28. oktobra ārkārtas sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr. 183.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

A.Seiksts (LC). Godātais prezidenta kungs! Godātais Prezidij! Es gribēju tikai atgādināt, kāpēc radās mans priekšlikums. Otrajā lasījumā pieņemtā redakcija, kur mēs redzam, ka visiem Latvijas Republikas pilsoņiem vīriešiem jāpilda obligātais dienests — militārais dienests, tālāk seko 22., 23. un 24.pants ar veselu rindu izņēmumu, tāpēc tiek ielikta, ieprogrammēta pretruna pašā likuma sākumā. Visiem jāpilda, un pēc tam sākas atrunas. Tāpēc es šeit gribu piekrist kolēģim Urbanovičam. Šajā situācijā, atsaucē, ka šajā likumā noteiktajā kārtībā atrisina visas problēmas. Es gribu pastāvēt uz to, lai pie jebkuras redakcijas, diemžēl šobrīd nevar labot, jo nav rakstisku priekšlikumu, klauzulu vai papildteikumu, “šajā likumā noteiktajā kārtībā” atstāt spēkā. Jo tad viss ir loģiski un nav vairs juridisku pretrunu.

Protams, vārds “visiem” šeit it kā būtu lieks. Es gribu piekrist Aizsardzības ministrijai, bet, ja šajā likumā noteiktajā kārtībā atsauce paliek, tad arī vārds “visiem” nav tik lieks. Bet uz šo izcelto teikuma daļu “šajā likumā noteiktajā kārtībā” es pastāvu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs... Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Otro reizi.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Godātie kolēģi! Es biju gaidījusi, ka kaut viens no jums iznāks priekšā un noliegs to, ko teica Kristovska kungs, ka Latvijas vīrieši nav spējīgi aizsargāt savu Dzimteni un nav spējīgi nodrošināt armijas pastāvēšanu. Tas ir nožēlojami, ja deputāts no tribīnes var kaut ko tādu pateikt. Bet iznāk priekšā Aizsardzības ministrijas pārstāvis un pasaka vēl trakāk: “Neviena sieviete no armijas nav aizbēgusi. Neviena sieviete nav izdarījusi pārkāpumu.” Tāpēc viņas ir jāiesauc armijā. Vai mēs pašlaik šeit nesākam runāt kaut kādas aplamības un muļķības savstarpēji? Man būtu lūgums militārajiem speciālistiem, jo es saprotu, ka šeit priekšlikumus pamatā ir iesnieguši militārie speciālisti, pārdomāt, ko runā.

Seiksta kungs ir iesniedzis priekšlikumu kā cilvēktiesību speciālists un ļoti pareizi. Es aicinu atbalstīt Seiksta kunga priekšlikumu. Bet, runājot par šo 2.punktu, par sievietēm, cienījamie kungi, pārdomājiet līdz galam, ko jūs sakāt par Latvijas armiju un ko jūs gribat, kas lai dienē Latvijas armijā. Latvijas armijā iznāk, ka mums šodien izlozes kārtībā ies. Nu tad tagad izlozes kārtībā sievietes, jo viņas nebēg, un vīrieši nav spējīgi aizstāvēt armiju. Es atkārtoju vēlreiz. Ir brīvās līguma attiecības, kas neliek nevienai sievietei, kas šodien dienē, no armijas aiziet. Bet es ne no viena kunga ne no Saeimas Aizsardzības komisijas, ne no Aizsardzības ministrijas nedzirdēju, kur ir tie skaitļi, tas ekonomiskais pamatojums, ko es jums prasīju 1997.gadā, kas būs jāizmaksā šiem dienējošajiem gan vīriešiem, gan arī, kā jūs tagad gribat teikt, sievietēm, kuras ir vienīgās Latvijas valsts glābējas militārajā jomā.

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātais prezidenta kungs! Cienījamais Prezidij un kolēģi! Es gribu, lai jūs akcentētu uzmanību uz to, ko teica Līgotņa kungs. Es nebūtu kāpis tribīnē, bet burtiski divas nedēļas atpakaļ es viesojos vienā karaspēka daļā, un pie manis pienāca viena sieviete, kura šobrīd dienē, un viņa man lūdzas, viņa saka: “Lūdzu, cienījamais deputāt, atļaujiet man iespēju arī turpmāk strādāt, jo es esmu ļoti apmierināta ar savu darbu armijā.” Un arī, cik es zinu, tad viņas kolēģi viņu ciena, un nav nekādu problēmu. Tāpēc es vēlreiz aicinu atbalstīt to, ko teica Līgotņa kungs, ka šī iespēja sievietēm ir jādod. Viņas pašas to vēlas.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK, LZP). Te nu patiešām šis pants ir visai svarīgs un būtisks. Un es patiešām atbalstu to, ko teica Kreituses kundze. Tas, ka šodien jaunie cilvēki īsti nav gatavi aizstāvēt Latviju, par to mums arī nav šaubu. Bet viņiem ir jābūt gataviem. Šeit mums šodien ir jāizlemj, lai būtu gatavi aizstāvēt Latviju mūsu vīrieši. Un lai mēs sievietes tādā vai citādā redakcijā te nemēģinātu piesaistīt un vēl nosaukt par brīvprātīgi obligāto dienestu sievietēm. Brīvprātīgi obligāto militāro dienestu var pildīt pilsones — sievietes. Patiešām, tas ir kaut kā absurdi! Brīvprātīgi obligāto! Tāpēc es domāju, ka jābūt gataviem Latvijas vīriešiem, jauniem un vecākiem, un vecākie ir gatavi. To rāda Zemessardze, kur vīri ar sirmām galvām ir gatavi aizstāvēt Latviju. Un jābūt gataviem aizstāvēt Latviju arī, bet jāgatavo arī jauniem cilvēkiem. Tāpēc es patiešām piekrītu un atbalstīšu Seiksta kunga piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš, Latvijas Republikas aizsardzības ministrs. Lūdzu!

A.Krastiņš (Latvijas Republikas aizsardzības ministrs). Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Godātais priekšsēdētāj un godājamie kolēģi! Es domāju, šeit tomēr mums bez emocijām ir jāizsver, ko šis likuma teksts saka. Un šis likuma teksts tieši nosaka, ka sievietes brīvprātīgi var pildīt šo dienestu, ja viņas to vēlas. Mēs nevaram apspriest sieviešu tiesības — izvēlēties šo militāro dienestu armijā, jo viņām ir gluži vienlīdzīgas tiesības ar Latvijas vīriešiem. Mans godājamais partijas kolēģis Tabūna kungs teica par zemessargiem ar sirmām galvām. Es gribētu teikt arī par zemessardzēm ar gaišām, garām bizēm, kuras nav mazums Zemessardzes bataljonos un kas aktīvi piedalās. Kāpēc mēs viņām aizliegsim aizsargāt savu Tēvzemi, ja viņas brīvprātīgi izsaka uz to vēlēšanos. Un es vēlreiz gribētu pasvītrot. Šeit nav runa par to, ka Latvijas vīrieši negribētu vai nevarētu aizstāvēt. Arī tādi atrodas, bet te ir... es domāju, mums ļoti rūpīgi jāizlasa šīs komisijas redakcijas 2.punkts — “Brīvprātīgi pildīt”. Tātad neviens viņas neiesauc, neviens nepiespiež, neaģitē. Ja kāda meitene, sieviete grib dienēt šo obligāto dienestu, viņai ir tiesības to darīt. Un šis likuma 2.punkts to paredz, ka viņai ir tādas tiesības.

Te ir vēl viens jautājums par mūsu Aizsardzības akadēmiju. Aizsardzības akadēmijā mācoties, arī tiek iesaukti šajā aktīvajā dienestā. Un uz šobrīdi mums jau tuvojas tie pieprasījumi kaut kur 25 procentiem, ka meitenes grib mācīties Aizsardzības akadēmijā. Un akadēmijas studiju laikā, būdamas kadetes, viņas pilda šo militāro aktīvo dienestu. Visā pasaulē tas pastāv. Varbūt atsevišķas atpalikušas Āfrikas valstis, kur sievietēm ir jāsēž mājās pie putras katla un jāgaida vadonis mājās. Vai uz to mūs aicina mūsu godājamie kolēģi deputāti? Es domāju, ka Latvija, lai arī cik mēs esam konservatīvi, es arī pats pēc uzskatiem esmu konservatīvs, un man varbūt nebūt nepatiktu, ka mana meita būtu aktīvā dienesta kareivis, bet, ja kādam tas patīk un kāds to grib, tad tādām tiesībām ir jābūt. Un es domāju, ka mēs šeit, 1996.gada nogalē, tomēr pieņemsim sievietes nediskriminējošu likumu — ievērosim visas sieviešu tiesības Latvijā un dosim viņām tiesības brīvprātīgi izvēlēties dienestu mūsu Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos. Paldies! Es aicinātu nobalsot par šo 2.pantu redakcijā, kādu ir piedāvājusi komisija, — par abiem diviem punktiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu!

O.Grīgs (TB). Cienījamais Valsts prezident! Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Mūsu deputātu darba praksē plenārsēdēs bieži vien šajā Saeimā ir bijusi prakse, ka mēs darba gaitā nedaudz pārveidojam ar atbildīgās komisijas piekrišanu, pārveidojam nedaudz redakciju. Un es personīgi piekrītu šeit Kaksīša kungam, ka vispareizāk tomēr būtu tā, kā Kaksīša kungs piedāvāja, kā 2.panta otrajā daļā — brīvprātīgi obligāto militāro dienestu var pildīt sievietes — Latvijas pilsones. Ja varētu to redakciju mainīt un komisija piekristu šeit, un jūs arī piekristu, tad tas varēt tā būt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu! Otrā reize.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Man rodas viedoklis, ka mūsu aizsardzības ministri ir laikam ne tikai nopirkuši vecus ieročus, bet arī mazus apavus, jo man rodas beidzot tāds viedoklis, ka patiešām laikam iegādāta liela partija kāda 36.izmēra zābaki sievietēm. Un tagad, lai varētu tos realizēt kaut kur beidzot, tad mums ir vajadzīgs masveida sieviešu iesaukums. (Zālē smiekli, aplausi).

Un vēl, kolēģi, būsim reālisti! Kādēļ, kas te notiek! Patiešām, Kreituses kundzes prasība bija pilnīgi loģiska, jo ja Krastiņa kungs man pastāsīs, kā tā sieviete pa septiņiem latiem varēs dienēt obligāto dienestu, ko pagaidām es saprotu, viņa var par septiņiem latiem iestāties armijā un dienēt. Krastiņa kungs, pastāstiet, cik daudz ir sieviešu apavu, apģērbu, piedodiet, higiēnisko saišu, kas tiks maksātas no valsts un dotas viņām kā obligātā dienesta kareivim. Viņa jau vairāk nebūs, piedodiet, līguma darbiniece pēc šī punkta. Un, ja jūs to nevarat norādīt budžetā, tad es neņemos spriest, kā viņas staigās. Ubagos uz stūra? Pa 7,50 latiem es neticu, ka viņas spēs iegādāties formas tērpu un visu pārējo vēl tur vajadzīgo. Saprotat, un, ja es neredzu šo ekonomisko pamatojumu, tad šī ir klaja demagoģija, vai arī es vēlreiz saku — jāizņem ārā tas vārds “obligātais”, un tad varbūt arī ir loģika. Jo, ja ir “obligātais”, tad es vēlreiz saku — viņa ir valsts maizē, viņa ir valsts apģērbā, viņai visu sniedz valsts. Un vai uz to ir valsts gatava? Un, ja ir, tad es vienkārši brīnos, kurā laikā Krastiņa kungs to visu ir iegādājies?

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — deputāts Druva.

