24. oktobra sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr. 180., 181.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, Vienības partijas frakcija.

G.Valdmanis (LVP). Godājamais Prezidij! Draugi un kolēģi! Mums atkal pūš lielas gudrības, teiksim, tiksim uz Eiropu jeb uz ceļu uz Eiropu, mēs tiksim bagāti un ies labi. Mums tagad stāsta atkal vienu lielu muļķību, ka, ja mēs visu tautas mantu atdosim kādiem privātiem, ka tad mums būs kaut kāds labums. Skat, īpašuma forma ir svarīga lieta. Īpašumam ir jābūt tam, kas ar to īpašumu var vislabāk saimniekot. Un tam, kam tā manta pieder, viņam ir jābūt neiecietīgam, ja ar to mantu nepareizi rīkojas. Un šitie gudrie vārdi no iepriekšējām valdībām, ko Kiršteina kungs un citi mums min, ka valsts īpašumu izlaupa, taisa lielas kļūdas, un ka privātā īpašumā it kā būtu nepieļaujamas šitās kļūdas. Bet es jums gribu prasīt, kāpēs mēs kā tautas pārstāvji pieļaujam tās kļūdas, kas bija, tās kļūdas, kas notiek. Un kāpēc mēs domājam, ja mēs, teiksim, atdosim latviešu kuģniecību, lai viņa aizbrauc prom, ja mēs atdosim mūsu ostas, lai citi tur varētu pelnīt. Kāds labums būs tautai? Es nesaprotu, Kiršteina kungs un Šķēles kungs, kāpēc mēs neliekam cietumā tos, kas parakstīja tās garantijas vēstules? Kāpēc mēs esam no Kriminālkodeksa izņēmuši veselu sekciju, kas runā par sabiedrības un tautas mantas izputināšanu? Kāpēc mēs tur neievedam iekšā, kāpēc mēs neievedam kārtību? Bet šitā gudrība, ka, ja mēs nespējam ievest kārtību, tad labāt to mantu atdot, lai tā iet kaut kur citur. Un it kā mēs to mantu dalīsim latviešiem. Bet tagad jau tas sertifikāts ir kļuvis pusvērtīgs un varbūt būs pilnīgi nevērtīgs. Un mēs visu šito pieļaujam! Kāpēc? Kāpēc jūs, frakciju vadītāji, un partijas vadītāji pieļaujat to, ka 58 bankas — privātās bankas, ne jau nu valsts bankas, izlaupa noguldītājus. Un sūta naudu uz “ofsoriem”. Mēs visi to zinām, bet neviens netiek tiesāts. Kas jums kait, vadošās valdības partijas, kas jau tagad, nezinu, no Godmaņa laikiem ir šito tautu laupījušas. Un kur ir jūsu goda prāts, ka jūs varat teikt — zini, mēs esam iecietīgi pret to, kas notiek. Bet tagad, ja mēs jums pilnīgi atņemsim visu, tad jums vairs nav ko uztraukties. Tad būs kaut kāds labums tautai, kad atņems visu. Mēs esam šeit gļēvi bijuši, lasām gļēvi, ka mēs neuzstājamies, ka to privatizācijas procesu, ka tautas izlaupīšanu, ka naglu uz Šķēles rīcību, kas šeit notiek, par ko mēs visi zinām, smejam un čukstam, ka mēs to nenobremzējam pilnīgi. Jā, Kiršteina kungs, es teikšu — pilnīgi, ne tikai pāris kaut kādus stratēģiskus objektus. Mūs šeit stratēģiski izlaupa un ar tādu muļķību nāk un mums stāsta, ka, ja mums atņems visu, tad būs godīgums, jo tie zagļi viens otru neapzags. Bet kas tad tur, mums vairs neko nevarēs atņemt. Tad mums it kā būs miers un kārtība. Es domāju, ka minimāli būtu šitas pants un būtu smagi jāpārskata. Kāpēc mēs ostas atdodam? Kāpēc mēs, teiksim, kādus dzelzceļus vai kanalizācijas sistēmas, vai slimnīcas un skolas tagad privatizēsim? Un ej, tas, kas nevar maksāt, lai viņš nomirst no slimībām vai no bada, jo viņš nav izglītots. Mums par tādiem nav jārūpējas, tikai privatizēsim un it kā tautai būs kaut kas labs. Tāds idiotisms, ko mums šeit it kā nopietni cilvēki pauž. Padomāsim, ko mēs darām! Ievedīsim kārtību! Sodīsim tos, kas izšķērdē mūsu tautas mantu. Būsim, pārvaldīsim to tautas mantu, bet neteiksim, ka mums to mantu jāatdod. It īpaši tā manta tiek atdota tiem, kas piedalās tajā izlaupīšanas procesā. Vai tad Kehrim un Osim nebūs liela daļa no tā, ko mēs privatizēsim? Viņiem tā nauda ir. Un Šķēlem... Viņi privatizēs. Un tauta paliks bešā. Bet kāpēc mēs viņus nesodām par viņu negodību, par viņu izšķērdīgo rīcību?

Es lūdzu atbalstīt šito, beidzamo stājas vietu pret šito tautas izlaupīšanu, lai vismaz valdība pasaka, ko tā domā, viņa neatņems no tautas. Un tad es domāju, mēs papildināsim to parakstu. Un es ceru, ka kādreiz būs tāda valdība, kas izmeklēs visu šito privatizācijas procesu, un ka valsts ierēdņi, kas it kā strādā ministrijās, kļūst par Latvijas bagātniekiem. Un ej, un vēl to procesu, Gannuse, uz priekšu! Būs interesanti kādreiz, ja mēs tiksim pie skaidrības. Kur tad tie latviešu ceļinieki ir, kas to tautu tik bagātu pataisīja? Bet paši sev būvē pili. Lai vismaz pasaka, ko neaiztiks, un tad papildināsim to visu.

Sēdes vadītājs. Valdmaņa kungs, es gribētu aicināt jūs korektākus izteicienus izvēlēties attiecībā pret deputātiem.

Runās Andrejs Panteļējevs, frakcija “Latvijas ceļš”. Bet, Panteļējeva kungs, līdz pārtraukumam vairs ir tikai desmit minūtes.

A.Panteļējevs (LC). Jā, paldies. Es ceru izmantot. Klausoties Valdmaņa kunga uzstāšanos, es gribēju atcerēties, kur jau es esmu to dzirdējis, kur es esmu to lasījis. Un tad es atcerējos. Protams, to es esmu lasījis Vladimira Iļjiča Ļeņina darbos un Kārļa Marksa darbos, tajā laikā, kad mēs mācījāmies šeit zinātnisko komunismu un tā saucamo sociālistisko politekonomiju. Tad pasniedzēji runāja faktiski tieši tā kā Valdmaņa kungs. Un man tagad rodas iespaids, ka Valdmaņa kungs ir acīmredzot arī studējis Ļeņinu ļoti intensīvi. Tikai atšķirībā no Valdmaņa kunga es esmu dzīvojis tajos apstākļos, ko šī teorija radījusi. Un es esmu redzējis, kā ir kalpojusi tā saucamā visas tautas manta. Valdmaņa kungs toreiz te nebija, diemžēl viņš dzīvoja citur, un viņam varbūt tiešām liekas, ka visas tautas manta, ko pārvalda partijas, ir tā labākā pārvaldes forma. Es esmu piedzīvojis, ko nozīmē, kad Centrālā komiteja kontrolē — kā un ko dara, kā darbojas firmas, viss pieder it kā tautai. Un es, starp citu, esmu arī piedzīvojis, ka, neskatoties uz to, ka nebija privātīpašuma, tāpat partijas bosi dzīvoja lielās pilīs un dārgos apartamentos. Bet īpašums skaitījās visas tautas īpašums. Un skaitījās, ka neviens nevienu neaplaupa un ka tauta ir laimīga. Es domāju, ka varbūt būsim beigu beigās konsekventi un paskatīsimies vismaz tie, kas no mums ir dzīvojuši šeit, atšķirībā no Valdmaņa kunga, un zina, ko nozīmē visas tautas manta. Ko nozīmē tas, ka nav privātīpašuma, un ko nozīmē tas, ka parlaments vai valdība pēkšņi tagad tiesāsies. Jūs prasāt, kāpēc Šķēli netiesā. Es nezinu, vai jums Kanādā nemācīja, ka ar tiesu valdība nenodarbojas, ka tās ir neatkarīgas institūcijas funkcijas, tiesu funkcija, ka ir vārds “sadalīšana”. Jūs visi runājāt tā, kā tiešām tas man atsauca atmiņā vecos labos laikus, kad es studēju Universitātē marksismu—ļeņinismu. Valdmaņa kungs, jūs tiešām būtu bijis labs pasniedzējs mums Universitātē šajos jautājumos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Inese Vaidere, Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre. Viena minūte.

I.Vaidere (Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre). Jā, es lūdzu vienu minūti, jo man šķiet, ka deputāti varbūt mazdrusciņ ir novirzījušies no apspriežamā temata. Mēs pašlaik runājam tikai par vienu likuma iespējamo labojumu, un šeit nav runas ne par totālo privatizāciju, ne par totālo neprivatizāciju. Vienkārši mēs runājām par šo fantastiski īso termiņu, ka daži deputāti, kuri šādu priekšlikumu izvirzīja, gribētu, lai valdība divu mēnešu laikā izšķiras un uzliek sakas dažiem uzņēmumiem, kurus noteikti nedrīkst privatizēt. Es tiešām nesaprotu, kāpēc šo procesu vajadzētu tādā veidā bremzēt. Kāpēc valdībai nevajadzētu ļaut apsvērt, izdiskutēt un tad dot priekšlikumus Saeimai. Kāpēc divu mēnešu laikā vajadzētu dot šādu sarakstu, kuru, kā es tiešām baidos, var šeit papildināt līdz bezgalībai. Tas var notikt teorētiski, jo var negadīties pa rokai argumenti valdībai, ar ko aizstāvēties pret šādu varbūt nepamatotu privatizācijas aizliegumu. Tāpēc mēs tagad runājam nevis par totālu privatizāciju vai neprivatizāciju, bet tikai par šī likuma normu. Tāpēc es ļoti aicinu deputātus nepieņemt nepārdomātu lēmumu un ļoti lūdzu noraidīt šo likuma normu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts, otro reizi. Bet, Lujāna kungs, tikai dažas minūtes.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Protams, man patīkami bija dzirdēt Kiršteina kunga lekciju, kā viņš rāda. Bet ir vēl, Kiršteina kungs, mūsu cienījamais ministrs Ģēģera kungs, kurš pagaidām vēl nav tiesāts, kurš uzcēlis mazu villu. Protams, bija kaut kāds Garais savā laikā, kam viens no uzņēmējiem zvanīja, kas netīšām ir bankrotējis, kurš zvanīja, teiksim, Garajam zvanīja, cienījamais Tovanceva kungs. Tā kā, protams, mēs varam runāt dažādi par dažādām formām, patiešām. Labi, ka Kiršteina kungs netīšām nepateica, ka banka “Baltija” ir valsts banka, ka tā nav privātā banka, kas bankrotēja. Tā kā, protams, mēs varam runāt arī par to, kā privātās firmas māk arī bankrotēt, kā rodas visādi neizdevīgi darījumi, jo mēs salīdzinām formas dažādības. Un tādā ziņā es iesaku tomēr padomāt. Es domāju, ka Kiršteina kungs, kas braukā pa Eiropu, varētu pastāstīt, cik liels ir valsts īpašuma fonds Vācijā, Anglijā. Es domāju, to arī Kiršteina kungs zina. Un tagad melot vienkārši, acīs skatoties, diez vai vajadzētu. Un šinī gadījumā, protams, mēs varam parunāt par ministru Ģēģeri un vēl citiem cienījamiem, gan “Ceļa” vīriem, un protams, atcerēties to, kā šīs formas labi sadarbojas. Kā vajag atdot valsts īpašumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, līdz pārtraukumam ir palikušas četras minūtes. Debatēs joprojām aktīvi turpina deputāti pieteikties gan pirmo, gan otro reizi. Es domāju, ka debates mums ir jāturpina pēc pārtraukuma. Pašlaik es ierosinu pārtraukt likumprojektu, šo pārejas noteikumu punkta apspriešanu un turpināt to pēc pārtraukuma. Tagad lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus. Bet tikmēr vārds paziņojumam Indulim Bērziņam, frakcija “Latvijas ceļš”, par komisijas sēdi. Lūdzu, kolēģi, uzmanību, plenārsēde nav vēl pārtraukta.

I.Bērziņš (LC). Cienījamie kolēģi no Ārlietu komisijas. Arī Valdmaņa kungs, kurš tagad gatavojas atbildes uzstāšanās reizei. Es ļoti lūdzu jūs uz ārkārtas Ārlietu komisijas sēdi. Ļoti īsu sēdi 13.15 — 15 minūtes pirms nākošās plenārsēdes sākuma šeit pat blakus — Prezidija zālē. Lūdzu, atnāciet visi, lai būtu kvorums. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Kušneres kundze, reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre). Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies Vladilens Dozorcevs, Gunta Gannusa (zālē), Jānis Kalviņš, Paulis Kļaviņš, Leopolds Ozoliņš, Antons Seiksts, Juris Sinka. Paldies!

Sēdes vadītājs. Partraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas sēžu zālē. Turpinām apspriest likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju””. Debatēs runās Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu! Otro reizi. Piecas minūtes.

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti! Atgriežoties pie šīm debatēm, pie šī jautājuma pēc pārtraukuma, es gribēju tikai ļoti īsi vispirms pateikt, ka frakcija “Latvijai” kategoriski norobežojas no Valdmaņa kunga aicinājuma neprivatizēt neko. Frakcija “Latvijai” nekad nav iestājusies par privatizācijas bloķēšanu, un mēs skaidri esam par privātā īpašuma formas attīstību, lai arī cik Kiršteina kungam vai vēl kādam citam nelabpatiktos izplatīt melus apgalvojot pretējo.

Otrs. Tajā pašā laikā mēs neuzskatām privatizāciju par pašmērķi. Privatizācija ir tikai līdzeklis, ar kuru, saprātīgi pielietojot ,var panākt to, lai tauta labāk dzīvotu. Un privatizācija nav arī brīnumzālītes, kuru pielietošana būtu vienīgā iespēja nelikumību un nesaimnieciskumu novēršanai dažādos uzņēmumos. Ja ir atbilstoša politiskā griba, tad var nokārtot to, lai arī valsts uzņēmums strādātu efektīvi un rentabli, kā tas ir daudzos gadījumos jau pierādījies civilizētajā pasaulē. Un, protams, tā ir cita lieta, ja politiskā elite grib iedzīvoties privatizācijas procesa gaitā. Bet es nedomāju, ka šis ir... šis būtu process, kuru tautas vairākums gribētu atbalstīt, un mēs arī to viennozīmīgi nevaram atbalstīt. Un es gribētu aicināt deputātus nejaukt divas pilnīgi dažādas lietas: viens ir īpašuma forma, un otrs ir nepieciešamība godīgi strādāt un ievērot likumus. Un godīgs un kvalitatīvs darbs ir iespējams arī valsts uzņēmumu formā, bet tikai ir vajadzīga šī politiskā griba, kura īstenojas gan šī uzņēmuma kontrolē, gan atbilstošos likumos un pilnīgi konkrētā atbildībā. Un, ja mēs šeit redzam to deputātu attieksmi, piemēram, pret šī Korupcijas novēršanas likuma izpildi un vēl jo vairāk valdības attieksmi pret... valdība atļaujas atklāti nepildīt šo Korupcijas novēršanas likumu, tad mēs skaidri redzam, ka valdībai nav šīs politiskās gribas, bet šo kārtības ieviešanas politiskās gribas trūkumu nedrīkst aizstāt ar nepieciešamību visu tūlīt noprivatizēt, sagrābt savās rokās, lai cik arī valdībai un valdošai politiskai elitei tas nešķistu patīkami un izdevīgi. Es aicinu atbalstīt šo pilnīgi konkrēto priekšlikumu un aicinātu valdību izveidot šādu sarakstu un iesniegt to Saeimā, lai mēs varētu to šeit izdiskutēt. Sākt runāt par problēmu pēc būtības, sākt runāt par to, kādā veidā šo privatizāciju organizēt saprātīgi un kādā veidā panākt, lai šī privatizācija būtu tautas interesēs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Elmārs Zelgalvis, frakcijas “Latvijai” deputāts.

