Ministru kabineta noteikumi Nr. 420
Rīgā 1996.gada 29.oktobrī (prot. nr.52, 4.§)
Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Hipotēku un zemes banka” statūti
Izdoti saskaņā
ar Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdoto
Ministru kabineta 1996.gada 6.augusta noteikumu nr.304
“Noteikumi par valsts akciju sabiedrību
“Latvijas Hipotēku un zemes banka”” 2.punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Hipotēku un zemes banka” (turpmāk tekstā — “Banka”) ir akciju sabiedrība, kuras dibinātājs ir valsts un kurā visas akcijas pieder valstij.
2. valsts kapitāla daļu turētāja Bankā ir Finansu ministrija.
3. Bankas nosaukums:
3.1. latviešu valodā — valsts akciju sabiedrība “Latvijas Hipotēku un zemes banka”;
3.2. angļu valodā — State Owned Joint Stock Company “Latvian Mortgage and Land Bank”.
4. Banka darbojas saskaņā ar Kredītiestāžu likumu, likumu “Par akciju sabiedrībām”, citiem likumiem, kā arī normatīvajiem aktiem, Latvijas Bankas lēmumiem un šiem statūtiem.
5. Banka ir juridiska persona. Tai ir norobežots īpašums un patstāvīga bilance. Banka pārvalda, lieto un rīkojas ar tai piederošo mantu.
6. Banka ir atbildīga par savām saistībām ar visu tai piederošo mantu. Banka nav atbildīga par valsts saistībām.
7. Valsts ir atbildīga par Bankas saistībām apmaksātā pamatkapitāla un valsts garantēto Bankas parādsaistību apmērā.
8. Banka pēc saskaņošanas ar Latvijas Banku veic Kredītiestāžu likumā noteiktās banku operācijas un darījumus, to skaitā inkasāciju.
9. Banka pēc saskaņošanas ar Latvijas Banku ir tiesīga veikt arī operācijas un darījumus, kas nav paredzēti Kredītiestāžu likumā, ja tie nav pretrunā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.
10. Banka var būt par mantisku un nemantisku tiesību subjektu. Tā var veikt darījumus atbilstoši saviem darbības mērķiem, būt par prasītāju un atbildētāju tiesā Latvijas Republikā un citās valstīs.
11. Banka ir tiesīga atvērt nodaļas Latvijas Republikas teritorijā un pārstāvniecības ārvalstīs, dibināt meitas uzņēmumus un piedalīties uzņēmējdarbībā saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.
12. Bankai ir zīmogs ar papildinātā Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu, kā arī attiecīga simbolika.
13. Bankas darbības laiks nav ierobežots.
14. Bankas juridiskā adrese: Doma laukums 4, Rīga, LV — 1977, Latvijas Republika.
II. Bankas pamatkapitāls
15. Bankas dibināšanas pamatkapitāls ir 100000 latu.
16. Bankas reģistrētais pamatkapitāls ir 3500000 latu, kas ir sadalīts parastajās akcijās. Katras akcijas nominālvērtība ir viens lats.
17. Bankas pamatkapitālu var palielināt vai samazināt likumos noteiktajā kārtībā, kā arī:
17.1. iesaistot papildu kapitālu;
17.2. pārveidojot daļu no Bankas uzkrātā rezerves kapitāla par pamatkapitālu;
17.3. pārveidojot izlaistās Bankas obligācijas par akcijām.
18. Bankas pamatkapitālu var samazināt likumos noteiktajā kārtībā, kā arī:
18.1. apvienojot akcijas vai samazinot katras akcijas nominālvērtību;
18.2. Bankai iegūstot savas akcijas zem to nominālvērtības un samazinot pamatkapitālu par akciju nominālvērtības summu;
18.3. dzēšot akcijas, kuras pamatkapitāla samazināšanai iesnieguši akcionāri.
19. Izmaiņas pamatkapitālā Banka izdara pēc tam, kad saņemta Latvijas Bankas atļauja un attiecīgās izmaiņas reģistrētas Uzņēmumu reģistrā.