K.J.Druva. Cienījamie kolēģi! Vienīgais iemesls šim jaunajam redakcijas variantam bija, lai vienkārši dotu mūsu jaunietēm arī iespēju aizstāvēt šo valsti, ja viņas tādu vēlmi izsaka. Un viss. Un redakcija, par ko mēs šodien plaši debatējam, to mēs varam tik tiešām sakārtot tā, lai atbilst valsts valodas prasībām. Un tādēļ lūdzu atbalstīt komisijas piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Slēdzot debates, tagad mums ir jāvienojas par procedūru, kādā veidā mēs pieņemsim lēmumu. Deputāte Kreituse izteica priekšlikumu — balsot pa daļām, jo atbilstoši deputātu priekšlikumiem 2.pantā ir izveidojušās ar komisijas atbalstu divas daļas, kas nebija otrajā lasījumā. Līdz ar to vispirms, pirms mēs balsojam, mums ir jāpauž sava attieksme par priekšlikumu, balsot šo priekšlikumu pa daļām. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Mēs balsojam par priekšlikumu — balsot 2.pantu pa daļām. Pirmā daļa un otrā daļa. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu.!Par — 52, pret — 2, atturas — 4. Priekšlikums pieņemts.

Sākam izskatīt konkrēto priekšlikumu un paust savu attieksmi balsojot. Deputāta Seiksta priekšlikums. Komisijas viedoklis — noraidīt. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par deputāta Seiksta priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 8, atturas — 18. Deputāta Seiksta priekšlikums pieņemts.

Godātie deputāti, tālāk nākamie priekšlikumi, kas skāra 2.panta pirmo daļu, vairs nav balsojami. Tālāk tas, kas skar Ģirta Valda Kristovska priekšlikumu un arī komisijas priekšlikumu... Godātie kolēģi, runājot par pirmo daļu. Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte.

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie kolēģi! Mums vairs jābalso nav nekas, jo 2.pants ir pieņemts deputāta Seiksta redakcijā. Būtu jābalso otrā daļa tad, ja nebūtu pieņemts. Un vispārībā mums nebija jābalso par to, ka jābalso par pirmo, otro daļu. Jo jābalso ir par deputātu priekšlikumiem, nevis par pantu daļām. Līdz ar to, tā kā ir nobalsots deputāta Seiksta priekšlikums, 2.pantu izteikt redakcijā tādā un tādā, līdz ar to nav vairāk jābalso neviens cits priekšlikums, kas ir iesniegts.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, diemžēl arī ņemot vērā Juridiskā biroja viedokli, Juridiskā biroja priekšsēdētāja viedokli, mēs pirms tam vienojāmies balsot šo pantu pa daļām. Otrā daļa nav izskatīta. Šajā gadījumā, godātie deputāti, mums ir jāizskata deputāta Ģirta Kristovska priekšlikums par otro daļu, kuru komisija ir atbalstījusi. Lūdzu zvanu! Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Lieta jau ir tāda, ka mēs nobalsojām, ka izskatīt pa daļām, bet tajā pašā laikā uz balsošanu bija Seiksta kunga priekšlikums. Un Seiksta kunga priekšlikums ir — konkrēti izteikt šo te pantu tādā redakcijā. Šis pants tādā redakcijā tika nobalsots. Līdz ar to tik tiešām Kreituses kundzei ir pilnīga taisnība, ka vairāk pārējie priekšlikumi vispār nav balsojami, un šeit nedrīkst jaukt Kārtības rulli.

Sēdes vadītājs. Anna Seile, LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāte. Lūdzu! Par lietas tālāku virzību.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Par procedūru. Prakse rāda to, ka tomēr ļoti bieži pantam tiek piebalsota klāt otrā daļa. Un es domāju, ka sēdes vadītājs ļoti pamatoti pieprasīja balsojumu, ka mēs balsosim par divām panta daļām. Plenārsēde atbalstīja, ka šim pantam būs divas daļas. Pirmo daļu mēs esam nobalsojuši Kristovska kunga redakcijā, un, starp citu, balsojumos neietilpst tā piebilde, par ko neviens nav ne nobalsojis, un tās tekstā nebūs, kura skanēja tā: “Izteikt 2.pantu šādā redakcijā.” Pasēdiet, kungi, pagaidiet, neuztrauciet mani, man jārunā. Tātad mēs nobalsojām, ka visiem Latvijas pilsoņiem vīriešiem šajā likumā noteiktajā kārtībā jāpilda Latvijas Republikas obligātais militārais dienests. Un tūlīt sēdes vadītājs mūs aicinās balsot (un nevajag neko protestēt) par otro daļu, par kuru mēs jau vienojāmies, ka tāda būs. Ja mēs neatbalstīsim nevienu no šīm redakcijām, tad nebūs otrās daļas. Es aicinu sēdes vadītāju stingri pieturēties pie kārtības, kādu viņš bija jau deklarējis pirms šī panta balsošanas.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Par lietas tālāku virzību. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj un cienījamā Seiles kundze! Lūdzu, lasiet, kā ir frmulēti šie te priekšlikumi. Gan Seiksta kungs formulē — izteikt 2.pantu šādā redakcijā. Mēs par to nobalsojām. Kristovskis: “Izteikt 2.pantu šādā redakcijā.” Viņam ir viena daļa un otrā daļa. Aizsardzības un iekšlietu komisija: “Izteikt 2.pantu šādā redakcijā.” Mēs jau esam vienu redakciju nobalsojuši. Līdz ar to atkrīt visa šī te tamborēšana par vēl kaut kādām daļām un vēl kaut kādu balsošanu. Lūdzu ievērot Kārtības rulli!

Sēdes vadītājs. Jānis Urbanovičs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Par lietas tālāku virzību. Lūdzu!

J.Urbanovičs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienītie kolēģi! Es gribētu norādīt, kā Seiles kundzei misējās. Es neatceros nevienu balsojumu par to, kurā mēs būtu vienojušies, ka 2.pantā būtu kādas divas vai vairākas daļas. Viņa nupat to no tribīnes kļūdījās.

Mans priekšlikums par tālāko virzību — pāriet pie 3.panta skatīšanas. Pretējā gadījumā visa šī izskatīšana no Prezidija puses, raustīšanās un šī panta otrās daļas lobiji izraisa šaubas par iespēju tālāk mums piedalīties normālā šī likuma skatīšanā. Būs vienkārši jāatstāj zāle. Paldies! (Starpsaucieni no zāles: “Pareizi! Malacis!”)

Sēdes vadītājs. Antons Seiksts, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Par lietas tālāku virzību. Lūdzu!

A.Seiksts (LC). Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Tad, kad es rakstīju savu priekšlikumu, man nebija ne jausmas, kā strādās atbildīgā komisija un cik daļas parādīsies. Un šobrīd ir situācija, kurā es, piemēram, otro daļu bez vārda “obligātais” atbalstītu, bet es nezināju, ka šāda redakcija tur būs. Tāpēc es rakstīju: “Izteikt 2.pantu.” Bet, ja komisija ir ieslēgusi šo otro daļu, tad acīmredzot nav pamata ignorēt un izskatīt... vai stādīties priekšā, ka šīs daļas vispār nav. Cits jautājums — kādā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Es vēlreiz atkārtoju to, ka otrajā lasījumā, kur tika pieņemta 2. panta redakcija, ir tikai viena daļa. Un deputāti, kuri iesniedz šo priekšlikumu, iesniedz to, ņemot vērā šo nobalsoto otrajā lasījumā likumprojekta 2. pantu. Komisija izveidoja ar savu atbalstu, otro daļu. Mēs arī vienojāmies, ka mēs balsosim šo pantu pa daļām. Un tomēr es uzskatu un es aicinu deputātus balsot atbilstoši mūsu lēmumam par deputāta Kristovska priekšlikumu par 2. panta otro daļu, atbilstoši tekstam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 17, atturas — 6. Ģirta Kristovska priekšlikums par 2. panta otrās daļas redakciju ir pieņemts. Lūdzu, turpinām!

K.J.Druva. Paldies! 3. pantā deputāts Endziņš...

Sēdes vadītājs. Druvas kungs, atbilstoši tam Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas priekšlikums arī ir pieņemts. Izslēgt vārdu... jeb tie nav vairāk pēc būtības izskatāmi.

K.J.Druva. Jā. Varbūt es iziešu visas piedāvātās redakcionālās izmaiņas un tad balsosim... (No zāles deputāts A.Endziņš: “Lūdzu ievērot Kārtības rulli!”)

Sēdes vadītājs. Godātie, mums ir jāiziet visi priekšlikumi, Druvas kungs. Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas priekšlikums nav balsojams pēc būtības. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums arī nav balsojams tad vairāk pēc būtības. Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts, par Kārtības ruļļa pārkāpumiem.

A.Endziņš (LC). Es aicinātu sēdes vadītāju ievērot Kārtības rulli. Pirmām kārtām jau šis balsojums bija pilnīgi pretrunā ar Kārtības rulli. Tagad jūs gribat vēl to pašu. Kad ir nobalsota panta redakcija, tad vairāk nekādi papildinājumi, kas ir domāti uz otrā lasījuma redakciju, vairs nav balsojami. Mēs esam nobalsojuši panta redakciju. Un es aicinātu, lūdzu, ievērot Kārtības rulli. Mēs šādā veidā varam visu salaist pilnīgā grīstē, ja neievērosim Kārtības rulli. Priekš tam tas ir domāts.

Sēdes vadītājs. Paldies, Endziņa kungs! Oskars Grīgs, “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāts Lūdzu!

O.Grīgs (TB). Cienījamie kolēģi! Es tomēr tiešām domāju, ka pie likumprojekta ir jāstrādā uzmanīgi. Un atzīsim, ka ne vienmēr mēs esam pietiekoši uzmanīgi, un šoreiz es izsaku pārmetumus sēdes vadītājam. Tik tiešām, es piekrītu Endziņa kungam. Mēs pārkāpjam Kārtības rulli. Skaidri un gaiši ir pateikts: 2. pants šādā redakcijā. Un, ja mēs esam nobalsojuši, tad nebija vairs sēdes vadītājam tiesības teikt... iepriekš tam teikt, ka mums ir jābalso pa daļām. Bija jābrīdina, ja deputāti ir neuzmanīgi, ka, teiksim, varētu rasties vēl otrs balsojums pēc pieņemtās redakcijas. Tā nevar. Mēs pārkāpjam Kārtības rulli! Ir jāstrādā ļoti uzmanīgi. Un es tiešām gribētu lūgt sēdes vadītājam, lai ļoti uzmanīgi pieiet šim likumprojektam.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts. Par lietas tālāku virzību.

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Es vispirms ieteiktu visiem nomierināties. Otrs. Kas mums ir svarīgākais — vai mums ir svarīgi pieņemt labu likumu, vai visu laiku drebēt, vai mēs visus punktus ievērojam. Es piekrītu, ka... (Starpsaucieni no zāles: “Kas tad nu ir? Jāievēro Kārtības rullis!”) Uz bļāvieniem es nereaģēšu. Tātad — es piekrītu, ka ir jāievēro Kārtības rullis. Par to nav strīdu patlaban. Mēs varam draudzīgi ieteikt sēdes vadītājam mierīgāk sekot dokumenta teksta izskatīšanai. To mēs varam izdarīt. Bet nevajag te nostāties pozā un par katru cenu — tā nu ir nolemts, un cauri. Mēs būtu sabojājuši likumu. Kāpēc mums tas būtu vajadzīgs? (Starpsauciens: “Ir jau sabojāts.”)

Saeimai godu nedara neviens slikti pieņemts likums un neviens slikti pieņemts pants. Es varētu šinī gadījumā tikai par vienu runāt. Es varētu runāt par to, ka ja jau šis pants... 2. punkts tam ir šādā redakcijā pieņemts, tad vairāk neko šeit 2. pantā izskatīt nevajag. Par to mēs varētu arī vienoties un pāriet pie 3. panta.

Sēdes vadītājs. Paldies, Dobeļa kungs! Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu! Par lietas tālāku virzību?