E.Zelgalvis (TKL). Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es nebiju domājis nemaz uzstāties debatēs, bet pēc tam, kad šeit skaisti runāja mūsu Saeimas lielākais ekonomists Kiršteina kungs un marksisma—ļeņinisma labākais pārzinātājs Panteļējeva kungs, pēc tam es tomēr nolēmu, kad ir arī jārunā. Vispirms par dažiem momentiem, kas šeit tika izteikti. Parlamentārā sekretāre Vaideres kundze aicināja runāt par šo apspriežamo likumprojekta pantu, un pilnīgi pareizi, es pilnīgi tam piekrītu, jo iepriekšējie runātāji aizgāja tālu nost no šī panta un nerunāja par šo panta būtību. Bet kas šeit ir? Un šeit arī Vaideres kundze iebilst pret to, ka divu mēnešu laikā, lūk, nevar sastādīt sarakstu un iesniegt Saeimā. Tad man rodas jautājums — cik mēnešu vajadzēja valdībai, lai sastādītu to 330 uzņēmumu sarakstu, kuru nodeva privatizācijai? (No zāles: “Piecus gadus”.) Cik mēnešu vajadzēja? Nevajadzēja. Acīmredzot to izdarīja nedēļas, bet varbūt par ātrākā laikā. Tad, kad gribēja to izdarīt un tāpat sastādīt dažu uzņēmumu sarakstu, un iesniegt Saeimā, nevajag nekādus divus mēnešus. Mēs to visi ļoti labi saprotam, un nevajag te runāt to, kas galīgi nav tā.

Bet tālāk otrs jautājums. Šeit runāja par šo politisko spēku kontroli. Ka, lūk, ir Privatizācijas aģentūras padome, kurā ietilpst visu frakciju pārstāvji, tātad dažādi politiskie spēki, tajā skaitā arī opozīcijas pārstāvji. Jā, tā tas ir, un ka, lūk, šī Privatizācijas aģentūras padome var kontrolēt šo privatizācijas procesu un arī noteikt, kādi uzņēmumi ir privatizējami un kādi nav. Godātie kolēģi, tad es aicinu tos, kas to apgalvo, izlasīt un iepazīties ar Privatizācijas aģentūras statūtiem, kur melns uz balta ir rakstīts, ko dara Privatizācijas aģentūras padome, un tur diemžēl šādas funkcijas un šāds uzdevums nav noteikts. Un Privatizācijas aģentūras padome nenodarbojas ar privatizējamo uzņēmumu sarakstu sastādīšanu un veidošanu. Šeit ir pavisam skaidri pateikts punktā 4.3. – lēmumu, par kuriem objektiem jāgatavo Ministru kabineta lēmuma projekts, pieņem valde. Valde, nevis padome, un valde nebūt nav visu politisko spēku pārstāvji, kā šeit runāja, nebūt, ne tuvu tur nav tas. Lūk, tātad šis arguments, ka, lūk, tur notiek... tur it kā varētu notikt šīs diskusijas par to, kādus uzņēmumus privatizēt, kādus ne, tas galīgi neatbilst patiesībai. Vienīgā vieta, kur to varētu darīt un vajadzētu darīt, tā ir mūsu Saeima. Vienīgā vieta! Un tiešām šeit būtu vieta, lūk, šādai plašai, vispusīgai diskusijai, apspriešanai, kurā izteiktu mēs savus viedokļus, kur mēs šeit paustu arī sabiedrības intereses, mūsu vēlētāju intereses. (No zāles deputāts Kiršteins: “Bankas “Baltija””) Mēs visi ļoti labi zinām, ka sabiedrība nav viennozīmīga un ar tādu vienotu pieeju vai viedokli šajā jautājumā. Tas taču arī mums visiem ir skaidrs. Mēs visi ļoti labi lasām avīzes un dzirdam, ko izsaka... kā izsakās cilvēki par privatizācijas gaitu, par to vai citu uzņēmumu privatizāciju. Tas taču viss ir zināms. Kāpēc mēs to ignorējam? Kāpēc mēs no tā gribam aiziet? Uz to cienītie valdības pārstāvji mums neko nesaka. Mums runā šeit kaut kādas demagoģiskas tēzes, ka, lūk, tie ir tikai... par kaut kādu marksismu—ļeņinismu, kad neatzīst privātīpašumu, ka tas nav vajadzīgs, ka tikai privātīpašums ir tas, kas efektīvi strādā, valsts īpašums, tas nestrādā. Kāpēc šāda šeit diskusija? Par to neviens nekādas runas šeit nav izteicis tādas domas, tādas idejas. Bet mums šeit cenšas to iestāstīt. Tāpēc mans priekšlikums ir – atbalstīt, Saeimai tomēr vienreiz pieiet nopietni un atbalstīt šo priekšlikumu, lai mēs varētu šeit arī apspriest. Un tas, ka tas ir vajadzīgs, es vēlreiz atkārtoju, tas tiešām tā ir, jo visus stratēģiskos objektus tiešām nevar privatizēt, un arī šie kungi, kas šeit uzstājas un bieži vien atsaucas, lūk, uz Eiropas un citu valstu pieredzi, ļoti labi zina to, ka Eiropā nav tas tā. Ka arī tur sekmīgi pastāv un funkcionē valsts kapitāls, valsts sektors, valsts uzņēmumi. To visi ļoti labi zina, bet šeit par to nez kāpēc nerunā. Šeit visu cenšas pagriezt otrādi. Acīmredzot lieta, cienītie kolēģi, ir pavisam citur, par ko šeit neviens nerunā un vārdā nesauc. Runa ir par personīgu ieinteresētību šajā procesā. Lūk, kur ir tā īstā sakne, un par personīgu ieinteresētību tieši šo stratēģisko uzņēmumu privatizācijā, un, kādi tie ir, mēs visi zinām, šeit nav jānosauc. Lūk, kur ir tas galvenais, un tāpēc šeit visu to problēmu cenšas aiz tādām demagoģiskām frāzēm it kā nomaskēt, noslēpt šo patieso cēloni. Bet es domāju, ka par to mums vajag runāt atklāti, godīgi un pateikt, kādas mums katram ir intereses šajā procesā. Vai mums ir intereses paust tautas viedokli, tautas intereses, tautas pārstāvību, vai kaut kādas tikai savas personīgās intereses. Aicinu balsot par šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Pilnīgi pareizi Zelgalvja kungs nupat teica, ka šeit nav strīdi par to, kura īpašuma forma ir lietderīgāka apsaimniekošanā — valsts vai privātā. Tik tiešām Eiropas prakse pierāda, ka ir svarīgs apsaimniekotājs, nevis forma, un kā Vācijā, tā Beļģijā, tā Zviedrijā, tā arī tālajā Austrālijā, kur man nācies pietiekoši daudz un būtiski pabūt, es redzu, protams, prioritārai privātai formai blakus esošo sekmīgi darbojošos valsts īpašuma formu. Lieta ir pavisam cita. Un šķiet, ka pirmais, kas to bija atklājis, tas bija “Dienas Biznesa” redaktors Paidera kungs, kurš ļoti konkrēti runāja par politiskās elites aiziešanu ekonomiskās elites sfērā, lai saglabātu savu politisko ietekmi. No postkomunistiskā laika uz pašreiz brīvo laiku. Man ļoti interesanti bija paklausīties, ka ar putām uz lūpām, ar ļoti intelektuāliem piemēriem, kā no sociālistiskās teorijas pamatlicēju arhīva, tā beidzot piesaucot mūs nesaprotošo Eiropu, elitārā oligarhija un tās pārstāvji centās iestāstīt, ka šodien vajag “noprihvatizēt” visu. Es nepārteicos, “noprihvatizēt”, jo privatizācija paredzēja, ka šajā procesā piedalīsies visa Latvijas tauta. Pajautājiet privatizēto uzņēmumu akciju turētājiem — tautas pārstāvjiem — ar vienu, piecām un desmit akcijām. Cik bagātāki viņi ir palikuši? (No zāles: “Kuriem?”) Avīzēs gan mēs redzam jautājumus pēc nagliņām, kur to visu uzkārt. Šodien, loģiski, būtu pilnīgi precīzi jāveic straujš privatizācijas process, tikai uzmanīgu mani dara tas, ka vienīgā metode, ar ko tauta varētu piedalīties privatizācijas procesā, tiek jau kustināta, nost ar sertifikātiem, nost ar viņu nominālvērtību, lai gan inflācijas rezultātā jau tā viņu nominālvērtība uz pusi ir samazinājusies. Acīmredzams ir fakts, ka tie cilvēki, kuri ļoti skaisti un klusi zem lietderīgās privatizācijas lozunga un tik tiešām arī, turpinot lieliski darbināt šos privatizētos uzņēmumus, ir kļuvuši par dzirnavu monopolīpašniekiem, par pārtikas pārstrādes kombināta monopolīpašniekiem, vēl varētu nosaukt, un šķiet, ka nebūs pat noslēpums, kuriem grupējumiem šie uzņēmumi šodien Latvijā pieder. Lai to varētu uzzināt, kuriem grupējumiem pieder, atliek tikai mazlietiņ pakustināt tās krokas, kas atrodas zem matiem, ja tās krokas ir. Ja nav, tad atskan šis jautājums. Līdz ar to man gribas tikai, protams, pateikt, ka, protams, privātīpašuma forma ir labākā apsaimniekošanas forma. Vienīgi nelaime tieši tā, kā Zelgalvja kungs arī pateica, ne jau privatizācijas interešu pārstāvji uzstājas no šīs oligarhijas, kura cenšas ar savu ekonomiku noturēt varu uz mūžīgiem laikiem. “Prihvatizācijas” interese. Un šajā procesā nav vajadzīgi konkurenti, tāpēc novāksim to instrumentu, ar ko lieliski ir radīti milzīgi “holdinga” uzņēmumi, ar ko galu galā no valsts, visas tautas īpašuma, savā personīgajā īpašumā pārņemti pārstrādes kombināti, noteikti, ka sertifikātu esamība traucē, kļūdījās oligarhija. Jo pārāk uzkrītoši tas viss sāk notikt. Acīmredzot slikti rakstiskie padomnieki ir bijuši. Lai gan stāsta, ka esot ļoti laba apolitiska komanda.

Man gribas tikai dot vienu konkrētu piemēru. Mūsu VEF. Rūpniecības flagmanis sadalīts daudzos SIA, un ir VEF privatizācijas process. Tā nejauši iznāk atkal, ka Krisbergam ir pilna informācija, jo nupat, divas nedēļas atpakaļ, Privatizācijas aģentūrā sanāca tāda ļoti interesanta apspriede, kur nolēma mainīt visus VEF privatizācijas plānus, jo būšot tagad kapitalizācija un būšot vēl kaut kas, un kāpēc? Diemžēl es atkal negribu nosaukt divu šeit zālē sēdošu deputātu vārdus, kuri bija dziļi ieinteresēti, un pat varu atbildēt uz kārtējo jautājumu — kāpēc? Tāpēc, ka šī sapulce bija aiz slēgtām durvīm un protokols netika rakstīts. Bet gadījumā, Godmaņa kungs mani iemācīja, ka, kamēr nav dokumentu, lūdzu nerunāt! Tāpat arī vienu dziļi elsojošu kungu, stāvošu pie kādreizējā loga, varētu atgādināt, ka man nav dokumentu, ka viņš partijas naudu gribēja ieguldīt tajā firmā, par kuru viņš tik skaļi runā.

Līdz ar to man gribas pateikt tikai vienu lietu, ka šie divi deputāti uzzināja, ka ir bijusi spēcīga informācijas noplūde, atkal viss notiek, paldies Dievam, pa vecam. Un VEF privatizācijas plāni netika mainīti. Lūk, kādā veidā notika “prihvatizācijas” process. Protams, šie divi deputāti var iznākt šeit priekšā un pateikt, ka Krisbergs viņus apmelo. Bet tad viņi paši sevi nodos atklātībai. Protams, es varu derēt, ka šeit tribīnē uzkāpt viņiem mugurkauls būs par vārgu.

Man ir aicinājums šodien, tad, kad darbojas politekonomiskā oligarhija, bet nevis visas tautas iespējas, kad privatizācijas procesā nav demokrātiskuma, kad reāli valsts ir korumpēta no apakšas līdz augšai, pat tāds komisijas priekšlikums nav īsti precīzs. Mums, tautas pārstāvjiem, šo sarakstu vajadzēja parādīt un likt priekšā Ministru kabinetam akceptēt, uzskatīt to par Saeimas vēlmi.

Acīmredzot arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ir oligarhijas pārstāvji, kuri acīmredzot atsevišķiem Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pārstāvjiem neļāva šo ideju īstenot. Paldies komisijai, ka vismaz šāds priekšlikums ir radīts. Protams, nekas jau netiek izšķirts šeit. Viss šeit ir saskaņots, un acīmredzot balsojumam bija jābūt tādam, kādam nu bija jābūt. Varbūt šoreiz notika mazs misēklis. Nav saskaņots balsojums, cik es zinu. Un deputātiem ir atļauts balsot pēc sirdsapziņas. Paldies! Šoreiz mums to atļāva. Tad izmantosim šo iespēju balsot kā deputātiem, nevis kā frakciju pārstāvjiem, ar stingru disciplīnu, un atbalstīsim, ka šodien viss vēl nav “prihvatizējams”. Tad, kad pienāks laiks, mēs šo sarakstu varēsim arī atcelt. Šādas tiesības vēl Ministru kabinets Saeimai nav noņēmis. Paldies!

Sēdes vadītājs. Gundars Valdmanis, Latvijas Vienības partijas frakcijas deputāts. Otro reizi. Piecas minūtes.

G.Valdmanis (LVP). Cienījamais Prezidij! Kolēģi Saeimā! Mani tā drusku uzjautrināja Panteļējeva kunga domas, kad sāk runāt par godīgumu, ka tas tūlīt ir Kārlis Markss, ka otrajā pusē godīguma trūkst. Nē, abās sistēmās ir savi godīgie un savi kroplie. Bet visinteresantāk ir tas, ka viens no spējīgākajiem — pēc rīcības, arī pēc pozīcijas — deputātiem mūsu Saeimā ir Panteļējeva kungs. Un viņš var nākt uz tribīni un mums paskaidrot, ka tie, kas ir tie kropļi, kas tās 10 miljonu dolāru kļūdas taisa, ka nu mēs dzīvojam tādā valstī, kur ir sadalīts viss kaut kas, it īpaši manta, kad ir sadalīta vara. Ir tiesas, ir izpildvara, ir Saeima.

Bet diez kāpēc tad tie 10 miljonu dolāru kļūdu taisītāji vēl ir tādās padomēs, kur Panteļējeva kungs sēž un palīdz apstiprināt, vai Frakciju padomē, vai Ministru kabinetā. Mīļais Panteļējeva kungs, jūsu grupa nevar tik viegli atmazgāt jūsu politisko atbildību. Neliekat uz to, ka man trūkst marksistiskās pieredzes jeb Ļeņina skološanas, bet, lūdzu, ja jūs gribat pretendēt, ka jūs gribat tautai labu, tad neslēpieties aiz tā, ka jums nav iespēju iespaidot, kuri godīgi cilvēki sēž kurās vietās.

