Projekti, koncepcijas, plāni

Likumprojekts (Saeimas dokuments nr.1681; 522. likumprojekts)

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums

Saeimas Prezidijam

Lūdzam izskatīt kārtējā Prezidija sēdē un iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojektu “Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums”.

6.Saeimas deputāti: J.Lagzdiņš, J.Ādamsons, I.Ķezbers, J.Kaksītis, M.Rudzītis,

A.Panteļējevs, Z.Čevers, Dz.Ābiķis, M.Vītols, J.Kazāks, J.Kalviņš, A.Jirgens,

1996.gada 28.oktobrī K.Lībane, A.Sausnītis, E.Bāns

Liepājas speciālās

ekonomiskās zonas likums

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietoti šādi termini:

1) Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorija — Liepājas pilsētas un Liepājas rajona teritorija, kura izveidota šajā likumā noteiktu mērķu sasniegšanai, kuras robežas noteiktas ar šo likumu, kurā darbojas Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrības un kurā savas funkcijas veic Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvalde;

2) Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvalde — šajā likumā noteiktajā kārtībā izveidota pārvaldes institūcija, kura Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā realizē tai ar šo likumu noteiktās funkcijas;

3) Liepājas speciālās ekonomiskās zonas ieguldītāji — Latvijas vai ārvalstu personas, kuras noslēgušas līgumu ar Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi par ieguldījumiem Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā un par Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrības izveidošanu;

4) Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrības — šajā likumā noteiktajā kārtībā nodibinātie vai reorganizētie Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā atrodošies uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, kuras noslēgušas līgumu ar Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi par darbību Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā;

5) brīvā (muitas) zona — norobežota Latvijas Republikas muitas teritorijas daļa, kurā darbojas īpaši muitas kontroles noteikumi.

2.pants. Šis likums nosaka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldīšanas un izmantošanas kārtību, kā arī uzņēmējdarbības, investīciju, nodokļu, muitas lietu, rīcības ar nekustamo īpašumu un ārvalstnieku darba īpatnības Liepājas speciālā ekonomiskā zonā.

3.pants. (1) Liepājas speciālā ekonomiskā zona izveidota ar mērķi attīstīt un veicināt tirdzniecību, rūpniecību un kuģniecību, kā arī starptautisko preču apmaiņu caur Latviju. Tās uzdevums ir piesaistīt ieguldījumus Liepājas, kā depresīva reģiona ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai.

(2) Liepājas speciālai ekonomiskai zonai jāveicina Liepājas reģiona attīstība.

4.pants. Liepājas speciālo ekonomisko zonu veido:

1) Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvalde;

2) Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorija;

3) Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrības.

5.pants. (1) Šajā likumā noteiktā kārtībā Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvalde slēdz līgumus ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrībām par darbību Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā.

(2) Šajā likumā noteiktā kārtībā Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvalde Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrībām, ja tas nepieciešams, iznomā vai pārdod Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā atrodošos zemi un citu nekustamo īpašumu.

6.pants. (1) Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorija ir noteikta Latvijas sauszemes teritorijas daļa saskaņā ar šī likuma pielikumā pievienoto Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijas robežu aprakstu.

(2) Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijas plāns ir šī likuma pielikums.

7.pants. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā pilnībā darbojas Latvijas Republikas likumi un citi normatīvie akti. Ar šo likumu tiek noteikti izņēmumi no vispārējās kārtības attiecībā uz Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrībām tikai uzņēmējdarbības, investīciju, nodokļu, muitas lietu, rīcības ar nekustamo īpašumu un ārzemnieku darba jautājumos.

II nodaļa. Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvalde

8.pants. (1) Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvalde ir valsts un pašvaldības pilnvarota institūcija, kas ir publisko tiesību subjekts, kura veic arī ar šo likumu noteiktās privāto tiesību subjekta funkcijas.

(2) Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvalde ir juridiska persona.

(3) Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes institūcijas ir Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas valde un Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas izpildaparāts, kuru vada Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks.

(4) Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvalde Liepājas speciālās ekonomiskās zonas jautājumos atrodas Ekonomikas ministrijas pārraudzībā.

9.pants. (1) Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas valde ir augstākā kolektīvā Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes un uzraudzības institūcija.

(2) Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļus, saskaņojot ar Liepājas pilsētas domi, uz pieciem gadiem apstiprina Ministru kabinets.

(3) Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes sastāvā iekļaujami trīs valsts deleģēti pārstāvji attiecīgi no Ekonomikas, Finansu un Satiksmes ministrijām, trīs Liepājas pilsētas Domes deleģēti pārstāvji un trīs Liepājas uzņēmēju pārstāvji, kurus izvirza ekonomikas ministrs.

(4) Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas valdi vada valdes priekšsēdētājs, kuru no valdes locekļu sastāva ievēl valdes locekļi un apstiprina Ministru prezidents ar savu rīkojumu.

10.pants. (1) Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei kā publisko tiesību subjektam ir sekojošas funkcijas:

1) apstiprina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas attīstības plānu saskaņā ar šo likumu, valsts, pašvaldību un sabiedrības interesēm;

2) slēdz līgumus ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas ieguldītājiem par ieguldījumiem un uzņēmējdarbības nosacījumiem Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā;

3) slēdz līgumus ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrībām par to darbību un nodokļu atvieglojumiem Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā;

4) izsniedz Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrībām apliecības par tiesībām saņemt nodokļu atvieglojumus;

5) pasludina par brīvām (muitas) zonām Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijas daļu un nosaka tās robežas, kā arī atļauj brīvo muitas noliktavu izveidošanu un apstiprina par tām noteiktas telpas Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā;

6) slēdz līgumus ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrībām par Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā atrodošās zemes un cita nekustamā īpašuma iznomāšanu vai atsavināšanu;

7) slēdz līgumus ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrībām par atsevišķu saimniecisko funkciju vispārējo nodošanu tiem atsevišķās Liepājas speciālās ekonomiskās zonas apkalpošanas jomās vai atsevišķās Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijas daļās;

8) kontrolē noslēgto līgumu izpildi;

9) apstiprina perspektīvo un nākamā gada finansu līdzekļu izlietojumu budžetu;

10) ieceļ, vada un kontrolē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas izpildaparātu;

11) izlemj citus jautājumus, kuri ietilpst tās kompetencē.

(2) Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvalde izlemj arī citus jautājumus, kuri ietilpst tās kompetencē saskaņā ar šo likumu, Likumu par ostām, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas nolikumu, Liepājas ostas nolikumu un citiem normatīviem aktiem.

(3) Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas valde var pārņemt savā kompetencē jebkuru Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas izpildaparātu kompetencē nodoto jautājumu.

11.pants. (1) Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei kā privāto tiesību subjektam ir sekojošas funkcijas:

1) izstrādā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas attīstības plānu saskaņā ar šo likumu, valsts, pašvaldības un sabiedrības interesēm;

2) Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes nolikumā noteiktajā kārtībā izstrādā finansu līdzekļu izlietojuma budžeta projektu nākamajam kalendārajam gadam un turpmākiem gadiem un, ja nepieciešams, precizējumus iepriekšējā gadā iesniegtajā perspektīvajā finansu līdzekļu izlietojuma budžetā;

3) organizē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas izpēti un izvērtējumu, veic informācijas izplatīšanas un mārketinga darbu investoru piesaistīšanai;

4) organizē investoru piesaisti pašas spēkiem un slēdzot līgumus ar speciālām aģentūrām un uzņēmumiem;

5) nodrošina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas attīstības plāna izpildi;

6) organizē infrastruktūras izveidošanu un komunikāciju izbūvi Liepājas attīstības zonas teritorijā atbilstoši Liepājas speciālās ekonomiskās zonas attīstības plānam;

7) piedalās Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijas infrastruktūras attīstībā;

8) nodrošina pakalpojuma kompleksu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas ieguldītājiem un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrībām;

9) veic citas privāto tiesību subjekta funkcijas.

12.pants. (1) Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas izpildaparāts ir Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes izpildu un pārstāvības institūcija.

(2) Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas izpildaparāta locekļus ieceļ un to vada Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks.

(3) Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieku amatā ieceļ Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas valde pēc saskaņošanas ar satiksmes un ekonomikas ministriem.

(4) Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas izpildaparāts šī likuma 11.pantā noteiktā kārtībā veic Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes privāto tiesību subjekta funkcijas.

(5) Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas izpildaparāta un pārvaldnieka tiesības un pienākumi tuvāk nosakāmi Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes nolikumā.

13.pants. (1) Ieņēmumi, kuri tiek gūti Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes darbības rezultātā, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā atrodošos valsts uzņēmumu privatizācijas rezultātā, izlietojami Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijas attīstībai.

(2) Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvalde tiek finansēta no ieņēmumiem, kurus tā gūst kā publisko tiesību subjekts.

(3) Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvalde var tikt finansēta no valsts un pašvaldību budžeta atsevišķu programmu veidā un no dažādiem fondiem.

14.pants. Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes finansu darbības revīzija tiek veikta likumos noteiktā kārtībā.

15.pants. Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

16.pants. Attiecībā uz Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas valdi un izpildinstitūciju, kā arī attiecībā uz jautājumiem, kas skar Liepājas ostu un tās teritoriju, pilnībā darbojas Likums par ostām.

III nodaļa. Ieguldījumi un uzņēmējdarbība

Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā

17.pants. (1) Ieguldījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā notiek Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

(2) Ārvalstu ieguldījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā notiek likumā “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā” noteiktajā kārtībā.

(3) Liepājas speciālās ekonomiskās zonas ieguldītājiem Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā tiek garantēts ar šo likumu noteiktais nodokļu režīms.

(4) Latvijas Republika nodrošina ieguldījuma aizsardzību.

(5) Liepājas speciālās ekonomiskās zonas ārvalstu ieguldītāji var izvest peļņu (dividendes) no Latvijas Republikas pēc likumos noteikto nodokļu nomaksāšanas.

(6) Liepājas speciālās ekonomiskās zonas ārvalstu ieguldītāji pēc saistību nokārtošanas ar kreditoriem var brīvi izvest no Latvijas Republikas savus ieguldījumus.

18.pants. (1) Ieguldījumus Liepājas speciālās ekonomiskās zonas ieguldītāji Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā var izdarīt tikai pēc līguma noslēgšanas ar Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi.

