Ministriju, nozaru dokumenti, ziņas

Par G—24 kredīta atmaksāšanas termiņa pagarinājumu lauksaimniecības uzņēmumiem

Ministru kabinets šīsnedēļas sēdē pieņēma lēmumu pagarināt G–24 atmaksas termiņu septiņiem lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumiem un arī akciju sabiedrībai “Inverta Holding”. Lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumi, kuriem atļauts paildzināt kredīta atmaksu, ir: Valsts Rēzeknes gaļas kombināts, akciju sabiedrības “Rēzeknes piena konservu kombināts”, “Daugavpils gaļas kombināts”, “Kurzemes piens”, “Aizputes sausā vājpiena rūpnīca”, “Krāslavas piens” un “Sviesta – siera eksports”. Visiem lauksaimniecības uzņēmumiem kredīta atmaksas termiņš bija 1997. gada aprīlis, nu tas pagarinās līdz 1999. gada 1. jūlijam. Kaut arī šis lēmums pirms tā akceptēšanas valdībā tika apspriests daudzās ministrijās — Finansu ministrijā, Zemkopības ministrijā un Ekonomikas ministrijā — varētu rasties nesapratne, kādēļ dažiem uzņēmumiem dod šādas atlaides. Lai izprastu izveidojušos situāciju, nepieciešams atgriezties nesenā pagātnē — deviņdesmito gadu sākuma Latvijā. Spējas izmaiņas Latvijas ekonomikā un politikā sākās 1992. gadā. Inflācija kļuva par iemeslu straujam materiālu, tehnikas un energoresursu cenu lēcienam augšup — pat līdz 10,5 reizēm. Uzņēmumiem trūka naudas, bet komercbankas izsniedza kredītus ar 140 procentu lielām kredītprocentu likmēm. Ja arī kāds spēj ņemt kredītus uz šādiem nosacījumiem, tad noteikti to vidū nav lauksaimniecības uzņēmumu. Vienīgā izeja pārstrādes uzņēmumiem bija — nemaksāt piegātātājiem. Par pārstrādes uzņēmumu bezprocentu kreditētāju kļuva zemnieks, izejvielu ražotājs. Neapskaužamā situācijā nokļuva visi — ministrijas speciālisti, pārstrādes uzņēmumu vadītāji, lauku cilvēki, arī patērētāji, jo pieauga pārtikas produktu cenas. Līdz ar to samazinājās patēriņš, un 1993. gadā tas nokritās līdz kritiskam līmenim. Uzņēmumos veidojās lieli gatavās produkcijas uzkrājumi, jo tika izjaukta preču un naudas aprite. Savstarpējos parādos bija arī uzņēmumi. Situācija bija saspringta līdz pēdējai iespējai. Vienīgā iespēja, lai kaut ko vērstu par labu, bija ārvalstu kredīti, šajā gadījumā — G–24, jo tas bija kredīts ar viszemāko kredītprocentu likmi un patiesībā vienīgais, ko varēja izmantot lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumi. Sākumā bija doma kredītu, kurš Latvijai tika piešķirts līdz 2000. gadam, dot uzņēmumiem nevis uz visu šo laiku, bet dalīt to uz pusēm, lai kredīts veiktu savu apriti divas reizes, bet dažādos uzņēmumos. Doma laba, bet reāli šāds īstermiņa naudas aizdevums vienmēr nespēj īsā laikā atrisināt tik samezglojušos situāciju, kāda tā bija 1993. gadā. Tādēļ tiem gaļas un piena pārstrādes uzņēmumiem, kuri līdz šim precīzi pildījuši savas saistības, — reizē ar procentu likmi pakāpeniski atdod arī aizdevuma pamatsummu, un kuriem nav nodokļu parādi, tiek atļauts izmantot šo kredītu līdz 1999. gada vasarai. Šādu atzinumu devusi Zemkopības ministrija, piebilstot, ka visiem uzņēmumiem, kuri pretendē uz kredīta atmaksas termiņa pagarināšanu, dokumentiem jābūt noformētiem atbilstoši Ministru kabineta 1995. gada14. februāra noteikumiem nr. 37 “Valsts garantēto aizdevumu atmaksas termiņu pagarināšanas noteikumi” un 1996. gada 16. maijā šajos noteikumos izdarītajiem grozījumiem. Sākotnēji bija domāts kredīta atmaksas termiņu pagarināt vēl vienam lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumam — piensaimnieku kooperatīvajai sabiedrībai “Saldus piens”, bet šī kooperatīvā sabiedrība tika atzīta par maksātnespējīgu, un Ekonomikas ministrijai radās pamatoti iebildumi pret šī uzņēmuma iekļaušanu rīkojuma projektā par aizdevuma atmaksas termiņa pagarināšanu.

Valdība lēmumu ir pieņēmusi, un septiņiem uzņēmumiem atļauts izmantot ārvalstu sniegtās palīdzības G–24 kredītus,”lai stabilizētu lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumu finansiālo stāvokli un veicinātu norēķinus ar lauksaimniecības produkcijas piegādātājiem, tādējādi nodrošinot pavasara sezonas darbu savlaicīgu veikšanu laikā”, teikts Finansu ministrijas pamatojumā.

