DIPLOMĀTIJA

Ārlietu ministrs Indonēzijā

3.novembrī sākās LR ārlietu ministra Valda Birkava oficiālā vizīte Indonēzijas Republikā.

Vakar, 4.novembrī, LR ārlietu ministrs tikās ar Soesilo Soedarmanu (Soesilo Soedarman), Indonēzijas Republikas premjerministra vietnieku, ministru politiskajos un drošības jautājumos. Sarunas laikā abas puses apsprieda Latvijas un Indonēzijas divpusējās attiecības, kā arī abu valstu perspektīvas sadarbībai starptautiskajās organizācijās. Sarunas turpinājumā LR ārlietu ministrs iepazīstināja Soesilo Soedarmanu ar Latvijas ārpolitikas prioritātēm un ekonomiskajām interesēm.

Valdis Birkavs apmeklēja Indonēzijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, kā arī tikās ar Investīciju koordinācijas padomes pārstāvjiem. Tikšanās reizē tika apspriestas ekonomiskās sadarbības iespējas.

LR ārlietu ministru Valdi Birkavu vizītē pavada Latvijas uzņēmēju delegācija. Latvijas uzņēmēji izrādīja interesi par iespējamajiem sadarbības projektiem un iespējām paplašināt Latvijas un Indonēzijas tirdznieciskos sakarus. Vakar Valdis Birkavs tikās arī ar Indonēzijas parlamenta Pārstāvju palātas spīkeru Vahono kungu (Wahono).

Šodien, 5.novembrī, Valdim Birkavam paredzēta tikšanās ar Indonēzijas Republikas prezidentu Suharto. Plānotas tikšanās ar rūpniecības un tirdzniecības ministru Tunki Arivibovo (Tunky Ariwibowo), satiksmes ministru Dr. Harianto Danutirto (Haryanto Dhanutirto) un mežsaimniecības ministru Džamaloedinu Soirio Hadikoesoemo (Djamaloedin Soeryo Hadikoesoemo).

6.novembrī LR ārlietu ministrs Valdis Birkavs dosies oficiālā vizītē uz Taizemi.

ĀM preses centrs

Pie Latvijas Saeimas deputātiem

Dānijas Folketinga deputāti

Vakar, 4.novembrī, Saeimas Eiropas lietu komisija Augstajā namā koleģiāli uzņēma savus kolēģus — Dānijas Karalistes Folketinga Eiropas lietu komisijas locekļus. Vizītē ieradusies delegācija komisijas priekšsēdētāja Oveja Fīka vadībā.

Abas puses pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar iestāšanos Eiropas Savienībā. Latvijas parlamentārieši interesējās par grūtībām, kas Dānijai bija jāpārvar, veicot priekšdarbus, lai tiktu uzņemta šajā organizācijā. Tika pārrunāts likumdošanas harmonizēšanas process un nacionālo parlamentu un valdību sadarbības nozīmīgums, kad ES tiek pieņemti lēmumi.

Dānijas parlamentārieši pauda domu, ka Latvijai tās virzībā uz ES ir ļoti svarīgi, lai informācija par situāciju Latvijā tiktu adekvāti atspoguļota ārvalstu presē. Dānijas puse izteica savu atbalstu Latvijai, lai tā tiktu uzņemta ES pirmajā uzņemšanas vilnī un vēlējās uzzināt, kāda būtu Latvijas reakcija, ja tās uzņemšana tiktu atlikta uz vēlāku laiku. Latvijas Saeimas Eiropas lietu komisijas locekļi, kas pārstāv dažādus politiskos spēkus parlamentā, bija vienisprātis, ka šāds iznākums būtu ļoti nepatīkams un ka Latviju vajadzētu uzņemt ES pirmajā vilnī.

Sarunas gaitā tika spriests arī par bezvīzu režīma ar Dāniju ieviešanas iespējām.

Saeimas preses dienests

Sirsnīgā tikšanās gaisotnē: Dānijas parlamenta pārstāvji un vēstnieks,

un plašā Latvijas parlamenta ieinteresēto deputātu saime, to vidū — deputāti Roberts Zīle, Ēriks Zunda, Ivars Ķezbers, Kristiāna Lībane, konsultante Inese Birzniece, deputāts Kārlis Čerāns, Guntis Eniņš, zemkopības ministrs Roberts Dilba, deputāti Kārlis Jūlijs Druva, Jānis Priedkalns Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Saeimas deputāti

pēc vizītes Francijas parlamentā

Pagājušajā nedēļā, no 28.oktobra līdz 1.novembrim, oficiālā atbildes vizītē Francijas Republikā uzturējās Latvijas parlamenta delegācija, kurā bija Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis, Saeimas sekretārs Imants Daudišs, Saeimas deputāti Edmunds Grīnbergs un Jānis Straume. Vizītes laikā Latvijas likumdevēju pārstāvji apmeklēja abu Francijas parlamentu palātu — Senāta un Nacionālās asamblejas — sēdes, tikās ar Senāta priekšsēdētāju Renē Monorī (Rene Monory) un Nacionālās asamblejas priekšsēdētāju Filipu Segēnu (Philippe Seguin), ar Senāta Ārlietu un aizsardzības komisijas priekšsēdētāju Havjēru de Vilpēnu (Xavier de Villepin), Nacionālās asamblejas Aizsardzības komisijas priekšsēdētāju Žaku Boionu (Jacques Boyon), Senāta delegācijas Eiropas Savienībā prezidentu Žaku Žentonu (Jacques Genton) un Nacionālās asamblejas Latvijas draugu grupu. Bija arī izbraukumi uz Parīzes apkaimē atrodošos Esonas departamentu, kur notika sirsnīga tikšanās ar šī rajona padomes priekšsēdētāju un senatoru Mišelu Pelšā (Michel Pelchat) — senu Latvijas draugu, un 300 kilometru attālo Puatjē departamentu.

