Diplomātija

Latvija —

ANO Ekonomiskajā

un sociālajā padomē!

Latvijas misija ANO — “Latvijas Vēstnesim”

31. oktobrī Ģenerālās Asamblejas 51. sesijas plenārsēdē Latvija ievēlēta ANO Ekonomiskajā un sociālajā padomē. Ievēlēšanai bija nepieciešams 213 dalībvalstu balsu vairākums, 120 balsis. Pirmajā balsošanas kārtā līdz 213 balsu vairākumam pietrūka 2 balsis. Latviju atbalstīja 116, Bulgāriju — 61 valsts. Otrajā kārtā par Latviju nobalsoja 138, par Bulgāriju — 42 valstis.

31.oktobris Amerikas Savienotajās Valstīs bija Halovīna svētki – priekšvakars Visu svēto dienai, ko svinēs 2.novembrī. Šajā vakarā cilvēki uzliek šausminošas maskas, ģērbjas visneiedomājamākos tērpos, iziet ielās un dodas cits pie cita ciemos. Jau labu laiku iepriekš visur greznojas visdažādākā lieluma un nokrāsas ķirbji, TV un kino rāda vienīgi šausmu filmas.

31.oktobrī iekrita ļoti nozīmīga diena arī Latvijai. ANO Ģenerālajā Asamblejā notika Ekonomiskās un sociālās padomes (ECOSOC) vēlēšanas. Pēc Drošības padomes tā ir nākamā svarīgākā ANO struktūra, kurā 54 dalībvalstis apspriež un izlemj plašu ekonomisko, sociālo un humāno jautājumu loku.

Austrumeiropas valstu grupai šoreiz ECOSOC pienācās tikai viena vieta, uz kuru reizē ar Latviju pretendēja arī Bulgārija. Jau vairāk nekā gadu Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības ANO diplomāti kopā ar Ārlietu ministriju un arī mūsu vēstniecībām ārzemēs veica saskaņotu un intensīvu lobija darbu, lai pierādītu, ka mūsu valsts ir gatava un spējīga sekmīgi darboties šajā atbildīgajā ANO padomē. Šis viens teikums ietver desmitiem un simtiem divpusēju tikšanos ar citu valstu diplomātiem, pa pastu un pa telefaksu sūtītas notas ar lūgumu balsot par Latviju, īpaši rīkotas diplomātiskās pieņemšanas, atgādinājuma notas un piedāvājumus valstīm savstarpējam atbalstam ECOSOC un citu ANO struktūru vēlēšanās. Tāda reiz ir šī diplomātijas ikdiena, šis “melnais”, neredzamais darbs, kas prasa laiku, pacietību un neatlaidību.

Nu tas ir nesis augļus, varbūt palīdzēja arī Visu svēto dienas priekšvakars, taču Latvija tagad kopā ar vēl 17 valstīm uz trim gadiem kļuvusi par pilntiesīgu ECOSOC dalībnieci.

Starp citu, Latvija faktiski ir pirmā Austrumeiropas un Centrāleiropas zeme, kura ECOSOC ievēlēta pēc aukstā kara beigām, ja neskaita Čehiju, kura šajā padomē iekļuva sakarā ar Čehoslovakijas sadalīšanos divās patstāvīgās valstīs.

Latvijai tagad paveras labas izredzes nākamgad kandidēt uz vietu Cilvēktiesību komisijā un vēl pēc gada – Sieviešu sociālā stāvokļa komisijā, jo šajās vēlēšanās priekšroka parasti tiek dota ECOSOC dalībvalstīm.

Līdz ar to Latvija vēl aktīvāk, plašāk un pilnvērtīgāk iesaistīsies ANO darbā, piedalīsies pasaules sabiedrībai svarīgu jautājumu apspriešanā un izlemšanā.

Latvijas diplomāti jau šobrīd vienīgie no Baltijas valstīm ir ievēlēti un pilda savus pienākumus trijās ANO struktūrās: ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks ANO Aivars Baumanis ir Ģenerālās Asamblejas 51. sesijas viceprezidents, padomniece Māra Treimane — Konferenču komitejas vicepriekšsēdētāja, bet sevišķo uzdevumu padomnieks Uldis Bluķis trešo gadu kā eksperts darbojas Kontribūciju komitejā.