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka Prezidijs diemžēl ir rīkojies, pārkāpjot Kārtības rulli, un man izbrīnu rada arī Juridiskais birojs, kur ir 110. punkts Kārtības rullī, kurā norāda, ka trešajā lasījumā balsojami tikai tie priekšlikumi, kas ir... nu ir noteiktā termiņā iesniegti atbildīgajai komisijai. Un man izbrīnu rada, kā Prezidijs jau varēja uzlikt mums balsojumu par to, kā būs pēc daļām, ja bija noteikti priekšlikumi un tie nebija izskatīti pēc balsojumiem. Atsevišķi tie bija jābalso, nevis tas, ka jūs mums jau uzlikāt to, ka ir divas daļas. Tad jau, atvainojiet, mēs lēmām, ka ir viena daļa... tomēr balsojot.

Un otrs moments. Ja šī otrā daļa tiek iebalsota, tad ir jautājums, kur, piedodiet, ir Finansu ministrijas slēdziens par papildu izdevumiem. Un attiecīgi arī Kārtības ruļļa, un tādas prasības arī bija, tad, piedodiet, kādēļ Prezidijs neuzlika jautājumu, vai šis punkts ir izskatāms pēc būtības, kamēr nav Finansu ministrijas slēdziens. Kā jau es vēlreiz teicu, tas prasa papildu asignējumus, kurus mums neviens nav uzrādījis. Un šinī gadījumā vienkārši Prezidijs ir rīkojies nekorekti, un es neticu, Dobeļa kungs, ka šis likums būs tātad sabiedrībai ticams vai uzticams, kad, piedodiet, ar blēdīšanos vairākums grib panākt kaut kādas savas tieksmes un vēlmes. Un es nezinu, kā intereses šinī gadījumā pārstāv Prezidijs. Varbūt Aizsardzības ministrijas.

Sēdes vadītājs. Paldies! Aristids Lambergs, LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

A.Lambergs (LNNK, LZP). Godātais prezident, godātais Prezidij, cienītie kolēgas! Man šķiet, ka lieta mums visiem bija skaidra, ka būs divas daļas šim pantam. Un bija skaidrs, ka ja būtu.... ja nebūtu mēs nobalsojuši, ka būs divas daļas un būs tikai viena daļa, tad es nebūtu arī balsojis par Seiksta... jo līdz ar to nav vairs balsojama otrā daļa. Līdz ar to es uzskatu, ka mēs esam godprātīgi rīkojušies. Godprātīgi rīkojušies un darījuši. Labi... ja sēdes vadītājs neizskaidroja pilnībā, ko mēs darīsim... sitīs viņu tagad krustā? Es pieņemu, ka ir likumprojekts... šis pants ir pieņemts pareizi, vairākums ir nobalsojis, un iesim lūdzu tālāk. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Turpinām izskatīt likumprojektu. 3. pants. Lūdzu, Druvas kungs! Ā... Jānis Urbanovičs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. lūdzu!

J.Urbanovičs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Tā kā āmurs netika piesists, es gribētu vēlreiz runāt par jautājuma tālāku virzību.

Mēs tiešām nevaram virzīties tālāk, jo mēs... vienalga, nav nekādas skaidrības, un te viens otram skaidrot mēs nedrīkstam, un nedrīkstam dot, jo mums ir divas 2. panta redakcijas nupat nobalsotas. Mēs, kamēr šis jautājums nav izšķirts, mēs nevaram virzīties tālāk.

Tā nu nav, ka mēs esam piebalsojuši... Ar pirmo balsojumu — par — 40, pret — 25, ja nemaldos, mēs nobalsojām par Seiksta kunga redakciju, kurā bija rakstīts, ka izteikt visu pantu noteiktā redakcijā. Pēc tam mēs šo pantu, kurš jau bija vienreiz izteikts pilnīgi, mēs iedomājāmies, ka mēs varam darīt, ko gribam. Bet šajā gadījumā, kad mēs otrreiz balsojām par to 2. panta otro daļu, tad mēs pārkāpām likumu, un Kārtības rullis ir mūsu likums. Tātad, redziet, ja mēs pieņemam tagad likumu, pārkāpjot kādu citu likumu, tad tādā gadījumā neredzu nekādas nepieciešamības citiem Latvijas pilsoņiem šo likumu, kuru mēs tādā kārtā nelikumīgi pieņemsim, pildīt. Paldies! (Starpsauciens no zāles: “Pārejam pie trešā panta!”)

Sēdes vadītājs. Paldies! Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts. Lūdzu!

I.Bišers (DPS). Cienījamie kolēģi! Es domāju, būtu laiks izbeigt šīs kaislības. Ja mēs pilnīgi akli turēsimies pie Kārtības ruļļa, tad mēs varam nonākt tādā nelaimē, ka lielākas nebūs, jo mēs šinī gadījumā nezinām... tajā gadījumā, iesniedzot priekšlikumus, cik daļu būs. Un mēs nevaram nekādīgi savādāk iesniegt šos priekšlikumus kā atbilstoši tam, ko mēs esam nobalsojuši otrajā lasījumā vai pirmajā lasījumā. Un tad, ja otrajā lasījumā parādās citi priekšlikumi un parādās vairāk daļas, tad mums citas izejas nav kā nobalsot par attiecīgajām daļām. Un Saeima, mēs paši tā ar vairākumu nolēmām, ka mēs balsosim par daļām, divām daļām, mēs arī abas daļas nobalsojām un ar vairākumu iebalsojām, un tagad jūs, kāds te, kas ir nobalsojis pretī, grib pierādīt, ka Saeimas balsojumi ir nelikumīgi. Kā mēs varam paši pret saviem balsojumiem tā attiekties? Man nav saprotams.

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Godātie kolēģi! Mēs esam nonākuši tik smieklīgā situācijā, ka vairāk nav iespējams. Ja Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas vadītājs var iznākt priekšā un teikt, ka Saeima akli turas pie likuma, tad nozīmē, ka valstī vairāk likumu nav. Un, ja mēs prasām cilvēkam turēties pie likuma, tas nozīmē, ka cilvēks ir muļķis, ka viņš ir akls, ja? Tā mēs paši šodien esam sevi nostādījuši. Un nostādījuši esam viena iemesla dēļ. Trešajā lasījumā nav jābalso panta daļas. Trešajā lasījumā, cienījamie kolēģi... cienījamās kolēģes un godātie kolēģi, ir jābalso priekšlikumi. Mēs vispirms nobalsojām par Antona Seiksta priekšlikumu. Tālāk mēs nebalsojām vis par panta otro daļu, bet par Ģirta Kristovska priekšlikumu, kurš nav sadalīts divās daļās. Ja Ģirts Kristovskis gribēja pantu atstāt iepriekšējā redakcijā, pievienojot jaunu daļu, tad viņš tā arī rakstītu: pantam radīt jaunu sadaļu numur divi. Un mēs balsotu par priekšlikumiem. Šinī gadījumā, ja mēs uzskatām, ka Saeimas deputātiem ar savu balsojumu ir tiesības atcelt eksistējošo likumu — Kārtības rulli, lūdzu, bet tādā gadījumā arī citiem cilvēkiem, kas būs pārkāpuši eksistējošos likumus, būs tiesības atnākt uz Saeimu, palūgt nobalsot un pārkāpt likumu, tas, kas ir pieņemts. Ja mēs uzskatām, ka Saeima akli nedrīkst turēties pie likuma, ka Saeima var nobalsot un darīt pretēji likumam, kolēģi, tad mēs varam tādā veidā turpināt darbu. Bet, ja mēs gribam būt likumā, tad, lūdzu, atgriezīsimies atpakaļ, anulēsim šo balsojumu, atgriezīsimies pie 2. panta bez debatēm un balsosim tā, kā ir noteikts Kārtības ruļļa 110. pantā — pa priekšlikumiem — līdz galam izdomājot, kura deputāta priekšlikums mums ir pieņemams tādā redakcijā, kā viņš ir ierakstīts, nevis bez vārdiņa “obligāti” vai ar vārdiņu “obligāti”, nevis mainot vietām “pilsonis” ar “Latvijas Republiku” vai kaut kā tamlīdzīgi. Mums priekšā ir deputātu redakcijas.

Mans praktisks priekšlikums... atkārtoju vēlreiz — anulēt 2. panta balsojumu, ievērot Kārtības ruļļa 110. pantu un balsot tā, kā ir noteicis Kārtības rullis, Saeimas likums — pa deputātu priekšlikumiem. Pirms tam vēlreiz norādot, kurš no viņiem ir balsojams vispirms, kurš — pēc tam. (Starpsauciens no zāles: “Paldies! Tā ir taisnība.”)

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Lūdzu... Pēteris Tabūns, LNNK un Zaļās partijas deputāts.

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Jārīkojas pēc loģikas un pēc likuma... (No zāles deputāts J.Mauliņš: “Pēc likuma.”). Bet redziet, es neesmu jurists, bet es ļoti precīzi piekrītu tam, ko teica Bišera kungs. Viņš ir jurists, un viņš zina, ka, ja likumā ir kaut kādas domstarpības, tad to tulko pēc loģikas likumiem. Ir taisnība? (Aplausi.) Un lūdzu... Un šajā gadījumā patiešām jātulko šādā veidā, un es domāju, ka pārtrauksim šīs debates un pāriesim pie 3.panta.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Es nolasīšu jums Kārtības ruļļa 134.pantu: “Pēc priekšlikuma, kā arī atsevišķu pantu daļu nobalsošanas pants balsojams kopumā.” Godātie deputāti, pēc šīs diskusijas mēs esam nobalsojuši pirmo daļu, otro daļu, paudīsim savu attieksmi, balsojot par 2.pantu kopumā, un 2.pantā kopumā teksts skan: “Visiem Latvijas pilsoņiem vīriešiem šajā likumā noteiktā kārtībā jāpilda Latvijas Republikas obligātais militārais dienests”, tā ir pirmā daļa, otrā daļa “Brīvprātīgi obligāto militāro dienestu var pildīt Latvijas pilsones sievietes”. Mēs esam nobalsojuši šos abus priekšlikumus atbilstoši Kārtības ruļļa 134.pantam. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par pantu kopumā. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, es atkārtoju, mēs atbilstoši Kārtības ruļļa 134.pantam, kad esam izskatījuši visus priekšlikumus un balsojuši panta priekšlikumus pa daļām, balsojam par šo pantu kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 4. 2. pants pieņemts. Lūdzu, Druvas kungs, turpinām darbu!