Pēc atgriešanās no Francijas

Alfreds Čepānis sacīja:

— Vizītes laikā galvenais sarunu temats, protams, bija Latvijas centieni iestāties Eiropas Savienībā un Ziemeļatlantijas militārajā aliansē jeb NATO. Jāatzīst, ka attiecībā uz pirmo jautājumu, izņemot ekonomiskās problēmas, kas mums pašiem jāatrisina un par kurām interesējās franču politiķi, bija pilnīga sapratne, turpretī par iestāšanos NATO domas, maigi izsakoties, dalījās. Man šķita, ka Francijā ir diezgan liela piesardzība pret NATO paplašināšanos austrumu virzienā, un tas attiecas arī uz Latvijas iestāšanos šajā militārajā aliansē. Visi politiķi, ar kuriem sarunājāmies, ļoti interesējās par Igaunijas, Latvijas un Lietuvas savstarpējām politiskajām un ekonomiskajām attiecībām.

Un viens no galvenajiem tematiem bija arī Latvijas un Krievijas savstarpējās attiecības, pilsonības un nacionālo minoritāšu jautājumi. Šajā sakarā man jāsaka, ka Krievijas diplomāti, propaganda un tas viss, kas ir šīs valsts rīcībā, Francijā ir sagatavojis mums visai nelabvēlīgu gaisotni. Daudziem Francijas politiķiem, sevišķi tiem, kas nav bijuši Latvijā un gauži maz zina par mūsu valsti (viens otrs senators pirms tikšanās ar mums devās uz bibliotēku, lai noskaidrotu, kur tāda Latvija atrodas un kas tā ir), ir radies maldīgs iespaids, ka Latvijā to vien dara, kā apspiež nacionālās minoritātes, tās diskriminē, neļauj tām izvērsties biznesā, kur nu vēl politikā. Mums katrā tikšanās reizē nācās skaidrot, ka tās ir muļķības. Domāju, ka iesējām labu sēklu sastapto politiķu prātos.

Gribu atzīmēt to lielo darbu, ko ir veikusi Latvijas vēstniece Francijas Republikā Aina Nagobada-Ābola. Visur viņa mūs pavadīja, ar Francijas politiķiem viņai ir izveidojušies ļoti labi lietišķi un diplomātiski kontakti, viņai neapšaubāmi ir liela autoritāte. Kā mēs sapratām, ar viņas viedokli rēķinās. Nagobadas-Ābolas kundze veiksmīgi veido Latvijas tēlu šajā vienā no lielākajām Eiropas valstīm.

Papildinot Alfreda Čepāņa teikto, Imants Daudišs pastāstīja:

— Mums šī bija tikšanās arī ar veciem draugiem un paziņām. Jo attiecības ar Francijas parlamentu izveidojās jau 1990.gadā, kad gan Senātā, gan Nacionālajā asamblejā tika radītas deputātu grupas sadarbībai ar Baltijas valstīm. Toreiz to galvenais uzdevums bija atbalstīt baltiešu centienus atgūt valstisko neatkarību. Pēc tam parlamentārie kontakti pastāvīgi tika padziļināti. Šoreiz šo vēlmi paplašināt sadarbību atkal izjutām.

Kā jau Čepāņa kungs izteicās, šīs vizītes laikā galvenokārt tika runāts par Latvijas integrēšanos Eiropas Savienībā un NATO. Mēs izklāstījām savu nostāju, kas franču valstsvīriem nebija nekas jauns. Bet mums bija interesanti uzzināt viņu viedokli. Kaut arī mēs vienādi secinājām, ka Eiropas drošība balstāma uz vairākiem pīlāriem, tomēr kā dominanti viņi minēja vienu — proti, labas NATO dalībvalstu un Baltijas valstu attiecības ar Krieviju. Senātā Ārlietu un aizsardzības komisijas priekšsēdētājs un citi īpaši uzsvēra, ka nav ieteicams ticēt un paļauties uz lielvalstu vadītāju deklarācijām par Baltijas valstu un citu Austrumeiropas valstu uzņemšanu NATO konkrētos termiņos. Ironisku attieksmi pret lielvalstu, it īpaši ASV, vadītāju paziņojumiem mēs aizvien izjutām. Francūži uzskata, ka jārīkojas gluži praktiski, bez deklarācijām. Viens no šiem praktiskajiem soļiem, viņuprāt — nodibināt labas attiecības ar Krieviju un radīt Krievijai pārliecību, ka NATO vairs nav ienaidnieks, bet gan drošības pamats.

Bet Edmunds Grīnbergs piebilda:

— Visās tikšanās ar mums bija jūtama liela ieinteresētība no Francijas politiķu un amatpersonu puses.

Mintauts Ducmanis,

“LV” Saeimas un valdības lietu redaktors