzinot ar šī gada sākumu, bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 5,3 tūkst., taču, salīdzinot ar 1.septembri, tas gan ir samazinājies par 0,8tūkst. 1996.gada 1.oktobrī bezdarbnieku skaits bija par 12,0 tūkst. cilvēku lielāks nekā iepriekšējā gada oktobra sākumā.

Joprojām vairāk nekā puse no bezdarbnieku kopējā skaita (54%) ir sievietes.

1996.gada 1.oktobrī vairāk nekā sešus mēnešus darbu nebija atraduši 47,1 tūkst. cilvēku, no tiem vairāk nekā gadu bez darba bija 26,1 tūkst. cilvēku (1995.gada 1.oktobrī – attiecīgi 38,1 tūkst. un 18,6 tūkst.). 1996.gada trešā ceturkšņa beigās, salīdzinot ar gada sākumu, no 26% līdz 30% pieaudzis to bezdarbnieku īpatsvars, kas darbu nav varējuši atrast ilgāk nekā gadu.

Šī gada janvārī bezdarbnieku statuss tika piešķirts 8,3 tūkst. cilvēku, februārī – 10,0 tūkst. cilvēku, martā – 9,2 tūkst. cilvēku, aprīlī – 9,3 tūkst. cilvēku, maijā – 9,0 tūkst. cilvēku, jūnijā – 7,1 tūkst. cilvēku, jūlijā – 10,3 tūkst. cilvēku, augustā – 6,9 tūkst. cilvēku, septembrī – 7,6 tūkst. cilvēku.

1996.gada 1.oktobrī vairāk nekā puse bezdarbnieku (51%) bija vecumā 30 – 49 gadi, bet gandrīz katrs piektais bezdarbnieks (21%) bija jaunietis vecumā līdz 25 gadiem.

12% bezdarbnieku nav iepriekšējās darba pieredzes.

Bezdarbnieku sadalījums pa profesijām liecina, ka visvairāk reģistrēto bezdarbnieku ir vienkāršo profesiju pārstāvji, kuru pamatuzdevums ir veikt nekvalificētus darbus karjeros, būvniecībā, lauksaimniecībā, mežniecībā, zvejniecībā, rūpniecībā un citur – 22,6 tūkst. cilvēku, jeb 26% no kopskaita. Savukārt, vismazāk bezdarbs skāris augstākās kvalifikācijas profesiju grupu – dažādu līmeņu vadītāji – to skaits ir tikai 1,8 tūkst. cilvēku, kas veido 2% no bezdarbnieku kopskaita.

Tikai 6% bezdarbnieku ir augstākā izglītība. Visvairāk bezdarbnieku – 34% ir ar vidējo vispārējo izglītību, bet ar pamata vai nepabeigtu pamatizglītību – 25%. Tas liecina, ka augstāko izglītību ieguvušie spēj labāk orientēties situācijā un var vieglāk atrast darbu.

1996.gada 9 mēnešos ar Nodarbinātības valsts dienesta norīkojumu uz profesionālo apmācību vai pārkvalificēšanos bija nosūtīti 6,8 tūkst. cilvēku jeb 8% no bezdarbnieku kopskaita, bet algotos pagaidu sabiedriskos darbos iesaistīti 8,6 tūkst. cilvēku.

Visaugstākais bezdarba līmenis 1996.gada 1.oktobrī bija šādos valsts rajonos: Rēzeknes rajonā – 27,8%, Krāslavas – 25,1%, Balvu – 22,5%, Preiļu – 22,1%, Jēkabpils – 17,3%, Daugavpils – 15,2%, Ludzas – 15,0%.

Valsts sociālās apdrošināšanas fonda informācija liecina, ka 1996.gada septembrī tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu bija 30,4 tūkst. cilvēku jeb 34% no bezdarbnieku kopskaita. 1996.gada septembrī bezdarbniekiem aprēķināti izmaksai pabalsti kopsummā par 962,0 tūkst. latu jeb vidēji vienam bezdarbniekam – Ls 31,64.

Valstī pastāv arī “slēptais bezdarbs”, kas izpaužas uzņēmumu piespiedu dīkstāvēs, darbinieku piespiedu bezalgas atvaļinājumos un saīsinātā darba nedēļu, dienu un maiņu darbā, kas radušies dažādu ekonomisko un finansiālo iemeslu dēļ.

1996.gada 9 mēnešos minēto iemeslu dēļ valsts sektora uzņēmumos kopā zaudētas 1145,8 tūkst. cilvēkdienas, no tām rūpniecības uzņēmumos – 950,2 tūkst., būvniecībā – attiecīgi 78,4 tūkst., transporta un sakaru uzņēmumos – 30,3 tūkst. Tas nozīmē, ka vidēji 1996.gada 9 mēnešos minētajos uzņēmumos nevienu dienu nebija strādājuši, t.i., bijušie “slēptie bezdarbnieki”, 6,0 tūkst. cilvēku, no kuriem rūpniecībā – 5,0 tūkst., būvniecībā – 0,4 tūkst., transporta un sakaru uzņēmumos – 0,2 tūkst.