(2) Ieguldījumi izdarāmi līgumā noteiktajā kārtībā un apjomos Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā.

19.pants. Pirms uzņēmējdarbības uzsākšanas un ieguldījumu izdarīšanas Liepājas speciālās ekonomiskās zonas ieguldītāji slēdz līgumu ar Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas ieguldītāji apņemas izdarīt ieguldījumus un nodibināt Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrību, bet Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvalde jaundibinātai vai reorganizētai Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrībai apņemas izsniegt apliecību par tiesībām saņemt ar šo likumu noteiktos nodokļu atvieglojumus.

20.pants. (1) Uzņēmējdarbības veikšanai Liepājas speciālās ekonomiskās zonas ieguldītājam likumā noteiktā kārtībā jāizveido vai jāreorganizē un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā jāreģistrē uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība.

(2) Papildus likumā noteiktiem dokumentiem Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā iesniedzams šī likuma 19.pantā norādītā līguma noraksts.

(3) Reģistrējamās Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrības nosaukumā papildus iekļaujami vārdi “Liepājas speciālās ekonomiskās zonas”.

21.pants. Uzņēmējdarbības veikšanai jaundibinātai Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrībai nepieciešams:

1) noslēgt līgumu ar Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi;

2) likumos un normatīvos aktos noteiktā kārtībā no citām kompetentām iestādēm saņemt nepieciešamās atļaujas attiecīgam uzņēmējdarbības veidam, ja šādas atļaujas nepieciešamība ar likumiem un normatīviem aktiem noteikta.

22.pants. (1) Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes izsniegtā apliecība ir valsts vārdā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrībai uz noteiktu termiņu izsniegts dokuments, kurš garantē ar šo likumu noteikto nodokļu atvieglojumu, kuri ir spēkā apliecības izsniegšas brīdī, saņemšanu visu apliecības darbības termiņu.

(2) Apliecības norakstu Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvalde iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam.

(3) Apliecība nav atsaucama, anulējama vai citādi izbeidzama tās darbība vai grozāmi tajā iekļautie nodokļu atvieglojumi, kā tikai likumā noteiktā kārtībā Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei vai citai ar likumu pilnvarotai valsts institūcijai ceļot prasību tiesā par līguma laušanu ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrību, par vārdu “Liepājas speciālās ekonomiskās zonas” izslēgšanu no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrības nosaukuma un tam izsniegtās apliecības anulēšanu.

23.pants. Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, slēdzot līgumu ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrībām darbībai Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā, līgumā nosaka, kura veida uzņēmējdarbība Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrībām vispār un konkrēti atļauta, lai saņemtu ar šo likumu noteiktos nodokļu atvieglojumus.

24.pants. (1) Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā atļauta citu uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību un organizāciju darbība vispārējā kārtībā.

(2) Šādiem uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām un organizācijām nav šajā likumā noteikto tiesību un atvieglojumu.

25.pants. (1) Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvalde slēdz līgumus par uzņēmējdarbību Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas ieguldītājiem un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrībām, ja viņi iesniedz pamatotus komerciālus plānus, uzrāda legālus finansējuma avotus, ir kredītspējīgi un ar nevainojamu reputāciju un stabilu finansiālo stāvokli, un to dibinātājiem, ja tās ir juridiskas personas, jābūt identificējamiem.

(2) Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei, slēdzot līgumus ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas ieguldītājiem un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrībām, līgumos jāiekļauj sekojoši terminēti nosacījumi:

1) ieguldījumu veidi un summas;

2) darbavietu skaits;

3) moderno tehnoloģiju ieviešana;

4) eksports vai kravu apgrozījums;

5) ieguldījumi infrastruktūras vai sociālās sfēras objektos.

(3) Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvalde var atteikt slēgt līgumu par uzņēmējdarbību Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā, ja tā uzskata, ka šāda uzņēmējdarbība nav labvēlīga Latvijas saimniecībai.

26.pants. (1) Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrībai jāatrodas Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā.

(2) Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrībai ir tiesības veikt uzņēmējdarbību tikai Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā.

IV nodaļa. Nodokļu atvieglojumi

Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā

27.pants. (1) Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrības nodokļu maksāšanu veic likumos noteiktajā vispārējā kārtībā, piemērojot šajā likumā noteiktos atvieglojumus.

(2) Tiesības uz nodokļu atvieglojumiem Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrības var saņemt tikai par uzņēmējdarbību, kura tiek veikta Liepājas speciālā ekonomiskā zonas teritorijā.

(3) Tiesības uz nodokļu atvieglojumiem Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrības var saņemt tikai tad, ja tās pārējā Latvijas Republikas teritorijā brīvam apgrozījumam ieved ne varāk kā 20 procentu no saražotā preču apjoma. Slēdzot līgumu ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrībām, Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvalde Latvijas Republikas tirgus aizsardzības interesēs var noteikt mazāku ieveduma apjomu brīvam apgrozījumam.

28.pants. (1) Šajā likumā noteiktos nodokļu atvieglojumus Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrībām ir tiesības izmantot visu likumā noteikto darbības laiku atbilstoši līgumam un apliecībā norādītam termiņam.

(2) Nodokļu atvieglojumus Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrībai apliecina Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes izsniegta apliecība par tiesībām saņemt nodokļu atvieglojumus.

(3) Tiesības uz nodokļu atvieglojumiem Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrībām rodas ar nodokļu atvieglojumu apliecības izsniegšanas brīdi.

(4) Tiesības uz nodokļu atvieglojumiem Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrībām izbeidzas:

1) līdz ar nodokļu atvieglojumu apliecības darbības termiņa izbeigšanos;

2) Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrībai, vienojoties par līguma laušanu;

3) tiesai laužot līgumu starp Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrību un anulējot tai izsniegto nodokļu atvieglojumu apliecību.

29.pants. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrību Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā piederošās un ievestās iekārtas un aprīkojums, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā iegādātās vai uzceltās ēkas un būves, kā arī jebkuri citi ieguldījumi tiek aplikti ar īpašuma nodokli vai ar jebkādu līdzīgu nodokli, kas var tikt ieviests īpašuma nodokļa vietā, ar likmi 0 procenti.

30.pants. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrību īpašumā vai lietojumā esošā zeme un cits nekustamais īpašums, kas atrodas Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā, tiek aplikts ar zemes vai nekustamā īpašuma nodokli vai ar jebkādu līdzīgu nodokli, kas var tikt ieviests zemes nodokļa vietā, ar likmi 0 procenti.

31.pants. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrībām par ienākumiem, kurus tas gūst Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā vai citur šajā likumā atļautā kārtībā ir sekojoši uzņēmuma ienākuma nodokļa atvieglojumi:

1) Liepājas speciālās ekonomiskās zonas līgumslēdzēji maksā uzņēmuma ienākuma nodokli pirmos desmit gadus ar likmi 0 procenti, bet otros desmit — ar likmi desmit procenti;

2) Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrības maksā uzņēmuma ienākuma nodokli ar likmi 0 procenti par nerezidentam izmaksājamām dividendēm, valdības un konsultatīvajiem pakalpojumiem un procentu maksājumiem.

32.pants. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrības par ienākumiem, kurus tas gūst Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā vai citur šajā likumā atļautā kārtībā, veicot uzņēmuma ienākuma nodokļa aprēķināšanu un nosakot apliekamo ienākumu, to samazina par:

1) ieguldījuma summām pētniecības darbos, jaunu tehnoloģiju ieviešanā un kadru apmācībā;

2) ieguldījumu summām pamatlīdzekļu iegādei un ieguldījumu summām citās Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrībās un citos Latvijas Republikas uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās (šajos gadījumos ieguldījuma saņēmējam nav tiesību norakstīt šo pamatlīdzekļu amortizāciju);

3) ieguldījumu summām ar Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi noslēgtajā līgumā noteiktajos valsts, pašvaldības, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijas, Liepājas ostas un Liepājas infrastruktūras vai sociālās sfēras objektos.

33.pants. (1) Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā izveidotajās brīvajās (muitas) zonās un brīvajās muitas noliktavās ražotās, no ārzemēm un no pārējās Latvijas Republikas teritorijas ievestās preces, izejmateriāli un pusfabrikāti netiek aplikti ar ievedmuitu, akcīzes nodokli un pievienotās vērtības nodokli.

(2) Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā izveidotajās brīvajās (muitas) zonās un brīvajās muitas noliktavās Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrību no ārzemēm ievestie vai to sniegtie pakalpojumi, kā arī pakalpojumi, kurus Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrībām sniedz Latvijas Republikā reģistrētās juridiskās un fiziskās personas, netiek aplikti ar ievedmuitu, akcīzes nodokli un pievienotās vērtības nodokli.

(3) Iepriekšminētie atvieglojumi neattiecas uz preču un pakalpojumu realizēšanu fiziskām personām, izņemot preču pārdošanu beznodokļu veikalos Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

34.pants. Visi ieguldījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā atrodošajā infrastruktūrā un nekustamajos īpašumos, kurus veic Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvalde vai citas personas pēc to pasūtījuma, tiek atbrīvoti no pievienotās vērtības nodokļa un ievedmuitas.

35.pants. Preces, kuras no Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā atrodošām brīvām (muitas) zonām un brīvām muitas noliktavām tiek ievestas pārējā Latvijas Republikas muitas teritorijas daļā brīvam apgrozījumam, un pakalpojumi, kurus Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrības, kuras atrodas brīvās muitas zonās un brīvās muitas noliktavās, sniedz pārējā Latvijas Republikas muitas teritorijas daļā, likumā noteiktā kārtībā tiek aplikti ar pievienotās vērtības nodokli, akcīzes nodokli un muitas nodokli.

36.pants. (1) Ja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā atrodošās brīvās (muitas) zonās un brīvās muitas noliktavās ievestās preces ir tikušas pakļautas pietiekamai apstrādei vai pārstrādei, tad par šo preču izcelsmes valsti atzīstama Latvijas Republika tādā kārtībā, kādu saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem paredz Ministru kabineta normatīvie akti.

(2) Ja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā atrodošās brīvās (muitas) zonās un brīvās muitas noliktavās ievestās preces ir tikušas pārstrādātas, kā rezultātā to vērtība ir pieaugusi mazāk nekā par 40 procentiem, tad, ievedot šīs preces pārējā Latvijas Republikas muitas teritorijā brīvam apgrozījumam, tās vispārējā kārtībā tiek apliktas ar muitas nodokli tik lielā mērā, cik lielā mērā tās tiktu apliktas ar šo nodokli, ja tās tiktu ievestas Latvijas Republikas muitas teritorijā pirms to pārstrādes, neatbrīvojot tās no pievienotās vērtības un akcīzes nodokļiem.