III. Akcionāru pilnsapulce
20. Bankas akcionāru pilnsapulce (turpmāk tekstā — “akcionāru pilnsapulce”) ir Bankas pārvaldes augstākā institūcija.
21. Akcionāru pilnsapulces funkcijas veic Ministru kabineta iecelti valsts pilnvarnieki, kuri vienlaikus ir arī Bankas padomes (turpmāk tekstā — “padome”) locekļi.
22. Valsts pilnvarnieki var pildīt akcionāru pilnsapulces funkcijas, ja attiecīgajā sēdē piedalās vismaz trīs ceturtdaļas no kopējā valsts pilnvarnieku skaita. Katram valsts pilnvarniekam balsošanā ir viena balss.
23. Akcionāru pilnsapulces sasauc un to norisi organizē saskaņā ar likumu “Par akciju sabiedrībām”.
24. Ja padomes sēdē piedalās visi valsts pilnvarnieki, padome ar vienbalsīgu visu valsts pilnvarnieku lēmumu var pasludināt sēdi par akcionāru pilnsapulci un iekļaut tās darba kārtībā jebkuru ar Bankas darbu saistītu jautājumu, ja vien pret to neiebilst kāds no valsts pilnvarniekiem.
25. Tikai akcionāru pilnsapulce ir tiesīga:
25.1. pārbaudīt un apstiprināt Bankas gada pārskatu un auditoru atzinumu par to;
25.2. izskatīt un apstiprināt Bankas kārtējā gada darbības plānu un budžetu;
25.3. apstiprināt Bankas peļņas sadali un noteikt dividenžu apmērus;
25.4. izlemt jautājumus par Bankas vērtspapīru emisiju un konversiju;
25.5. lemt par ķīlu zīmju emisiju un konversiju;
25.6. atbrīvot no atbildības Bankas valdes (turpmāk tekstā — “valde”) locekļus vai ierosināt saukt viņus pie atbildības par iepriekšējā gada darbības rezultātiem;
25.7. ievēlēt amatā un atcelt no amata valdes priekšsēdētāju (prezidentu), valdes priekšsēdētāja vietnieku (viceprezidentu), valdes un revīzijas komisijas locekļus un likvidatorus, lemt par prasību (sūdzību) celšanu (atsaukšanu) pret viņiem;
25.8. izveidot mantas vērtēšanas pastāvīgo komisiju un apstiprināt tās doto novērtējumu;
25.9. noteikt padomes, valdes un revīzijas komisijas locekļu atalgojumu;
25.10. lemt par Bankas pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu;
25.11. iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus par Bankas reorganizāciju un privatizāciju vai par Bankas likvidācijas uzsākšanu.
IV. Padome
26. Padome ir Bankas darbības kontroles un uzraudzības institūcija. Tās sastāvā ir astoņi cilvēki.
27. Padomes priekšsēdētājam ir divi vietnieki, viens no viņiem — atbrīvotais vietnieks.
28. Padomes priekšsēdētāja atbrīvotais vietnieks ir Bankas darbinieks, kas pārstāv padomi tās sēžu starplaikos. Padomes priekšsēdētāja atbrīvotais vietnieks priekšsēdētāja uzdevumā veic uzraudzību un kontroli pār valdes darbību, likumu, šo statūtu un padomes un akcionāru pilnsapulces lēmumu ievērošanu. Padomes priekšsēdētāja atbrīvotais vietnieks aizstāj padomes priekšsēdētāju viņa prombūtnes laikā.
29. Padomes priekšsēdētāja vietnieki pilda padomes un tās priekšsēdētāja noteiktos pienākumus un rīkojumus.
30. Padomes sēdes sasauc priekšsēdētājs vai viņa atbrīvotais vietnieks pēc vajadzības, bet ne retāk kā sešas reizes gadā. Katrs padomes loceklis, kā arī valde ir tiesīga rakstiski pieprasīt padomes sēdes sasaukšanu, motivējot sēdes sasaukšanas nepieciešamību un nolūku.
31. Padomes reglaments nosaka kārtību, kādā tiek sasauktas padomes sēdes un paziņota to darba kārtība, kā arī notiek iepazīšanās ar sēdei sagatavotajiem materiāliem.
32. Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas no visiem padomes locekļiem, ieskaitot padomes priekšsēdētāju vai (priekšsēdētāja prombūtnes laikā) viņa vietnieku. Padomes sēdes protokolu paraksta visi klātesošie padomes locekļi. Padomes lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no kopējā padomes locekļu skaita. Ja balsu skaits sadalās līdzīgi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja vai (priekšsēdētāja prombūtnes laikā) viņa vietnieka balss. Ja kāds no padomes locekļiem nepiekrīt padomes lēmumam un balso pret to, viņa atsevišķās domas ieraksta sēdes protokolā, un viņš par pieņemto lēmumu nav atbildīgs.
33. Padomes priekšsēdētājs var uzaicināt uz padomes sēdi valdes locekļus un citus Bankas darbiniekus ar padomdevēja tiesībām, ja padomes sēde nav slēgta. Ja kāds no padomes locekļiem pirms sēdes vai tās laikā ierosina padomes priekšsēdētājam rīkot slēgtu padomes sēdi un par to ir pieņemts vienbalsīgs lēmums, padomes sēde ir slēgta.
34. Padomes kompetencē ir:
34.1. pastāvīgi kontrolēt valdes darbību un sekot, lai Bankas lietas tiktu kārtotas saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, Bankas statūtiem un akcionāru pilnsapulces lēmumiem;
34.2. apstiprināt un grozīt Bankas kredītpolitiku, kā arī iekšējo operāciju vispārējos noteikumus;
34.3. pārbaudīt valdes iesniegto izdevumu budžetu un kopā ar savu atzinumu iesniegt to apstiprināšanai akcionāru pilnsapulcē;
34.4. pārbaudīt Bankas gada pārskatu un valdes priekšlikumu par peļņas sadali;
34.5. ierosināt valdes priekšsēdētājam (prezidentam) izskatīt valdes un Bankas struktūrvienību vadītāju lēmumu un rīkojumu atbilstību likumiem, šiem statūtiem un akcionāru pilnsapulces lēmumiem, kā arī ierosināt atcelt valdes un Bankas struktūrvienību vadītāju lēmumus un rīkojumus;
34.6. pārstāvēt Banku tiesā visās Bankas celtajās prasībās pret valdes locekļiem, kā arī valdes celtajās prasībās pret Banku;
34.7. iepriekš izskatīt visus jautājumus, kas ir akcionāru pilnsapulces kompetencē vai kas pēc valdes vai padomes locekļu ierosinājuma ir ieteikti apspriešanai akcionāru pilnsapulcē, un dot atzinumu par tiem;
34.8. lemt par Bankas nekustamā īpašuma iegādi, ieķīlāšanu un atsavināšanu;
34.9. lemt par Bankas nodaļu atvēršanu un slēgšanu;
34.10. apstiprināt amatā Bankas padomniekus un noteikt viņu atalgojumu;
34.11. noteikt Bankas darbinieku algu likmju robežas;
34.12. lemt par Bankas rezerves kapitālu un citu Bankas naudas līdzekļu fondu veidošanu un izmantošanu;
34.13. lemt par Bankas meitas uzņēmumu dibināšanu un Bankas līdzdalību uzņēmējsabiedrībās;
34.14. apstiprināt kredītkomitejas sastāvu un tās darbību regulējošus dokumentus.
V. Valde
35. Valde ir Bankas izpildinstitūcija. Tās sastāvā ir pieci līdz septiņi valdes locekļi, ko ievēlē no Bankas darbinieku vidus.
36. Valde rīkojas Bankas vārdā bez īpaša pilnvarojuma atbilstoši likumiem, šiem statūtiem, padomes un akcionāru pilnsapulces lēmumiem. Valde tieši vada atsevišķu struktūrvienību un Bankas nodaļu darbu, glabā un rīkojas ar Bankas mantu un kapitālu un ir atbildīga par Bankai uzticētajām materiālajām vērtībām.