1996.gada 9 mēnešos “slēptie bezdarbnieki” valsts un pašvaldību uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldības kapitāla daļu veidoja 1,5% no valsts sektorā strādājošo skaita, no tiem rūpniecībā – 5,6%, būvniecībā – 10,5%, transporta un sakaru uzņēmumos – 0,3%.

Materiāls sagatavots, izmantojot Nodarbinātības valsts dienesta informāciju.

Valsts statistikas komitejas

Darba statistikas daļa

Par rūpniecības produkciju

Šā gada janvārī — septembrī, rēķinot faktiskajās cenās, saražota rūpniecības produkcija 904,3 miljonu latu apjomā. Rēķinot produkcijas pieaugumu salīdzināmajās cenās (ņemot vērā inflāciju), rūpniecības produkcijas izlaide šā gada janvārī — septembrī pieaugusi par 2,4 procentiem, salīdzinot ar aizvadītā gada deviņiem mēnešiem. Tai skaitā ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē produkcijas izlaide pieaugusi par 16 procentiem, apstrādājošajā rūpniecībā — par 2,6 procentiem un elektroenerģijas, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgādē — par 1,2 procentiem. Skatoties detalizētāk, vislielākais rūpniecības produkcijas izlaides pieaugums šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar pagājušā gada analogu laika posmu, bija šādās nozarēs: papīra un papīra izstrādājumu ražošanā — par 35,6 procentiem, karjeru izstrādē — par 27,2 procentiem, koksnes un koka izstrādājumu, izņemot mēbeļu, ražošanā — par 18,9 procentiem, pārtikas produktu un dzērienu ražošanā — par 7,7 procentiem. Par 66,6 procentiem samazinājusies automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana, bet radio, televīzijas un sakaru iekārtu un aparatūras ražošana kritusies par 12,6 procentiem.

Valsts statistikas komitejas Rūpniecības

un zvejniecības statistikas daļa

Par tūristu izdevumiem

Valsts statistikas komitejas veiktā otrā ceļotāju apsekojuma dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji ārzemēs vasaras sezonā iztērējuši Ls 66 milj. (ziemas sezonā Ls 32 milj.), kas ir par Ls 25 milj. vairāk nekā ārzemnieki šajā pašā laika periodā tērējuši Latvijā (šajā summā neietilpst ceļa izdevumi, izdevumi, kas veikti darba devēju uzdevumā, investīcijas, kapitālieguldījumi). Visvairāk Latvijas iedzīvotāji tērējuši Krievijā (19 milj. latu), Lietuvā (11 milj. latu) un Vācijā (10 milj. latu).

Vasaras sezonā 48% Latvijas ceļotāju devās uz ārzemēm tikai uz vienu dienu (ārzemēs nenakšņoja). No šo ceļotāju skaita uz Lietuvu brauca 63%, uz Igauniju 20%, uz Baltkrieviju 6%. Kā galvenais ceļojumu motīvs 41% gadījumu tika minēts iepirkšanās, 23% — draugu, radinieku apmeklējums, 20% — darījumu kārtošana.

Ja ceļojums ilga vairākas dienas, tad visbiežāk Latvijas ceļotāji devās uz Krieviju (33%), Baltkrieviju (14%), Lietuvu (12%), Poliju (8%), Vāciju (8%). Vairāku dienu ceļojums vidēji ilga 15 dienas. Tomēr jāatzīmē, ka dažādās valstīs uzturēšanās ilgums bija ļoti atšķirīgs. Tā, piemēram, Ukrainā — vidēji 24 dienas, Krievijā — 21 diena, bet Somijā, Austrijā un Francijā — vidēji tikai 5 dienas. 44% no šo ceļotāju skaita kā galveno ceļojuma motīvu minēja draugu, radinieku apmeklējumu, 21% — darījumu kārtošanu.

Visaugstāko novērtējumu Latvijas ceļotāji devuši braucieniem uz Franciju, Zviedriju, ASV un Čehiju (vairāk kā 90% ceļojumu uzskatīja par labu vai ļoti labu). Zemāk vērtēti braucieni uz Krieviju (68% ceļotāju uzskata, ka brauciens bijis labs vai ļoti labs, 22% — apmierinošs, 10% slikts vai ļoti slikts).

Pēc Robežapsardzības spēku Informācijas daļas datiem, Latvijas ceļotāji, atgriežoties Latvijā, vasaras sezonā (jūnijā, jūlijā, augustā) 588 tūkst. reižu šķērsoja valsts robežu (1995.g.vasarā — 569 tūkst. reižu).

Valsts statistikas komitejas

Kultūras, izglītības, zinātnes un

veselības aizsardzības statistikas daļa