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības

nozares redaktore

Par ieceļošanas vīzu izsniegšanas punktu daudzuma samazināšanu

Latvijas Republikas ieceļošanas vīzu izsniegšanas punktu skaita samazināšana uz valsts robežas sākās 1994. gadā, kad tika pārtraukta vīzu izsniegšana astoņos robežkontroles punktos, atlikušajos sauszemes robežkontroles punktos turpinot izsniegt tikai tranzītvīzas. Šā iemesla dēļ Latvijas Republikas iekšlietu ministra 1996. gada 19. septembra pavēli Nr.250 nevar uzskatīt par kardinālu pavērsienu Latvijas Republikas imigrācijas politikā, bet gan par sākta darba turpinājumu. Lēmuma mērķis ir Latvijas Republikā radīt ieceļošanas vīzu izsniegšanas sistēmu, kas nodrošinātu kvalitatīvu vīzas pieprasītāju dokumentu kontroli, atbilstu Eiropas Savienības valstu praksei un tādējādi veicinātu un stimulētu bezvīzu režīma ieviešanu starp Latviju un šīm valstīm.

Aplūkojot Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Pilsonības un imigrācijas departamenta sagatavoto statistiku par vīzām, kas izsniegtas uz valsts robežas, redzams, ka šogad visvairāk vīzu izsniegts Ainažu un Rīgas pasažieru ostas robežkontroles punktos — vidēji trīs vīzas dienā. Izsniegto vīzu daudzums ir nenozīmīgs, tādēļ lēmums slēgt šos vīzu izsniegšanas punktus atzīstams ne tikai par politiski, bet arī par ekonomiski pamatotu. Pagaidām turpinās strādāt lidostas “Rīga” vīzu inspektori, jo darba intensitāte šajā punktā ir pietiekama.

Vīzu izsniegšanas punktu skaita samazināšana turpināsies, un tas nozīmē, ka arī lidostā “Rīga” ar laiku tiks pārtraukta vīzu izsniegšana. Tāda ir arī pārējo Baltijas valstu nostādne, jo saskaņā ar informāciju, kas ir Ārlietu ministrijas rīcībā, Lietuvas Republika ir pārtraukusi izsniegt vīzas visos valsts robežšķērsošanas punktos un Igaunijas Republika to gatavojas pārtraukt tūlīt pēc bezvīzu režīma ieviešanas starp Igauniju un Somijas Republiku (ap 1997. gada 1. janvāri).

Ārlietu ministrija atzīst, ka vīzu izsniegšanas pārtraukšana uz valsts robežas ir pamatota un atbalstāma. Šie grozījumi nevar radīt problēmas uz valsts robežām un samazināt ieceļotāju plūsmu, it īpaši no Skandināvijas valstīm. Latvijas Republikas vēstniecības šajā reģionā izvietotas ģeogrāfiski vienmērīgi, un vajadzības gadījumā vīzas tajās var saņemt 24 stundu laikā. Iespējams arī vīzas pieprasīt pa pastu. Tāpat vīzu izsniegšanas pārtraukšana atvieglos transportlīdzekļu satiksmi un robežkontroles punktu personāla darbu uz “Via Baltica” maģistrāles.

To valstu pilsoņi, kuriem vajadzīgs LR Iekšlietu ministrijas Pilsonības un imigrācijas departamenta apstiprināts ielūgums, lai saņemtu ieceļošanas vīzas, robežšķērsošanas punktos vīzas saņemt nevar jau no 1994. gada, tādēļ sarežģījumi nav paredzami.

Smago automašīnu šoferiem Latvijas Republikas likumdošana pieļauj izsniegt īpašas kategorijas vīzas (daudzkārtējās tranzītvīzas), kuru iespējamais maksimālais derīguma termiņš ir viens gads. Arī šīs vīzas Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās var saņemt 24 stundu laikā.

Cita kārtība attiecas uz kruīza kuģiem, kuru pasažieri, balstoties uz starptautisko praksi un ievērojot attiecīgus noteikumus, zināmu laiku var uzturēties Latvijas Republikā bez vīzas.

Jūrniecībā nodarbinātas personas saskaņā ar starptautisko praksi ostas teritorijā var uzturēties bez vīzas. Gadījumos, kad kuģa apkalpei jāieceļo Latvijas Republikā, kuģa aģents dodas uz attiecīgo Iekšlietu ministrijas Pilsonības un imigrācijas departamenta nodaļu, lai saņemtu tranzīta vai ieceļošanas vīzas (šādu kārtību jau praktizē Ventspilī).

Jāatgādina, ka 1996. gada augustā pieņemti grozījumi likumdošanā, ieviešot speciālās vīzas, kas noteiktām personu grupām atļauj bez ierobežojumiem ieceļot, izceļot un uzturēties Latvijas teritorijā vienu gadu.

Lai novērstu nepatīkamus pārsteigumus un pārpratumus uz valsts robežas, Latvijas Republikas iekšlietu ministra 1996. gada 19. septembra pavēle Nr.250 stājas spēkā divus mēnešus pēc tās parakstīšanas. Šajā laikā par grozījumiem vīzu izsniegšanas procedūrā informētas visas Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs, ārvalstu diplomātiskās un konsulārās iestādes Latvijā, šī informācija parādījusies lielākajā daļā masu mediju.

ĀM preses centrs