37. Valdes kompetencē ir:
37.1. organizēt Bankas operatīvo un saimniecisko darbību;
37.2. slēgt darījumus Bankas vārdā atbilstoši likumiem un šiem statūtiem;
37.3. kontrolēt un pārraudzīt Bankas grāmatvedības darbu. Valde ir atbildīga par grāmatvedības uzskaites atbilstību likumiem;
37.4. sagatavot un iesniegt apstiprināšanai padomē Bankas kredītpolitikas pamatprincipus;
37.5. sastādīt Bankas budžetu un gada pārskatu;
37.6. izstrādāt noteikumus Bankas iekšējo operāciju veikšanai un iesniegt tos apstiprināšanai padomē;
37.7. pārstāvēt Bankas intereses valsts un pašvaldību iestādēs un organizācijās, uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kā arī tiesā Latvijas Republikā un ārvalstīs;
37.8. rīkoties ar Bankas mantu un naudas līdzekļiem atbilstoši Bankas akcionāru pilnsapulces apstiprinātajam budžetam;
37.9. atvērt korespondentkontus citās bankās;
37.10. nodrošināt Latvijas Bankas noteikto Bankas darbības un likviditātes normatīvu izpildi, kā arī pārskatu iesniegšanu noteiktajā laikā;
37.11. ierosināt padomei pārskatīt padomes un tās priekšsēdētāja lēmumus;
37.12. lemt par valdes locekļu kompetenci un noteikt atsevišķu valdes locekļu pārziņā esošās Bankas darbības jomas;
37.13. nodrošināt Bankas darījumu paplašināšanai nepieciešamo kredītresursu piesaistīšanu un lemt par līdzekļu piesaistīšanas nosacījumiem;
37.14. pārvaldīt Bankas rīcībā esošos nekustamos īpašumus;
37.15. risināt Bankas un tās darbinieku darba tiesiskās attiecības saskaņā ar likumiem un šiem statūtiem;
37.16. organizēt publisku piedāvājumu konkursus svarīgāko Bankas pasūtījumu izpildei un slēgt saimnieciskos līgumus atbilstoši attiecīgā konkursa rezultātiem;
37.17. noteikt maksāšanas likmes par Bankas operācijām un pakalpojumiem.
38. Valdes darbu vada valdes priekšsēdētājs (prezidents). Valdes priekšsēdētājam (prezidentam) ir viens vietnieks (viceprezidents). Valdes priekšsēdētājs (prezidents) bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Banku un valdi atbilstoši šajos statūtos noteiktajai kompetencei. Valdes priekšsēdētāja (prezidenta) rīkojumi ir saistoši Bankas darbiniekiem.
39. Bankas vārdā izdodamās saistības un pilnvaras paraksta valdes priekšsēdētājs (prezidents) vai — viņa prombūtnes laikā — valdes priekšsēdētāja vietnieks (viceprezidents), vai arī divi valdes locekļi pēc īpaša valdes pilnvarojuma. Izņēmums ir galvojumi un parādsaistības, ko paraksta valdes priekšsēdētājs (prezidents) vai — priekšsēdētāja (prezidenta) prombūtnes laikā — valdes priekšsēdētāja vietnieks (viceprezidents) un divi valdes locekļi.
40. Valdes sēdes notiek vismaz reizi divās nedēļās. Tās sasauc un vada valdes priekšsēdētājs (prezidents), bet viņa prombūtnes laikā — priekšsēdētāja vietnieks (viceprezidents).
41. Bankas valsts pilnvarnieki un padomes locekļi ir tiesīgi ar padomdevēja tiesībām piedalīties valdes sēdēs.
42. Valde ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no valdes locekļiem, ieskaitot valdes priekšsēdētāju (prezidentu) vai (viņa prombūtnes laikā) valdes priekšsēdētāja vietnieku (viceprezidentu). Valde pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir valdes priekšsēdētāja (prezidenta), bet viņa prombūtnes laikā — valdes priekšsēdētāja vietnieka (viceprezidenta) balss. Ja kāds no valdes locekļiem nepiekrīt valdes lēmumam un balso pret to, viņa atsevišķās domas ieraksta sēdes protokolā, un viņš par pieņemto lēmumu nav atbildīgs.
43. Valdes sēdes protokolu paraksta visi sēdē klātesošie valdes locekļi.
VI. Bankas darbības revīzija
44. Lai kontrolētu bankas darbību, akcionāru pilnsapulce ievēlē Bankas revīzijas komisiju trīs cilvēku sastāvā. Revīzijas komisija no sava vidus ievēlē priekšsēdētāju.