37.pants. Latvijas Republikas izcelsmes preces, kuras tiek ievestas brīvajās (muitas) zonās vai brīvajās muitas noliktavās, izvedot tās atpakaļ pārējā Latvijas Republikas muitas teritorijā, netiek apliktas ar muitas nodokli.

38.pants. (1) Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrības un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrību nodarbinātās personas (rezidenti un nerezidenti) par taksācijas gadā saņemtām darba algām taksācijas gadā sociālo nodokli maksā no summas, kas nepārsniedz piecpadsmitkārtīgu gada (vai attiecīgi proporcionāli nostrādātam darba laikam) minimālās darba algas apmēru. Darba algas daļa, kas pārsniedz noteikto apmēru, ar sociālo nodokli netiek aplikta.

(2) Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrības un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrību nodarbinātās personas (rezidenti un nerezidenti) var rakstiski vienoties par sociālā nodokļa maksāšanu no pilnas darba algas summas.

(3) Sociālā nodokļa atvieglojumi saglabā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrību nodarbinātām personām tiesības saņemt visas likumā “Par sociālo nodokli” un citos likumos noteiktās garantijas un pakalpojumus pilnā apmērā.

39.pants. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrībām pēc saskaņošanas ar Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi un nodarbinātības dienestu ir tiesības samazināt par summu, kas izlietota to darbinieku apmācībai, sociālo nodokli līdz 50 procentiem no tā summas.

40.pants. Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei ir tiesības saņemt visus ar šo likumu noteiktos nodokļu atvieglojumus bez speciālas apliecības izsniegšanas.

41.pants. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrību finansiālo darbību likumos un citos normatīvos aktos noteiktā kārtībā kontrolē attiecīgās kompetentās Latvijas Republikas institūcijas.

V nodaļa. Nekustamais īpašums

Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā

42.pants. (1) Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā ietilpstošā zeme un citi nekustamie īpašumi, kuri pieder valstij, pašvaldībai vai citiem īpašniekiem, var tikt iznomāti vai atsavināti Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrībām vispārējā kārtībā.

(2) Tiesības rīkoties ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā atrodošos un Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes rīcībā nodoto valstij vai pašvaldībai piederošo zemi un citiem nekustamiem īpašumiem, iznomājot vai atsavinot tos Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrībām šajā likumā noteiktajā kārtībā, ir Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei.

43.pants. Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes rīcībā valsts vai pašvaldība var nodot zemi un citus nekustamos īpašumus, ar kuru Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvalde savu funkciju veikšanai var šajā likumā noteiktajā kārtībā rīkoties bez kādu papildu atļauju saņemšanas kā ar šo likumu tam tieši pilnvarota valsts vai pašvaldību persona, lai to tālāk iznomātu vai atsavinātu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrībām.

44.pants. Līgums par nekustamā īpašuma iznomāšanu vai atsavināšanu Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvalde slēdz ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrībām, nosakot šajos līgumos terminētus nosacījumus, kuri noteikti šī likuma 25.pantā un kuri Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrībām izpildāmi.

45.pants. (1) Slēdzot zemes un cita nekustamā īpašuma iznomāšanas līgumus, Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvalde var līgumā paredzēt to vēlāku atsavināšanu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrības — zemes un cita nekustamā īpašuma iznomātāja — īpašumā, ja tiek izpildīti visi likuma un līguma nosacījumi.

(2) Nekustamā īpašuma iznomāšanas līgumi slēdzami uz laiku ne ilgāku par 99 gadiem.

(3) Apakšnoma ir atļauta. Apakšnomas līgumi reģistrējami Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvaldē.

46.pants. (1) Zemi un citu nekustamo īpašumu Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvalde ir tiesīga atsavināt īpašumā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrībām, ja līgumā noteiktā termiņā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā ir ieguldīta ne mazāka summa kā 100 000 latu uz vienu atsavināmo zemes hektāru.

(2) Vienai Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrībai var iznomāt vai atsavināt ne vairāk kā desmit procentus Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijas.

47.pants. Līgumi par zemes un cita nekustamā īpašuma iznomāšanu vai atsavināšanu ar Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi ir atceļami likumā noteiktā kārtībā, ja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrības nepilda likumos un līgumos noteiktos nosacījumus.

48.pants. (1) Atsavinot nekustamo īpašumu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā, Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei ir pirmpirkuma tiesības pēc pārējām likumā noteiktām pirmpirkuma tiesībām.

(2) Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrības ir tiesīgas atsavināt tām piederošo zemi un citu nekustamo īpašumu tikai citām Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrībām.

49.pants. (1) Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijas daļas, kura ietilpst Liepājas ostas teritorijā, iznomāšana un atsavināšana notiek kārtībā, kuru nosaka Likums par ostām.

(2) Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā, izņemot Liepājais ostai un uzņēmumiem nodota teritoriju, zemi un citu nekustamo īpašumu iznomāt vai atsavināt ir tiesīga tikai Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

(3) Par Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā atrodošos uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām nodotās zemes un cita nekustamā īpašuma iznomāšanu vai atsavināšanu līgumus slēdz minēto uzņēmumu kompetenta institūcija.

VI nodaļa. Īpašie muitas kontroles pasākumi

Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā

50.pants. (1) Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā ir spēkā muitas likumi un citi muitas normatīvie akti.

51.pants. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrībām ir tiesības Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā izmantot īpašos muitas kontroles pasākumus — brīvās muitas zonas, brīvās muitas noliktavas un citas muitas procedūras un režīmus.

52.pants. (1) Muitas likumos un citos normatīvos aktos noteiktā kompetentā valsts institūcija, kurai ir tiesības Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā noteiktu muitas teritorijas daļu pasludināt par brīvo (muitas) zonu un noteikt katras brīvās (muitas) zonas robežas, kā arī atļaut brīvo muitas noliktavu izveidošanu un apstiprināt par tām noteiktas telpas, ir Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

(2) Muitas iestādes apstiprina noteikumus par paredzētajiem muitas kontroles pasākumiem, kuri nosakāmi, lai nodrošinātu preču un pakalpojumu kustības attīstību tiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, par kuru realizāciju muita ir atbildīga.

53.pants. (1) Brīvās (muitas) zonas ir no Latvijas Republikas muitas teritorijas norobežota teritorijas daļa. Muitas iestādes norāda muitas caurlaides punktus katrai brīvai (muitas) zonai.

(2) Muitas iestādes kontrolē brīvās (muitas) teritorijās ievestās preces un citus priekšmetus, kā arī izvedamās un tajās esošās preces un citus priekšmetus. Lai nodrošinātu šo kontroli, muitas iestādēm jāpiestāda preču pavaddokumentu oriģināli.

(3) Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrības, preču un citu priekšmetu īpašnieka, valdītāja un turētāja pienākums ir nodrošināt muitas iestādēm netraucētu to kontroli un brīvu piekļūšanu tām jebkurā brīvās (muitas) zonas teritorijas vietā vai telpā.

(4) Brīvās (muitas) zonas perimetri, kā arī muitas caurlaides punkti ir pakļauti muitas iestāžu uzraudzībai.

(5) Brīvās (muitas) zonas iebraucošās vai no tām izbraucošās personas drīkst tikt pakļautas muitas kontrolei.

(6) Iekļūšanu brīvās (muitas) teritorijās muitas iestādes var liegt personām, kuras nesniedz visas nepieciešamās garantijas, ka ievēros muitas likumos paredzētos noteikumus.

(7) Visu veidu celtniecība brīvā (muitas) zonā iepriekš jāsaskaņo ar muitas iestādēm.

54.pants. Brīvās (muitas) noliktavas Liepājas speciālā ekonomiskās zonā darbojas likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktā kārtībā.

55.pants. Muitas režīmu brīvajās (muitas) teritorijās un brīvajās muitas noliktavās nodrošina muitas iestādes, un tās tiek finansētas no budžeta līdzekļiem.

VII nodaļa. Ārvalstnieku uzturēšanās un darbs

Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā

56.pants. Ārvalstnieku ieceļošana Liepājas speciālā ekonomiskās zonas teritorijā notiek vispārējā kārtībā ar Latvijas Republikas ieceļošanas vīzām un uzturēšanās atļaujām; šī kārtība attiecas arī uz to valstu pilsoņiem, ar kuriem Latvijai pastāv bezvīžu režīms, ja uzturēšanās Latvijas Republikā saistīta ar algota darba veikšanu vai pārsniedz 90 dienas.

57.pants. (1) Ārvalstniekiem atļauju strādāt algotu darbu Liepājas speciālā ekonomiskās zonas teritorijā, lai izpildītu noslēgtos līgumus, veiktu specmontāžas darbus un citos svarīgos gadījumos, dod Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

(2) Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei ir tiesības atvieglotā veidā iesniegt ārvalstnieku termiņuzturēšanās atļaujas pieprasījumus Latvijas Republikas teritorijā Pilsonības un imigrācijas dienesta apstiprinātā kārtībā, kura saskaņota ar Liepājas ostas un speciālo ekonomiskās zonas pārvaldi.

(3) Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrībām jāveic vietējā personāla apmācība, kā arī citi pasākumi, lai ārvalstu personāla iesaistīšana algotā darbā Liepājas speciālā ekonomiskā zonā un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrībās samazinātos.

58.pants. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrību darbiniekiem, kuri ir ārvalstnieki, ir tiesības profesionālo pienākumu veikšanai valsts valodas vietā, nodrošinot tulkojumu, lietot svešvalodu.

VIII nodaļa. Noslēguma noteikumi

59.pants. (1) Liepājas speciālā ekonomiskā zona tiek izveidota uz divdesmit gadiem, no 1997.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 31.decembrim.

(2) Liepājas speciālās ekonomiskās zonas darbības termiņš likumā noteiktā kārtībā var tikt pagarināts.

60.pants. (1) Pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas darbības termiņa izbeigšanās Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvalde tiek likvidēta vai reorganizēta likumā noteiktā kārtībā.