No Ņujorkas, pl.14.29, 31.10.1996.,

pa telefaksu

Ārlietu ministrijas vērtējumā:

Ievēlēšana ECOSOC Latvijai ir nozīmīga gan tādēļ, ka tādējādi ceļas Latvijas valsts starptautiskais prestižs, gan arī tādēļ, ka tā dod lielākas iespējas Latvijai saņemt finansu resursus ekonomisko un sociālo jautājumu risināšanai.

Kā zināms, ECOSOC uzdevums ir stimulēt ekonomisko un sociālo attīstību:

• veicinot augstākus dzīves standartus, pilnu nodarbinātību;

• meklējot starptautisko ekonomisko, sociālo, veselības un citu problēmu risinājumu, atbalstot sadarbību kultūras un izglītības jomās;

• ievērojot vispārējās cilvēktiesības un pamatbrīvības, nešķirojot pēc rases, dzimuma, valodas un reliģijas.

Par ārlietu ministra

vizīti Vjetnamā

Trešdien, 30.oktobrī, oficiālās vizītes ietvaros ārlietu ministram Valdim Birkavam bija tikšanās ar Vjetnamas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Hoan Bič Sonu (Hoang Bich Son), plānošanas un investīciju ministru Do Kvok Samu (Do Qioc Sam) un tirdzniecības ministru Li Van Trietu (Le Van Triet).

Sarunas dalībnieki uzskata, ka, lai gan abu valstu attiecības pēc Vjetnamas premjera vietnieka vizītes Latvijā ir ieguvušas jaunu dinamiku, sadarbība starp Latvijas un Vjetnamas parlamentiem vēl ir nepietiekama.

Sarunas turpinājumā Hoan Bič Sons iepazīstināja ar aktuālākajiem jautājumiem, kas šobrīd tiek izskatīti Vjetnamas parlamentā, tajā skaitā ar priekšlikumiem, kas saistīti ar investīciju klimata uzlabošanu. V.Birkavs informēja Vjetnamas pusi par Latvijas ārpolitiskajām prioritātēm un ekonomiskajām interesēm.

Tiekoties ar Vjetnamas investīciju un plānošanas ministru, tika apspriests plašs Latvijas – Vjetnamas ekonomiskās sadarbības jautājumu loks. V.Birkavs izteicās, ka pastāv vairākas Latvijas un Vjetnamas ekonomiskās sadarbības iespējas, piemēram, Latvija varētu piedāvāt atsevišķas ražošanas tehnoloģijas, kuras pašlaik nav iespējams Latvijā izmantot vai tās tiek izmantotas nepilnīgi. Tāpat Latvijas uzņēmēji ir gatavi piedalīties Vjetnamas saimniecības reformu ietvaros realizētajos projektos. Vjetnamas investīciju ministrs izrādīja interesi par šiem priekšlikumiem un izteica uzaicinājumu Latvijas uzņēmumiem piedalīties Vjetnamā rīkotajās preču izstādēs un gadatirgos.

Sarunā ar Vjetnamas tirdzniecības ministru piedalījās arī Latvijas uzņēmēji. Vjetnamas puse uzsvēra, ka pastāv plašas iespējas paplašināt Latvijas un Vjetnamas tirdznieciskos sakarus un bija ieinteresēta izskatīt iespēju iegādāties Latvijā ražoto produkciju, tai skaitā RAF, RVR, RER un Rīgas vīnu piedāvātos ražojumus.

Pēcpusdienā notika ārlietu ministra V.Birkava preses konference, kura bija plaši apmeklēta. Vjetnamas, kā arī Rietumu valstu žurnālisti un atsevišķu Vjetnamā akreditēto vēstniecību pārstāvji izrādīja interesi par Latvijas ekonomisko sadarbību ar Vjetnamu, Latvijas integrācijas procesu ES un attiecībām ar NATO un Krieviju, kā arī par ārlietu ministra vizīti citās Dienvidaustrumāzijas valstīs.

ĀM preses centrs