Bet es jums pateikšu vienu lietu, kad atnāks Ministru prezidenta saraksts uz Saeimu par tādiem objektiem, kurus nedrīkst privatizēt, es ceru, ka tur nebūs cietumi. Es saprotu, man vismaz tā draugi stāsta, ka ir vesels slānis Latvijā, kas gribētu privatizēt cietumus, lai tur varētu būt maksas pakalpojumi kā Laventam un citiem ietu labāk, kad viņi tur sēž. Es nesaprotu šo, Panteļējeva kungs, šo atrunāšanos no atbildības. Jūs esat, jums tauta ir uzticējusi 5.Saeimā lielu varu, šoreiz arī, un, lūdzu, nedarīsim šo muļķību vairs, ka mums nav itin nekādu iespēju ietekmēt, kas šajā valstī notiek. Tikai Saeima to var darīt, un tikai tie, kas ir valdības posteņos, var to darīt. Un jūs esat ļoti tuvu pie tā. Nestāstiet mums šo — nevar, sadalīts viss! Viss vēl nav sadalīts. Un mēs darīsim, lai nesadala visu Latviju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leonards Stašs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

L.Stašs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Šis jau `tājums liekas tāds maznozīmīgs, it kā viens punkts. Bet tas ietver sevī ļoti svarīgu lietu mūsu valsts dzīvē un mūsu valsts perspektīvā. Izejot no Kiršteina vārdiem, mums iznāk tā, ka viss ir jāprivatizē, viss tikai jāprivatizē! Un, ja tas ir privatizēts, tad strādā daudz labāk, nekā tas būtu valsts īpašums. Nu tad, sekojot šim aicinājumam, es domāju, mums nav jāstāda nekādi saraksti, nekas nav jādara, vienkārši mums ir jāatļauj privatizēt dzelzceļus, šosejas, Daugavas hidroelektrostaciju kaskādi, termoelektrocentrāli, “Latvijas gāzi” un tā tālāk, un tā tālāk. Un galu galā, kāpēc mēs nevaram privatizēt policiju, armiju un tālāk visu ko. Nu kāpēc mēs nevaram nodot policijas funkcijas, teiksim, zviedriem, un maksāt tikai viņiem naudu par to, ka viņi ievedīs pie mums kārtību. Kāpēc mēs nevaram nodot armiju jeb privatizēt armiju un pieaicināt, lai angļi organizē citu armiju un apsargā mūsu robežas un drošību. Mēs varam privatizēt visu. Kāpēc mēs nevaram privatizēt Latvijas Jūras administrāciju, un, cik es zinu, Krištopana kungs to taisās it kā darīt, pārveidot par kompāniju, un tad lai kuģi brauc bez visām signālugunīm, bez visām ierīcēm, kas nodrošina kuģniecības drošību, nu lai viss iet savu ceļu. Lai privātuzņēmēji par to atbild. Vai tas ir iespējams un vai tas ir gudri? Un, runājot par to, es gribu atgādināt Zelgalvja vārdus, ka pat, ja pasaulē viss ir privatizēts, tas nemaz tā nav. Visas stratēģiskās nozīmes valstī ir valsts pārvaldē un valsts īpašumā. Un tikai tad valsts var mierīgi funkcionēt un tikai valsts var realizēt savu politiku kā ekonomikā, tā politikā. Ja mums viss būs privatizēts, nekas nebūs!

Tagad Panteļējeva kungs arī piekrīt, ka viss ir jāprivatizē. Mēs atkal gribam iet uz komunismu, mēs atkārtojam politekonomiju. Bez šaubām, pasakiet man, Panteļējeva kungs, vai arī sociālisma laikā, kad bija sociālisms, vai nebija tādi objekti, uzņēmumi, fabrikas, rūpnīcas, kolhozi un tā tālāk, kas strādāja efektīvi, kas normāli strādāja, un daudz efektīvāk nekā šodien, kad mēs viņus privatizējam un viņus izzaga un izlaupīja. Vēl šodien rūpnīcas un objekti, kas pieder valstij, vēl kaut ko strādā. Kaut gan nes arī zaudējumus, bet pasakiet, cik izlaupīja naudas no pilsoņiem un valsts privatizētie uzņēmumi, privatizētās bankas, visvisādas sabiedrības un daždažādi SIA un tā tālāk. Cik izlaupīja? Valsts izlaupīja vairāk zaudējumos vai šīs privatizētās vienības? Struktūrvienības un tā tālāk. Nu salīdziniet, un tad jūs redzēsit. Es domāju tā, ja ir kārtīgs saimnieks objektā, ministrijā un katrā vietā uzņēmumā, tad tas uzņēmums zeļ un plaukst. Bet, ja mums nav kārtīga saimnieka, ja mums, sākot no ministra un beidzot ar direktoru šajā uzņēmumā, ja tur ir ielikti cilvēki, kas neko neprot, negrib un tikai laupa vai iedzīvojas, tad nekas nebūs, vai mēs viņu privatizējam, vai mēs viņu neprivatizējam. Vai tā ir kompānija, vai tā ir akciju sabiedrība, vai tā ir valsts, tam nav nozīmes. Cilvēks galu galā visu dara godīgi, nevis kā mēs – visu sagrābjam un privatizējam. Un skaidrs kā diena, es negribu vairs atkārtot, ka šī privatizācija un nevēlēšanās uztaisīt neprivatizējamu objektu sarakstu, ka tā ir vienīgi, kā jau iepriekš teica, iedzīvošanās kāre tiem, kas ir pie varas, iedzīvošanās kāre tiem, kas ir, kā saka, “pie stūres”. Un ne vairāk. Un kā tie 5 procenti šodien dzīvo jau bagātībā un nezina nekā, un 95 procenti grimst nabadzībā, un to mēs gribam vēl vairāk padziļināt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anna Seile, LNNK un Zaļās partijas frakcija.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Šī likumprojekta apspriešana tuvojas beigām. Ierosinājums ir ļoti īss, bet debatētāji runā visu laiku pilnīgi par visu privatizācijas stratēģiju. Un ja tā, tad es arī gribu pateikt savu vērtējumu, ka ar privatizācijas stratēģiju mums viss ir kārtībā, to veido valdība un Privatizācijas aģentūra. Un netaisās neviens, arī Tautsaimniecības komisija, privatizēt ne cietumus, ne “Latvijas gāzi”... ne ieskaitīt šo neprivatizējamo objektu sarakstā ne cietumus, ne “Latvijas gāzi”, ne kuģniecību un pat ne tirdzniecības brīvostu. Kāpēc Tautsaimniecības komisija atbalstīja frakcijas “Latvijai” izvirzīto priekšlikumu? Es arī runāšu atklāti un pateikšu to mazo noslēpumu. Tas bija pavisam savādāks. Lieta tā, ka visi objekti tiešām tiek pašreiz privatizēti pēc Latvijā eksistējošiem likumiem, kuri ir spēkā, bet viena daļa objektu, un tie ir lauksaimniecības zinātniski pētnieciskās stacijas, mācību saimniecības, selekcijas stacijas, tiek privatizēti pavisam pēc citiem noteikumiem — pēc Augstākās padomes laikā pieņemtajiem likumiem. Un kāda ir izveidojusies situācija? Situācija ir tāda, ka katrs ministrs, kurš nonāk zemkopības ministra krēslā, veido šo neprivatizējamo valsts saimniecību sarakstu no jauna. Bija Kinnas kungs, bija viens saraksts, bija Ģēģera kungs, bija otrs saraksts, bija Kaula kungs — šis saraksts kļuva vēl plašāks. Un tagad ir Dilbas kungs, un vēl joprojām nav pateikts, cik īsti lielas būs gan šīs zemes platības, kas pienāksies šīm saimniecībām, gan kādi objekti paliks šo saimniecību rīcībā. Šeit arī sadūrās divas stratēģijas: vieni teica — neko no šīm zinātniski pētnieciskajām saimniecībām un selekcijas stacijām neprivatizēt un ļoti labi to pierādīja, piemēram, frakcijas “Latvijai” deputāts Grīnberga kungs, kurš iestājās par Pūres vismaz vienas daļas īpašuma privatizāciju. Un šī daļa strādā un saimnieko, un viss ir normāli. Bet vajag apstiprināt, tādēļ arī šis ierosinājums tika atbalstīts Tautsaimniecības komisijā, šīs platības, šos objektus, un tos nevar apstiprināt ar viena ministra lēmumu vai kaut kādas eksperta komisijas lēmumu, kā tas ir līdz šim, bet šajā gadījumā, ja šeit nedarbojas visi pārējie, bet tikai speciālie likumi, to tiešām vajadzētu apstiprināt Ministru kabinetam vai Saeimai. Ja Ministru kabineta pārstāvis iznāktu šeit un teiktu, ka tik tiešām tuvākā laikā tiks apstiprinātas ar Ministru kabineta lēmumu šīs platības, lai mēs varētu iekļaut nākošajā un aiznākošajā gada budžetā līdzekļus zemes izpirkšanai valsts vajadzībām šo staciju apkalpošanai, tad viss būtu kārtībā un šāds ieraksts nebūtu vajadzīgs. Varbūt tas nav vajadzīgs arī tagad. Es to neņemos spriest. Lai simts deputāti izspriež. Kāds būs balsojums, būs labi, bet šis grozījums attiecas, tikai un vienīgi domājot par šīm valsts saimniecībām. Protams, ārkārtīgi jauki būtu, ja divu mēnešu laikā, un tas ir pilnīgi iespējams, parādītos šāds saraksts, nu, manuprāt, lieki ir apstiprināt to Saeimā, to varēja vienkārši Ministru kabinets apstiprināt, bet ka Ministru kabinets arī skaidri un gaiši pateiktu, lai atspēkotu pašlaik presē izplatītās baumas, ka tiks privatizēti valsts meži. Tas būtu vairāk nekā jauki, un šo divu mēnešu laikā varētu Ministru kabinets paziņot — nē, valsts meži ir neprivatizējams objekts, jo tas ir gan ekoloģiski svarīgs objekts, gan visas mūsu tautas nacionālā bagātība, kura regulē šīs attiecības starp mežu un lauku zemēm, un, ja tāda ierosme nāktu, tas būtu vairāk nekā labi.

Tāpēc es vienkārši ierosinu jūs ļoti rūpīgi izvērtēt, varbūt arī, ka šo priekšlikumu nav vajadzīgs atbalstīt, bet tādā gadījumā gribētos tiešām dzirdēt kāda Ministru kabineta pārstāvja domas par šo selekcijas staciju likteni, par šo apstiprināto sarakstu, kā arī par valsts mežu likteni. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Edgars Bāns, Vienības partijas frakcija.

E.Bāns (LVP). Godātie deputāti! Domāju, ka šī intensitāte par vienu šo jautājumu liecina tikai par vienu, ka mēs esam trāpījuši desmitniekā, jo prātus nodarbina šis privatizācijas process ļoti intensīvi. Nevar teikt, ka mēs nesaprastu to, ko nozīmē privatizācija, objektu privatizācija, un nevarētu teikt, ka tam nav pozitīvu seku, bet nekur mēs nevaram redzēt, es šo jautājumu uzdevu sev atkārtoti daudz, kas tad galu galā mums ir iznācis. Cik ir pieaugušas ārzemju investīcijas pēc šo objektu privatizācijas pakāpes? Cik ir darba ražīgums cēlies šajos objektos? Vai produkcijas kvalitāte uzlabojas vai neuzlabojas? Ja jau mēs skaidri un gaiši zinātu, ka šī privatizācija dod pozitīvu rezultātu tautsaimniecībai un līdz ar to mūsu cilvēkiem, tad kas būtu pretī? Neviens. Bet nelaime ir tā, ka mēs jau piedzīvojām vienas sekas, ka privatizēja kolektīvās saimniecības, ko vajadzēja darīt, tur jau līdz saspīlējumam bija ražošanas attiecības, vai ne, bet kam vajadzēja iznīcināt mantu? Latvietis ir vienmēr turējies pie mantas. Kāpēc šo mantu vajadzēja iznīcināt? Vai tad tiešām nevarēja izdomāt gala rezultātā, kas būs un kā to mantu izmantos tālākajai ražošanai? Un šīs bēdīgās sekas lauksaimniecībā, kad samazināts ir lopu skaits uz pusi, kad aizaug turpat vairāk nekā pusmiljons hektāru ar dadžiem un vēl citām nezālēm, vai ne, kad zemniekam ir jāpāriet atpakaļ pie kapļa un lāpstas, vai ne, un viņa bērni vairs negrib strādāt šinīs saimniecībās, šīs sekas mūs vienkārši biedē. Tāpēc es arī balsoju par šo priekšlikumu, lai viņu ierakstītu, un izvērtētu to, kas mums ir. Var jau būt, kā Liepas kungs teica, ka mums neviens nebūs jāieraksta tajā sarakstā, bet ir jābūt pašiem pārliecinātiem, mums ir jāpārliecina cilvēki, lai tas, ko mēs darām, būtu pareizi, jo privatizācija kā tāda pati par sevi nekur pasaulē uzreiz nav devusi rezultātus, tas arī ir skaidrs, bet viņi visur iet ļoti prātīgi, teiksim, Tečere Anglijā 10 procentus rūpniecības uzņēmumu privatizēja 10 gadus, un parasti privatizācijas process ir tāds, ko mēs nevaram izpildīt diemžēl, ka vispirms valsts sakārto šo objektu, lai viņš ir ražotspējīgs, un pēc tam to nodod privāto rokās, kas var jau tālāk organizēt ražošanu. Un tam ir efekts. Tur uzreiz ir darbavietas un tā tālāk. Bet mums kaut kā tas viss notiek tādā steigā, ka nu vienkārši prāts nevar aptvert to, kāpēc tādā steigā tas notiek. Un kāds tad ir rezultāts? Ja rītdien būs nolikti uz galda aprēķini, ka tā un tā mums ir, ka tas ir pozitīvs efekts, tad tam var piekrist. Bet iet jau citu ceļu. Redziet, mēs pašreiz Saeimā nevaram iztikt bez etiķetes piekāršanas, bez birkošanas un tā tālāk, tāds un šāds... nu mēs jau to esam pārdzīvojuši, mums, vecākiem cilvēkiem, šīs birkas ir kārtas dikti un daudz klāt, un mēs esam pārdzīvojuši. Un es domāju, ka te mēs arī pārdzīvosim. Jau runā par to, ka Tautsaimniecības padome... Tautsaimniecības komisija nav spējīga izlemt nevienu jautājumu, ka, lūk, vajag papildināt no citām frakcijām ar eiropeiski domājošajiem un tā tālāk. Nē, nu ir jau labi. Vajadzētu jau varbūt pāriet uz augstākās demokrātijas principu, ka visi dara tā, kā viens grib. Lai nebūtu diskusiju, lai nebūtu laika kavēšanas. Cik mēs likumu nepieņemtu, ja nediskutētu par šiem likumiem!

Tā ka es lūgtu atbalstīt šo tikai tādu apsvērumu dēļ, ka drusku ir jāpavērtē tas, kas ir izdarīts, lai varētu drošāk tālāk iet. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andrejs Panteļējevs, frakcija “Latvijas ceļš”. Otro reizi.

A.Panteļējevs (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Tad, klausoties Staša kungu un Valdmaņa kungu, es sapratu, ka Latvijas vēsture īstenībā bijusi tāda, ka līdz 1990. gadam te visi ir dzīvojuši laimīgi un bagāti un tauta bijusi plaukstoša. Un, sākot ar 1990. gadu, nelaimīgā kārtā sākusies Latvijas lielās bagātības izlaupīšana. Tātad tās bagātības, kas te bija komunistu laikos saražotas un kuru visa latviešu tauta baudīja. Es tikai nesaprotu, kāpēc tad Valdmaņa kungs piecdesmitajos gados nebrauca šeit uz Latviju baudīt šīs te vispārējās bagātības, kuras pēc tam, izrādās, Godmanis un pārējās neatkarīgās Latvijas pirmās valdības intensīvi izlaupīja. Tas, kas attiecas uz vēsturi.

Kas attiecas uz sirdsapziņu un uz godīgumu, es jau esmu pamanījis, ka tiešām dažiem no mums liekas, ka viņi ir pēdējā instance, un uzņemas pat operēt zināmā mērā ar tautas apziņā svētām lietām, tādām, kā, piemēram, simbols par Tālavas taurētāju un šīm lietām. Es lūgtu Valdmaņa kungu, es tiešām negribu norobežoties no atbildības, un es zinu, ka jā, padomju vai kaut kādu citu jautājumu sastādīšanā varbūt ka “Latvijas ceļam” ir teikšana... lai Valdmaņa kungs nedēļas laikā iesniedz ar savu parakstu godīgo un negodīgo cilvēku sarakstu, jo es īsti nesaprotu, jūs tā minat, ka tur ir daži, daži negodīgi. Es ceru, ka uz nākošnedēļu es saņemšu no jums negodīgo cilvēku sarakstu, ko jūs paši ar savu parakstu apstiprināsit, ka jūs nesat pilnu atbildību par šo apgalvojumu, un tad varbūt tiešām mēs varēsim iespaidot savu ietekmi tālāk un kaut ko darīt lietas labā. Es ceru, ka jūs pieņemsiet manu aicinājumu un šo negodīgo cilvēku sarakstu no jums mēs tuvākajā laikā visi uzzināsim. Paldies!