45. Revīzijas komisija darbojas padomes priekšsēdētāja uzraudzībā un kontrolē. Padomes priekšsēdētājs revīziju veikšanai var pieaicināt arī Bankā nestrādājošus licencētus speciālistus.
46. Revīzijas komisijas pamatuzdevums ir pārbaudīt šajos statūtos noteikto normu ievērošanu, valdes darbības atbilstību šiem statūtiem un Bankas saimnieciskās darbības un grāmatvedības uzskaites atbilstību likumu prasībām.
47. Revīzijas komisija veic pārbaudes saskaņā ar padomes apstiprināto darba plānu, kā arī pēc Bankas padomes lēmuma vai padomes priekšsēdētāja norādījuma.
48. Revīzijas komisijas locekļi darbojas saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem. Viņi ir atbildīgi Bankai un trešajām personām par zaudējumiem, kurus izraisījušas viņu kļūdas. Revīzijas komisijas locekļi nav atbildīgi par valdes un tai pakļauto struktūrvienību pārkāpumiem, izņemot gadījumus, ja viņi par attiecīgajiem pārkāpumiem zinājuši, bet nav informējuši padomi vai akcionāru pilnsapulci.
VII. Bankas personāls
49. Bankas un tās darbinieku darba tiesiskās attiecības tiek kārtotas saskaņā ar likumiem un šiem statūtiem:
49.1. padomes priekšsēdētāja atbrīvoto vietnieku, valdes priekšsēdētāju (prezidentu) un viņa vietnieku (viceprezidentu) pieņem darbā un atbrīvo no darba padomes priekšsēdētājs;
49.2. citus Bankas darbiniekus pieņem darbā un atbrīvo no darba valdes priekšsēdētājs (prezidents) pēc Bankas attiecīgās struktūrvienības vadītāja rakstiska ieteikuma.
50. Ja tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības ar Bankas darbiniekiem, kas ir valdes locekļi, viņu darbība valdē tiek apturēta, kamēr apstiprina jaunu valdes locekli.
51. Padome ir tiesīga papildus noteikt to Bankas vadošo darbinieku kategorijas, kurus pieņem darbā, pamatojoties uz padomes lēmumu, vai kuru pieņemšanai darbā Bankas valdes priekšsēdētājam (prezidentam) jāsaņem padomes vai padomes priekšsēdētāja iepriekšēja piekrišana.
52. Bankas darbiniekus pieņem darbā, nosaka viņu algas apmēru, kā arī atbrīvo no darba ar Bankas valdes priekšsēdētāja (prezidenta) rīkojumu. Valdes priekšsēdētājs (prezidents) paraksta darba līgumus ar Bankas darbiniekiem. Lēmumu par Bankas darbinieka atbrīvošanu no darba (neatkarīgi no iemesliem) pieņem tā institūcija, kura atbilstoši šajos statūtos noteiktajai kompetencei pieņēmusi lēmumu par attiecīgā darbinieka pieņemšanu darbā.
53. Bankas darbinieku algas apmēru nosaka valdes priekšsēdētājs (prezidents) saskaņā ar padomes apstiprinātajām algu likmēm. Bankas darbinieku algu likmes tiek pārskatītas ne retāk kā vienu reizi gadā.
54. Valdes pienākums ir sagatavot un iesniegt padomei priekšlikumus par Bankas darbinieku algu likmju paaugstināšanu, ja inflācijas līmenis valstī pārsniedz piecus procentus salīdzinājumā ar laikposmu, kad pieņemts lēmums par spēkā esošo algu likmju apstiprināšanu.
55. Pēc Bankas gada pārskata apstiprināšanas valde, pamatojoties uz padomes lēmumu, veido Bankas darbinieku personālos fondus sociālās palīdzības nodrošināšanai un pensijas piemaksām.
56. Valdes priekšsēdētājam (prezidentam) un valdes locekļiem aizliegts ieņemt citu algotu amatu, izņemot zinātnisko un pedagoģisko darbu. Amatu savienošanu Bankas darbiniekiem var rakstiski atļaut tikai valdes priekšsēdētājs (prezidents). Padomes un valdes locekļi nedrīkst būt citu kredītiestāžu dibinātāji vai darbinieki, to pārvaldes vai lēmējinstitūciju locekļi. Padomes un valdes locekļi var būt citu kredītiestāžu akcionāri vai kapitāla daļu turētāji, ja tam piekrīt padome.