K.J.Druva. 3.pants. Deputāts Eniņš piedāvā izslēgt 3.panta pirmajā daļā vārdus “kurā tiek ieskaitīti karavīri...”, un tā tālāk. Šī redakcijas maiņa ir iestrādāta komisijas redakcijā, kuru jūs redzat labajā pusē. Arī Saeimas Juridiskā biroja piedāvātā izmaiņa ir pieņemta. Aizsardzības ministrijas piedāvātā izmaiņa arī ir iestrādāta komisijas variantā, tāpat arī Kristovska kunga piedāvātā redakcionālā maiņa. Pārējie Iekšlietu ministrijas, deputāta Endziņa piedāvātie grozījumi, kā arī deputāta Grīga piedāvātie grozījumi nav pieņemti, un komisijas lūdz tos noraidīt. Lai visiem būtu skaidrs, jūs redzat, ka šajā pantā ir divas apakšdaļas, pirmā un otrā, tāpat kā tās jau eksistēja iepriekš pēc otrā lasījumā pieņemtā varianta. Un tādēļ lūdzu atbalstīt komisijas piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man nav iebildumu pret Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvāto pirmās un otrās daļas redakciju, kur ir iekļauts arī mans priekšlikums, bet man šis priekšlikums ir saistīts arī ar 3.panta jaunu trešo daļu, kuru es piedāvāju sekojošā redakcijā, kur ir runa tieši konkrēti, kas tiek ieskaitīts rezervē. Un šeit ir piedāvāts, lai būtu skaidri un gaiši, kas tiek ieskaitīts rezervē, pirmām kārtām karavīri pēc aktīvā dienesta beigšanas, otrkārt, aktīvajā dienestā neiesauktās personas pēc iesaukšanas laika izbeigšanās. Trešais ir visbūtiskākais šajā daļā — valsts licencēto augstskolu absolventi, kuri augstākās izglītības apguves laikā vai pēc tam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā apguvuši militārā dienesta pamatapmācības. Tas ir tas, jau būtībā diskutēts un kur it kā piekrita, ka it kā jau šis jautājums ir saskaņots gan ar Zemessardzi, gan ar augstākajām mācību iestādēm, ka šī militārā apmācība varētu notikt, un šeit visur, es skatos tālāk — ir konsekventi komisija raidījusi nost. Un ceturtais — jau šā likuma 4.pantā minētās personas. Proti, tās ir tās personas, kuras ir jau nodienējušas pirms pilsonības iegūšanas ārvalstī, vai, teiksim, kuriem ir dubultā pilsonība un kuri ir nodienējuši citur. Līdz ar to šī trešā daļa, kad konkrēti pateiktu, kas ir šie rezervisti, kas šajā rezervē tiek ieskaitīti. Un es aicinātu cienījamos deputātus balsot par šo 3.panta trešo daļu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates... Andris Līgotnis, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs). Godātie deputāti! Šis deputāta Endziņa priekšlikums papildināt ar trešo daļu un it īpaši šis 3.punkts no šī likuma viedokļa ir absolūti nepieņemams. Nepieņemams tas ir tādēļ, ka ir pretrunā ar šā likuma mērķi. Šis likums ir izstrādāts tikai un vienīgi tādēļ, lai varētu nodrošināt bruņotos spēkus ar reāliem karavīriem aktīvajā dienestā, ierindā. Bet šis priekšlikums ko paredz? Tas paredz, ka tie, kuri būs ieguvuši pamatapmācību, tiek ieskaitīti rezervē, tātad šie cilvēki nevis dienēs, bet tieši pretēji, viņi nedienēs. Protams, ka tādu nosacījumu gribētu ne tikai augstskolās studējošie, tādu gribētu pilnīgi visi, jo daudz vieglāk, daudz ieinteresētāk no tā cilvēka, kuram jādodas dienestā, būtu tikai iemācīties viena mēneša laikā, kā rīkoties ar ieroci, un nekādu pienākumu tālāk nepildīt. Mums nav problēmu ar rezervistiem. Godātie deputāti, mums ir 118 tūkstoši rezervistu, no kuriem mēs pat ceturto daļu nevaram apgādāt ar ieročiem. Kālab tad mums vēl ir jāgatavo milzīga rezervistu armija, ja mums šie cilvēki reāli ir vajadzīgi aktīvajā dienestā. Šāds priekšlikums nav pieņemams.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es tomēr aicinātu Prezidiju ievērot Kārtības rulli un izskatīt katru konkrētu priekšlikumu, nevis lēkāt no viena priekšlikuma uz otru. Pašreiz mums būtu jādiskutē tikai pirmais deputāta Endziņa priekšlikums, un vai nu mēs viņu pieņemam, vai noraidām. Un attiecīgā secībā ir izskatāmi arī visi pārējie priekšlikumi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Otro reizi. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamais Līgotņa kungs! Jūs atsaucaties uz šā likuma mērķi. 1.pants — tā mērķis ir nodrošināt Nacionālos bruņotos spēkus ar obligātā militārā dienesta karavīriem, tas ir pareizi, ko jūs pateicāt. Un otrs, tālāk ir — un iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts aizsardzībā. Es saprotu, ka šādā veidā mēs sagatavojam, kurš ir gatavs valsts aizsardzībai, un acīmredzot valsts aizsardzība nekādā gadījumā nevarēs tikt izsmelta ar obligātā dienesta karavīriem, ja mums nebūs atbilstoši sagatavoti rezervisti, ja mums nebūtu Zemessardze un arī vīrieši, kuri būtu gatavi ar ieročiem rokā aizstāvēt savu dzimteni. Man liekas, ka tas arī būtu viens no tādiem uzdevumiem, ko varētu veikt. Paldies! (Starpsauciens no zāles: “Sievietes būs armijā, ne tikai vīrieši.”)

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamie kolēģi! Mēs šobrīd runājam par deputāta Endziņa priekšlikumiem. Es gribētu teikt, ka šobrīd mēs atrodamies likumprojekta vispārīgo noteikumu sadaļā, tie ir vispārējie noteikumi. Komisijas piedāvātā redakcija šobrīd vispārējos noteikumos tikai pasaka, no kā sastāv militārais dienests, nosauc šos veidus, nodefinē, pasaka, ka ir rezerve. Tālāk likumprojekta 13.pants izvērš zināmā mērā to, ko ir paredzējis Endziņš savā pirmajā priekšlikumā, jo 13.pants sīkāk runā par to, par militārā dienesta rezerves karavīriem un rezervistiem. Kā ņem uzskaitē, kas tur tiek uzskaitīts un tamlīdzīgi. Tas tiek pateikts 13.pantā jau sevišķajā daļā pēc būtības.

Nākamais. Mums ir 22.pants, kurš runā par tiem, kurus neiesauc militārajā dienestā. Un tur šajā pantā, šajos priekšlikumos arī pēc būtības Endziņa kunga priekšlikumi ir ietverti. Vai par tiem būtu jārunā. Es uzskatu, ka no juridiskās tehnikas viedokļa vispārējos noteikumos šādu detalizētus priekšlikumus nevajadzētu izvērst. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Druvas kungs. Lūdzu!

K.J.Druva. Es pilnīgi piekrītu deputāta Kristovska teiktajam. Šis pants nav domāts, kas plašāk izvērš jautājumu par rezervēm. Tas tiks tik tiešām diskutēts 13.pantā un vēlreiz 22.pantā. Tāpat, ja jūs piegriežat vērību, es ieteiktu tāpat rīkoties ar deputāta Grīga piedāvāto grozījumi, lai pieliktu klāt vēl piekto un sesto punktu, jo tie jautājumi arī tiks diskutēti pārejas noteikumos un citās vietās. Tādēļ vēlreiz lūdzu deputātus atbalstīt komisijas piedāvāto variantu — 3.pantu divās daļās.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, izskatām priekšlikumus. Pirmais — deputāta Endziņa priekšlikums — izslēgt 3.panta pirmā daļā vārdus “kurā tiek ieskaitīti karavīti pēc aktīvā dienesta...”, un tālāk kā tekstā. Lūdzu zvanu! Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

A.Endziņš (LC). Cienījamais priekšsēdētāj! Es savas runas pašā sākumā skaidri un gaiši latviešu valodā pateicu, ka man nav iebildumu pret to, kā šis mans priekšlikums ir iestrādāts komisijas variantā. Es aicinātu tāpēc atbalstīt komisijas varianta pirmo un otro daļu. Un tālāk diskusija notiek par šī panta iespējamo trešo daļu, ko es piedāvāju. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Endziņa kungs! Nākamais ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Lūdzu, Druvas kungs!

K.J.Druva. Es daļēji pievienojos tam, ko tikko Endziņa kungs teica. Īstenībā, ja mēs nobalsojam par komisijas piedāvāto redakciju, tad mēs īstenībā esam izskatījuši deputāta Endziņa, Juridiskā biroja, Aizsardzības ministrijas, Kristovska kunga un Iekšlietu ministrijas piedāvātos grozījumus. Tad tikai atliktu balsot, vai šajā pantā būtu iekļaujams deputāta Endziņa kunga 3.punkts, 4.punkts un deputāta Grīga kunga 5.un 6.punkts.

Sēdes vadītājs. Godātais Druvas kungs, mēs, izskatot priekšlikumus trešajā lasījumā un arī tātad ņemot vērā komisijas viedokli, akceptēja vai neakceptēja viņu, un tieši tāpat kā deputāti uzstājas par katru priekšlikumu, šajā gadījumā, ja deputātiem nav iebildumu, mēs ejam tālāk. Tātad es jautāju — par deputāta Endziņa kunga redakciju un komisijas viedokli deputātiem iebildumu nav? Ejam tālāk!

K.J.Druva. Tāpat Saeimas Juridiskā biroja piedāvātais variants arī tika pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu arī nav. Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas priekšlikums.

K.J.Druva. Arī tika pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav.

K.J.Druva. Deputāta Kristovska kunga piedāvātais variants arī tika pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav.

K.J.Druva. Un Iekšlietu ministrijas piedāvātais grozījums tika noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli — noraidīt Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas priekšlikumu — iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Deputāta Endziņa piedāvātais grozījums šajā redakcijā piedāvā galīgi jaunu trešo un ceturto daļu. Komisija tos noraidīja.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Atbilstoši Kārtības rullim, izskatot pēdējos divus priekšlikumus, tas ir, deputāta Endziņa un deputāta Grīga priekšlikumus 3.pantam, mums vispirms ir jāizskata deputāta Grīga priekšlikums, jo tas papildina Endziņa kunga priekšlikumu. Un tātad jāpauž sava attieksme atbilstoši Grīga kunga priekšlikumam, kurš papildina Endziņa kungu, un tad tālāk atgriežamies pie Endziņa kunga priekšlikuma. Deputāti, līdz pārtraukumam ir viena minūte. Varbūt mēs turpināsim izskatīt šo jautājumu pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Deputātus lūdzu reģistrēties! Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (Saeimas sekretāra biedre). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Olafs Brūvers, Alfreds Čepānis, Imants Daudišs, Vladilens Dozorcevs, Edmunds Grīnbergs, Ervids Grinovskis, Paulis Kļaviņš, Leopolds Ozoliņš, Aleksandrs Pētersons, Andrejs Požarnovs, Jānis Straume, Gundars Valdmanis, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Turpinām darbu. Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu zvanu un reģistrācijas režīmu. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Zālē 59 deputāti. Mēs varam turpināt darbu.

Godātie deputāti, mēs izskatām dokumentu Nr.1637, esam trešajā lapaspusē un izskatām priekšlikumus pie 3.panta, un izskatām deputāta Oskara Grīga priekšlikumu — papildināt 3.pantu ar šādiem apakšpunktiem, kā tas tālāk ir tekstā. Mums deputāta Grīga priekšlikums ir jāizskata tāpēc, ka Kārtības ruļļa 134.pants saka, ka priekšlikumi var papildināt citu priekšlikumu, balsojot pirms tā. Tātad mums vispirms ir jāizskata deputāta Grīga priekšlikums, un tad mēs atgriezīsimies pie deputāta Endziņa priekšlikuma, kur viņš liek priekšā papildināt 3.pantu ar jaunu trešo daļu redakcijā, kāda jums ir priekšā. Komisijas viedoklis par deputāta Grīga priekšlikumu — to noraidīt. Kārlis Jūlijs Druva, LZS, KDS, LDP frakcija

K.J.Druva (LZS, KDS, LDP). Jā, es vēlreiz lūgtu cienījamos deputātus noraidīt deputāta Grīga piedāvāto grozījumu. Un kādēļ? Ne tāpēc, ka mums nevajag stingru un ļoti spējīgu Zemessardzi, bet tādēļ, ka caur šo grozījumu ir vēl viens gājiens, kur jaunieši var tūlīt ar īsu apmācības posmu iestāties Zemessardzē un līdz ar to nav pieejami obligātajam valsts dienestam. Tas pats būs arī, es komentēšu par Endziņa kunga piedāvāto, bet šobrīd es vienkārši lūgtu, ļoti lūgtu deputātus noraidīt šo piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs, bet mēs esam... Oskars Grīgs, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu!