(2) Pēc Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likvidēšanas tiesiskās attiecības, kuras izveidojušās starp Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrībām, saglabā savu spēku un turpinās vispārējā kārtībā.

61.pants. Šī likuma noteikumu grozīšana nevar pasliktināt to Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmējsabiedrību tiesisko stāvokli, kas uzsākušas savu darbību Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā un saņēmušas attiecīgu Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes uz noteiktu termiņu izsniegtu apliecību.

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinetam noteikt īpašo muitas kontroles pasākumu — brīvo (muitas) zonu, brīvo muitas noliktavu, kā arī citu muitas procedūru un režīmu darbības kārtību.

2. Ministru kabinetam nodot Liepājas pilsētas pašvaldības īpašumā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā atrodošos zemi un citus nekustamos īpašumus, izņemot teritorijas, kuras aizņem Liepājas osta, Latvijas dzelzceļš, kā arī Liepājas uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības.

3. Liepājas pilsētas domei nodrošināt Liepājas ostas un speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes darbības papildu finansēšanu no pašvaldības budžeta tās pirmajā darbības gadā.

Pielikums

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas

teritorijas robežu apraksts

1. Robeža sākas Baltijas jūras krastā un iet pa Cietokšņa kanālu

līdz tā krustojumam ar Alsungas ielu.

2. Robeža iet pa Alsungas ielu līdz dzelzceļa joslai.

3. Robeža iet pa dzelzceļa joslu līdz 14.novembra bulvārim.

4. Robeža iet pa 14.novembra bulvāri līdz sūkņu stacijas kanālam.

5. Robeža iet pa sūkņu stacijas kanālu līdz Liepājas ezera dambim.

6. Robeža iet pa Liepājas ezera dambi līdz Liepājas ezeram.

7. Robeža iet pa Liepājas ezera rietumu krastu līdz Tirdzniecības kanālam.

8. Robeža šķērso Tirdzniecības kanālu pa dzelzceļa tilta līniju.

9. Robeža iet pa Veco ostmalu no dzelzceļa tilta līdz Liepājas ezera rietumu krastam.

10.Robeža iet pa Liepājas ezera rietumu krastu līdz Jaunai ielai.

11. Robeža iet pa Jauno ielu līdz dzelzceļa joslai.

12. Robeža iet pa dzelzceļa joslu pāri Tirdzniecības kanālam līdz Jaunai ostmalai.

13. Robeža iet pa Jauno ostmalu līdz Loka ielai.

14. Robeža iet pa Loka ielu līdz Zemnieku ielai.

15. Robeža iet pa Zemnieku ielu līdz Brīvības ielai.

16. Robeža iet pa Brīvības ielu līdz “Liepājas metalurgam”.

17. Robeža iet pa “Liepājas metalurga” dienvidu robežu līdz dzelzceļa teritorijai.

18. Robeža iet pa dzelzceļa teritoriju līdz Saraiķu ielai.

19. Robeža iet pa Saraiķu ielu līdz Ziemupes ielai.

20. Robeža iet pa Ziemupes ielu līdz a/s “Lauma” robežai.

21. Robeža iet pa a/s “Lauma” dienvidu un rietumu robežām līdz ostas teritorijai.

22. Robeža iet pa ostas teritorijas robežu uz rietumiem un pēc tam uz dienvidiem

līdz Eļļas ekstrakcijas rūpnīcas ziemeļu robežai.

23. Robeža iet pa Eļļas ekstrakcijas rūpnīcas ziemeļu robežu

līdz Mašīnbūves rūpnīcas robežai.

24. Robeža iet pa Mašīnbūves rūpnīcas austrumu un dienvidu robežām

līdz O.Kalpaka ielai.

25. Robeža iet pa O.Kalpaka ielu līdz Kapsētas ielai.

26. Robeža iet pa Kapsētas ielu līdz Upmalas ielai.

27. Robeža iet pa Upmalas ielu līdz O.Kalpaka ielai.

28. Robeža iet pa O.Kalpaka ielu līdz Kaiju ielai.

29. Robeža iet pa Kaiju ielu līdz Vecai kapsētai.

30. Robeža iet pa Vecās kapsētas ziemeļu robežu līdz ostas teritorijai.

31. Robeža iet pa ostas robežu abpus Tirdzniecības kanālam (līdz tiltam)

līdz ostas dienvidrietumu robežai.

32. Robeža iet pa ostas rietumu robežu līdz ziemeļu krustojumam ar Cietokšņa kanālu.

33. Robeža iet pa Liepājas lidostas robežu.

Vispārējais

problēmas raksturojums

1. Vēsturiskais aspekts

Pilsēta savā attīstībā piedzīvojusi vairākus impulsus, kas devuši tai attīstību un radījuši arī problēmas, kuras pašreiz ir aktuālas.

Vislielāko impulsu savā attīstības vēsturē Liepāja piedzīvoja 19.gs. beigās.

1857.gadā Liepājā ir tikai nedaudz vairāk par 8000 iedzīvotājiem, panīkusi tirdzniecība, mazs ostas kravu apgrozījums.

1868.gadā atsāk Liepājas ostas izbūvi.

1876. gadā atklāj Liepājas Romnu dzelzceļu.

Sākas nepieredzēti straujš pilsētas rūpniecības un tirdzniecības attīstības posms, kas nes sev līdz strauju pilsētas uzplaukumu. Šajā laikā iedzīvotāju skaits desmitkāršojas, 1913.gadā pārkāpjot pāri 100 000 iedzīvotāju robežai.

Kā pilsētas straujo attīstību veicinošs stimuls šajā periodā minams tas militāri politiskais klimats, kas izveidojās Eiropā pēc Balkānu kara un 1878.gada Berlīnes kongresa. Saspīlējums Vācijas – Krievijas attiecībās, neskatoties uz 1887.gadā noslēgto savstarpējo līgumu, dod papildu impulsu Liepājas attīstībai. 1890.gadā Krievijas cars Aleksandrs III paraksta ukazu par Liepājas kara ostas celtniecību. Lielā būvdarbu intensitāte (vidēji 35 liela mēroga projekti gadā, simti km pievadceļu, fortifikācijas būves, komunikācijas, Karostas izbūve) 18 gados izveido Liepāju par vienu no spēcīgākajiem cariskās Krievijas militāriem atbalsta punktiem Baltijas jūras baseinā.

Visa šī Karostas infrastruktūra nodrošināja līdz 50 tūkstošu cilvēku izvietošanu (1908.gadā tajā jau atradās 26 tūkstoši cilvēku). Kad 1908.gada politiskā spiediena rezultātā no Vācijas puses likvidēja Liepājas cietoksni un jūras kara bāzi, fortifikācijas būves daļēji uzspridzinot, Liepājas pilsēta ieguva papildu stimulu attīstīties kā rūpniecības un tirdzniecības centrs bez militārā resora spiediena.

Tādu izaugsmes tempu un mērogus neiepazina neviena no Latvijas pilsētām. Kravu apgrozības ziņā Liepājas osta konkurēja ar Rīgu un citām cariskās Krievijas ostām Baltijas jūras baseinā. Praktiski gandrīz vai viss Liepājas (izņemot 70.—80.gadu aktivitātes) rūpnieciskais potenciāls ir šī darbīgā laika mantojums. Visa pilsētas infrastruktūra, izņemot lielpaneļu dzīvojamos rajonus un “Laumas” rūpniecisko mezglu, ir šī laika rezultāts.

Pirmais pasaules karš un jaunā ģeopolitiskā situācija Eiropā nobremzē straujo pilsētas attīstības gaitu. Pēc Pirmā pasaules kara Liepājā atgriežas tikai puse iedzīvotāju. 1919.gadā, Latvijas Republikai iegūstot neatkarību, mainās Karostas statuss. Nav vairs Krievijas armijas dominējošās klātbūtnes.

Karosta zaudē savu militārpolitisko nozīmi. To savā īpašumā pārņem Latvijas valsts. 1/2 no karostas būvēm aizņem Latvijas armijas un flotes apakšvienības. Pārējās ēkas — bijušās virsnieku ģimeņu dzīvojamās ēkas un sabiedriskā rakstura celtnes — īrē Liepājas pilsētas civiliedzīvotāji.

Lai gan pilsētā līdz 2.pasaules kara sākumam vērojama būvaktivitāte, tās mērogi vairāk norāda uz to, ka pilsēta savā attīstībā strādā uzturošā režīmā. Tas attiecināms arī uz rūpnieciskām un tirdzniecības aktivitātēm. Pēc infrastruktūras sagatavotības, varētu teikt, ka pilsēta šajā laikā nodrošina līdz 50% tās saimniecisko un sociālo procesu jaudas pret tām teritorijām un infrastruktūru, kāda bija radīta cariskās Krievijas militārpolitisko un politiski ekonomisko centienu rezultātā. Neilgi pirms Otrā pasaules kara iedzīvotāju skaits Liepājā bija 57 tūkstoši (no tiem 68% latviešu).

Molotova–Ribentropa pakts un tam sekojošais līgums ar PSRS atkal mainīja Liepājas ģeopolitisko nozīmi lielvaru attiecībās. Karosta atkal ir no pilsētas izolēts stratēģiski militārs PSRS objekts ar 18 000 militārpersonu ietilpību, kas pilnībā izmanto cariskās Krievijas atstāto mantojumu.

Pēc 1945.gada Liepāja atkal kļūst par nozīmīgu militāro atbalsta punktu Baltijas jūras baseinā, piemērojot Karostas vēsturisko infrastruktūru “modernākai” kara plānošanas tehnoloģijai. Tiek padziļināts karostas kanāls, modernizēts naftas termināls un zemūdeņu flotes bāze, pretgaisa aizsardzības sistēmas. Liepājas — kā PSRS militārā atbalsta punkta — attīstības ierobežojumi un atkarība no PSRS militārā kompleksa īpaši jūtama 60.gados Kubas un Tuvo Austrumu krīzes laikā un pēc tam. 1967.gadā pilnīgi likvidē Liepājas tirdzniecības ostu, bet Liepāja iegūst stingra režīma (ar caurlaižu sistēmu) PSRS karabāzes statusu.