57. Par padomes un valdes locekļiem nedrīkst būt personas, kuru pirmās un otrās pakāpes radinieki un laulātie ir citu kredītiestāžu pārvaldes vai lēmējinstitūciju locekļi. Izņēmumi pieļaujami tikai ar akcionāru pilnsapulces atļauju.
58. Banka nevar diskontēt un pirkt padomes un valdes locekļu vekseļus un citas parādzīmes, kā arī jebkuru mantu. Valdes locekļiem un Bankas nodaļu vadītājiem aizliegts piedalīties vai iestāties personiski, ar pilnvarnieka vai trešās personas starpniecību uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās, kuru intereses saduras ar Bankas interesēm.
VIII. Uzskaite, gada pārskats un peļņas sadale
59. Banka organizē grāmatvedību un uzskaiti saskaņā ar likumu “Par grāmatvedību”, likumu “Par uzņēmumu gada pārskatiem” un citiem tiesību aktiem, kā arī Latvijas Bankas lēmumiem.
60. Bankas saimnieciskās darbības gads sakrīt ar kalendāra gadu. Banka par katru saimnieciskās darbības gadu gatavo pārskatu atbilstoši likumu prasībām.
61. Gada pārskatam jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par Bankas aktīviem un saistībām, tās finansu stāvokli, peļņu vai zaudējumiem.
62. Bankas gada pārskatu kopā ar auditoru atzinumu izskata un apstiprina akcionāru pilnsapulce. Bankas saīsinātais gada pārskats un auditoru atzinums par gada pārskatu publicējams oficiālajā preses izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Pilnam gada pārskatam jābūt brīvi pieejamam Bankā un tās nodaļās ne vēlāk kā līdz pārskata gadam sekojošā gada 1.aprīlim. Gada pārskats iesniedzams Latvijas Bankā ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pārskata gada beigām.
63. Pēc gada pārskata apstiprināšanas akcionāru pilnsapulce lemj par Bankas peļņas sadali, nosakot summas, kas ieskaitāmas Bankas kapitālos un rezervēs, izmaksājamas dividendēs un izmantojamas citiem mērķiem.
64. Bankas gada peļņas sadalei piemērojami šādi normatīvi:
64.1. Bankas rezerves kapitālā jāieskaita vismaz 50 procenti no Bankas rīcībā paliekošās peļņas;
64.2. dividendes tiek izmaksātas tādā apmērā un kārtībā, kādu paredz likumi un citi normatīvie akti;
64.3. pēc rezerves izveidošanas un dividenžu izmaksas vismaz puse no atlikušās peļņas daļas jāparedz atlīdzības izmaksai Bankas darbiniekiem par pārskata gada rezultātiem: pieci procenti no atlikušās peļņas — valdes locekļiem un ne mazāk kā 30 procenti — Bankas darbinieku kopējo vajadzību (sadzīves, atpūtas, kultūras un citu vajadzību) nodrošināšanai.
65. Bankas pamatkapitāla palielināšanai vai Bankas īpašuma atjaunošanai var izmantot arī ieņēmumus no to valsts īpašumā esošo nekustamo īpašumu pārdošanas, ko Banka veic ar Ministru kabineta atļauju. Minētie ieņēmumi nav iekļaujami Bankas peļņas un zaudējumu aprēķinā.
IX. Bankas reorganizācija, privatizācija un likvidācija
66. Lēmumu par Bankas reorganizāciju, privatizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets.
67. Bankas reorganizācija un likvidācija notiek saskaņā ar likumu prasībām.
X. Pārejas jautājumi
68. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru Padomes 1993.gada 10.maija lēmumu nr.232 `'Par Latvijas Hipotēku un zemes bankas statūtiem un bankas padomes locekļiem'' (Latvijas Vēstnesis, 1993, 30., 87., 110.nr.; 1994, 14.nr.; 1995, 43., 94.nr.; 1996, 117., 147.nr.).
Ministru prezidents A.Šķēle
Zemkopības ministrs, Ministru prezidenta biedrs R.Dilba