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers, Demokrātiskā partija “Saimnieks”. Lūdzu!

I.Bišers (DPS). Godātais priekšsēdētāj, dārgie kolēģi! Pavisam neliels labojums likuma beigās ir izraisījis ārkārtīgi plašas debates. Un atklājis ir to, ka mums patiešām šai visai valstij svarīgajā jautājumā nav īstas skaidrības. To jau mēs redzējām priekšvēlēšanu laikā, kad gāja debates — ko privatizēt, ko neprivatizēt, kā privatizēt. Arī tagad. Un tagad nu pēkšņi pēc visām šīm lielajām un garajām debatēm mēs gribam, lai divu mēnešu laikā valdība izlemj šo jautājumu. Kad nav izstrādāti vēl skaidri kritēriji, ko tad īsti privatizēt, un es domāju, ka daudziem runātājiem, kas iestājas par šo sarakstu sastādīšanu, pašiem ir visai dažādi kritēriji, ko viņi gribētu tajā sarakstā iekļaut. Un man liekas, ka divu mēnešu laikā, it sevišķi ņemot vērā, ka šo mēnešu laikā būs te budžeta apstiprināšana un tā tālāk, tad uz Jauno gadu es neceru, ka kaut kas parādīsies nopietns un mūsu Saeimas cienīgs. Es domāju, ka sasteigšana mums... es tādus sarakstus esmu redzējis diezgan daudzus, un tur ir bijuši visvisādi brīnumi.

Es atceros vēl, ka 1992. gadā toreizējā Latvijas valdība apstiprināja objektu sarakstu, kuri nepakļaujas privatizācijai 1993.—1994. gadā, un vienā no šiem punktiem bija ierakstīts — tautas tiesas, ka tās 1993.—1994. gadā netiks privatizētas. Nu, par laimi, privatizētas tās nav tikušas arī pēc tam, bet es domāju, ka laikam, ja mēs sastādīsim tādā steigā, kad valdība būs aizņemta ar citiem jautājumiem, šādu sarakstu, tas nevarētu būt pārāk nopietni. Tagad mēs būsim parādījuši savu aktivitāti šeit no tribīnes, bet mēs būsim sacēluši... bet es baidos, ka, ja šāds saraksts arī tiks sastādīts, tam nopietna pamatojuma nebūs.

Un tāpēc es personīgi atturēšos par šāda priekšlikuma, par šāda sasteigta saraksta sastādīšanu.

Sēdes vadītājs. Mauliņa kungs, frakcija “Latvijai”. Lūdzu! (No zāles: “Pasarg, Dievs!”)

J.Mauliņš (TKL). Es esmu pret dezinformāciju. Divi mēneši ir pietiekošs termiņš, lai sastādītu... ja mēs nesākam atkal izgudrot velosipēdu. Ir vesela rinda stabilu kapitālistisku valstu, kur ir skaidri noteikti šādi saraksti. Neizgudrosim beidzot! Bet izlasīsim tur, kur var izlasīt. Citādi tā braukāšana, kas notiek desmitreiz vairāk nekā vajadzētu pa ārzemēm... nav nekādas jēgas, ja neuzzina, kurš... es , kurš neesmu braukājis, zinu, kāpēc tad tas tā notiek. Tas ir viens.

Un otrkārt. Ja mums arī tiktu izlemts, kā dažās valstīs ir, kur gāzes lielos uzņēmumus, elektrouzņēmumus un telefonu sakaru uzņēmumus privatizē, tad tur ir skaidru normatīvu aktu sistēma, kas nosaka, kādi ir to darbības noteikumi un kā tos valsts kontrolē. Un ļoti sīki kontrolē. Mums visa tā nav. Tāpēc par šo lielo uzņēmumu privatizāciju vispār ir grēks runāt. Mums nav vispār nekādu iespēju kontrolēt un pieiet pie privātajiem uzņēmumiem, to taču mēs zinām. Valsts kontrole mūsu privātos uzņēmumus nekontrolē. Mums vispār nav likumdošanas materiāla apakšā, lai varētu kaut ko tādu izdarīt.

Līdz ar to šie divi argumenti, ja tos nopietni jūs tiešām uztverat un neuztverat, ka te jūs esat sanākuši jokus dzīt, tad, es domāju, ir pietiekoši pārliecinoši, lai atbalstītu šo priekšlikumu, ko ir komisija izstrādājusi un pievienojusi likumprojektam. Paldies!

Sēdes vadītājs. Roberts Dilba, Latvijas Vienības partijas frakcija. Vai jūs, Dilbas kungs, runāsiet kā ministrs vai kā deputāts?

R.Dilba. Godājamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka ir ļoti būtisks jautājums, kas skar tieši lauksaimniecības uzņēmumus, un konkrēti, valsts zinātniskās pētniecības saimniecības, lopkopības izmēģinājumu saimniecības un visas tās, kas ir valsts pārziņā. Es saprotu, ka šeit ir izskanējuši vairāki aspekti, kādā veidā varētu šī politika virzīties un kādā veidā varētu aizsargāt šo valsts daļu. Tajā pašā laikā es varu pateikt to, ka nevar tā viennozīmīgi šodien pateikt un pieņemt, ka šīs zinātniskās saimniecības būs ar tādām platībām, ka šīs zinātniskās iestādes būs tādā apjomā, jo dzīves procesi norit savā gaitā un reāli ienes arī savas korekcijas. Jā, protams, Augstākās padomes laikā tika nosauktas šīs zinātniskās saimniecības visa veida un tām tika arī ar komisiju noteiktas platības. Bet jau uz šodienu mēs redzam, ka daudzām šīm zinātniskajām saimniecībām šādas platības nav vajadzīgas.

Un nākošais. Mēs arī redzam, kādā veidā šīs lielās saimniecības attīstās un kur viņām ir problēmas. Galarezultātā izveidojas nevis selekcija, nevis zinātne, bet izveidojas tikai parastā standarta saimniekošana. Es domāju, mums nav jāgudro šeit jauns ritenis. Ja mums apkārtējās valstīs, kaimiņvalstīs visur jau ir pierādījies — kas saistīts ar selekciju, kas saistīts ar izmēģinājumiem, tur ir skaidrs viennozīmīgi, ir jābūt pamatā valsts atbalstam, vai nu tā ir simtprocentīgi valsts iestāde, vai tā ir daļēji valsts iestāde. Bet visādā ziņā valsts būtiska ietekme. Pārējo jautājumu risināšanā, kas saistīti ar sēklu audzēšanu, kas saistīti ar augstražīgu govju turēšanu vai lopu turēšanu, es domāju, šeit nav īpaši jādebatē, un skaidrs ir viennozīmīgi, to arī pierāda tagad, daudzi zemnieki ir pierādījuši, ka viņi ir spējīga to visu veikt un ka ir spējīgi arī valsts viņus pat atbalstīt šajā jomā. Un viņi ir spējīgi arī zinātni attīstīt. Un tāpēc nevajadzētu mums pašreiz apstāties pie šī jautājuma tik kardināli un būtiski, nosakot jau tagad galvenās robežas gan zemes platībās un visos pārējos jautājumos. Es domāju to, ka ir mums saraksts lauksaimnieciski zinātniskajiem visa veida uzņēmumiem, kurš līdz šim arī tiek pamatā saglabāts. Ir, protams, laika gaitā parādījušās izmaiņas un reāli dzīve to ir pierādījusi, un šeit Seiles kundze labu piemēru parādīja un pateica. Kaut vai tajā pašā Pūrē. Pūrē izveidojies “Pūres grauds”, kas nodarbojas ar sēklaudzēšanu, un kur nav vajadzīgs īpaši valsts atbalsts, tikai kā visiem pārējiem sēklaudzētājiem. Un kas nodrošina visus apkārtējos ar graudu sēklu. Ir arī tieši dārzkopībā, augļkopībā privātuzņēmums, un ir arī blakus zinātniskā iestāde, kas tiešām nopietni nodarbojas ar zinātniskajiem jautājumiem. Un tā šie jautājumi visi jāsakārto arī pārējās zinātniskās iestādēs. Un tāpēc es nedomāju, ka mums vēl īpaši kas būtu jāizmaina. Šo uzņēmumu saraksti mums ir, un neviens ministrs personīgi nevar šos uzņēmumus... viņš var tikai izvirzīt uz privatizāciju, bet nevar viņš pats personīgi privatizēt vai kādam piedāvāt privatizēt. To izlemj Ministru kabinets. Un tāpēc šie noteikumi ir pieņemami, jo tas virza uz normālu tālāku attīstību. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, frakcija “Latvijas ceļš”. (No zāles: “Ābiķis, pasaki tā kārtīgi!”)

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Manuprāt, šis priekšlikums vispār no likumdošanas viedokļa ir diezgan absurds. Tas jau šeit, manuprāt, izskanēja, bet es jums vēlreiz gribu atgādināt, ka mums ir spēkā vesela rinda speciālo likumu. Likums “Par kultūras un dabas pieminekļu aizsardzību”, “Par nacionālām sporta bāzēm” un vēl daudzi citi likumi, kas reglamentē šīs lietas. Mūsu komisijā tiek gatavots, piemēram, likums “Par muzejiem”, kas atkal šinī aspektā darbosies. Un tāpēc, cienījamie kolēģi, manuprāt, šis te piedāvājums ir absolūti nejēdzīgs no likumdošanas viedokļa. Un, otrkārt, tā redakcija, kas ir šeit, ir absolūti formāla. Šeit ir rakstīts, ka divu mēnešu laikā sagatavo Saeimas lēmumu projektu un viss. Labi, Ministru kabinets sagatavos lēmumprojektu, iekļaus tanī vienu objektu, sagatavos un tā viņš tur sagatavots gulēs Ministru kabinetā. Tā ka, cienījamie kolēģi, no likumdošanas viedokļa raugoties, nav nekādas jēgas šim priekšlikumam, jo ir speciālie likumi.

Un es aicinu visus tos deputātus, kas te tik karsti iestājās “pret”, sagatavot konkrētus priekšlikumus par konkrētiem objektiem un iekļaut šajos speciālajos likumos. Tā ka nepārprotami šis priekšlikums ir jānoraida. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es tomēr jūs aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu — un sekojošu apsvērumu dēļ. Šeit izskanēja viedoklis, ka divu mēnešu laikā Ministru kabinets nevarēs sagatavot attiecīgu sarakstu. Atgriezīsimies mazliet pie vēstures. Pie šī gada vēstures. Kad mēs apstiprinājām, pareizāk sakot, lielākā daļa parlamenta apstiprināja šo valdību, mēneša laikā ļoti steidzīgi tika sagatavots privatizējamo objektu saraksts, kuram apakšā nebija absolūti nekāda ekonomiskā pamatojuma. Vienu no pirmajiem objektiem, kurus steidzami vajadzēja privatizēt, pēc Ministru kabineta viedokļa, un šo objektu sagatavoja neviens cits kā Ministru prezidenta padomnieks Edmunds Krastiņš, bija visi tie uzņēmumi, kuri saistīti ar banku “Baltija”. Tajā skaitā “Ventspils nafta”, “Latvijas gāze”, “Latvenergo”, “Kuģniecība”. Un nevajag teikt, ka divi mēneši ir par maz, lai Ministru kabinets nevarētu sagatavot un iesniegt parlamentam šo objektu sarakstu.

Nākošais. Mazliet paskatīsimies nākotnē. Es esmu dziļi pārliecināts, ka 7.parlaments, kad sanāks 7.Saeima uz vienu no savām pirmajām sēdēm, viens no pirmajiem lēmumiem, kurus pieņems šis parlaments, nākošais parlaments, būs sekojošs “Par nelikumīgā ceļā iegūtā privātīpašuma nacionalizāciju”. Un pilnīgi iespējams, ja mēs turpināsim tādā pašā ceļā likumdošanas procesu, kā mēs to darām pašlaik, tad vēl viens no lēmumprojektiem, kuru var pieņemt nākošais parlaments, ir tas, ka visus likumus, kurus ir pieņēmusi 6.Saeima, atzīt par spēkā neesošiem. Un no šī viedokļa es tomēr lūgtu atbalstīt kustības “Latvijai” priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Liepa, frakcija “Latvijai”. Liepas kungs, otro reizi — piecas minūtes.

I.Liepa (TKL). Cienījamais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Ja mēs tagad diskusiju savelkam kopā, tad ja neņem vērā lētus jokus, kas kā argumenti pēdiņās te ir sniegti priekšā, var ieklausīties tajos runātājos, kas izvirza vienu argumentu, proti, divus mēnešus kā nepietiekoši garu laika sprīdi, kurā varētu sagatavot šo te lēmumprojektu. Divi mēneši — tas ir vismaz 45 darba dienas. Tas ir daudz vai maz? Es teiktu, no vienas puses, tas ir pietiekoši, un, no otras puses, varētu teikt, ka tas ir maz, un piekrist šiem argumentētājiem. Bet tikai ar diviem nosacījumiem un divos gadījumos tas ir attiecināms, proti, ja mēs sākam šo jautājumu risināt no nulles. Bet, cienījamie kolēģi, vai tiešām mēs šo jautājumu sākam risināt no nulles? Mēs esam aizgājuši pietiekoši tālu šajos jautājumos, valdību ieskaitot. Un tad, ja 45 darba dienās nevar vienu sarakstu sastādīt, tad ko tad var izdarīt? Tas ir viens gadījums.

Otrs gadījums. Kad šādu sarakstu nevar sastādīt, ja mēs šeit, Saeima, a`priori jau pieņemam savas valdības mazspēju, ka tā nespēj izdarīt to. Viens no diviem.

Trešā situācija, kad nevarētu sastādīt vienu sarakstu, vispār nav. Es domāju, ka mēs negribam apliecināt nedz savas valdības mazspēju, nedz arī apgalvot to, ka šis jautājums ir jāsāk risināt no nulles. Paldies, tas bija tāds mazs paskaidrojums pie tā, ko es sacīju iepriekš.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Gannusas kundze, vēlaties ko piebilst?

G.Gannusa. Tautsaimniecības komisijai priekšlikumu nav, viņa ir izteikusi savu attieksmi. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus koncentrēties. Balsosim Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu — papildināt pārejas noteikumus ar jaunu 3.punktu šādā redakcijā. Teksts deputātiem ir zināms. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu. Par — 32, pret — 34, atturas — 10. Šis priekšlikums nav pieņemts.

G.Gannusa. 51.lapaspuse. Iesniedz Juridiskais birojs — iekļaut pārejas noteikumos punktu šādā redakcijā. Tālāk kā tekstā. Tautsaimniecības komisijas priekšlikums — atbalstīt, iekļaut pārejas noteikumos kā 4.punktu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu — atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu un iekļaut pārejas noteikumos kā 4.punktu jums iesniegto redakciju. Iebildumu nav. Pieņemts. Paldies!

G.Gannusa. Lūdzu deputātus balsot “Par valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju” likuma pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par grozījumiem likumā “Par valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju” pieņemšanu galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 4, atturas — 11. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Edgars Bāns, Vienības partijas frakcijas deputāts.