Palielinās militārpersonu skaits, visas saimnieciskās aktivitātes, ieskaitot “Laumas” un “Hidrolat” kompleksu celtniecību, tiešā vai netiešā veidā saistās ar šīs karabāzes sociālās programmas mērķiem. Caur ostu eksportējošā industrija praktiski vairs neeksistē. Vēsturiski tradicionālā Liepājas rūpniecība tikai minimāli tiek modernizēta, tā nīkuļo vai tiek pārprofilēta PSRS iekšzemes tirgum. Administratīvi vietējie iedzīvotāji tiek izstumti no jūrniecības. Liepājā tiek izvietoti PSRS vienota saimnieciskās plānošanas kompleksa uzņēmumi, kuri ražo specifisku produkciju PSRS iekšzemes tirgum ar pasaules tirgus prasībām neatbilstošu un konkurētnespējīgu tehnoloģiju. Šādām ražotnēm tiek radītas darba vietas un sociālā infrastruktūra. Rezultātā 70.gadu beigās Liepājā atkal ir 100 000 iedzīvotāju. 1986.gadā jau 114 000 iedzīvotāju (latviešu īpatsvars 42%). 1966.gadā izstrādātais pilsētas attīstības ģenerālplāns, pilnīgi balstīts uz militārā kompleksa un PSRS iekšējā tirgus mērķiem, tuvākiem 20 gadiem paredzēja ražošanas, sociālās un transporta infrastruktūras attīstību 140 000 iedzīvotājiem. Pie kam gandrīz 1/3 daļai pilsētas teritorijas (Karostai) paredzot slēgtās zonas statusu ar pilnīgi patstāvīgu saimniecisko apgādes un infrastruktūras modeli. Šī ģenerālplāna virsvadībā notiek visa 70.—80.gadu hipertrofētā pilsētas infrastruktūras teritoriālā attīstība, ražošanas objektu, to jaudu izvietošana. Turpmāk izstrādātai pilsētbūvnieciskai dokumentācijai ir tikai šī 1966.gada ekstensīvās un hipertrofētās plānošanas kļūdu novēršanas metodiskais raksturs.

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

Krievijas armija un flote ir atstājusi Liepāju, nododot Latvijas Republikas īpašumā visu PSRS militāram resoram pakļauto teritoriju (ap 2000 ha) un nekustamo īpašumu. Rezultātā Liepājas tiešā pārvaldījumā nonāk papildus gandrīz 1/3 teritorijas ar vairākiem desmitiem tūkstošiem iedzīvotāju, būvēm un komunikācijām un gandrīz 100 km dažāda seguma ceļu.

Pārkārtojot tautsaimniecību tirgus ekonomikas prasībām, liela daļa Liepājas valsts uzņēmumu saskaras ar nopietnām pārstrukturēšanās un savas nišas atrašanas grūtībām sarežģītā un ļoti lielu elastību prasošā tirgus ekonomikā. Rūpniecības produkcijas ražošanas apjomi 1995.gadā samazinās par 13,4%, salīdzinot ar 1994.gadu. Rezultātā: strādājošo skaits kādreiz tik spēcīgā rūpniecības sektorā samazinās.

• 1990.gadā — 29 050 strādājošie • 1994.gadā — 13 567 strādājošie

• 1993.gadā — 17 552 strādājošie • 1995.gadā — 10 211 strādājošie

(Statistika par 32 spēcīgākiem 1990.g. valsts uzņēmumiem.)

Īpaši dramatiska situācija veidojas Karostā un Tosmarē, kurā pēc Krievijas armijas aiziešanas palicis daudz militāro pensionāru bez pastāvīgas nodarbošanās ar ģimenes locekļiem, kuri līdz Krievijas armijas izvešanai bija nodarbināti vairāku desmit tūkstošu vīru lielās militārās bāzes apkalpes struktūrās.

Ja kopējo pilsētas bezdarbu uz 1997.gadu var prognozēt uz 15—16% atzīmi, tad Karostas un Tosmares rajonos tas jau tagad ir vismaz 30—40%.

Pilsētā izvietotais privātais uzņēmējdarbības sektors, kā arī atdzimušās Liepājas tirdzniecības ostas aktivitātes ne tuvu nekompensē iztrūkstošo darbavietu skaitu. Pēdējos 5 gados nopietnus rezultātus nav devuši pašvaldības un bijušo valsts uzņēmumu pūliņi piesaistīt pilsētai kaut cik nopietnas investīcijas.

Latvijas Republika nav kompensējusi pašvaldībai tās minimālās izmaksas (vairāk par Ls 1 milj.), kas saistās ar Latvijas Republikai nodoto Krievijas militāro teritoriju un infrastruktūras apsaimniekošanu un uzturēšanu, nemaz nerunājot par kapitālo remontu un investīcijām.

Rezultātus nav devusi cerētā īpašumu denacionalizācijas kampaņa. Pārņemtās ēkas pilsētā praktiski ir ļoti sliktā stāvoklī, kas izskaidrojams ar pilnīgi dabīgiem ēku amortizācijas un nolietojuma rādītājiem (19.gs. beigu uzplaukuma rezultāts). Veseli pilsētas rajoni ir nolietoti par 90—100%. 20% māju ir dzīvošanai pilnīgi nederīgi. Vidējais pilsētas infrastruktūras (ieskaitot komunikācijas un ielu tīklu) nolietojums ir lēšams vismaz par 70%.

Banku krīzes rezultātā, kad Liepāja pazaudēja vienīgo patstāvīgo pilsētas banku “Liepājas Komercbanka”, kā arī bankas “Olimpija” un bankas “Baltija” filiāles arī tajās atrodošos noguldītāju un uzņēmumu naudu, katastrofāli zema ir kļuvusi iedzīvotāju pirktspēja un maksātspēja.

Ļoti augstas ir Liepājā izvietoto uzņēmumu likviditātes problēmas. Lielākā daļa bijušo valsts uzņēmumu, atrodoties smagā finansiālā situācijā, ir parādā valsts un pašvaldību budžetiem milzīgas summas. Pie kam cerības dzēst šos parādus samazinās arvien vairāk. Kultūras un izglītības iestādes visa tā rezultātā darbojas izdzīvošanas režīmā.

Smagā 1995.—1996.gada ziema ir izsmēlusi lielu daļu no tiem uzkrājumiem uzņēmumos, ko varētu ieguldīt attīstībā vai pilsētas uzturēšanā. Tādējādi ir iztērēta liela daļa tās naudas, kas būtu nepieciešama pilsētas komunālās saimniecības stabilizācijai.

Rezultātā 1996.gads prognozējams kā nesakoptākais gads Liepājas pēdējo 50 gadu vēsturē, kā arī kā komunālās saimniecības sistēmas sabrukuma gads. Tehniskās iespējas un investīciju trūkums neļauj arī nākamā gada ziemu sagaidīt ar principiāli citādu un efektīgāku siltumapgādes shēmu.

Īpaši dramatiska šī ziema izvērtās Karostas un Tosmares iedzīvotājiem. Liela daļa šeit esošās mājas ir ar pilnīgi sabojātām tehniskām komunikācijām un tukšiem dzīvokļiem. Centralizēta siltumapgāde lielākajā daļā šo māju vispār šogad nav bijusi.

Karostas rajonu komunālos maksājumus spēj nomaksāt tikai 18,8% no tur dzīvojošiem iedzīvotājiem. Visa tā rezultātā Liepājas pilsētas imidžs 1996.gada skatījumā veidojas:

• Kā uzņēmējdarbībai nelabvēlīga vide.

• Kā pilsēta ar nolaistu infrastruktūru, kas savā komunālajā saimniecībā nespēj ieguldīt līdzekļus lielā mērā tāpēc, ka par pašvaldības līdzekļiem bez atlīdzības jāfinansē valsts īpašuma uzturēšana un pārvaldīšana. Situāciju nevar glābt arī visai niecīgie pie pašreizējā tirdzniecības ostas apgrozījuma atskaitījumi pilsētai.

• Kā pilsēta ar augstu oficiālo bezdarba rādītāju Latvijā, bet ar nesalīdzināmi augstākiem slēptā bezdarba rādītājiem, kuri jau šī gada vasarā var strauji pasliktināt oficiālā bezdarba līkni daudzu pilsētas uzņēmumu bankrota vai darbības sašaurināšanas rezultātā. Nedrīkst arī aizmirst ārkārtīgi augsto bezdarba līmeni — pāri par 11% — Liepājas rajonā.

• Kā pilsēta, no kuras pastiprināti aizplūst darbspējīgie iedzīvotāji, arī uzņēmumi.

• Kā pilsēta, kura var izdzīvot tikai uz valsts dotāciju rēķina, jo teritoriālā infrastruktūra paredzēta 140 000 iedzīvotāju, bet kurā jau 1996.gada sākumā ir tikai 98,5 tūkstoši iedzīvotāju. Pašvaldība par savu budžetu ir spiesta nodrošināt 6037 ha lielas teritorijas uzturēšanu, sakārtošanu, kapitālo remontu, komunālo un transporta apkalpošanu, kā arī sociālo nodrošināšanu. Tas nozīmē — apmēram 600 m2 uz vienu iedzīvotāju. Tāds uzdevums var novest bankrotā jebkuru pašvaldību.

Rezultātā 1996.gadā Liepājai jārēķinās ar paaugstinātu pret kopējo Latvijas teritoriju sociālo depresivitāti, paaugstinātu kriminalitāti, nesakārtotu un nīkuļojošu saimniecību, kā arī sabrūkošu komunālo saimniecību. Tādā situācijā jābūt gataviem izstrādāt un pieņemt radikālus lēmumus un programmas saimnieciskās dzīves atveseļošanai.

3. Īss statistisks pārskats

Iedzīvotāji

1913. 100,0 t.iedz.

1935. 57,1 t.iedz.

1959. 71,5 t.iedz.

1970. 92,9 t.iedz.

1979. 107,7* t.iedz.

1981. 108,6* t.iedz.

1986. 113,1* t.iedz.

1989. 114,5* t.iedz.

1990. 114,5* t.iedz.

1991. 115,0* t.iedz.

1992. 113,8* t.iedz.

1993. 108,3* t.iedz.

1994. 104,6* t.iedz.

1995. 100,2 t.iedz.

1996. 98,5 t.iedz.

2000. 85,0 t.iedz.