O.Grīgs (TB). Dabiski, mani nedaudz neapmierināja komisijas priekšsēdētāja skaidrojums. Varbūt es dzirdēšu no Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra dziļāku paskaidrojumu, bet es nedomāju, ka šie ierindas zemessargi būtu tik lielā skaitā, kas varētu iespaidot iesaukuma dienesta karavīru skaitu. Jo pašlaik jau Zemessardzē ir divas obligātā dienesta rotas. Un tas skaits absolūti, kā es sacīju, neiespaido obligātā iesaukuma dienesta karavīru skaitu. Bet varbūt, ja Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs mani pārliecinās ar dziļāku analīzi, varbūt ka es arī noņemšu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

P.Apinis (LC). Cienījamie kolēģi! Es lūgtu balsot par Oskara Grīga priekšlikumu — otro daļu, tas ir, 6.apakšpunktu, “pilsoņus, kas beiguši Policijas akadēmiju un strādā Iekšlietu ministrijas struktūrās”. Tātad, ja cilvēki ir beiguši Policijas akadēmiju un ir virsnieki, tad nebūtu pamatots, ka mēs viņus izņemtu no policijas un liktu viņiem par ierindniekiem dienēt armijā. Es lūdzu aizstāvēt šo Grīga kunga sadaļu.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamie kolēģi! Es neesmu būtībā pret to, ko varbūt Grīga kungs ir teicis un kā varbūt Endziņa kungs arī ir izvērsuši to, tās iedzīvotāju un personu kategorijas, kuras ieskaita rezervē. Padomāsim, šie vispārējie noteikumi — 3.pants, un mēs neko neizvēršam par pirmo daļu, kur ir runāts par obligātā aktīvā militārā dienesta cilvēkiem un visām kategorijām, kas ir tālāk likumā dažādos pantos, — netiešā veidā viss ir atrunāts. Un šeit mēs pēkšņi jau 3.pantā mēģinām izvērst visu, kas ir saistīts ar rezervi. Kaut gan tālāk atkal netieši pantos tas viss atkārtosies tamlīdzīgi. Zināmā mērā arī tāpēc komisijā iestājos par to, ka nebūtu lietderīgi tieši šajā vietā šos priekšlikumus ielikt, jo nevar jau tā — kur pagadās, tiešām ir kāda laba doma un tur liek iekšā. Tai ir jābūt ar likuma konstrukciju saprātīgā vietā ievietotai, šādam priekšlikumam. Es aicinātu tāpēc vienkāši padomāt par to, ka šādu priekšlikumu tieši šajā vietā neņemt vērā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Līgotnis, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs). Godātie deputāti! Šeit ir Grīga kungam divi priekšlikumi — par papildināšanu ar 6.punktu, šī ir laikam pirmā reize manā mūžā, kad es Apiņa kungam piekrītu, un tas būtu atbalstāms. Taču 5.punkts. Ko nozīmē šis 5.punkts? Deputāti, saprotiet, šī ir iespēja praktiski likvidēt aizsardzības spēkus un Iekšlietu ministrijas bruņotos formējumus. Jo ikvienam būs iespējas iestāties Zemessardzē, arī ārrindas dienestā, kā šeit ir paredzēts. Tātad tas ir šeit — brīvprātīgie zemessargi, un līdz ar to šim zemessargam vairs obligātajā dienestā aizsardzības spēkos, Nacionālajos bruņotajos spēkos nav jādienē. Šis ir iznīcinošs punkts. Es aicinu un ļoti lūdzu balsot pret šo piekto punktu

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es arī aicinātu atbalstīt Grīga kunga priekšlikumu par 6.punktu, un es negribētu piekrist Kristovska kungam, ka šeit ir vispārīgie noteikumi un tamlīdzīgi un ka šeit, ja tas tiks pateikts, tam tālāk jābūt kaut kur tā.

Lieta ir tāda, ka, piemēram, mana priekšlikuma trešo daļu, 3.punkts, viņš korespondē ar citu priekšlikumu, kurš ir pateikts pie 23.panta (No zāles deputāts Ģ.Kristovskis: “Pie 22. panta.”), kurš saistās kopā. Tālāk, ja ir runa par Policijas akadēmiju beigušajiem, šeit tika izteikti arī iebildumi, ka tas jau esot atrunāts tālāk pārejas noteikumos, bet diemžēl tā tas tādā veidā nav.

3.pārejas punktā, ko atbalstījusi un ierosina komisija, ir pateikts, ka iekšlietu iestāžu, ierindas un komandējošā sastāva darbinieki, tiesneši un prokurori, kuri stājušies amatā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, tātad tikai līdz spēkā stāšanās dienai, obligāti aktīvā militārā dienestā netiek iesaukti. Pēc tam jautājums paliek atklāts. Jo jautājums paliek atklāts vispār, kā Saeima tālāk balsos attiecībā par tiem, kuri ir ieguvuši augstāko izglītību. Policijas akadēmijā arī ir augstākā izglītība, pie tam viņi nebeidz ar bakalaura grādu, cik es zinu, man liekas. Var būt, ka atsevišķi, es nezinu. Bet tā ir augstākā profesionālā izglītība. Šeit Apiņa kungam ir taisnība. Policijas leitnants būs par ierindas karavīru, kuru komandēs kāds cits leitnants. Tāpēc es aicinātu tomēr atbalstīt Grīga kunga priekšlikumu, katrā gadījumā šo sesto punktu.

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu! Otro reizi — trīs minūtes.

O.Grīgs (TB). Cienījamie deputāti! Cienījamais parlamentārais sekretār! Šis mans priekšlikums 5.apakšpunktā, kas runā par ierindas, ārrindas zemessargiem, kuri apmācīti, veicot Zemessardzes dienestu, un to nav atstājuši, absolūti nenozīmē to, ka es gribētu sagraut mūsu Nacionālos bruņotos spēkus. Kā jūs zināt, tad arī Latvijas laika, pirmās brīvvalsts Latvijas laika armija tika apmēram noteikta uz 20 000 karavīru toreiz. Un tā bija rotācija, kas mainījās tikai ar plus vai mīnus dažiem simtiem. Un Zemessardze arī nebūs ne 50 tūkstoši, ne 100 tūkstoši. Tikai caur pašreizējo skaitu, apmēram 16,5 tūkstošiem, kas arī turpmāk būs aptuveni tāds pats skaits. Jo mēs jau to skaitu koriģējam ar budžetu. Un šogad jau mums jaunajā budžetā ir gandrīz mazāk nekā pagājušajā gadā. Ja mēs šeit spēsim nedaudz palielināt budžeta asignējumus Zemessardzei, varbūt ka nedaudz tad pieaugs Zemessardzes rindas, bet es nedomāju, ka tas būtu pārāk bīstami. Es tomēr pastāvu uz to, ka, lūdzu, balsojiet par šiem abiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts. Lūdzu!

I.Bišers (DPS). Cienījamie kolēģi! Es tikai gribētu jūs brīdināt, ka šoreiz Prezidijs pilnīgi precīzi seko Kārtības rullim un Kārtības ruļļa prasībām, bet es brīdinu, ka šāda sekošana atkal var novest pie absolūti aloģiska lēmuma. Jo kas notiks, ja mēs tagad pieņemsim vai nu vienu, vai divus Grīga kunga priekšlikumus un noraidīsim Endziņa kunga priekšlikumu? Būs 5., 6.punkts, pie kā? Tā ka šinī gadījumā tomēr loģiskāk būtu, ka mēs vispār vispirms nobalsojam, vai, teiksim, būs tāda panta daļa, kur runā, kas tiek ieskaitīti rezervē, un pēc tam tad balsot, kādus apakšpunktus, kas tad tiek ieskaitīti šajā rezervē. Bet nevis otrādi, ka vispirms sākam balsot atsevišķus apakšpunktus, nevienojušies par to, vai šinī pantā vispār būs norādīts, kas tiek ieskaitīts rezervē.

Sēdes vadītājs. Ģirts Kristovskis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Otro reizi. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamie kolēģi! Protams, viens ir tīri stila viedoklis. Viens ir, kad jāskata likums kontekstā, kad iet priekšlikumi, bet, piemēram, Grīga kunga 5.priekšlikums: “Ierindas un ārrindas zemessargi”. Tātad ir jāsaprot, ar ko atšķiras ierindas un ārrindas zemessargs. Ierindas zemessargs ir uz līguma pamata — tā kā jebkurš virsnieks, tā kā jebkurš virsdienesta karavīrs. Tagad mēs viņu pēkšņi iemetam ar šādu piedāvājumu iekšā vienā maisā ar obligāto militāro dienestu vai rezervēm. Tas neiet cauri. Ja dod priekšlikumu, tad arī tas ir līdz galam jāizanalizē, kā tas no militārā dienesta struktūras, no personāla struktūras izskatās. Mēs runājam par likumu, kas attiecas par obligāto militāro dienestu. Tāpēc arī jāturas pie tā, un tieši tāpēc — kaut vai norādot šādu kļūdu. Mēs vienkārši to nevaram ielikt iekšā, jo tas runā pavisam par kaut ko citu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti... Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu, otro reizi!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Ņemot vērā Bišera kunga iebildumus, es aicinātu manu priekšlikumu balsot pa punktiem, jo acīmredzot karavīri pēc aktīvā dienesta beigšanas tiek ieskaitīti rezervē. Es stingri šaubos, vai komisijai un deputātiem būtu iebildumi.

Par 2.punktu acīmredzot arī. Par 4.punktu arī. Es saprotu, ka diskutējams vairāk ir 3.punkts. Un, ja mēs tādā veidā rīkosimies, tad nekāds neloģiskums, pēc Bišera vārdiem, iznākt nevar, un tas atbilst arī Kārtības rullim. Es aicinātu balsot viņu pa punktiem.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Druvas kungs, lūdzu!

K.J.Druva. Es vēlreiz atgādinu par to, ko Endziņa kungs tikko teica. Tas svarīgākais vārds Endziņa kunga piedāvātajā redakcijā ir “pamatapmācības”. Pamatapmācības parasti ir apmēram 8 nedēļas, un viss. Un ne vairāk. Tātad principā mēs vēlreiz skatām, ja mēs balsojam par Endziņa kunga piedāvāto variantu, mēs balsojam par to, ka mēs neiesauksim cilvēkus, kas ir spējīgi dienēt 12 mēnešus. Tātad vēlreiz es atkārtoti lūgtu vispirms noraidīt Endziņa kunga piedāvāto grozījumu un tad arī noraidīt abus piedāvātos grozījumus, ko ir mums stādījis priekšā deputāts Grīgs.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, man ir jānolasa jums 134.pants vēl vienu reizi, kur ir teikts: “Priekšlikumi balsojami 101.panta noteiktajā secībā pirms tā panta, uz kuru tie attiecas. Priekšlikumi, kas var papildināt citu priekšlikumu, balsojami pirms tā. Pēc priekšlikuma, kā arī atsevišķu panta daļu nobalsošanas pants balsojams kopumā.”

Godātie kolēģi, mēs pašlaik apspriežam Grīga kunga priekšlikumu, kas papildina Endziņa kunga priekšlikumu, bet ir priekšlikums tātad no deputāta Ābiķa — sadalīt deputāta Grīga priekšlikumu, balsot pa daļām. Tas ir, sadalīt piekto un sesto punktu atsevišķi. Godātie deputāti! Es aicinu jūs, tātad viens var runāt “par”, viens — “pret” šo priekšlikumu, Grīga kunga priekšlikumu balsot pa daļām. Deputāti runāt nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par deputāta Apiņa priekšlikumu balsot deputāta Grīga priekšlikumu, tas ir trešās lappuses apakšā, kur deputāts Grīgs ierosina 3. pantu papildināt ar jauniem apakšpunktiem. Tātad katru apakšpunktu — piekto un sesto apakšpunktu — balsot atsevišķi. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 15, atturas — 12. Priekšlikums nav pieņemts... ā (Starpsauciens: “Pieņemts!”). Es atvainojos, ir pieņemts. Jā.... 28 — par, pret — 15, atturas — 12. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par deputāta Grīga priekšlikumu — papildināt 3. pantu ar sekojošu apakšpunktu: “Ierindas un ārrindas dienesta zemessargus, kuri ir apmācīti, veicot Zemessardzes dienestu, un to nav atstājuši.” Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 28, atturas — 20. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais. Deputāta Grīga priekšlikums ir papildināt 3. pantu ar šādu apakšpunktu: “Pilsoņus, kas beiguši Policijas akadēmiju un strādā Iekšlietu ministrijas struktūrās.” Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 10, atturas — 15. Priekšlikums pieņemts.