E.Bāns (LVP). Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.1572. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija apkopoja priekšlikumus. Komisijas vārdā varu ziņot, kad pirmajā lapā Juridiskais birojs ierosināja numerāciju pārkārtot uz romiešu cipariem, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk Juridiskai birojs ierosināja, kur bija iekavās paskaidrojumi, saīsinājumi, ka tos nelikt pie terminiem, bet tālāk tekstā, kur tie pirmo reizi parādās. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk. Ekonomikas ministrija ierosināja — pašvaldību pasūtījumi, arī pašvaldību pasūtītājs, tur ir daudzskaitļi, bet to nominē vienskaitlī, tas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk — 2.lappusē Juridiskais birojs ierosināja 1.panta 2.punktā vārdus “valsts pašvaldības vai privāts uzņēmums” aizvietot ar vārdiem, kas tālāk ir tekstā. Tas tika atbalstīts, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pie šī paša ierosināja izslēgt “Valsts vai pašvaldību” un redakcionāli sakārtot. Tas ir atbalstīts un iestrādāts labā pusē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskā biroja un pašas komisijas priekšlikumiem — izdarīt attiecīgās jums redzamās izmaiņas likumprojekta 1.panta 2.punktā? Iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 4.lappusē deputāts Pēterkopa kungs ierosināja papildināt tekstu, kas bija otrajā lasījumā, kas pasvītrots vidējā ailē, tie ir “būvprojekti, būvlaukumi un ģeodēziskā izpēte būvkontrolei”. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija sakārtoja šo tekstu, un tas ir atbalstīts un iestrādāts labājā pusē pilnā tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par deputāta Pēterkopa ierosinājumu iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk 5.lappusē Pēterkopa kungs ierosināja arī pasvītroto viņa tekstu, tas ir iestrādāts un, redakcionāli precizējot, tas ir labajā pusē, tas ir kā 7.punkts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par šo deputāta Pēterkopa priekšlikumu iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Juridiskais birojs ierosināja 8.punktā precizēt, kādā formā un kā pretendentam būtu izsakāma vēlēšanās veikt preču piegādes darbus vai pasūtījumus. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai tas apakšējā tekstā ir iestrādāts, un labā puse ir redakcionāli koriģēts teksts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies, Bāna kungs, deputātiem arī pret šo komisijas slēdzienu iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk. 9.punktā, 6.lappusē — aizstāt 9. un 10. punktā vārdus, kā ir tekstā, “izsoles konkursa rezultātu” ar vārdiem “šajā likumā noteiktā kārtībā”, ko ierosināja Juridiskais birojs, un tas ir iestrādāts labajā pusē tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja ierosinājumi aizstāt 9.un 10.punktā vārdus iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

E.Bāns. 7.lappusē Juridiskais birojs ierosināja, nu, var teikt, redakcionālus uzlabojumus, tas ir labā pusē parādīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 15.punktā Juridiskais birojs ierosināja izslēgt vārdus “vai tās struktūrvienībā”, kas labajā pusē ir atbalstīts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 8.lappusē ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas papildinājums — papildināt 1.pantu ar jaunu 20.punktu. Valstiskā piederība, jo varu paskaidrot, ka tas tālāk parādīsies 6.panta pirmajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Lūdzu tālāk!

E.Bāns. 9.lappusē Juridiskais birojs ierosina precizēt 3.panta pirmās daļas redakciju, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to iestrādāja sekojošā tekstā, kas ir redakcionāli koriģēts, un 3.pants parādās labā pusē šajā tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas atbalstīto 3.panta redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosināja papildināt 3.pantu ar jaunu otro daļu redakcijā, kas šeit ir minēta, tā ir iestrādāta labā pusē pilnā tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī pret šo atbildīgās komisijas slēdzienu — papildināt 3.pantu ar jaunu otro daļu — iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas ierosinājums sakārtot numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

E. Bāns. 10.lappusē ir Ekonomikas ministrijas ierosinājums — izteikt 3.panta otrās daļas 3.punktu sekojošā redakcijā. Tā ir atbalstīta un labajā pusē redakcionāli iestrādāta pilnā tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par 3. panta otrās daļas 3. punkta redakciju nav. Pieņemts.

E.Bāns. 11.lappusē Juridiskais birojs ierosina izteikt 4.panta tekstu šādā redakcijā, kā ir minēts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja ieteikumu izteikt 4.pantu jums iesniegtajā redakcijā iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 12.lappusē Juridiskais birojs ir ierosinājis izteikt tekstu precizētā redakcijā, un otrs Juridiskā biroja priekšlikums pie šī punkta ir 5.panta trešās daļas teksts, kāds ir iestrādāts Juridiskā biroja priekšlikumā, tas ir atbalstīts un labajā pusē pilnā tekstā iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumiem, pirmkārt, aizstāt 5.pantā trešajā daļā 3.punktā vārdus, un, otrkārt, izslēgt 5.panta trešās daļas 3.punktā vārdus, iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk Juridiskais birojs ierosina 5.panta trešās daļas 4.punktā vārdus “un sociālo maksājumu” svītrot, jo tas jau attiecas uz visiem nodokļu parādiem.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk Juridiskais birojs ierosina precizēt 5.panta trešās daļas 5.punkta formulējumus. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatot nolēma, ka šeit šos formulējumus nevar precīzi noformulēt, un tādēļ ir izslēdzams, jo tālāk tekstā, tālākos pantos tas būs zināms atkārtojums, un grūti konstatēt to, kas bija paredzēts autoriem šajā punktā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu — precizēt 5.panta trešās daļas 5.punkta formulējumu — iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 15.lappuse, Juridiskais birojs ierosina redakcionāli sakārtot un arī to, ko es jau iepriekš teicu, par valstisko piederību, tātad šeit bija iebildumi pret to, ka valstiskā piederība mums nav formulēta sākumā terminos, kā jūs dzirdējāt, tas tur ir formulēts un tagad panta galīgā redakcijā koriģēts un iestrādāts labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu — aizstāt 6.panta pirmajā daļā vārdu “formas” ar vārdu “piederības”, kā arī pret priekšlikumu precizēt 6.pantā un likumprojekta turpmākajā tekstā terminus — iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 16.lappusē — izteikt 6.panta piektās daļas sekojošo redakciju ierosina Ekonomikas ministrija, tas ir atbalstīts ar redakcionāliem labojumiem, labā pusē ir viss iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par 6.panta piektās daļas redakciju iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

E.Bāns. 7.panta pirmajā daļā redakcionāli labojumi no Juridiskā biroja puses, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 7.panta pirmās daļas 2.punktu pēc uzvārda papildināt ar vārdiem “un personu kods” ierosina Juridiskais birojs, kas ir atbalstīts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 18.lappusē apakšā 7.panta pirmās daļas 12.punktu redakcionāli precizēt ierosina Juridiskais birojs, kas labā pusē ir parādīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas slēdzienu — redakcionāli precizēt 7.panta pirmās daļas 12.punktu.

E.Bāns. 19.lappusē Juridiskais birojs ierosina apsvērt jautājumu par to, vai pie šīm institūcijām nav papildināms ar Valsts kontroli, un otrais ieteikums ir 7.panta ceturtās daļas otrā teikuma ievaddaļu redakcijā, ko piedāvā Juridiskais birojs. Tas ir ņemts vērā, un labajā pusē ir pilns teksts iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja ieteikumiem 7.panta ceturtajā daļā un 7.panta ceturtās daļas otrajā teikumā iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 20.lappusē Ekonomikas ministrija ierosina papildināt ar jaunu piekto daļu redakcijā, kāda ir šeit redzama. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Tātad 8.panta pirmajā daļā Juridiskais birojs — redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

E.Bāns. 8.panta trešajā daļā izslēgt vārdus “attiecīgām personām”, nu, būtībā tas ir redakcionāls precizējums, kas atbalstīts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 21.lappusē deputāts Pēterkopa kungs ierosina izslēgt vārdu “atsevišķiem”, nu, faktiski redakcionāls precizējums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem par komisijas slēdzienu par deputāta Pēterkopa ieteikumu izslēgt likumprojekta 8.panta piektajā daļā vārdu “atsevišķiem” iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Un tālāk pie šī paša panta Pēterkopa kungs ierosina... piezīme, kas ir minēta šeit otrajā ailē. Komisija to neatbalstīja, jo grūti ir, teiksim, to konstatēt, kad sertificēšana un licencēšana būtu kaut kāda tiesību vai citi ierobežojumi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Normunds Pēterkops, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

pret — 8, atturas — 18. Priekšlikums ir pieņemts.

E.Bāns. Tālāk 23.lappusē Juridiskais birojs ierosina redakcionālus precizējumus, kas ir pieņemti un iestrādāti labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 8.panta septīto daļu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 24.lappusē Juridiskais birojs arī ierosina redakcionālus labojumus, kas ir pieņemti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 27.lappuse. Juridiskais birojs ierosina izslēgt frāzi, kas ir tālāk minēta. Tā ir atbalstīta un redakcionāli iestrādāta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja ierosinājumu – ieslēgt 12.panta 3.punktā vārdus – iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 28.lappusē. Deputāts Pēterkopa kungs ierosina tekstu, kas ir minēts, papildināt ar tekstu, kas ir minēts šajā trešajā daļā. Komisija to neatbalstīja, jo šo lēmumu var pieņemt saimnieciskā izpildē tikai pēc tam, kad konkurss jau ir izgājis savu stadiju cauri.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par deputāta Pēterkopa priekšlikumu — papildināt likumprojekta 13.pantu ar trešo daļu jums iesniegtajā redakcijā, – iebildumu nav, pieņemts.

E.Bāns. 29.lappusē Juridiskais birojs ierosina redakcionālus labojumus, kas ir atbalstīti un iestrādāti.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts. Ierosina Juridiskais birojs, 14.panta trešajā daļā arī ir redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Precizēt 14.panta ceturtās daļas pirmā teikuma redakciju ierosina Juridiskais birojs. Šajā pašā daļā vēl ceturtās daļas pirmo teikumu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir ierosinājusi izslēgt. Abi šie priekšlikumi ir atbalstīti, un labajā pusē ir galīgā redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu – precizēt 14.panta ceturtās daļas pirmā teikuma redakciju –, kā arī pret komisijas slēdzienu par 14.panta ceturtās daļas pirmā teikuma izslēgšanu iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 15.panta pirmās daļas sākumu izteikt šādā redakcijā. Ierosina Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 30.lappuse. Deputāts Pēterkopa kungs ierosina izteikt 15.panta pirmās daļas 2.punktu redakcijā, kas ir šeit parādīta. Komisija to neatbalstīja, un šeit motivācija ir tāda, ka tas tālāk parādās 35.lappusē 12.punktā un minēts arī 4.punktā šajā pašā lappusē.

Sēdes vadītājs. Vai Pēterkopa kungs vēlas runāt par savu priekšlikumu? Pēterkopa kungs, jūs runāsit? Lūdzu, Normunds Pēterkops — frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

N.Pēterkops (TB). Jā, var piekrist, ka par šo kvalitāti tiek runāts arī citos punktos, bet atkal neredzu, kāpēc arī mēs nevaram to pielikt arī šeit. Ar to šā likuma atsevišķiem pantiem rodas tikai vairāk skaidrības, ko mēs gribam. Ņemot vērā to, ka materiālu ražojumu un pakalpojumu cenas atkarībā no kvalitātes var svārstīties vairākas reizes, šim aspektam tomēr, es uzskatu, būtu jāpievērš lielāka uzmanība, nekā tas ir šajā likumprojektā vispār kopumā, nu, protams, es tomēr savu priekšlikumu uzturu ar balsojumu.

Sēdes vadītājs. Jūs pieprasāt balsot par savu priekšlikumu. Paldies! Vairāk debatēs par šo jautājumu pieteikušos nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsojot izteikt savu attieksmi par deputāta Pēterkopa priekšlikumu — izteikt likumprojekta 15.panta pirmās daļas 2.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu balsot un lūdzu rezultātu! Godājamie kolēģi, kuro reizi atkārtoju. Lūdzu piedalīties balsošanā! Visiem deputātiem lūdzu atrasties savās darbavietās! Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Pēterkopa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 13, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts.

E.Bāns. Tālāk Juridiskais birojs ierosina 15.panta pirmo daļu papildināt ar 7.punktu redakcijā, kas šeit ir parādīta, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Juridiskais birojs ierosina izslēgt 15.panta otrajā daļā vārdu “iepriekšējais”. Faktiski tas ir redakcionāls labojums, kas ir iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 32.lappusē Juridiskais birojs ierosina redakcionālu labojumu...

Sēdes vadītājs. Bet 31., Bāna kungs?

E.Bāns. Piedošanu. 31., jā. Juridiskais birojs ierosina precizēt 15.panta otrajā daļā punktā, kādi dokumenti šeit ir domāti, un Tautsaimniecības, agrārās, vidēs un reģionālās politikas komisija šo redakciju izstrādāja, kas ir parādīta arī labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskā biroja un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumiem – precizēt 15.panta otrās daļas 2.punktu un izteikt 15.panta otrās daļas 2.punktu jums iesniegtajā redakcijā. Iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Juridiskais birojs ierosina izslēgt šeit šajā tekstā vārdu “konkursu”, jo šeit ir runa tikai par izsolēm. Konkurss būs tālāk citā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 32. lappusē Juridiskais birojs ierosina redakcionālu labojumu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Tāpat 17.panta pirmajā daļā ir redakcionāli labojumi, kas ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Arī pret tiem deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 33.lappusē Ekonomikas ministrija ierosina papildināt ar jaunu otro daļu, kā ir tekstā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 18.panta pirmajā daļā Juridiskais birojs ierosina redakcionālu labojumu, kas ir pieņemts. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Juridiskais birojs ierosina 8.panta otrajā daļā redakcionālu labojumu — mainīt vārdus: “maina” un “groza”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 34.lappusē 18.panta astotajā daļā ir redakcionāli labojumi no Juridiskā biroja puses. Tie ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 35.lappusē Ekonomikas ministrija 18.pantu ierosina papildināt ar jaunu divpadsmito daļu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti Ekonomikas ministrijas priekšlikumam — papildināt likumprojekta ar jaunu divpadsmito daļu — piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 40.lappusē Juridiskais birojs ierosina redakcionālus labojumus, kas ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 42.lappusē Juridiskais birojs tāpat ierosina izslēgt “konkursu”.

Sēdes vadītājs. Arī tam deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 44.lappusē Ekonomikas ministrija ierosina papildināt 22.pantu ar jaunu daļu sekojošā redakcijā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti Ekonomikas ministrijas ieteikumam — papildināt 22.pantu ar jaunu daļu – piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. Ierosina Juridiskais birojs, 45.lappusē 24.panta trešajā daļā ir redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs. Deputāti šiem labojumiem piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 46.lappusē Juridiskais birojs ierosina precizēt 24.panta piektajā daļā “preses izdevums”, kas bija arī iepriekš kā redakcionāls labojums, kas ir pieņemts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk 24.panta sestajā daļā ir redakcionāli labojumi no Juridiskā biroja puses, kas ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Arī tam deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 48.lappusē Ekonomikas ministrija ierosina papildināt 24.pantu ar jaunu trīspadsmito daļu sekojošā redakcijā, kas ir atbalstīts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par Ekonomikas ministrijas iesniegumu — papildināt likumprojekta 24.pantu ar jaunu trīspadsmito daļu. Pieņemts.

E.Bāns. Juridiskais birojs 25.panta otrajā daļā ierosina redakcionālus labojumus.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 40.lappusē. Ekonomikas ministrija ierosina papildināt 25.pantu ar jaunu ceturto daļu sekojošā redakcijā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti Ekonomikas ministrijas priekšlikumam, kuru atbalsta atbildīga komisija, piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. 50.lappuse. Deputāts Pēterkopa kungs ierosina papildināt likumprojekta, nevis papildināt, bet izteikt likumprojekta 26.panta trešās daļas 2.punktu sekojošā redakcijā. Redakcionāli pārstrādājot, tas ir atbalstīts un iestrādāts labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti Pēterkopa kunga priekšlikumam, kuru atbalsta atbildīgā komisija, par 26.panta trešās daļas 2.punktu piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. Juridiskais birojs ierosina 26.panta trešās daļas 6.punktu redakcionāli grozīt. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina papildināt 26.panta trešo daļu ar jaunu 7.punktu, kas ir redzama labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šo atbildīgās komisijas slēdzienu par 26.panta trešās daļas 7.punktu iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk 51.lappusē Juridiskais birojs ierosina precizēt ceturtās nodaļas redakciju, bet Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, kad izskatīja, ierosināja izslēgt ceturto daļu, jo tas ir iestrādāts 26.punkta trešās daļas 7.punktā 50.lappusē.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam — izslēgt šā panta ceturto daļu? Piekrīt. Pieņemts. Līdz ar to Juridiskā biroja priekšlikums nav apspriežams.

E.Bāns. Juridiskais birojs ierosina aizstāt 27.panta otrajā daļā vārdus, kas šeit ir minēti, pareizi uzrakstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem par 27.panta otrās daļas redakcionālajiem precizējumiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 52.lappusē Juridiskais birojs ierosina 28.panta pirmajā daļā pirms vārda “pasūtītājam” rakstīt tā, kā bija mūsu...