(prognoze, ja nav būtisku

strukturālu izmaiņu)

* Šajā skaitlī nav ietverts PSRS armijas un flotes skaitliskais sastāvs, kas bija dislocēts Liepājā un kas vidēji lēšams uz 15—20 000 cilvēku.

Iedzīvotāju dabiskais pieaugums

1991.g. +96

1992.g. –103

1993.g. –510

1994.g. –633

1995.g. –594

Iedzīvotāju migrācijas saldo

1991.g. –1231

1992.g. –5456

1993.g. –3118

1994.g. –3724

1995.g. –1208

Jāsecina arī, ka kopējā pilsētas iedzīvotāju skaita samazināšanās lielā mērā notiek, aizplūstot no pilsētas iedzīvotājiem darbspējīgā vecumā. Tā 1996.gada 1.janvāra statistikas dati liecina, ka ārpus darbspējīgā vecuma ir 43% pilsētas iedzīvotāju, no tiem puse ir pensionāri. Pārrēķinot šo skaitu uz 1995.gadā pastāvīgi nodarbināto skaitu, iznāk gandrīz uz katru strādājošo pa vienam pensionāram.

Nodarbinātība

Tautsaimniecībā nodarbināto struktūrā pēdējos 5 gados ir nopietnas izmaiņas:

1989.g. 47,9 tūkst. strādājošo

1992.g. 36,4 tūkst. strādājošo

1994.g. 29,729 tūkst. strādājošo

1995.g. 25,026 tūkst. strādājošo

1995.gadā 18 910 no visiem strādājošiem jeb 75,6% bija nodarbināti valsts un pašvaldības uzņēmumos. No tiem savukārt 10 371 nodarbināti rūpniecībā.

Analizējot pašreizējo bezdarba līmeni, jāsecina, ka tas ir visaugstākais salīdzinot ar Rīgu, Ventspili un Jelgavu.

1994.gada oktobrī 7,19%

1995.gada 1.jūlijā 7,7%

1995.gada 31.decembrī 8,2%

Rūpniecība

Rūpniecības produkcijas apjoms samazinājies 1995.gadā pret 1994.gadu par 10,4 milj. latu jeb par 13,4%. Liepājā ir visaugstākais rūpniecības produkcijas kritums valstī. Metalurģiskajā rūpniecībā kritums sastāda 22,66%, pārtikas rūpniecībā pat 30%.

Šajās nozarēs tas ir īpaši nepatīkami augstā strādājošo skaita dēļ.

Tirdzniecība

Nopietni samazinājies kopējais mazumtirdzniecības apjoms. 1995.gadā tas ir par 25,5% mazāks nekā 1994.gadā. Strauju pirktspējas kritumu 1995.gadā pret 1994.gadu veicina:

— mazumtirdzniecības uzņēmumu skaita samazināšanās par 23,7%;

— tirdzniecības platību samazināšanās par 34,8%;

— vietu skaita samazināšanās sab. ēdināšanas uzņēmumos par 26,3%.

Būvniecība

Ja 1994.gadā no kopējiem Latvijā veiktajiem kapitālieguldījumiem tikai 2,16% tika izvietoti Liepājā, kas ir tikai par 45,2% mazāk uz 1 iedzīvotāju nekā Latvijā kopā, tad 1995. gadā kapitālieguldījumu īpatsvars nokrita uz vēl zemāku atzīmi — 1,48% no kopējā Latvijas kapitālieguldījumu līmeņa, kas ir jau par 60,9% mazāk uz 1 iedzīvotāju nekā Latvijā kopā.

Vēl dramatiskāk situāciju raksturo jaunu pamatfondu nodošana ekspluatācijā, kas Liepājā ir:

Ls 30 — uz cilvēku 1994.gadā. Ls 21 — uz cilvēku 1995.gadā.

Pamatfondi

1995.gadā pamatfondi Liepājā ir samazinājušies par 2,6% jeb par Ls 2,2 milj. Ārkārtīgi būtisks ir Liepājā izvietoto pamatfondu sadalījums:

68,5% — valsts īpašums; 6,84% — citas īpašuma formas.

24,6% — pašvaldības īpašums;

Šāda pamatfondu īpašumu struktūra jebkurai pašvaldībai bez valsts dotācijām savu pamatfondu atjaunošanai ir finansiāli nepanesams slogs.

Privatizācija

Būtisks būtu maksimāli straujš pamatfondu valsts daļas privatizācijas process, taču ļoti sliktās un nolietotās infrastruktūras dēļ, kā arī nepareizi saprastas privatizācijas metodikas dēļ potenciāliem privatizētājiem ir ļoti zema interese par valsts īpašuma privatizēšanu, jo valsts īpašums tiek piedāvāts kā pamatfondu summa, nevis kā privatizējamā objekta peļņu veidošanas potenciāls. Arī pašvaldības īpašumā privatizēto objektu skaits 1995.gadā pret 1994.gadu ir strauji samazinājies:

1994.gadā 68 objekti (par Ls 875 000); 1995.gadā 18 objekti (par Ls 18 000).

1995.gadā pašvaldībai izdevies denacionalizēt tikai 13 874 m2 kopējās platības dzīvojamā fondā, kas sastāda tikai 0,73% no kopējā pilsētas dzīvojamā fonda. Par iemeslu tam ir arī galvenokārt ļoti augstais apbūves fiziskās nolietošanās rādītājs (70%) un pagaidām iestrēgusī dzīvokļu privatizācija juridisko neskaidrību dēļ.

Uzņēmējdarbība

Uz minētā fona vērojama strauja uzņēmējdarbības sašaurināšanās, līdz ar to sašaurinot potenciālo nodokļu maksātāju bāzi. 1995.gadā savu darbību uz laiku ir pārtraukuši vai izbeiguši 881 jeb 27% no visiem reģistrētiem uzņēmumiem.

Darbību pārtraukuši:

29 no 51 pašvaldības uzņēmuma 56%, 308 no 1785 indiv. uzņēmumiem 27%,

308 no 1219 SIA 25%, 23 no 93 citām uzņēmējd. formām 24%.

11 no 53 akciju sabiedrībām 20,7%,

Par uzņēmējdarbības nīkuļojošo situāciju pilsētā liecina visai paradoksālais fakts, ka vidējā bruto darba samaksa valsts un pašvaldības iestādēs (Ls 92,32) par 7,1% pārsniedz tautsaimniecībā nodarbināto vidējo darba samaksu (Ls 85,82), radot valsts un pašvaldības budžetu veidojošo nodokļu maksātāju bāzes samazināšanās tendenci un lielāku no budžeta atkarīgu valsts un pašvaldības iestāžu dominanti tautsaimniecības struktūrā.

Parādi

Situāciju vēl vairāk sarežģī uzņēmējstruktūru parādi valstij un pašvaldībām. Tā 7 Liepājas uzņēmumu parāds valstij sastāda Ls 2,6 milj. Šajos uzņēmumos nodarbināto skaits ir vairāk nekā 1600 cilvēku. Savukārt valsts un pašvaldības uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts un pašvaldības kapitāla daļu faktiski neizmaksātā darba samaksa strādājošiem par iepriekšējo laika periodu sastāda Ls 770,8 tūkst.

Tikai valsts uzņēmumu parāds pašvaldības budžetam uz 1995.gada 1.janvāri joprojām ir Ls 2,1 milj.

Pašvaldības budžeta struktūra

Pašvaldības budžeta ieņēmumu daļas struktūra ir ārkārtīgi jūtīga pret negatīvām tautsaimniecības tendencēm un uzņēmējdarbības sašaurināšanos.

1995.gada pašvaldības budžeta ieņēmuma daļu par 85% veidoja iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Pārējie nodokļi kopā tikai 15%.

1996.gada apstiprinātā ieņēmumu daļā iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir jau 86%, pie kam tas tiek palielināts pret 1995.gada izpildes daļu par 21,5%.

Jau 1995.gadā pašvaldības budžeta izdevumu daļa gandrīz par 20% ir atkarīga no mērķsubsīdijām un saņemtā kredīta apkures sezonas nodrošinājumam. Arī 1996.gada izdevumu daļa gandrīz par 1 milj. latu ir atkarīga no valsts mērķdotācijām sociālās nodrošināšanas, izglītības un komunālās saimniecības vajadzībām.

Spriežot pēc kopējās Liepājā nomaksāto nodokļu masas palielināšanās pret kopējo neto apgrozījumu tendences (faktiski tikai likumdošanas sakārtošanas rezultātā), jūtams, ka iekasējamo nodokļu rezerves ir izsmeltas:

1993.gadā 16,4%, 1994.gadā 17,4%, 1995.gadā 18%.

Pašvaldības budžets, kas praktiski būvēts tikai uz iedzīvotāju nodokli, var sabrukt, jo prognozējams viennozīmīgs darba vietu sašaurināšanās process tirdzniecības, rūpniecības, celtniecības un komunālajā sektorā. Savukārt tas var izsaukt ķēdes reakciju no budžeta atkarīgos valsts un pašvaldības uzņēmumos.

4. Izejas meklējumi

Pilsētai šobrīd nepieciešams ļoti spēcīgs saimniecisks impulss, kas mērogu un attieksmes ziņā būtu salīdzināms ar Maršala plānu Vācijā pēckara situācijā.

Analizējot visas pašreizējās likumdošanas iespējas, kā arī līdz šim pazīstamos saimnieciskā uzplaukuma priekšnosacījumus, nonākam pie brīvās ekonomiskās zonas un brīvostas apvienojuma.

Kā priekšnosacījumi būtu minami:

1) valsts investīciju un pašmāju uzņēmēju investīciju trūkums Liepājas saimniecībā;

2) ostas jaudu nepietiekamā noslogotība;

3) importa un eksporta (1:10) nesabalansētība ostā;

4) milzīgās teritorijas rezerves pilsētas infrastruktūrā papildu saimniecisko funkciju izvietošanai;

5) pietiekami plaša nenodarbinātā darbaspēka izvēle (pietiekami lielas bezdarba pazīmes celtniecības sektorā nodarbinātiem).

