Pūrs

Piemiņai un mūžībai. Talsos

Talsu vecpilsētā pašā ezera krastā 16.novembrī kritušajiem tiks atklāts piemineklis “Koklētājs”. Pēc vecmeistara Kārļa Zemdegas meta to izkalis tēlnieks Vilnis Titāns. Pieminekli Latvijas brīvības cīnītājiem Talsos bija iecerēts uzcelt jau trīsdesmitajos gados. To pasūtīja tēlniekam Kārlim Zemdegam, kas bija guvis ievērību ar brīvības pieminekļiem Raunā, Tukumā, Dobelē un Džūkstē.

— Garīgums piemīt visiem Kārļa Zemdegas darbiem un, protams, arī Talsu “Koklētājam”, — Talsu rajona avīzē raksta Kārļa Zemdegas skolniece tēlniece Valda Malēja. Viņa atzīmē, ka mākslinieks nav veidojis šo koklētāju kā ilustrāciju reālai darbībai. Figūra nav skatāma pierastā kokles spēlētāja kustībā. Jaunā vīrieša tēls liek domāt par cilvēka augstāko vērtību, tajā atklājas cilvēka cēlums mūžīgajā tieksmē pēc harmonijas un neatkarības.

Tapa mets, pats tēlnieks atrada piemineklim vispiemērotāko akmens milzi Dundagas mežu dziļumā... Laiks iejaucās nežēlīgi, pārsvītrojot ieceres, mēģinot nospiest uz ceļiem brīvo, radošo garu.

Tikai reizē ar Atmodu atdzima doma par “Koklētāju”. Ar rajona izpildkomitejas atbalstu Talsu pilsētā un visā novadā notika talkas, loterijas, mākslas darbu izsole un neskaitāmi citi sarīkojumi, kuros iegūtos līdzekļus ieskaitīja pieminekļa kontā. Aizrautīgi tika vākti ziedojumi — katrs uzskatīja par savu pienākumu ziedot šim darbam, cik nu rocība atļauj. Tika meklēts meistars, kas visprecīzāk varētu īstenot tēlniecības klasiķa ieceri. Viens, otrs, trešais... Kamēr sakrātie tūkstoši inflācijas un naudas maiņas rezultātā pēkšņi pārvērtās smieklīgā papīru žūksnītī. Palika iecere un — milzīga spīts.

— Palīdzēt tapt šim piemineklim ir mans pienākums pret savu tautu, pret visiem brīvības cīnītājiem — kritušajiem un moku ceļus izgājušajiem, arī pret manu vectēvu, — saka Talsu rajona padomes priekšsēdētājs Gaidis Bierands. Gādība par “Koklētāja” tapšanu visu laiku bijusi rajona un pilsētas pašvaldību rūpju lokā. Piemineklis paceļas mākslīgi uzbērtā pakalnā.

Īpašs dzīves posms šis laiks ir bijis tēlniekam Vilnim Titānam. Viņa mākslinieciskā iecere nebūt neaprobežojās ar Kārļa Zemdegas iesāktā darba precīzu realizēšanu. Pēc viņa ierosmes tika rīkots konkurss, lai atrastu piemērotāko uzrakstu pieminekļa pakājē. Tajā vajadzēja ietvert gan brīvības cīņu ideju, gan vēstījumu nākotnes sabiedrībai. No vairākiem desmitiem iesniegto priekšlikumu komiteja, aizklāti balsojot, izvēlējās paša Viļņa Titāna priekšlikumu. Un tagad “Koklētāja” pamatnē iekalti vārdi “Latvijas Saulei”. Paralēli šim darbam tēlnieks izveidoja divas Saules zīmes. Tās uzstādītas Kolkasragā un Strazdē, kur satiekas Tukuma un Talsu rajoni. “Koklētājs” piedzimis Saules ceļā.

— Tas, ka tēva “Koklētājam” tagad jāatdzimst, ir jauns apliecinājums viņa dzīves jēgai un darba nemirstībai, mūsu tautas nemirstībai. Ja vairāk par dienišķās maizes kumosu mums rūp gara mantas, tad esam dzīvotspējīgi, jo, kamēr dzīvs gars, kultūra, dzīva ir pati tauta! — pieminekļa atjaunošanas sakarā rakstīja tēlnieka meita, Nacionālā teātra aktrise Māra Zemdega.

Ilze Kārkluvalka,

“Talsu Vēstis” —

speciāli “Latvijas Vēstnesim”

Kārļa Zemdegas skulptūra Talsu pakalnā gaida;

tēlnieks Kārlis Zemdega pie sava sapņa sākuma meta

pieminekļa cirtēji akmenī — tēlnieks Vilnis Titāns ar dēlu Jāni.

Daiņa Kārkluvalka un arhīva foto