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par Juridiskā biroja papildinājumiem 28.panta pirmajā daļā. Pieņemts.

E.Bāns. Otrs ierosinājums ir no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas. Precizēt šo pantu redakcijā, kādā tas šeit ir parādīts, kas ir iestrādāts labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī atbalsta 28.panta pirmās daļas redakciju. Pieņemts.

E.Bāns. 53.lappusē. Izslēgt 28.panta trešajā daļā vārdu “mantisku”. Juridiskais birojs ierosina, tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 29.panta trešajā daļā pirms vārda “pasūtījuma” papildināt ar vārdu “valsts”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 54.lappusē Juridiskais birojs ierosina izteikt 30.panta trešās daļas pirmo rindkopu sekojošā redakcijā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par 30.panta trešās daļas pirmo rindkopu. Pieņemts.

E.Bāns. 57.lappuse. Juridiskais birojs ierosina 32.panta trešajā daļā vārdus, kas ir minēti tekstā, apmainīt ar vārdiem, kā tālāk ir redzams tekstā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt par 32.panta trešās daļas redakciju. Pieņemts.

E.Bāns. Juridiskais birojs 32.panta ceturtajā daļā arī šo tēzi, kas šeit ir ierakstīta, apmainīt ar vārdiem, kā ir tālāk tekstā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

E.Bāns. Juridiskais birojs ierosina izteikt 30.panta piekto daļu sekojošā redakcijā, kas zemāk ir minēta. Tā ir atbalstīta.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Juridiskais birojs ierosina aizstāt 32.panta sestajā daļā vārdus “taisnīgs tiesas spriedums” ar vārdiem, kas ir zemāk. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts. Bet, Bāna kungs, mums ir pārtraukuma laiks. Pārtraucam likumprojekta izskatīšanu. Pirms pārtraukuma daži paziņojumi. Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Godātie kolēģi! Atgādinu, ka Starpparlamentu savienības delegācijas sēde šodien pulksten 17.00 Prezidija zālē.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija aicina jūs tūlīt pārtraukumā uz komisijas sēdi komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Paldies! Un pēdējais – Guntis Eniņš aicina deputātus runāt pareizā, nesakropļotā latviešu valodā. Lūdzu, Eniņa kungs!

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātie deputāti! Es tiešām gribu jūs aicināt runāt skaidrā, nesakropļotā latviešu valodā. Ja mums ir pieņemts Valodu likums, tas ir kaut kas ārkārtējs, ja mēs runājam ar citas valodas vārdiem, citas valodas teikumu konstrukcijās. Piemēram, latvieši nerunā atpakaļ. Piemēram. Nevar sacīt “likums ir pieņemts divus gadus atpakaļ”. Latviskā teikumā ir jāsaka: “Likums ir pieņemts pirms diviem gadiem.” Tagad, īpaši augstākajās aprindās, ir uzradusies tāda jocīga mode darbības vārdiem piekabināt priedēkli “no”. Tad, kad ir jāsaka “vīzēt dokumentu”, saka “dokumentu novīzēt”. Tad, kad grib vienoties, saka: “Mums vajag novienoties.” Pirmo reizi es dzirdēju šādu teikuma konstrukciju Saeimā no bijušā Ministru prezidenta Māra Gaiļa, kad viņš sacīja: “Mums vajag steidzīgi novienoties.” Un kas iznāca...

Sēdes vadītājs. Paldies, Eniņa kungs, bet jūsu runa iziet ārpus paziņojuma laika. Es jums pilnīgi piekrītu un aicinu arī dzinēja pārsegu nesaukt par kapatu.

G.Eniņš. Kā, vēl viena minūte ir. Būs jākliedz no vietas tad...

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(P ā r t r a u k u m s)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, lūdzu ieņemiet vietas plenārsēžu zālē. Turpinām izskatīt likumprojektu “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu”. Mēs palikām pie 32. panta 4. daļas. Juridiskā biroja iesniegums. Vai deputāti to atbalsta? Juridiskā biroja iesniegumu, kuru atbalsta arī atbildīgā komisija, redakcionāli precizējot pārējo tekstu. Deputātiem iebildumu nav? Paldies! Pieņemts.

E.Bāns. 58. lappusē...

Sēdes vadītājs. Bāna kungs, mēs vēl neesam izskatījuši 32. panta 5. daļu un 32. panta 6. daļu. Tur ir Juridiskā biroja priekšlikumi. Tas ir 57. lappusē. Divi pēdējie priekšlikumi apakšā.

E.Bāns. Jā, jā... Tātad Juridiskais biroja ierosina 32. panta 5. daļu izteikt sekojošā redakcijā. Tas ir atbalstīts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu – izteikt 32. panta 5. daļu jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Juridiskais biroja ierosina 32. panta 6. daļā redakcionālus uzlabojumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

E.Bāns. 58. lappusē Juridiskais birojs arī lūdz izslēgt vārdus, lai uzlabotu redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Juridiskā biroja priekšlikumu – izslēgt 32. panta 7. daļā vārdus “vai nepareizība” – iebildumu nav? Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk Juridiskais birojs ierosina 7. nodaļas virsrakstu mainīt — “Nobeiguma noteikumi”, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Juridiskā biroja priekšlikumu 7. nodaļas nosaukumu izteikt kā “Nobeiguma noteikumi”? Iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Juridiskais birojs 33. panta 2. daļas 2. punktā, kas ir 59. lappusē, ierosina sakārtot tekstu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret Juridiskā biroja priekšlikumu – aizstāt 33. panta 3. daļas 2. punktā vārdus, kas jums ir iesniegti, – iebildumu nav? Pieņemts.

E.Bāns. 60. lappusē Juridiskais birojs ierosina redakcionālu sakārtojumu tekstā, kas ir atbalstīts un iestrādāts labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī nav iebildumu pret Juridiskā biroja priekšlikumu – aizstāt 33. pantā 4. daļā vārdus, kuri jums ir iesniegti. Iebildumu nav? Pieņemts.

E.Bāns. Juridiskais birojs ierosina izteikt 33. panta 5. daļas pirmās rindkopas pēdējo teikumu sekojošā redakcijā, kas ir atbalstīts un iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret Juridiskā biroja priekšlikumu – izteikt 33. panta 5. daļas pirmās rindkopas pēdējo teikumu jums iesniegtajā redakcijā – iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 61. lappusē Juridiskais birojs ierosina svītrot 33. panta 5. daļas 1. — 6. punktu. Komisija, izskatot šo jautājumu, atzina, ka būtu tomēr jānorāda darbības, par kurām pasūtītājs saucams pie administratīvās vai kriminālatbildības. Un labajā pusē tas ir redakcionāli pārveidots un iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu – svītrot 33. panta 5. daļas 1. līdz 6. punktu? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 62. lappuse. Pārejas noteikumos Juridiskais birojs ierosina pārejas noteikumus numurēt nevis kā daļas, bet kā punktus, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī pret šo Juridiskā biroja priekšlikumu – pārejas noteikumos numurēt daļas kā punktus – iebildumu nav? Pieņemts.

E.Bāns. Tālāk 1. punktu Juridiskais birojs ierosināja izslēgt. Komisija to neatbalstīja un ierosināja izteikt precizētā redakcijā, kas ir labajā pusē parādīta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu – izslēgt 1. punktu? Iebildumu nav. Tātad pieņemts.

E.Bāns. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosināja izslēgt pārejas noteikumu 2. punktu, jo pēc būtības šīs normas ir iestrādātas 1. punktā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret šo atbildīgās komisijas priekšlikumu izslēgt pārejas noteikumu 2. punktu iebildumu nav? Pieņemts.

E.Bāns. Līdz ar to uzskatīt 3. punktu par 2. punktu.

Sēdes vadītājs. Nu arī tas ir loģiski, un deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. 63. lappusē Juridiskais birojs ierosina izslēgt 4. punktu sekojošā redakcijā, kā ir tekstā. Tas ir atbalstīts un iestrādāts kā 3. punkts labajā pusē.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu — izteikt pārejas noteikumu 4. punktu jums iesniegtajā redakcijā — iebildumu nav? Pieņemts.

E.Bāns. Ekonomikas ministrija ierosina papildināt pārejas noteikumu 4. daļu ar jaunu teikumu šādā redakcijā, kas seko. Tas ir atbalstīts un iestrādāts, minot arī datumu — 1. janvāri, 1997. gada 1. janvāri.

Sēdes vadītājs. Arī pret šo priekšlikumu no atbildīgās komisijas puses par Ekonomikas ministrijas priekšlikumu — papildināt pārejas noteikumu 4. daļu ar jaunu teikumu jums iesniegtajā redakcijā — iebildumu nav. Pieņemts.

E.Bāns. Vairāk priekšlikumu nav. Tautsaimniecības komisija, atbildīgā komisija, lūdz apstiprināt trešajā, pēdējā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus piedalīties balsojumā par likumprojektu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par likumu “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu” pieņemšanu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — nav, atturas — 2. Likums pieņemts.

Cienījamie kolēģi, sakarā ar mūsu pieņemtajām izmaiņām darba kārtībā izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Roberts Zīle, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

R.Zīle (TB). Godāto priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Mēs strādājam ar dokumentu... ar diviem dokumentiem: ar dokumentu Nr. 1481 un dokumentu Nr. 1624, kas ir Budžeta un finansu komisijas alternatīvais likumprojekts tātad likumprojektam, kura no Ministru kabineta iesniegtais nosaukums ir “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

Budžeta un finansu komisija, izskatot Ministru kabineta iesniegto projektu, izstrādāja savu alternatīvo likumprojektu, kura atšķirību es mēģināšu salīdzināt. Tātad kabineta projektā bija trīs problēmu bloki. Pirmais, kas saistās ar ienākumu aplikšanu. Arī tajā skaitā no pensijām, neatkarīgi no izmaksu avota pie noteikta ienākuma līmeņa pensijām, kad šī norma sāk strādāt, tas ir, neapliekamais minimums pensionāriem būtu 60 latu valdības projektā. Un arī šajā pašā blokā varētu pieskaitīt to domu, ka neatkarīgi no izmaksu avota pensijas, kas ir ieguldītas pensiju fondos, respektīvi, neapliekamais minimums, tiek izskaitīts no ienākuma — tā daļa naudas, ko ienākumu guvušā persona nogulda pensiju fondos, un šis ienākums tiek aplikts pie izmaksas no šī pensiju fonda. Tā būtu pirmā jautājuma grupa, kas arī, uzreiz teikšu, ir palikusi arī Budžeta un finansu komisijas alternatīvajā likumprojektā.

Otra grupa, ko risināja... problēmu grupa, ko risināja Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts, skāra jautājumu par apgādājamiem piemērojamo neapliekamo minimumu, kurš valdības projektā bija nulle, Budžeta un finansu komisijas projektā šis jautājums netika grozīts, tātad tas paliek tāds, kā tas ir iepriekšējā likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, respektīvi, ir neapliekamais minimums uz personām, kas gūst ienākumu, un ir neapliekamais ienākums 50 procentu līmenī no šī līmeņa, kas tiek piemērojams apgādājamām personām.

Un trešā problēmu grupa, kas bija Ministru kabineta projektā, saistās ar iezīmēto ienākuma nodokļa daļu tā izlietošanas gaitā, kas ir apzīmēta kā 28,4 procenti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa tiek novirzīti valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā. Un šeit, ja salīdzina šo kabineta iesniegto likumprojektu ar Budžeta komisijas alternatīvo likumprojektu, arī nav nekādu izmaiņu, respektīvi, šī norma ir palikusi arī Budžeta un finansu komisijas alternatīvajā likumprojektā.

Tātad tas būtu viss, ko es gribētu teikt par šiem diviem likumprojektiem un Budžeta un finansu komisija, dabīgi, izstrādājot savu alternatīvo likumprojektu, lūdz atbalstīt Budžeta un finansu komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Zīles kungs! Vārds Aijai Počai — Ministru kabineta vārdā.

A.Poča. Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Valdības vārdā es atsaucu to likumprojektu, ko bija sagatavojis Ministru kabinets, un līdz ar to lūdzu atbalstīt Budžeta un finansu komisijas sagatavoto redakciju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Počas kundze! Tātad mēs, ņemot vērā jūsu paziņojumu, strādājam ar dokumentu Nr. 1624, par kuru jau ziņoja Zīles kungs. Atklājam debates par likumprojektu. Runās Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Cienījamo Prezidij un godātie deputāti! Šis atkal ir šodien ļoti būtisks jautājums, pie kura izskatīšanas mēs tagad esam nonākuši. Faktiski ar šī likumprojekta palīdzību Andra Šķēles valdība gatavojas īstenot savu ieceri, panākt bezdeficīta budžetu 1997. gadam uz tautas trūcīgas daļas rēķina. Tautas kustībai “Latvijai” šādi pasākumi nevar būt pieņemami, un mēs sakām skaidri un gaiši, ka bezdeficīta budžets valstī ir panākams citā veidā, un mēs esam jau daudzās dažādās vietās norādījuši šos konkrētos ceļus, kādā veidā šo bezdeficīta budžetu var panākt, un šeit tādēļ neatkārtošos.

Runājot pilnīgi konkrēti par šī likumprojekta iecerēm. Šajā likumprojektā, ja mēs runājam tagad jau par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas izstrādāto variantu, kuru tagad atbalsta arī valdība, ir paredzēts ar nodokli aplikt ienākumus no pensijām. Šobrīd tiek runāts par to, ka mēs apliksim ar nodokli tikai pensijas, kuras tiek aprēķinātas pēc jaunās shēmas, bet pēc tam nebūs grūti kādā brīdī paziņot un argumentēt, kāpēc vajag šeit veidot kādas atšķirības, un pēc tam šo ienākuma nodokli attiecināt arī uz pilnīgi visiem pensionāriem, tā pilnīgi reāli pasliktinot šo cilvēku dzīves apstākļus. Jo šī likuma 8. panta 3. daļā jaunais 10. punkts skan pilnīgi skaidri, ka ar ienākuma nodokli ir apliekamas pensijas neatkarīgi no to izmaksas avota. Un tās tālākās atrunas, kuras tiek šobrīd vēl veiktas, tās te ir, un te tās arī var nebūt. Tad mums nevar būt pieņemams tāds likumā iestrādāts princips, ka pensijas tiek apliktas ar ienākuma nodokli. Valdības iesniegtajā likumprojektā bija pat tāda nekaunība kā atcelt nodokļu atvieglojumus par apgādājamiem. Un tikai enerģiski sabiedrības protesti ir piespieduši valdošo koalīciju no tā atkāpties. Tomēr nevar būt atbalstāmi arī valdības plāni — samazināt vispār neapliekamo minimumu, kas tagad tiek piedāvāta kā alternatīva tam, ka tomēr saglabās šo neapliekamo minimumu par apgādājamo. Un šie plāni — samazināt neapliekamo minimunu — nevar būt atbalstāmi tāpēc, ka to realizācija atkal tiešā veidā visasāk skars tieši maznodrošinātos.