Bez tam par brīvās ekonomiskās zonas lietderību un nepieciešamību Liepājā liecina pēdējā gada pirmsprojekta izstrādes, kuras veiktas pēc ostas pārvaldes pasūtījuma, ko izstrādājušas:

1. SIA “Ekspertīžu un informācijas centrs”, 3. SIA “Konsorts”.

2. Latvijas Attīstības aģentūra,

Tās nepieciešamību pamato arī Liepājas attīstības plāna (1988.) izvērtējums, ko izstrādājis arhitekta E.Bērziņa birojs. Tās nepieciešamību pamato Liepājas uzņēmēju aprindu aktivitātes un priekšlikumi, kā arī LR 6.Saeimas deputātu un valdības aprindu pozitīvā attieksme pret šo jautājumu, kā arī LLA izstrādātā “Brīvās zonas koncepcija Latvijā” 1995.gadā.

Izanalizējot visas pilsētas teritorijas, kuras varētu tikt piedāvātas BEZ izvietošanai, jāsecina, ka vispiemērotākās no tām būtu:

1) Liepājas ostas teritorijas (kopplatībā 312 ha);

2) Liepājas Karostas teritorija (kopplatībā 1524 ha);

3) Liepājas lidostai pieguļošā teritorijas daļa (ap 20 ha);

4) vairāku Liepājas rūpniecisko uzņēmumu teritorijas (ap 60 ha).

Metodiski visieteicamāk būtu vislielāko akcentu likt BEZ izveidei uz Karostas teritoriju. Par labu šai teritorijai minami sekojoši argumenti:

praktiski Latvijas Republikas pakļautības pilsētu teritorijās nav iespējams atrast tik kompaktu teritoriju, kura atrodas stratēģiski izdevīgā vietā:

• pieguļ ostai;

• nelielā attālumā no starptautiskas nozīmes Liepājas lidostas;

• ar pastāvošu, lai gan slikti funkcionējošu, infrastruktūru (ceļi, komunikācijas, būves);

• nodalīta no pārējās pilsētas ar ostu, jūru, kanālu;

• ar vairākiem dzelzceļa ievadiem;

• ar daļēji sagatavotām teritorijām investīciju kompaktai izvietošanai;

• BEZ zonas sagatavošanas un izbūves darbiem pieejams lēts darbaspēks.

Taču pats galvenais: šī milzīgā teritorija atrodas viena īpašnieka — Latvijas valsts īpašumā. Jebkura cita teritorija no juridiskā zemes īpašumu un izmantotāju apgrūtinājuma viedokļa ir nopietns traucēklis investīciju ienākšanai šādās teritorijās.

Karostas teritorijas gadījumā tās izmantošanai BEZ vajadzībām ir vairāki priekšnosacījumi, kuri būtu jāievēro:

Kopā pasaulē šobrīd 90 valstīs izvietotas pāri par 500 BEZ (ieskaitot ap 400 brīvostas). Eiropā tādas ir vairāk nekā 120, un to skaits tuvākajos gados noteikti augs.

Klaipēda, Šauļi — Lietuvā; Tallina — Igaunijā;

Kaļiņingrada, Sanktpēterburga — Krievijā; Ventspils, Liepāja — Latvijā.

Šīs pilsētas šobrīd ir visreālākās BEZ veidotājas un potenciālo investīciju piesaistītājas.

Tā kā Liepājai nāktos strādāt smagas konkurences apstākļos, būtu jārada šo priekšrocību katalogs un vairāki investoru papildu interesi izraisoši piesaistes momenti.

Tie būtu:

1) visi jau augšminētie Karostu raksturojošie aspekti;

2) iespēja jau šogad izdalīt precīzas teritorijas, paralēli investīciju ieplūdei sakārtojot pilsētbūvniecisko dokumentāciju;

3) īpaši nozīmīgs solis būtu jautājums par zemes piešķiršanu ārvalstu investoriem īpašumā automātiski pēc noteiktu investīciju (izstrādes gaitā precizējams lielums) apgūšanas uz iedalītās teritorijas.

Minētais aspekts varētu būt nozīmīgs arī no politiskā viedokļa:

1. Bijušās cariskās Krievijas spēcīgs militārā atbalsta punkts Eiropā, vēlāk PSRS armijas un flotes stratēģisko interešu teritoriāla vienība, tādējādi nonāktu starptautiskā kapitāla apritē, veicinot ne tikai pilsētas ekonomikas stabilizāciju, bet signalizējot Latvijas atvērtību un labvēlību pasaules kapitāla ieplūšanai.

2. Investīciju rezultātā mazinot valsts budžeta deficītu.

3. Mazinot ar starptautiskā kapitāla klātesamību Krievijas impēriskā spiediena draudus un Krievijas armijas un flotes atgriešanās recidīvu un tādējādi zināmā mērā garantējot Latvijas drošību.

4. Iespējams, ka pareizi politiski formulētā izkārtojumā Liepājas Karosta varētu saņemt starptautiskus finansējumus Krievijas militāristu atstāto seku likvidācijai.

5. Par Karostas apgūšanas metodiku BEZ izveidei

BEZ izveides 1.kārtā būtu iekļaujama teritorija (41 ha) starp Turaidas – Zemitāna – Ģen. Baloža un Invalīdu ielām.

• Šajā teritorijā atsevišķi būtu izdalāma skolas un katlumājas teritorija.

• Teritoriju raksturo vispārēja pamestība un neliels iedzīvotāju daudzums.

• Iespēja izmantot daļu no ēkām investoru vajadzībām.

• Minētā teritorija būtu iznomājama vai pārdodama investoriem atsevišķu kvartālu ietvaros, tādējādi saglabājot pilsētbūvniecisko struktūru. Kvartālu lielumi svārstās no 0,96 ha līdz 5,4 ha. Katra kvartāla ietvaros jādarbojas muitas zonas režīmam.

• Šai teritorijai atsevišķi būtu izstrādājams detaļplānojuma projekts un katra kvartāla apbūves pase, kas raksturotu:

a) kvartāla inženiertehnisko nodrošinājumu un jaudas;

b) saglabājamās apbūves projekta priekšlikumus;

c) jaunās apbūves raksturu;

d) transporta pieslēguma shēmu;

e) muitas režīma nodrošinājuma pasākumus;

f) izvietojamās ražošanas vai preču ierobežojumu programmai no dabas aizsardzības, inženiertīklu noslodzes viedokļa un Latvijas valsts likumdošanas viedokļa.

• Minēto teritoriju bez tam iespējams nodalīt no pārējās teritorijas kā vienotu veselu BEZ zonu Nr.1.

BEZ izveides 2.kārtai būtu piedāvājama teritorija, ko ierobežo Atmodas bulvāris (sākot no Ziemeļu mola dzelzceļa) līdz Tobago – Artilērijas – Lībiešu ielām. Šī teritorija no inženierkomunikāciju viedokļa mazāk sagatavota, taču teritorija plašāka un mazāk apgrūtināta ar pamestu apbūvi. Tas nozīmē, ka šī teritorija (84 ha) būtu izmantojama lielāka mēroga investīcijām. Arī šai teritorijai BEZ Nr.2 nepieciešams detaļplānojuma projekts ar katra kvartāla (ap 10 ha katrs) apbūves pasi.

BEZ izveides 3.kārtai būtu piedāvājama teritorija, kuru ziemeļos norobežo dzelzceļš, dienvidos — Ģen. Baloža iela, austrumos — Laboratorijas iela, bet rietumos — Ziemeļu mola teritorija.

3. kārtas teritorija apm. 140 ha saistās ar:

1) plānveidīgu iedzīvotāju pārvietošanu uz kompaktākiem rajoniem (Tosmare, Zaļā birzs, Vecliepāja, Jaunliepāja). Prognoze 2—3 tūkst. cilvēku (no 8000 cilvēkiem, kuri pašreiz mitinās Karostā);

2) Ziemeļu mola izbūves un piemērošanas pasākumiem papildus BEZ apkalpojošo piestātņu izbūvei un dzelzceļa mezgla izbūvei ar konteineru pārkraušanu.

Tā rezultātā 10—15 gadu ietvaros Liepāja varētu piedāvāt BEZ un brīvostas izveidei 300—400 ha no 1524 ha Karostas teritorijām. Veiksmes gadījumā turpinot BEZ veidot Zaļās birzs apbūves (Tosmares) virzienā. Vēsturiskā Karostas daļa ap Admiralitātes ēku, Atmodas bulvāra sākumdaļu līdz Pulkv. Brieža ielai varētu veidoties kā BEZ administratīvais, finansu un pakalpojumu centrs, kā arī viens no iedzīvotāju izmitināšanas rajoniem.

6. Par BEZ subzonu apguvi

Paralēli Karostas teritorijas apgūšanai:

1. Ostas teritorijās būtu jārezervē teritorijas pārkraušanas operācijām, specifisku funkciju veikšanai brīvostas teritorijā.

2. Pilsētā izvietotie uzņēmumi, kas galvenokārt strādā eksportam ar importētiem materiāliem, var tikt teritoriāli sakārtoti BEZ subzonu veidošanai kā atsevišķas vienības.

3. Lidostas teritorijai pieguļošajā Cimdenieku pamestajā kara bāzē varētu tikt izvietotas muitas noliktavas un pārpakošanas zona, importējamās un eksportējamās produkcijas pirmapstrāde.

7. Efekta prognozes ieskicējums

Izvērtējot ekonomisko efektu, ko var dot LBEZ izveidošana, izmantojot matemātisko modelēšanu, secinām:

1. Pirmajā gadā vislielāko efektu no piesaistītajām investīcijām dos papildu darba vietas (galvenokārt celtniecībā) un atskaitījumi budžetā.

2. Atceļot muitas nodokli BEZ, nav gaidāmi ienākumu samazinājumi budžetā no muitas nodokļa, jo nav paredzēti muitas nodokļu atvieglojumi precēm, ko izved vai ieved Latvijas teritorijā no BEZ.

3. Nav gaidāms samazinājums budžetā no pievienotās vērtības nodokļa atbrīvošanas BEZ teritorijā. Pēc pastāvošās likumdošanas PVN nemaksā par pakalpojumiem un precēm, kurus eksportē.

4. No atvieglojumiem uzņēmuma ienākumu nodoklī BEZ teritorijā nav gaidāms pašreizējā ienākuma nodokļa samazinājums budžetā. Tas varētu pat pieaugt uz infrastruktūras attīstīšanas pilsētā BEZ netiešai apkalpošanai.