Tālāk, godātie deputāti! Mums ir jāizskata deputāta Endziņa priekšlikums, bet tā kā... arī deputāts Endziņš ierosināja balsojumu pa daļām. Tas nozīmē, pa atsevišķiem apakšpunktiem. Pirmo, otro, trešo un ceturto. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Mēs balsosim par deputāta Endziņa priekšlikumu — balsot viņa papildinājumus 3. pantam ar jaunu trešo daļu, balsot pa punktiem — pirmo, otro, trešo un ceturto. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 11, atturas — 8. Priekšlikums pieņemts.

Godātie deputāti! Mēs balsojam par Aivara Endziņa priekšlikumu — papildināt 3. pantu ar jaunu trešo daļu sekojošā redakcijā: “1. punkts — karavīri pēc aktīvā dienesta beigšanas... Rezervē tie ieskaitīti karavīri pēc aktīvā dienesta beigšanas.” Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 5, atturas — 6. Priekšlikums pieņemts.

Nākamais Aivara Endziņa priekšlikums — papildināt 3. pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā: “Rezervē tiek ieskaitītas aktīvā dienestā neiesauktās personas pēc iesaukšanas laika izbeigšanās.” Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 11, atturas — 7. Priekšlikums pieņemts.

Nākamais Aivara Endziņa priekšlikums. Papildināt 3. pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā: “Rezervē tiek ieskaitīti valsts licencēto augstskolu absolventi, kuri augstākās izglītības apguves laikā vai pēc tam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā apguvuši militārā dienesta pamatapmācību.” Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 20, atturas — 3. Priekšlikums pieņemts.

Nākamais deputāta Endziņa priekšlikums ir papildināt 3. pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā: “Rezervē tiek ieskaitītas šā likuma 4. pantā minētās personas.” Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — ... Nav kvoruma.

Lūdzu atkārtotu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 6, atturas — 9. Priekšlikums pieņemts.

Godātie deputāti! Tālāk atbilstoši Kārtības ruļļa 134. pantam pēc priekšlikumu, kā arī atsevišķu pantu daļu nobalsošanas pants balsojams kopumā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Deputāti, mēs balsojam par 3. panta pieņemšanu kopumā. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 15, atturas — 4. 3. pants pieņemts kopumā. Lūdzu turpinām. Izskatām 4. pantu.

K.J.Druva. 4. pantā Saeimas Juridiskais birojs izsaka otro daļu šādā redakcijā: “Rezervē tiek ieskaitīti tie Latvijas pilsoņi, kuriem ir arī kādas citas valsts pilsonība”. Un komisija atbalsta šo ierosināto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu... Atklājam debates Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kungi, es neesmu pret to, ka dubultās pavalstniecības Latvijas pilsoņus iekļaut aktīvajā rezervē. Vienīgais, man rodas jautājums, kādā dienesta pakāpē? Ja viņš ir bijis, teiksim, kaut kādas Āfrikas valsts ģenerālis, vai viņš tiks iekļauts Latvijas militārajā rezervē kā ģenerālis?

Un otrs jautājums. Kā viņi tiks sasaukti mēneša... kas parādās tālāk... uz mēneša iesaukumu, kad vajadzēs viņus vēl, teiksim, Latvijas armijai sagatavot vai pārkvalificēt. Varbūt Līgotņa kungs pastāstīs, kā varēs iesaukt to Latvijas pilsoni, kas dzīvo Savienotajās Valstīs, kurš ir Amerikas Savienoto Valstu, pieņemsim, kapteinis vai vēl kādā dienesta pakāpē, kā viņu iesauks uz rezerves mācībām?

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā runāt nevēlas?

Lujāna kungs iebilda par šī panta... (No zāles deputāts M.Lujāns:”Es neprasu balsojumu...”) Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu nav? Pieņemts.

K.J.Druva. 5. pantā frakcija “Latvijai” ierosina izteikt 5. pantu šādā redakcijā: “Aizsardzības ministrijas izveidoto, pakļautībā esošo valsts militārā dienesta pārvaldi... un tā tālāk.” Šo frakcijas “Latvijai” piedāvāto grozījumu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Odisejs Kostanda, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

O.Kostanda (TKL). Godājamie deputāti! Mēs redzam, ka likumprojektā ir 5. pantā parādījusies iestāde ar nosaukumu “Militārā dienesta iesaukšanas centrs”, un pie tam tiek arī uzsvērts, ka šī iestāde, tātad Militārā dienesta iesaukšanas centrs, kā arī Valsts militārā dienesta pārvaldes ir civiliestādes. Frakcijas “Latvijai” redakcija, piedāvātā redakcija šim pantam izslēdz gan šo Militārā dienesta iesaukšanas centru, gan izslēdz arī vārdus, kas norāda, ka šīs iestādes, tātad valsts militārā dienesta pārvaldes un tā tālāk, ir civiliestādes. Un motivācija ir sekojoša.

Pirmkārt, mēs uzskatām, ka Militārā dienesta iesaukšanas centra izveidošanas lietderība ir apšaubāma. Šī centra funkcijas jāpilda jau esošajām Aizsardzības ministrijas struktūrām, konkrēti, Aizsardzības ministrijas Personālsastāva departamentam, un mēs neredzam nepieciešamību radīt aizvien jaunas un jaunas struktūras, palielināt aizvien vairāk birokrātisko aparātu dažādās ministrijās, šajā konkrētajā gadījumā — Aizsardzības ministrijā. Mēs esam pret aizvien šo ierēdņu aparāta paplašināšanu un izvēršanu, no tā darbs neuzlabojas. Jo kas tad būs labāks? Būs atkal jauni naudas izdevumi, atkal jauna iestāde, tai būs vajadzīgs finansējums, algas, darba izdevumi un tā tālāk. Ko nozīmēs tagad, ka jauniešiem iesaukuma vecumā vajadzēs braukt no visām malu malām — no Zilupes, no Liepājas, no Rēzeknes, Alūksnes un tā tālāk — uz šo Valsts militārā dienesta iesaukšanas centru, cik tas viss maksās, kas maksās tagad par šiem ceļa izdevumiem, turklāt sabrauks visi šie jaunieši, viņi nevarēs visi vienā dienā iziet šo procedūru.... tātad viņiem būs kaut kur jāpaliek pa nakti, un tātad viņus vajadzēs izmitināt, tie atkal būs papildu izdevumi, viņus vajadzēs ēdināt, tie atkal būs papildu izdevumi. Kāpēc mēs gribam darīt sarežģīti, ja var vienkārši? Kāpēc nevar iet pa šo praksi, kas ir? Jā, piekrītu, varbūt, ka tā ir nedaudz jāuzlabo, teiksim, zināma kārtība ir vajadzīga, bet kāpēc nevar visu šo procedūru, jauniesaucamo šo pārbaudi, veikt uz vietas rajona dienesta pārvaldēs? Jo tās arī turklāt mēs nemaz nelikvidējam, mēs redzam, ka likumā tās ir paredzētas, ka būs šīs valsts militārā dienesta pārvaldes. Tad kāpēc mēs gribam viņām noņemt kādas funkcijas nost, visu sarežģīt, radīt Rīgā vienu lieku birokrātisku aparātu, uz kurieni nu tagad visiem būs jāsabrauc no visām Latvijas valsts malām? Es uzskatu to par neloģisku.

Otrkārt. Es domāju, ka nepareizi ir norādīt arī, ka šīs iestādes — valsts militārā dienesta pārvaldes un tā tālāk — ir civiliestādes, jo mums tomēr vajadzētu Saeimā apstiprināt aizsardzības koncepciju, un, piemēram, frakcija “Latvijai” vienu šādu koncepciju jau iesniedz, un noraidīta tā netika vis pēc būtības, bet tikai aizbildinoties ar to, ka vēl jāizdara likumos izmaiņas, ka, lūk, Saeimai ir šīs tiesības jāparedz likumā, ka Saeima akceptē aizsardzības koncepciju, nu un tur tomēr vajadzētu izdebatēt, vai šīs militārā dienesta pārvaldes būs civiliestādes vai militārās iestādes. Un tas ir jāredz saskaņā ar valsts militāro, ar valsts aizsardzības koncepciju. Mēs, piemēram, savā projektā piedāvājām un labprāt par to arī tātad debatētu atsevišķi, ka šīs valsts militārā dienesta pārvaldes varētu tikt iekļautas Nacionālo bruņoto spēku sauszemes karaspēka teritoriālās aizsardzības spēku sastāvā, un tātad tās būtu militārās iestādes. Ja mēs tagad sasteigti šajā likumā paņemsim un norādīsim strikti, ka tās ir civiliestādes, mēs vēlāk radīsim pretrunas. Tāpēc, es domāju, mēs varam nenorādīt tomēr to, vai tās ir civiliestādes, vai militāras iestādes, un tādā veidā mums būs tāda rīcības brīvība atkarībā no tā, kā mēs, protams, vēlāk izlemsim aizsardzības koncepcijas sakarā, bet tas mums neuzlika par pienākumu tūlīt skaidri pateikt, ka tās ir civiliestādes, lai neveidotu šo pretrunu. Tāpēc to var izslēgt, nepasvītrojot likumā valsts militārā dienesta pārvalžu attiecīgo civilo statusu. Tāpat es tieši uzreiz nesaku, ka šeit būtu jāieraksta “militārā statusa”. Vienkārši šo vārdu vispār nerakstīt. Nepasvītrot, vai tas būs militārs vai civils statuss. Tāpēc lūdzu atbalstīt frakcijas “Latvijai” piedāvāto redakciju 5.pantam.

Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Kaksītis (DPS). Cienījamie kolēģi! Es diemžēl lūdzu neatbalstīt Ģirta Kristovska priekšlikumu. Šādu iemeslu dēļ: 5.panta pirmajā daļā ir norādītas šīs iestādes, par kurām jau runāja kolēģis iepriekš. Taču otrajā daļā ir, manuprāt, nekonkrēts, zināmā mērā pat abstrakts ieraksts, ka tās attiecīgi darbojas saskaņā ar Aizsardzības ministrijas un Ministru kabineta apstiprinātiem nolikumiem. Kā tas būs? Kura pēc Aizsardzības ministrijas, kura pēc Ministru kabineta? Jo vairāk, ja pirmajā daļā ir pateikts, ka šīs abas institūcijas ir pakļautas Aizsardzības ministrijai? Šajā sakarībā es vēlreiz saku, es diemžēl lūdzu jūs balsot pret šo priekšlikumu, tādējādi spēkā paliek otrajā lasījumā nobalsotā 5.panta redakcija. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andrejs Krastiņš, aizsardzības ministrs. Krastiņa kungs, vienīgais jautājums ir pie tā, ka Līgotņa kungs teica, ka viņš pārstāvot Ministru kabinetu šajā jautājumā. Tātad es jums varu dot vārdu kā aizsardzības ministram, bet mums ir laika limits. Kurš no jums būs tas, kas pārstāvēs Ministru kabinetu? (Krastiņš kaut ko saka no vietas.) Skaidrs. Paldies!