Tautas kustība “Latvijai” uzskata, ka likumā “Par ienākumu nodokli” ir jāzdara grozījumi, bet tie ir citi grozījumi, kas šeit ir jāzdara. Un proti, mums šeit ir jāievieš jeb, pareizāk sakot, jāatjauno atkal progresīvā ienākuma nodokļu skala, tas ir, tiem cilvēkiem, kuriem ir lielāki ienākumi, ir arī jāmaksā proporcionāli vairāk. Mums nevar būt pieņemama tāda situācija, ka mūsu valstī pastāv tieši otrāda situācija, proti, regresīvais ienākuma nodoklis, kad tiem cilvēkiem, kuru ienākumi pārsniedz 60 000 latu gadā, no summas, kas pārsniedz šos 60 000 latu, kā ienākuma nodoklis ir jāmaksā tikai 10 procenti. Visās civilizētās valstīs prakse ir cita. Un mēs uzskatām, ka tā prakse būtu ieviešama arī šeit, ka, sākot no kāda noteikta sliekšņa, ir ienākuma nodokļa likme nevis jāsamazina, kā tas ir izdarīts šobrīd pie mums, bet gan jāpalielina. Un šī prakse Latvijā bija, bet valdošajai politiskajai elitei ir labpaticies no tās atteikties. Mēs nevaram arī piekrist šim jaunajam nodokļu sadalījumam starp centrālo valdību un pašvaldībām, jo ar šo sadalījumu, tā šeit tiek minēts grozījumu likuma 26.pantā, ka turpmāk 28,4 procenti no ienākumu nodokļa ieņēmumiem tiks ieskaitīti valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā, un tikai 71,6 procenti tiks ieskaitīti pašvaldības budžetā. Šādā veidā, samazinot pašvaldību ieņēmumu bāzi, tiek samazināta arī to neatkarība un to ieinteresētība iekasēt šos ienākumus un panākt reālu saimnieciskās dzīves un iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanos viņu teritorijā. Ja mēs tagad redzam tos notikumus, kas risinās ar rajonu

Informācija

Par Saeimas Prezidija 1996.gada 28.oktobra sēdi

1. Sēdē izskatīja desmit saņemtos likumprojektus, par kuriem Prezidijs līdz ar savu atzinumu par to tālākvirzīšanu ziņos Saeimas sēdē.

2. Saeimas Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1996.gada 31.oktobra (pulksten 9.00) sēdes darba kārtību.

3. Saeimas Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1996.gada 31.oktobra (pulksten 17.30) sēdes darba kārtību.

4. Pieņēma zināšanai frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” informāciju par frakcijas priekšsēdētāja vietnieka ievēlēšanu.

Par minētās frakcijas priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts deputāts J.Vidiņš.

5. Pieņēma zināšanai Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas informāciju par deputāta Z.Čevera ievēlēšanu par frakcijas vadītāju un deputātu J.Celmiņa, J.Kaksīša un I.Ķezbera ievēlēšanu par frakcijas vadītāja vietniekiem.

6. Prezidijs pieņēma lēmumu par grozījumiem Saeimas Prezidija 1996.gada 18.marta lēmumā “Par Saeimas frakciju un komisiju darba finansiālo nodrošinājumu 1996.gadā”.

Izdarīja šādu grozījumu:

Palielināt 2.pielikumā “Saeimas frakciju saimnieciskie izdevumi 1996.gadā” LZS, KDS, LDP frakcijai iedalītos līdzekļus par 14 latiem.

7. Izskatīja deputātu iesniegumus un attaisnoja kavējumus: J.Ādamsonam [Saeimas 17.oktobra (pulksten 17.30) sēdē]; R.Dilbam (Saeimas 17.oktobra sēdēs); P.Keišam [Saeimas 17.oktobra (pulksten 17.30) sēdē]; A.Krastiņam [Saeimas 17.oktobra (pulksten 17.30) sēdē]; V.Nagobadam (Saeimas 17.oktobra sēdēs); V.Stikutam (Saeimas 24.oktobra sēdēs).

8. Piešķīra komandējumus:

1) deputātei G.Gannusai 30. un 31.oktobrī uz Eiropas Parlamenta Zvejniecības komisijas sēdi Briselē (Beļģija);

2) deputātam A.Endziņam laikā no 14.novembra līdz 17.novembrim uz Eiropas Padomes komisijas “Demokrātija caur tiesībām” 29.plenārsēdi Venēcijā (Itālija);

3) deputātam A.Endziņam laikā no 21.novembra līdz 24.novembrim uz Eiropas Padomes komisijas “Demokrātija caur tiesībām” rīkoto semināru par Eiropas konstitucionālo mantojumu Monpeljē (Francija);

4) deputātam I.Ķezberam laikā no 10.novembra līdz 13.novembrim uz Ziemeļu padomes 48.sesiju Kopenhāgenā (Dānija).

5) deputātam I.Ķezberam laikā no 14.novembra līdz 16.novembrim uz Dānijas Starptautisko attiecību institūta rīkoto konferenci “Baltijas valstis globālajā politikā” Kopenhāgenā (Dānija).

6) deputātam A.Tomašūnam laikā no 4.novembra līdz 8.novembrim uz Hāderslēvas Pedagoģijas institūta un Federālās Eiropas Nāciju savienības rīkoto konferenci par minoritāšu jautājumiem Hāderslēvā (Dānija);

7) deputātiem V.Krisbergam un K.Leiškalnam laikā no 16.novembra līdz 20.novembrim uz “Austrumu un Rietumu valstu parlamentu darbības projekta” rīkoto semināru par reģionālās ekonomikas un sociālās attīstības decentralizāciju Prāgā (Čehija);

8) deputātam I.Ķezberam laikā no 5.novembra līdz 8.novembrim uz Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas Pastāvīgās komitejas, Juridisko lietu un cilvēktiesību komitejas un Politisko lietu komitejas sēdēm Strasbūrā (Francija);

9) Baltijas asamblejas ģenerālsekretārei A.Karnupai laikā no 10.novembra līdz 13.novembrim uz Ziemeļu padomes 48.sesiju Kopenhāgenā (Dānija);

10) Informācijas nodaļas vadītājai A.Dūdiņai laikā no 2.novembra līdz 9.novembrim uz Eiropas Parlamenta un Lielbritānijas Pārstāvju palātas bibliotēkas rīkoto semināru parlamentu bibliotekāriem Londonā (Anglija).

9. Atbalstīja Dānijas parlamenta Eiropas lietu komisijas locekļu vizīti Rīgā 4. un 5.novembrī.

Prezidijs nolēma atgriezties pie jautājuma izskatīšanas pēc precizētas izdevumu tāmes saņemšanas.

31.oktobra sēdes darba kārtība

Sēdes sākums pulksten 9

Akceptēta Saeimas Prezidija 1996.gada 28.oktobra sēdē

I. Likumprojektu izskatīšana

1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. (Reģ. Nr.510) (1.lasījums) (dok. Nr.1624) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

II. Prezidija ziņojumi

Par saņemtajiem likumprojektiem

2. 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””. (Reģ. Nr.511) (dok. Nr.1638; Nr.1638a) Ministru kabinets

3. 2. Likumprojekts “Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. (Reģ. Nr.512) (dok. Nr.1639; 1639a) Ministru kabinets

4. 3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. (Reģ. Nr.513) (dok. Nr.1640; Nr.1640a) Ministru kabinets

5. 4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””. (Reģ. Nr.514) (dok. Nr.1641; Nr.1641a) Ministru kabinets

6. 5. Likumprojekts “Par Konvenciju par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību”. (Reģ. Nr.515) (dok. Nr.1642; Nr.1642a) Ministru kabinets

7. 6. Likumprojekts “Par Starptautisko konvenciju par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas pārkāpumu novēršanā, izmeklēšanā un sodīšanā”. (Reģ. Nr.516) (dok. Nr.1656; Nr.1656a) Ministru kabinets

8. 7. Likumprojekts “Par zemes īpašuma atdošanu Latvijas agronomu biedrībai”. (Reģ. Nr.518) (dok. Nr.1663; Nr.1663a) Deputāti G.Grīnblats, A.Seile, O.Grīgs, E.Grinovskis, J.Straume

9. 8. Likumprojekts “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”. (Reģ. Nr.519) (dok. Nr.1664; Nr.1664a) Deputāti J.Jurkāns, A.Rubins, I.Kreituse, G.Valdmanis, J.Kušnere, J.Vidiņš, V.Krisbergs

10. 9. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi””. (Reģ. Nr.520) (dok. Nr.1666; Nr.1666a) Deputāti A.Sausnītis, L.Teniss, E.Bāns, I.Emsis, E.Inkēns

11. 10. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. (Reģ. Nr.521) (dok. Nr.1680; Nr.1680a) Deputāti Z.Čevers, J.Celmiņš, J.Kaksītis, A.Sausnītis, L.Kuprijanova

III. Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana

12. 1. Lēmuma projekts “Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu apstiprināšanu.” (dok. Nr.1677) Juridiskā komisija

13. 2. Lēmuma projekts “Par dažu rajonu tiesu tiesnešu iecelšanu”. (dok. Nr.1678) Juridiskā komisija

14. 3. Lēmuma projekts “Par Kurzemes apgabaltiesas Ventspils Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka un priekšnieka vietnieka apstiprināšanu”. (dok. Nr.1679) Juridiskā komisija

IV. Saeimas 24.oktobra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti

1. Neizskatītie likumprojekti

15. 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr.301) (Reģ. Nr.398) (2.lasījums) (dok. Nr.1169; Nr.1578) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

16. 2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par 1923.gada 2.augusta likuma “Par Valsts kontroli” atjaunošanu””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr.103) (Reģ. Nr.212) (3.lasījums) (dok. Nr.1609) Juridiskā komisija

17. 3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr.120) (Reģ. Nr.229) (3.lasījums) (dok. Nr.1618; Nr.1618a) Sociālo un darba lietu komisija

18. 4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr.270) (Reģ. Nr.367) (3.lasījums) (dok. Nr.1625) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

19. 5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr.292) (Reģ. Nr.387) (3.lasījums) (dok. Nr.1626) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

20. 6. Likumprojekts “Par zvērinātiem revidentiem”. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr.299) (Reģ. Nr.396) (3.lasījums) (dok. Nr.1627) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

21. 7. Likumprojekts “Rīgas tirdzniecības brīvostas likums”. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr.137) (Reģ. Nr.248) (3.lasījums) (dok. Nr.1628) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

22. 8. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts darba inspekciju””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr.285) (Reģ. Nr.380) (3.lasījums) (dok. Nr.1633) Sociālo un darba lietu komisija

23. 9. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr.106) (Reģ. Nr.215) (2.lasījums) (dok. Nr.644; Nr.1619) (iekļauts likumprojekts ar reģ. Nr.407, dok. Nr.1179) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

24. 10. Likumprojekts “Noteikumi par aizsargjoslām”. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr.324) (Reģ. Nr.408) (2.lasījums) (dok. Nr.1180; Nr.1636) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

25. 11. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr.276) (Reģ. Nr.372) (2.lasījums) (dok. Nr.1132; Nr.1635; Nr.1635a) Sociālo un darba lietu komisija

26. 12. Likumprojekts “Grozījums Satversmes aizsardzības biroja likumā”. (Reģ. Nr.345) (3.lasījums) (dok. Nr.1611) Aizsardzības un iekšlietu komisija

27. 13. Likumprojekts “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”. (Reģ. Nr.324) (3.lasījums) (dok. Nr.1612) Aizsardzības un iekšlietu komisija

28. 14. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām””. (Reģ. Nr.462) (1.lasījums) (dok. Nr.1504; Nr.1591) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

29. 15. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. (Reģ. Nr.440) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok. Nr.1351; Nr.1592) Ārlietu komisija

30. 16. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. (Reģ. Nr.441) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok. Nr.1352; Nr.1593) Ārlietu komisija

31. 17. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļiem”. (Reģ. Nr.452) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok. Nr.1411; Nr.1594) Ārlietu komisija

32. 18. Likumprojekts “Grozījums Augstskolu likumā”. (Reģ. Nr.483) (1.lasījums) (dok. Nr.1491; 1598) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

33. 19. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 28.aprīļa lēmumā “Par Latvijas Policijas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu””. (Reģ. Nr.486) (1.lasījums) (dok. Nr.1494; Nr.1599) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

34. 20. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 23.februāra lēmumā “Par Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu””. (Reģ. Nr.477) (1.lasījums) (dok. Nr.1485; Nr.1600) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

35. 21. Likumprojekts “Grozījums likumā “Konsulārais reglaments””. (Reģ. Nr.480) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok. Nr.1488; Nr.1613) Ārlietu komisija

36. 22. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam””. (Reģ. Nr.454) (1.lasījums) (dok. Nr.1417; Nr.1614) Sociālo un darba lietu komisija

37. 23. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””. (Reģ. Nr.455) (1.lasījums) (dok. Nr.1416; Nr.1615) Sociālo un darba lietu komisija

38. 24. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. (Reģ. Nr.456) (1.lasījums) (dok. Nr.1415; Nr.1616) Sociālo un darba lietu komisija

39. 25. Likumprojekts “Ārstniecības likums”. (Reģ. Nr.463) (1.lasījums) (dok. Nr.1505; Nr.1617) Sociālo un darba lietu komisija

40. 26. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. (Reģ. Nr.464) (1.lasījums) (dok. Nr.1506; Nr.1629) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

41. 27. Likumprojekts “Grozījums likumā “Operatīvās darbības likums””. (Reģ. Nr.168) (2.lasījums) (dok. Nr.549; Nr.1630) Aizsardzības un iekšlietu komisija

42. 28. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. (Reģ. Nr.305) (2.lasījums) (dok. Nr.896; Nr.1631) Aizsardzības un iekšlietu komisija

43. 29. Likumprojekts “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā”. (Reģ. Nr.411) (2.lasījums) (dok. Nr.1206; Nr.1632) Aizsardzības un iekšlietu komisija

2. Neizskatītie patstāvīgie priekšlikumi

44. 1. Lēmuma projekts “Par Grigorija Panteļejeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. Nr.1605) Pilsonības likuma izpildes komisija

45. 2. Lēmuma projekts “Par Igora Pavlova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. Nr.1606) Pilsonības likuma izpildes komisija

46. 3. Lēmuma projekts “Par Andreja Maticina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok.Nr.1607) Pilsonības likuma izpildes komisija

47. 4. Lēmuma projekts “Par Vjačeslava Fanduļa uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. Nr.1608) Pilsonības likuma izpildes komisija

48. 5. Lēmuma projekts “Par Džamala Maisuradzes uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. Nr.1610) Pilsonības likuma izpildes komisija

V. Lēmuma projektu izskatīšana

49. Lēmuma projekts “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai”. (dok. Nr.1658) Deputāti O.Kostanda, J.Mauliņš, J.Kazāks, E.Grīnbergs, K.Čerāns, I.Liepa, E.Zelgalvis, J.Kušnere, J.Jurkāns, A.Kreituss, L.Stašs, A.Golubovs, M.Bekasovs, M.Lujāns, A.Bartaševičs, R.Apalups, J.Rubulis, G.Valdmanis, Ā.Ločmelis, V.Kalnbērzs, E.Bāns, M.Rudzītis, O.Dunkers, G.Gannusa, A.Saulītis, J.Strods, I.Ķezbers, A.Sausnītis, O.Brūvers, J.Rāzna, Ē.Zunda, J.Celmiņš, V.Nagobads, I.Kalniņš, V.Krisbergs, R.Leitena, V.Stikuts, I.Bišers

VI. Likumprojektu izskatīšana

50. 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā””. (Reģ. Nr.465) (2.lasījums) (steidzams) (dok. Nr.1507) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

51. 2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr.116) (Reģ. Nr.225) (3.lasījums) (dok. Nr.1643) (iekļauts likumprojekts ar reģ. Nr.490, dok. Nr.1498) Juridiskā komisija

52. 3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr.303) (Reģ. Nr.400) (3.lasījums) (dok. Nr.1672) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

53. 4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr.107) (Reģ. Nr.216) (3.lasījums) (dok. Nr.1674) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

54. 5. Likumprojekts “Grozījums Augstākās padomes 1992.gada 15. septembra lēmumā “Par Latvijas Republikas likuma “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” spēkā stāšanās kārtību””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr.283) (Reģ. Nr.378) (2.lasījums) (dok. Nr.1138; Nr.1667) Juridiskā komisija

55. 6. Likumprojekts “Noteikumi par nekustamo īpašumu ierakstīšanu zemesgrāmatās”. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr.140) (Reģ. Nr.251) (2.lasījums) (dok. Nr.695; Nr.1668) Juridiskā komisija

56. 7. Likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr.121) (Reģ. Nr.230) (2.lasījums) (dok. Nr.669; Nr.1669) Juridiskā komisija

57. 8. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr.117) (Reģ. Nr.226) (2.lasījums) (dok. Nr.665; Nr.1671) (iekļauts likumprojekts ar reģ. Nr.487, dok. Nr.1495) Juridiskā komisija

58. 9. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās””. (Reģ. Nr.392) (3.lasījums) (dok. Nr.1665) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

59. 10. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bīstamajiem atkritumiem””. (Reģ. Nr.276) (3.lasījums) (dok. Nr.1673) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

60. 11. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. (Reģ. Nr.266) (3.lasījums) (dok. Nr.1675) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

61. 12. Likumprojekts “Likums par Valsts cilvēktiesību biroju”. (Reģ. Nr.138) (3.lasījums) (dok. Nr.1676) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

62. 13. Likumprojekts “Grozījumi lēmumā par LR likuma “Par cukuru” spēkā stāšanās kārtību”. (Reģ. Nr.126) (1.lasījums) (dok. Nr.383) Deputāti G.Gannusa, O.Grinbergs, E.Zelgalvis, J.Mauliņš, J.Strods u.c.