5. Lai Liepājā attīstītos plaukstoša ekonomika, izejot no analīzes datiem par Liepāju un Baltijas valstīm, būtu vēlamas investīcijas, kas nodrošinātu kapitālieguldījumus katru gadu Ls 211—238 (400—450 USD) uz 1 iedzīvotāju, tas būtu Ls 21,7—24,0 milj. Ņemot vērā, ka pēc statistikas datiem Liepājā pēdējo piecu gadu laikā pamatlīdzekļos ieguldītas neievērojamas summas un pamatlīdzekļi ir gan morāli, gan fiziski nolietojušies, vēlamās investīcijas būtu ap Ls 40 milj. gadā.

6. Aprēķinos pieņemtais efekts ir pieticīgs, jo pieņemts, ka papildu efekts ārpus BEZ sagādātu tikai 1 papildu darba vietu, kaut gan pēc pasaules prakses 1 darba vieta BEZ dod papildu 2—3 darba vietas un apgrozījumu ārpus BEZ.

7. Precizētus ekonomiskā efekta aprēķinus var veikt arī ģenerālais uzņēmējs, zinot konkrētas ražošanas nozares vai turpmāka BEZ ekonomiskā pamatojuma izstrādes gaitu.

8. Piedāvājam vairākus aprēķina variantus, investējot BEZ dažādas summas. Skatīt pievienotās tabulas.

Papildu maksājumi budžetā, kas radīsies, investējot BEZ Ls 10 milj.

(pie līdzīga papildu efekta ārpus BEZ), tūkst. Ls

Bāzes Prognoz. Pieaugums, investējot Ls 50 milj.

1995.g. 1996.g.bez 1.gads 2.gads 3.gads 4.gads 5.gads

investīc. Tiešie Pa- Kopā Kopējie Kopā Kopā Kopā

piesaist. pildu pret pret pret pret

1995.g. 1995.g. 1995.g. 1995.g.

Piev. vērt. nod. 2521,4 2300

Peļņas nod. 1926,4 1735

Īpašuma nod 385,42 385

Iedzīvot. ien. nod. 5298,628 4800 272 272 544 598 658 724 796

Akcīzes nod. 110,9 150

Muitas nod. 739,9 700

Dabas resursu nod. 94,752 95

Sociālais nod. 11258,4 10133 412 412 824 906 997 1097 1206

Zemes nod. 385,382 400

Kopā nodokļi: 22719,182 20698 684 684 1368 1504 1655 1821 2002

Papildu darba alga 816 816 1632 1795 1974 2172 2389

Papildu darbavietas 680 680 1360 1496 1646 1810 1991

Papildu maksājumi budžetā, kas radīsies, investējot BEZ Ls 10 milj.

(pie dubultā papildu efekta ārpus BEZ), tūkst. Ls

Bāzes Prognoz. Pieaugums, investējot Ls 50 milj.

1995.g. 1996.g.bez 1.gads 2.gads 3.gads 4.gads 5.gads

investīc. Tiešie Pa- Kopā Kopējie Kopā Kopā Kopā

piesaist. pildu pret pret pret pret

1995.g. 1995.g. 1995.g. 1995.g.

Piev.vērt.nod. 2521,4 2300

Peļņas nod. 1926,4 1735

Īpašuma nod. 385,42 385

Iedzīvot.ien.nod. 5298,628 4800 272 544 816 897 987 1086 1195

Akcīzes nod. 110,9 150

Muitas nod. 739,9 700

Dabas resursu nod. 94,752 95

Sociālais nod. 11258,4 10133 412 824 1236 1360 1496 1645 1810

Zemes nod. 385,382 400

Kopā nodokļi 22719,182 20698 684 1368 2052 2257 2483 2731 3005

Papildu darba alga 816 1632 2448 2693 2962 3258 3584

Papildu darba vietas 680 1360 2040 2244 2268 2468 2715

Papildu maksājumi budžetā, kas radīsies, investējot BEZ Ls 50 milj.

(pie līdzīga papildu efekta ārpus BEZ), tūkst. Ls

Bāzes Prognoz. Pieaugums, investējot Ls 50 milj.

1995.g. 1996.g.bez 1.gads 2.gads 3.gads 4.gads 5.gads

investīc. Tiešie Pa- Kopā Kopējie Kopā Kopā Kopā

piesaist. pildu pret pret pret pret

1995.g. 1995.g. 1995.g. 1995.g.

Piev.vērt.nod 2521,4 2300

Peļņas nod. 1926,4 1735

Īpašuma nod. 385,42 385

Iedzīvot.ien.nod. 5298,628 4800 1358 1358 2716 2988 3286 3614 3975

Akcīzes nod. 110,9 150

Muitas nod. 739,9 700

Dabas resersu nod. 94,752 95

Sociālais nod. 11258,4 10133 2062 2062 4124 4536 4990 5489 6037

Zemes nod. 385,382 400

Kopā nodokļi 22719,182 20698 3420 3420 6840 7524 8276 9103 10012

Papildu darba alga 4080 4080 8160 8976 9873 10860 11946

Papildu darba vietas 3400 3400 6800 7480 8228 9050 9955

Papildu maksājumi budžetā, kas radīsies, investējot BEZ Ls 50 milj.

(pie divkārša papildu efekta), tūkst. Ls

Bāzes Prognoz. Pieaugums, investējot Ls 50 milj.

1995.g. 1996.g.bez 1.gads 2.gads 3.gads 4.gads 5.gads

investīc. Tiešie Pa- Kopā Kopējie Kopā Kopā Kopā

piesaist. pildu pret pret pret pret

1995.g. 1995.g. 1995.g. 1995.g.

Piev.vērt.nod. 2521,4 2300

Peļņas nod. 1926,4 1735

Īpašuma nod. 385,42 385

Iedzīvot.ien.nod. 5298,628 4800 1358 2716 4074 4482 4929 5422 5964

Akcīzes nod. 110,9 150

Muitas nod. 739,9 700

Dabas resursu nod. 94,752 95

Sociālais nod. 11258,4 10133 2062 4124 6186 6804 7485 8233 9056

Zemes nod. 385,382 400

Kopā nodokļi 22719,182 20698 3420 6840 10260 11286 12414 13655 15020

Papildu darba alga 4080 8160 12240 13464 14810 16291 17920

Papildu darba vietas 3400 6800 10200 11220 12342 13576 14933

Budžetā iemaksātie nodokļi pēc VID Liepājas nodaļas datiem

1993.gads 1994. gads 1995. gads

% % %

Apgroz. nod. 3159,3 17,3 2925,217 15,7 2521,4 11,1

Peļņas nod. 4744,401 26,0 1285,919 6,9 1926,4 8,5

Īpašuma nod. 474,601 2,6 982,3 5,3 385,42 1,7

Iedzīvot.ien.nod. 2297,754 12,6 1913,139 10,0 5298,628 23,3

Akcīzes nod. 22,8 0,3 28,9 0,5 110,9 0,5

Muitas nod. 676,3 3,7 947,5 5,1 737,9 3,2

Dabas resursu nod. 132,283 0,7 166,551 0,9 94,752 0,4

Sociālais nod. 6500,1 35,7 9760,7 52,6 11258,4 49,6

Zemes nod. 209,796 1,15 558,877 3,0 385,382 1,7

18217,335 100 18569,103 100 227719,182 100

Neto apgrozījums Ls 125,9 milj. Ls 125,7 milj.

Rūpniec.prod. Ls 77,6 milj. Ls 67,3 milj.

kopapjoms

Investīcijas

Priekšlikumi par galvenajiem stimuliem Liepājas BEZ

1. BEZ uzņēmumi tiek atbrīvoti no pievienotās vērtības un muitas nodokļiem. (Kas ir spēkā, pašreiz ražojot eksporta produkciju.)

2. Uzņēmuma ieņēmuma (peļņas) daļa, kas izlietota pamatlīdzekļu iegādei un pētniecības darbiem, kā arī investīcijām pamatfondos zonā vai Latvijas Republikā, netiek ieskaitīta nosakot ar nodokli apliekamo peļņu.

3. Zonas uzņēmumiem, kas investējuši zonā līgumā paredzēto summu, ir tiesības izpirkt zemi īpašumā (pašlaik atļauj izpirkt zemi īpašumā ārzemniekiem zem privatizējamām rūpnīcām).

4. Zonas uzņēmumi uz 10 gadiem tiek atbrīvoti no uzņēmuma ienākuma nodokļa, nākošos 15 gadus to maksā ar atvieglotiem noteikumiem.

5. Zonas uzņēmumiem paredzēt zemes nomas nodokļa atvieglojumus.

Liepājas BEZ veidošanas plāns

1. Liepājas pilsētas dome griežas ar iesniegumu valdībai veidot Liepājas BEZ.

2. MK: a) pieņem lēmumu par Liepājas BEZ veidošanu un griežas Saeimā ar likumdošanas iniciatīvu pieņemt likumu par Liepājas BEZ;

b) izveido Liepājas BEZ valdi (padomi) sekojošā sastāvā:

1) Saeimas pārstāvis — 1 pārst.

2) Finansu ministrijas pārstāvis — 1 pārst.

3) Vides aizsardzības un reģ. attīstības ministrija — 1 pārst.

4) Ekonomikas ministrija — 1 pārst.

5) Satiksmes ministrija — 1 pārst.

6) Liepājas pilsētas dome — 4 pārst.

7) Liepājas rajons — 1 pārst.

8) BEZ ģenerāluzņēmēji — 2 pārst.

c) sagatavo MK lēmumu izmaiņas projektu sakarā ar Liepājas BEZ dibināšanu.

3. Saeimā izstrādā un pieņem likumu par Liepājas BEZ.

4. Liepājas BEZ valde organizē Liepājas BEZ pārvaldi.

5. Liepājas BEZ valde izsludina starptautisku konkursu par labākiem BEZ statūtiem un biznesa plānu BEZ ģenerāluzņēmēju izvēlei.

6. Liepājas BEZ valde (pieaicinot ekspertus) novērtē konkursam iesniegtos priekšlikumus, izvēlas Liepājas BEZ ģenerāluzņēmējus un slēdz ar viņiem līgumus par BEZ izmantošanu.