A.Krastiņš (aizsardzības ministrs). Godājamie kolēģi! Runājot ātri par šā 4.panta noteikumiem, ir pilnīgi saprotama Kostandas kunga paustā labā griba, kas tiešām ir pilnīgi nopietni, nevis kāda ironija, kā mums līdz šim ir bijusi diskusija. Bet lieta ir tāda, ka praktiski šī sistēma pēc valsts dienesta pārvaldēm un šī Militārā dienesta iesaukuma centra, viņa praktiski ir aprobēta sistēma un rada ļoti būtiskus ietaupījumus valsts budžetam. Jo līdz ar šo Militārā iesaukuma valsts centru ir likvidētas Rīgas pilsētas šīs iesaukumu nodaļas, kas ir apvienoti. Visi aprēķini ir izdarīti, un praktiski kopējā vinnesta summa ir pāri 100 000 latiem, ieviešot šo sistēmu. Arī vienlaicīgi ieviešot šos autobusus, kas ved iesaucamos no šīm pārvaldēm, novadu pārvaldēm uz Rīgu, arī šo divu dienu uzturēšanai, arī šī jaunās iesaukšanas sistēma, ka jauniesaucamie uzturas iesaukšanas centrā divas diennaktis, kur tiek viņu veselība vispusīgi pārbaudīta, kur arī psiholoģiskā gatavība pārbaudīta, pārbaudīts ir juridiskais pamats, un pie iesaukšanas tam ir šis racionālais kodols, un tik tiešām visi aprēķini ir izdarīti. Un tieši, pateicoties šim ievedumam, jaunievedumam, ir samazināti štati vispārējā iesaukuma situācijā, un viņi arī pretēji viena otra paustajam viedoklim nav ne ministrijas centrālajam aparātam nodotas papildu štata vienības, ne arī kur citur. Vienkārši šīs štata vienības ir likvidētas. Un līdz ar to ir liela ekonomija.

Vēl, ņemot vērā, ka šis mūsu Militārā iesaukuma centrs praktiski darbojas ar tām retajām investīcijām, kas nāk no ārvalstīm. Tas ir radīts, pateicoties mūsu Zviedrijas kolēģu investīcijām, kas tiešām ir radījušas pirmklasīgu Latvijas apstākļiem medicīniskās apkalpes centru, un parakstīta arī Aizsardzības ministrijas pavēle, ar kuru Aizsardzības ministrijas kara slimnīca šobrīd ir likvidēta tādā veidā, kādā stāvoklī tā bija, un visa šī ambulatoriskā daļa ir nodota šim vienotajam iesaukuma centram, lai varētu tiešām veikt pārbaudi pēc tā, ko atļauj mūsu modernā tehnoloģija un visas pārbaudes metodes. Tā ka es arī kā Saeimas deputāts gribu apliecināt, ka šīs sistēmas ieviešana tieši radīja ekonomiju, un visās Aizsardzības ministrijas atskaitēs ir pilnīgi precīzi parādīts, ka tieši šīs sistēmas ieviešana rada gan štata vienību, gan izmaksu ļoti būtisku ekonomiju. Tāpēc es aicinu godājamos kolēģus pieturēties pie tā formulējuma, kādu to ir noteikusi Aizsardzības un iekšlietu komisija, un noraidīt frakcijas “Latvijai” varbūt labi gribēto, bet attiecīgajai situācijai neatbilstošo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, ņemot vērā to, ka tik tiešām ir ļoti daudz priekšlikumu un arī nākamajos pantos deputāti ir pat iesnieguši, vieni un tie paši deputāti ir iesnieguši vairākus priekšlikumus, tātad pašlaik mēs izdiskutētu frakcijas “Latvijai” priekšlikumu un tad pārietu pie Ģirta Valda Kristovska priekšlikuma. Par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu deputāti vairāk runāt nevēlas. Slēdzam debates par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Komisijas vārdā — Druvas kungs.

K.J.Druva (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi, es vēlreiz lūdzu noraidīt šo piedāvāto redakciju un pataupīt to, ko Aizsardzības un iekšlietu komisija ir piedāvājusi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — izteikt 5.pantu šādā redakcijā. 5.pants un redakcija ir jūsu priekšā. 4.lappuse. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 33, atturas — 15. Priekšlikums nav pieņemts. Nākamais — deputāta Kristovska kunga priekšlikums.

K.J.Druva. Deputāts Kristovskis piedāvā izvērst drusciņ plašāku 5.panta redakciju un sastādīt divas apakšdaļas. Komisija šim viedoklim piekrita un akceptēja to.

Sēdes vadītājs. Debatēs pieteicies ir Ģirts Kristovskis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (LC). Pavisam īsi. Es paskaidrošu. Tā kā deputāts Kaksītis izteica neizpratni par otro sadaļu, attiecīgi tas nozīmē, tātad pirmajā daļā ir minēta Militārā dienesta pārvalde, un šo Militārā dienesta pārvaldi attiecīgi Aizsardzības ministrija apstiprina.

Otrs ir minēts Militārā dienesta iesaukšanas centrs. To attiecīgi tātad Ministru kabinets apstiprina. Tāda ir šī doma šim otrajam punktam. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā runāt neviens nevēlas. Deputātiem iebildumu pret komisijas viedokli — pieņemt Ģirta Valda Kristovska priekšlikumu... Deputātam Kaksītim bija iebildums. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Ģirta Valda Kristovska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 11, atturas — 8. Priekšlikums ir pieņemts.

K.J.Druva. 6.pantā arī deputāts Kristovskis piedāvā plašāk izvērstu redakciju. Šoreiz Aizsardzības un iekšlietu komisija izvēlējās palikt pie otrajā lasījumā pieņemtās redakcijas. Lūdzu deputātus piedāvāto grozījumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ģirts Valdis Kristovskis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamie kolēģi, es aicinu un uzturu spēkā savu priekšlikumu, jo manā uztverē ir nepieciešams izvērst precīzu paskaidrojumu – visas šīs obligātajam militārajam dienestam pakļautās personas — iesaucamie, rezerves karavīri, rezervisti, jo otrajā lasījumā pieņemtajā redakcijā viss ir salikts vienā teikumā, un var rasties pārpratumi. Mēs paši redzam arī likuma apspriešanas gaitā, ka precīzi ir jāpasaka, kas ir kas. Tikko viss ir nenodalīts, nepārredzams, neskaidrs, tā uzreiz rodas pārpratumi, tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā – Kārlis Jūlijs Druva.

K.J.Druva (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi, taisni otrādi. Komisija izvērtēja deputāta Kristovska piedāvātos grozījumus un juta, ka, taisni otrādi, šie papildu grozījumi var rast pārpratumus un līdz ar to lūdza noraidīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Ģirta Valda Kristovska priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 13, atturas — 20. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. 7.pantā deputāts Juris Dobelis piedāvā grozījumus, lai papildinātu 7.pantu ar vārdiem “piedalās iesaucamie rezerves karavīri rezerves reģistrācijā”, un tālāk kā tekstā. Komisija pieņēma šo grozījuma variantu un iestrādāja to otrā lasījuma pieņemtajā variantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Deputāts Kristovskis piedāvāja arī šajā pantā izvērst drusciņ plašāk šo redakciju. Komisija to noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. 8.pantā Aizsardzības ministrija bija piedāvājusi apvienot 8., 9. un 10.pantu, kuru komisija noraidīja. Deputāts Kristovskis piedāvāja mainīt drusciņ redakciju. Šo deputāta Kristovska piedāvāto grozījumu komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu... Ģirts Kristovskis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamie kolēģi! Mans priekšlikums bija vienkārši redakcionālas dabas. Bet es gribu runāt šā panta sakarībā par kaut ko citu. Tikko mēs, faktiski dažus pantus atpakaļ, pieņēmām to, ka civilo augstskolu studenti, tie, kas iziet speciālo militāro apmācību, netiek iesaukti obligātajā militārajā dienestā. Tas nozīmē, ka vesela virkne kategoriju cilvēki nebūs iesaucamo skaitā, un Aizsardzības ministrijai tas personu loks, no kurām ir jāiesauc, samazinās. Kā mēs zinām, šodien stāvoklis valstī ir tāds, ka bruņotie spēki tiek nodrošināti aptuveni par 50%, 60%, 70%, visu laiku mainās šī situācija. Vienmēr tiek teikts par to, ka mūsu valstī nevar nodrošināt bruņotos spēkus, ir pārslodze un viskautkas, teiksim, līdzīga argumentācija. Ko pēc būtības nozīmē šie 12 mēneši? Šie 12 mēneši nozīmē to, ka ir jāpaplašina vēl lielāks šo iesaucamo personu loks. No vienas puses, likums tagad aicina uz to – samazināt. No otras puses — mēs vēl samazinām šo laiku, un problēma, kāpēc šis likums tika radīts, netiek atrisināta. Tāpēc es uzskatu, ka šis jautājums, kurš acīmredzot būtu jāpasaka aizsardzības ministram vai arī ministrijas cilvēkiem, kā viņi domā turpmāk nodrošināt tās funkcijas, kas ir uzliktas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Es redzu, ka šīs funkcijas netiks izpildītas, vai nu tās arī tiks izpildītas ļoti zemā kvalitātē. Ja mēs tagad atbalstām šo priekšlikumu — 12 mēneši, kas arī ir, tad mēs visi uzņemamies atbildību par to, ka Latvijā Nacionālie bruņotie spēki nebūs nokomplektēti tuvāko gadu laikā un vēl situācija pasliktināsies. Tas nav mans viedoklis, ka situācija pasliktināsies. Tas ir Valsts iesaukuma centra direktora teiktais Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdē, kad mēs apspriedām šo likumu. Tā ir mūsu perspektīva. Tāpēc es gribu teikt, ka mans priekšlikums ir redakcionālas dabas, bet pats es par šo pantu balsot nevaru, acīmredzot būs nākotnē jāprasa atbildība no tiem, kuri ir balsojuši par šo pantu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Druvas kungs runāt nevēlas. Deputātiem iebildumu pret Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas priekšlikuma noraidīšanu nebija.

Deputāts Kristovskis, runājot par savu priekšlikumu, ierosināja... Jūs prasāt balsojumu. (No zāles dep. Ģ.V.Kristovskis: “Neprasu balsojumu!”) Vai deputāti prasa balsojumu par deputāta Kristovska priekšlikumu? Neprasa. Paldies! Turpinām.

K.J.Druva. 9.pantā deputāts Kristovskis piedāvā grozījumu panta redakcijā. Komisija nolēma šo grozījumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. 10.pantā deputāts Kristovskis atkal piedāvāja grozījumu un izteikt redakcijā: “Karavīriem un rezerves karavīriem tiek piešķirta militāra dienesta pakāpe.” Arī šo grozījumu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Ģirts Kristovskis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamie kolēģi! Varbūt pirmajā mirklī liekas nevajadzīgs papildinājums, bet piedāvātā redakcija to apstiprinās. Aizsardzības komisija piedāvā to, ka tikai karavīriem, tiem, kas tiek iesaukti, tikai tiem, bet mēs zinām, ka arī apmācību rezultātā, kas notiek rezervē, vienmēr ir bijusi kārtība, ka arī visiem rezerves karavīriem, sasniedzot zināmu kvalifikāciju vai apmācību minimumu izejot, viņi saņem... viņiem paaugstina šīs dienesta pakāpes. Un līdz ar to es uzskatu, ka šajā likumā tas ir jāpasaka. Kāpēc tikai attiecināt uz vienu no kategorijām un nepasakot līdz galam arī par otru — obligātajam militārajam dienestam pakļautajām kategorijām. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā – Druvas kungs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Kristovska priekšlikumu — izteikt otrā lasījuma 10.pantu šādā redakcijā: “Karavīriem un rezerves karavīriem tiek piešķirtas militārās dienesta pakāpes.” Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 11, atturas — 13. Priekšlikums pieņemts.

