MINISTRIJU dokumenti, ZIŅAS

Par gaisa satiksmi ar Maskavu

Vakar, 4.novembrī, Satiksmes ministrijā notika preses konference, kurā ar kuplu žurnālistu pulku tikās satiksmes ministrs Vilis Krištopans un Aviācijas departamenta direktors Arnis Muižnieks.

Preses konferencē ministrijas pārstāvji komentēja stāvokli, kas izveidojies gaisa satiksmē starp Rīgu un Maskavu, izvērtēja Krievijas naftas transportēšanas perspektīvas caur Ventspils ostu, kā arī izteica savu viedokli par Demokrātiskās partijas “Saimnieks” priekšlikumu pašvaldību teritoriālajai reformai piešķirt līdzekļus no Autoceļu fonda.

Vilis Krištopans: — Vispirms par gaisa satiksmes problēmām. Mūsu nostādne ir skaidra: mēs negribam saistīt parādus, kas radušies gan vienai, gan otrai pusei, ar lidojumu tiesībām. Līgums par lidojumu tiesībām ir viena lieta, bet bankrotējušo firmu parādi Šeremetjevas lidostai — otra. Tāpat ir ar Krievijas parādiem Latvijai par armijas izvešanu. Šajā jautājumā mēs mēģinājām aktivizēt starpvalstu komisijas darbu, taču jau otro gadu šī problēma neizkust no vietas. Šāda situācija, protams, ir izdevīga Krievijas gaisa satiksmes kompānijām.

Tālāk par akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” kredītlīgumu, kas paredz kredīta piešķiršanu sakaru līniju iegādei. Man ir gandarījums, ka Amerikas Eksporta un importa banka ir devusi garantiju šim kredītam. Tas ir pirmais gadījums, kad bez valdības garantijām tiek dots kāds kredīts. Nākošais acīmredzot būs kredīts lidostas “Rīga” jaunā termināla būvei.

Un vēl par semināru, kas notika aizvadītajā nedēļā, un kurā tika risināti jautājumi par naftas transportēšanas iespējām. Šis seminārs bija ieguvums daudziem Krievijas valsts organizāciju un kompāniju pārstāvjiem, kas pirmoreizi no oficiālajiem avotiem dzirdēja informāciju, ka Latvijā naftas tranzīts ir sakārtots: te laikā pārkrauj kravu, laikus tiek veikti norēķini, dzelzceļa un pārkraušanas tarifi nevis pieaug, bet pazeminās, pārkrautās naftas apjomi nepārtraukti pieaug, turklāt kravas nepazūd. Tas viss no naftas īpašnieku viedokļa ir ļoti labi.

Es uzskatu, ka dažu politiķu izteikumi, ka 1997.gada valsts budžetā no Autoceļu fonda vajag paņemt 13,4 miljonus latu un tos iedalīt reģionu attīstībai, ir politiski neizsvērti. Tas ir tīrais politikānisms. Vai tad autoceļu attīstība un pasažieru pārvadājumi nav saistīti ar reģionu attīstību?

Arnis Muižnieks, skaidrojot attiecības, kādas izveidojušās aviosabiedrības “Aeroflot” ziemas reisu saraksta neapstiprināšanas rezultātā, sacīja:

— Lidojumos starp Rīgu un Maskavu mēs tiecamies pēc reisu skaita paritātes. Jautājums ir par lidojumu kopīgā saraksta apstiprināšanu starp Latvijas un Krievijas gaisa satiksmes līniju kompānijām. Ja nav ievērots paritātes princips, mēs šo sarakstu apstiprināt nevaram.

Izrādās, ka Krievijas aviokompāniju veikto reisu skaits uz Rīgu vairāk nekā divas reizes pārsniedz Latvijas aviokompānijas reisu skaitu uz Maskavu. Šīs problēmas risinājums, kā atzīmēja Arnis Muižnieks, esot panākams vienīgi savstarpējās sarunās. Jautāts par kompānijai “Aeroflot” nosūtīto vēstuli, kas tai aizliedzot veikt reisus uz Rīgu, departamenta direktors paskaidroja, ka vēstulē ir motivēta paritātes principa ievērošanas nepieciešamība, turklāt dota pat atļauja veikt dažus reisus uz Rīgu.

Savukārt Vilis Krištopans piebilda, ka nekur pasaulē kādas vienas kompānijas parādus nesaista kopā ar starpvalstu līgumiem. “Mūsu prasības ir skaidras un taisnīgas, mēs nevienu nediskriminējam,” sacīja ministrs.

Preses konfrerences noslēgumā Vilis Krištopans un Arnis Muižnieks atbildēja uz žurnālistu jautājumiem, kas galvenokārt skāra pārtraukto avioreisu izraisītās problēmas un Būtiņģes naftas termināla iespējamo ietekmi uz Latvijas ekonomiku.

Vairis Ozols,

“LV” nozares redaktors

Par Latvijas un Krievijas robežu

No 31.oktobra līdz 1.novembrim Rīgā notika Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas delegāciju kārtējais sarunu raunds par Latvijas un Krievijas robežu jautājumiem.

Puses ar gandarījumu atzina, ka robežsarunu gaita ir intensificējusies, kas rāda abu valstu vēlmi atrisināt robežjautājumu. Abas delegācijas apliecināja labo gribu strādāt konstruktīvā gaisotnē.

Sarunu gaitā notika darbs pie līgumprojekta, kā arī darbs ekspertu grupās par robežas delimitācijas jautājumiem.

Puses apmainījās viedokļiem par visu jautājumu spektru attiecībā uz robežas noteikšanu. Šīs sarunas pierādīja, ka, lai gan abas robežvalstis grib turpināt meklēt pieņemamu risinājumu, galīgais robežas jautājuma noregulējums nebūs viegls un prasīs daudz darba.

Īpaši problemātisks joprojām ir jautājums par iedzīvotāju īpašumtiesisko problēmu noregulēšanu, kā arī Latvijas valsts pēctecības faktora iekļaušanu Latvijas un Krievijas robežas līgumā.

Latvijas puse nevarēja konstatēt pietiekamu Krievijas puses vēlmi ņemt vērā sarunu partnera intereses.

Delegācijas vienojās nākamo sarunu raundu organizēt decembra sākumā Maskavā.

ĀM preses centrs