14. Alternatīvais likumprojekts “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 11.maija lēmuma “Par Latvijas Republikas likuma “Par cukuru” spēkā stāšanās kārtību” atzīšanu par spēku zaudējušu”. (Reģ. Nr.517) (1.lasījums) (dok. Nr.1654) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

63. 15. Likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā”. (Reģ. Nr.505) (1.lasījums) (dok.Nr.1566;Nr.1655) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

64. 16. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””. (Reģ. Nr.145) (2.lasījums) (dok. Nr.465; Nr.1670) Juridiskā komisija

65. 17. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””. (Reģ. Nr.335) (1.lasījums) (dok. Nr.1683) Sociālo un darba lietu komisija

VII. Patstāvīgais priekšlikums

66. Lēmuma projekts “Par Igora Vinokurova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. Nr.1651) Pilsonības likuma izpildes komisija

31.oktobra sēdes darba kārtība

Sēdes sākums pulksten 17.30

Akceptēta Saeimas Prezidija 1996.gada 28.oktobra sēdē

1. Deputātu K.Čerāna, E.Grīnberga, I.Liepas, J.Mauliņa,

J.Kušneres jautājums Reģ.Nr.70

LR ārlietu ministram V.Birkava kungam

Par valdības lēmumu pārtraukt vīzu izsniegšanu uz robežām

Vai valdība uzskata, ka Latvijas vīzu izsniegšanas uz robežām atcelšana nāks par labu Latvijas uzņēmumu un iedzīvotāju starptautiskajiem sakariem? Kādā veidā paredzēts kompensēt izdevumus tiem ārvalstniekiem, kas būs spiesti pārtraukt savu braucienu uz Latviju pie Latvijas robežas un atgriezties mājās?

Jautājuma steidzamības motivācija.

Nepieciešams savlaicīgi atcelt nepārdomātu valdības lēmumu par vīzu izsniegšanas pārtraukšanu.

2. Deputātu O.Kostandas, J.Kazāka, E.Grīnberga, I.Liepas,

J.Mauliņa jautājums Reģ.Nr.72

Latvijas Republikas Ministru prezidentam A.Šķēlem

Par Jaunpiebalgas muižas pils turpmāko likteni

Lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem.

1. Kā valdījumā vai īpašumā pašreiz atrodas Jaunpiebalgas muižas pils un kas ir atbildīgs par tās pašreizējo izmantošanu un uzturēšanu?

2. Kā izskaidrojama Finansu ministrijas attiecīgas institūcijas vilcināšanās atdot Jaunpiebalgas muižas pili Jaunpiebalgas pagasta pašvaldībai, ja rajona tiesa un Augstākā tiesa jau ir taisījušas spriedumus par labu šai konkrētai pašvaldībai?

Steidzama jautājuma motivācija: Jaunpiebalgas pagasta iedzīvotāju vēstule Saeimai, kurā viņi lūdz steidzamu jautājuma risinājumu par Jaunpiebalgas muižas pils turpmāko likteni.

3. Deputātu J.Vidiņa, R.Jurdža, L.Ozoliņa, O.Grīga,

G.Grīnblata jautājums Reģ.Nr.73

Iekšlietu ministram D.Turlajam

Par pasākumiem, lai novērstu Laventa ieslodzījuma režīma

rupju pārkāpumu

20.10.96. Latvijas iedzīvotāji varēja LNT raidījumā redzēt ieslodzītā Laventa sarunas pa mobilo telefonu.

Ko Jūs kā iekšlietu ministrs esat darījis, lai novērstu ieslodzījuma režīma rupju pārkāpumu, vai ir ierosināta dienesta izmeklēšana pret vainīgajiem un kādā veidā tie sodīti?

4. Deputātu J.Urbanoviča, J.Jurkāna, L.Staša, V.Stikuta,

L.Kuprijanovas jautājums Reģ.Nr.74

Ministru prezidentam un finansu ministram A.Šķēles kungam

Par Ministru kabineta noteikumu Nr.256 ekonomisko efektu

Saskaņā ar Ministru kabineta 1995.gada noteikumiem Nr.256 visiem uzņēmējiem, ja tie nav zemnieku saimniecības vai individuāli uzņēmumi, kas pārdod pašražotu lauksaimniecības produkciju, realizējot preces Latvijas tirgos, sākot ar 1996.gada 1.jūniju ir obligāti jālieto kases aparāti. Šis lēmums tika motivēts ar nepieciešamību aizstāvēt zemnieku — pašražotas produkcijas pārdevēju intereses, kā arī novērst izvairīšanos no valstij paredzēto nodokļu samaksas.

Lūdzam Jūs sniegt mums ziņas par to, cik reizes ir pieaugusi pašražotas lauksaimniecības produkcijas pārdošana, tajā skaitā arī tieša zemnieku iesaistīšanās tirdzniecībā Latvijas tirgos, un cik reizes ir pieaugušas iekasētās nodokļu summas no tirgotājiem (pievienotās vērtības nodoklis u.c.) Latvijas tirgos šīs reformas rezultātā?

5. Deputātu O.Kostandas, J.Mauliņa, E.Zelgalvja, E.Grīnberga,

J.Kazāka, K.Čerāna jautājums Reģ.Nr.75

LR izglītības un zinātnes ministram M.Grīnblatam

Par Latvijas jaunizdotajām mācību grāmatām

Lūdzam Jūs atbildēt uz šādiem jautājumiem.

1. Kā atbilstoši izglītības reformai tiek izvērtētas nepieciešamās izmaiņas mācību saturā? Pēc kādiem kritērijiem tiek vērtēta mācību grāmatu un mācību līdzekļu kvalitāte un atbilstība zināšanu apguvei Latvijas valstī?

2. Vai Jūs uzskatāt, ka jaunizdotās mācību grāmatas veicina skolēnu valstisko un politisko apziņu? Vai jaunizveidotā G.Kurloviča un A.Tomašūna “Latvijas vēsture pamatskolām” (Zvaigzne ABC, 1996) veicina skolēnu patriotisko audzināšanu skolās?

Steidzama jautājuma motivācija.

Valdība un arī izglītības un zinātnes ministrijas vadošās amatpersonas vairākkārt ir uzsvērušas, ka izglītības reformai pēc būtības ir jāskar nevis finanses, bet gan mācību saturs; skolai jāsagatavo apzinīgs Latvijas pilsonis; jārada Latvijas kā valsts patriotisms, kas būtu pieņemams visiem lojāliem sabiedrības locekļiem. Tāpēc pārsteigumu rada, piemēram, jaunizdotajā G.Kurloviča un A.Tomašūna eksperimentālajā mācību grāmatā “Latvijas vēsture pamatskolām” (Zvaigzne ABC, 1996) izklāstīto vēstures notikumu vērtējums. Piemēram, praktiski nav parādīta LR Saeimas darbība laika posmā no 1922.— 1934.gadam. Neizpratni rada IX nodaļas 2.paragrāfa “Cīņa par demokrātiju” izklāsts — atbilstoši tam izriet, ka par Latvijas demokrātiju visaktīvāk cīnījas PSRS izlūkdienesta vadītā Latvijas kompartija. Par īstu “jaunatklājumu” uzskatāms autoru saskatītais pilsoņu karš Latvijā pēc Otrā pasaules kara, kurā krita 1500 padomju aktīvisti. Taču pie labākās gribas mācību grāmatā nav atrodama informācija par nacionālo partizānu cīņām Latvijā pēc Otrā pasaules kara. Vai šāds postpadomju vēstures traktējums atbilst Latvijas valsts izglītības mācību saturam?

6. Deputātu K.Čerāna, O.Kostandas, E.Grīnberga, J.Kazāka,

E.Zelgalvja jautājums Reģ.Nr.76

LR Ministru prezidentam A.Šķēles kungam

LR īpašo uzdevumu ministram ES lietās A.Kiršteina kungam

Par valdības centieniem likvidēt vēlētas rajona līmeņa pašvaldības

un par Latvijas nacionālo programmu integrācijai Eiropas Savienībā

Godātais A.Šķēles kungs!

Godātais A.Kiršteina kungs!

1. Vai Jūs piekrītat, ka viens no svarīgākajiem kritērijiem asociēto valstu uzņemšanai Eiropas Savienībā ir tas, ka valstī pastāv stabilas demokrātiju garantējošas institūcijas un likuma vara? Kā šajā aspektā vērtējami valdības centieni likvidēt vēlētas rajona līmeņa pašvaldības?

2. Kādā gatavības stadijā šobrīd ir Latvijas nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā? Kad Saeimas deputātiem būs iespējas ar to iepazīties? Kādas ir iespējas Saeimas deputātiem iepazīties ar šīs programmas darba variantu tā pašreizējā gatavības stadijā?

3. Vai ir taisnība, ka Latvijas nacionālajā programmā integrācijai ES ekonomisko attiecību sakārtošanu atbilstoši ES prasībām valdība ir iecerējusi kā prioritāru? Ja tas tā ir, tad kad Saeima iesniegs likumprojektu, kas atbilstoši ES prasībām regulētu konkurences attiecības?

Jautājuma steidzamības motivācija. Saeimai vistuvākajā laikā būs jālemj par rajona līmeņa pašvaldībām.

7. Deputātu K.Čerāna, J.Kazāka, E.Zelgalvja, E.Grīnberga,

O.Kostandas jautājums Reģ.Nr.77

LR tieslietu ministam Dz.Rasnača kungam

Par nepieciešamību valstī sakārtot uzņēmējdarbības tiesisko regulēšanu

Godātais Dz.Rasnača kungs!

1996.gada janvārī laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” tika publicēts apspriešanai jaunā Latvijas Komerclikuma projekts, kurš izstrādāts ar ES valstu tiesību ekspertu līdzdalību. Līdz šim brīdim valdība nedz šo, nedz arī kādu citu komerciālo likumdošanu kodificējošu likumprojektu Saeimā nav iesniegusi. Tādēļ mēs lūdzam Jūs atbildēt:

1. Kāda ir Jūsu attieksme pret nepieciešamību valstī sakārtot uzņēmējdarbības tiesisko regulēšanu?

2. Kāda ir Jūsu attieksme pret laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicēto Komerclikuma projektu?

3. Ko Jūs esat darījis, lai panāktu šī projekta vai kāda tā pārstrādāta varianta iespējami drīzu izskatīšanu Saeimā?

4. Kad valdība iesniegs Saeimā vienā vai otrā redakcijā izteiktu Komerclikuma projektu?

Jautājuma steidzamības motivācija. Valsts tiesiskās sakārtošanas darbs nav atliekams.

8. Deputātu K.Čerāna, E.Zelgalvja, J.Kazāka, E.Grīnberga,

O.Kostandas jautājums Reģ.Nr.78

LR Ministru prezidentam A.Šķēlem

Izglītības un zinātnes ministram M.Grīnblatam

Kad Ministru kabinets noregulēs MK kompetencē esošo jautājumu par pašvaldību izglītības darbinieku minimālās algas likmes un minimālās amata algas noteikšanu?

Godātais Šķēles kungs!

Godātais Grīnblata kungs!

Izglītības likuma 7.panta 5.punktā Ministru kabinetam ir uzdots noteikt visu mācību un audzināšanas iestāžu darbinieku minimālās algas likmes un minimālās amata algas.

Ministru kabineta 1996.gada 27.augustā izdotajos noteikumos Nr.343 “Par pašvaldību izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku atalgojuma un sociālā nodokļa finansējuma nodošanu pašvaldībām” 6.punkts attiecībā uz pašvaldību izglītības iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem atceļ līdz tam spēkā bijušo darba samaksas kārtību (MK 1995.gada 14.marta noteikumi Nr.51, MK 1996.gada 12.marta noteikumi Nr.59 (5.punkts)), kas attiecībā uz šiem darbiniekiem noteica arī darba samaksas normatīvus.

Šajā sakarā mēs lūdzam Jūs atbildēt, kad Ministru kabinets atcels pretlikumīgo noteikumu Nr.343 6.punktu vai arī citādi noregulēs MK kompetencē esošo jautājumu par pašvaldību izglītības darbinieku minimālās algas likmes un minimālās amata algas noteikšanu.

Otrdien, 29. oktobrī

Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks

un Saeimas Latvijas un Austrijas sadarbības grupas priekšsēdētājs Oļģerts Dunkers:

— tikās ar Austrijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Franci Paraku.

Juridiskā komisija:

— strādāja ar likumprojektu “Noteikumi par sauszemes transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātu apdrošināšanu”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

— sagatavoja izskatīšanai 3. lasījumā likumprojektu “Grozījums likumā “Par svētku un atceres dienām”';

— tikās ar Zviedrijas Ārlietu ministrijas delegācijas pārstāvjiem imigrācijas un bēgļu jautājumos.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija:

— nolēma lūgt atbildīgo komisiju atlikt likumprojekta “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām” izskatīšanu 1. lasījumā līdz papildu informācijas saņemšanai;

— nolēma atlikt likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” izskatīšanu 1. lasījumā.

Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija:

— izskatīja priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā”” un nolēma atbalstīt tā izskatīšanu 3. lasījumā;

— atbalstīja likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizācijas fondiem”” izskatīšanu 3. lasījumā;

— uzklausīja Finansu ministrijas pārstāvju informāciju par likumprojekta “Par valsts budžetu 1997. gadam” ieņēmumu daļu.

Sociālo un darba lietu komisija:

— izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli”” un nolēma, ka tas nav konceptuāli atbalstāms.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

— uzklausīja un nolēma atbalstīt Iekšlietu ministrijas ziņojumu par grozījumiem 1996. gada budžetā;

— atbalstīja Iekšlietu ministrijas plānotos izdevumus 1997. gada valsts budžeta projektā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija:

— izskatīja priekšlikumus un atbalstīja izskatīšanai 2. lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996. gadā””;

— nolēma atbalstīt izskatīšanai 2. lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par budžetu un finansu vadību””;

— atbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1996. gadam”” izskatīšanai 2. lasījumā;

— turpināja strādāt ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija:

— strādāja ar likumprojektu “Par valsts budžetu 1997. gadam”.

Trešdien, 30. oktobrī

8.00 Frakcijas “Latvijai” sēde.

10.00 Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā””.

2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli””.

10.00 Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””.

10.00 Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās

politikas komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1996.gadam””.

2. Likumprojekts “Par valsts budžetu 1997.gadam”.

3. Likumprojekts “Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu”.

10.00 Ārlietu komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Par Apvienoto Nāciju Konvenciju par preču starptautiskā pirkuma — pārveduma līgumiem”.

2. Likumprojekts “Par Unidroit Konvenciju par starptautisko faktoringu”.

3. Likumprojekts “Par Unidroit Konvenciju par starptautisko

finansiālo līzingu”.

4. Likumprojekts “Par valsts budžetu 1997.gadam”.

10.00 Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde.

1. Priekšlikumi Saeimas lēmuma projektam par komisijas izveidošanu LR Satversmes otrās daļas projekta par cilvēktiesībām izstrādei.

2. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par ugunsdrošību””.

10.00 Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1996.gadam””.

2. Likumprojekts “Par valsts budžetu 1997.gadam””.

3. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā”.

10.00 Sociālo un darba lietu komisijas sēde.

Likumprojekts “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām

dzīvojamām mājām”.

10.00 Juridiskās komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””.

2. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri””.

11.00 Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde.

Likumprojekts “Par valsts budžetu 1997.gadam”.

13.00 LZS, KDS, LDP frakcijas sēde

14.00 Frakcijas “Latvijas ceļš” sēde.

14.00 LNNK, LZP frakcijas sēde.

14.00 Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” sēde.

14.00 Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas sēde.

14.00 Vienības partijas frakcijas sēde.