K.J.Druva. Otrā likuma projekta sadaļu nosaukumu Ģirts Valdis Kristovskis piedāvā grozīt, un šo grozījumu komisija pieņēma. Tajā pašā laikā arī pieņēma Saeimas Juridiskā biroja piedāvāto grozījumu, tātad kopumā pieņemot abus grozījumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. 11.pantā deputāts Apinis piedāvā izteikt šo pantu jaunā redakcijā. Informācijas pieprasīšanu un izsniegšanu reglamentē Ministru kabineta noteikumi, un šo sesto daļu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Pēteris Apinis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

P.Apinis (LC). Cienījamie kolēģi! Es ļoti lūdzu sēdes vadītājam turpmāk būt precīzākam, jo tā nav jauna redakcija, bet tas ir papildinājums. Šajā gadījumā papildinājums skar veselības aizsardzību, jo ārstniecības noteikumi, gan pieņemti 81.panta kārtībā, precīzi reglamentē, kādu informāciju ārsts ir tiesīgs sniegt un kam. Un principā mums tiesības līdz šim sniegt informāciju ir tikai tiesvedības iestādēm un prokuratūrai kā izmeklēšanas orgāniem. Ja mums ir jāsniedz — veselības aizsardzībai — visa informācija attiecīgi militārā dienesta pārvaldēm, tad visu šo informāciju ir precīzi jāreglamentē, jānosaka — kādu un kādā mērā, jo pastāv arī ārstu ētika un arī ārstu noslēpumu neizpaušana. Es ļoti lūdzu atbalstīt manu papildinājumu šim likuma pantam.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es arī piedāvātu šajā gadījumā kā visloģiskāko risinājumu atbalstīt Apiņa kungu, jo ieklausīsimies tajā domā, ko komisija ir ielikusi. Tātad valsts militārā dienesta pārvaldes ir tiesīgas pieprasīt un saņemt it kā bez maksas no veselības aprūpes iestādēm un citām juridiskām personām informāciju par rezervistiem un iesaucamajiem. Tātad, pirmkārt, ja šajā gadījumā nav kaut kāda normatīvā ierobežojuma, tātad tā iestāde var griezties, sākot no namu pārvaldes, var griezties, teiksim, visās iestādēs, kur... pat arī uzņēmumā, kur strādā. Un es neņemos šodien, ja šis dokuments ir nokopēts no padomju laika, tad tas bija saprotams, tanī laikā bija valsts tiesības, un cilvēks bija pakļauts valstij tikai. Tad es iedomājos, ja cienījamais Līgotņa kungs ārstējas kādā privātā ārstniecības iestādē, tad attiecīgi uz šo iestādi... Pirmkārt jautājums, kā valsts dienests zinās, kur jāgriežas, jo šodien nav vienotas sistēmas, ir privātās, tātad jautājums, vai man kā jauniesaucamajam vai Līgotņa kungam būs jādod, ka es ārstējos tanī iestādē, lūdzu, aizsūtiet uz turieni dokumentu, ka jūs gribat saņemt kaut kādu informāciju. Tas ir tīri, nu... es nezinu, es brīnos, ja jau pirmajā daļā mēs nobalsojām par to obligāto dienestu, es nezinu kā jūsu dienests griezīsies par sievietēm, ko tagad sauksiet, ginekoloģiskās pārbaudes, kāds viņai ir stāvoklis? Es neņemos spriest, kā viņas jutīsies, ka jūs okšķerēsiet viņu privāto dzīvi, cik abortu uztaisījušas vai vēl kaut ko. Un ja šī nav aizsargāta, tāpat nedrīkst atļaut to termiņu saglabāt, citām juridiskām personām. Labi, es vēl saprotu, ja Ministru kabinets to risina, tad tomēr jāuzticas, bet ja šajā gadījumā katrs ierēdnis var to, tad viņš var Uzņēmumu reģistrā griezties ar jautājumu, vai Kargins strādā “Pareksā” vai ne. Varbūt varēs vēl nodokļu inspekcijā griezties, cik viņš saņem, jo no tā būs ļoti izdevīgi, kādus vajag iesaukt rezervē, un tad jau zinās, kā varēs rindiņā sastāties, lai izpirktos no tās rezerves. Un tādēļ es vēlreiz, šajā gadījumā paplašinājumu šo nedrīkst kategoriski palaist, jo mēs atļaujam ierēdnim brīvas rokas. Varbūt Līgotņa kungs paskaidros, ko viņš zem šī punkta domāja, ar tādām tiesībām iedodot.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisija vārdā — Druvas kungs. Lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS, LDP). Jā, kāpēc šī informācija ir pieprasīta un vajadzīga? Mēs visi uztraucamies par to, kad mums aiziet dienēt jaunieši, kuriem ir īstas un nopietnas veselības problēmas. Un šeit ir viena iespēja vismaz novērst šādu problēmu, kur mēs iesaucam jauniešus, kuriem ir tiešām veselības problēmas. Un tas viss, kas ir domāts... ne jau prasīt par visu jeb šī cilvēka vēsturi un tālāk viņa veselības stāvokli visu mūžu, tikai tā, lai nebūtu militāram dienestam jānes atbildība par to, ka tas ir iesaucis jaunieti ar ļoti smagām veselības problēmām. Un tas viss, kas ir domāts. Tas grozījums, ko piedāvāja arī Apiņa kungs, man principā nav nekādu problēmu arī ar to, jo vienkārši varbūt reglamentēt šo informāciju un tās piegādi militārām vienībām jeb iesaukšanas centram, man šķiet, arī nav slikta ideja.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, balsosim par deputāta Apiņa priekšlikumu — papildināt 11.pantu ar šādu tekstu... un tālāk kā jums ir tekstā. 6.lappuse, deputāta Apiņa priekšlikums. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 8, atturas — 16. Priekšlikums pieņemts.

K.J.Druva. Deputāta Ģirta Kristovska piedāvātais grozījums ir principā tas pats, kas bija jau likumā nedaudz citādā redakcijā, un līdz ar to komisija šo grozījumu nepieņēma.

Sēdes vadītājs. Jā, vēl debatēs deputāti... Ģirts Kristovskis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamie kolēģi! Mans piedāvājums ir redakcionālas dabas, un es gribu teikt, ka nevis noraidīt, bet neiedziļinājās komisija pēc būtības, un līdz ar to es aicinu vienkārši uzturēt savu balsojumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Kristovska kungs, jums būtu jāprecizē tādā gadījumā savs priekšlikums, jo otrā lasījuma 11.pantu izteikt kā 13.pantu šādā redakcijā. Mēs nevaram balsot šādā redakcijā.

Ģ.V.Kristovskis. Nu acīmredzot mums bija cita kārtība, kādā man bija priekšlikumi, tas vienkārši saglabājies vecā redakcijā, līdz ar to acīmredzot tad es vispār noņemu nost, vienkārši lai nebūtu domstarpību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Priekšlikums noņemts. Lūdzu, turpinām!

K.J.Druva. 12.pantā frakcija “Latvijai” piedāvā grozījumus, kā tiek uzskaitīti ārvalstīs dzīvojošie pilsoņi, un šo jauno redakcionālo piedāvājumu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Odisejs Kostanda, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

O.Kostanda (TKL). Godājamie kolēģi! Es gribu vērst uzmanību uz to, ka šeit šajā pantā mēs esam uzskaitījuši, kādā veidā tiek reģistrētas iesaucamās personas. Mēs redzam, ka pirmais 12.panta apakšpunkts nosaka, ka Latvijā dzīvojošās šīs dienestam pakļautās personas reģistrē pēc šo personu dzīves vietas valsts militārā dienesta pārvaldēs. Otrais apakšpunkts nosaka to, ka to Latvijas pilsoņu reģistrāciju, kuru dzīves vieta nav Latvijā, veic Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības attiecīgā valstī, tas arī ir pareizi, jo daudzi pilsoņi, jaunieši, protams, dodas tagad mācīties vai arī strādāt ārvalstīs un nedzīvo Latvijā, bet šeit ir nepietiekami, manuprāt, vai neskaidri, kā tas notiks ar personām, kurām ir dubultā pilsonība. Protams, var saprast to, ka personas, kurām ir dubultā pilsonība uz viņām it kā varētu attiekties šis 2.apakšpunkts, bet mēs tomēr piedāvājam, lai nebūtu nekādu pārpratumu un būtu pilnīgi skaidrs, pievienot 3.apakšpunktu, kur nosakām, kāda ir kārtība, kādā tiek reģistrētas militāram dienestam pakļautās personas ar dubultpilsonību. Un tātad konkrēti, ka šo personu reģistrāciju veic Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības attiecīgajā ārvalstī, tātad līdzīgi kā uz Latvijas pilsoņiem, kas no Latvijas izbraukuši un mācās vai strādā ārzemēs. Es domāju, ka šo normu būtu svarīgi uzsvērt, kā tad ir tieši ar tām personām, kurām ir dubultpilsonība, lai nebūtu nekādu pārpratumu, ka viņām arī ir jāreģistrējas. Nu, protams, viņi var reģistrēties, viņi var arī saprast to, ka viņiem būtu arī pienākums skaidri tad arī paziņot Latvijas diplomātiskām un konsulārām pārstāvniecībām reizē par izvēli, vai viņi dienēs Latvijas bruņotajos spēkos, izies šo dienestu tur, vai viņi izvēlas dienēt citas valsts bruņotajos spēkos, respektīvi, tās valsts bruņotajos spēkos, kur viņiem ir šī otra pilsonība. Tāda iespēja viņiem, protams, ir, un mēs jau esam tikko nobalsojuši par 4.pantu, arī pieņēmuši mūsu likumā, ka rezervē tiks ieskaitīti arī tie pilsoņi, kuriem ir dubultā pilsonība un kuri militārā dienestā būs nodienējuši ārvalstīs. Tātad 4.pantā mēs jau šo lietu esam aprunājuši, es vienkārši tāpēc aicinātu šeit pie 12.panta ieviest vienkārši skaidru 3.apakšpunktu, kas attiecas uz personām ar dubulto pilsonību, ka viņām, lūk, arī ir jāreģistrējas tur un tur. Lūdzu atbalstīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! 12.panta 2.punkts taču skaidri uzrāda, ka pilsoņi, kuri nedzīvo Latvijā, viņus reģistrē attiecīgi diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības. Te netiek izcelts — ir dubultā pilsonība vai nav, ir runa par visiem Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo ārpus Latvijas teritorijas. Nav nekāda vajadzība.

Bez tam šajā frakcijas “Latvijai” priekšlikumā ir arī neliela tāda nesakritība, jo te ir uzrakstīts, ka reģistrāciju veic Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības attiecīgā ārvalstī, bet, ja persona ar dubulto pilsonību dzīvo Latvijā, kas tad viņu īpaši reģistrē, par to vispār šajā pantā nav runāts. Tā ka līdz ar to, pirmkārt, tāpēc, ka ir jau pateikts, ko dara ar tiem Latvijas pilsoņiem, kuri nedzīvo Latvijā, tas ir skaidri un gaiši pateikts, un tur ir visi pilsoņi ietverti. Un, otrkārt, šī pretruna, un tāpēc es tomēr nevaru šādu priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Andris Līgotnis, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs). Godātie deputāti! Šeit acīmredzot frakcija “Latvijai” ir gribējusi, lai būtu lielāka skaidrība, bet praktiski ir iznācis, ka skaidrība ir zudusi. Pie šāda priekšlikuma, kāds ir ierosināts un ja tas tiek nobalsots, situācija radīsies sekojoša. Nu ņemsim par piemēru Druvas kungu, kuram ir divas pilsonības — Latvijas un ASV, ja viņš būtu gados jaunāks un viņam būtu jāstājas uzskaitē, tad viņam pēc šī priekšlikuma tas būtu jādara nevis pastāvīgajā dzīvesvietā, kur viņš patlaban dzīvo, šeit, Latvijā, bet jābrauc uz Ameriku un tur vēstniecībā, tā ka es aicinātu atbalstīt komisijas variantu. (Starpsauciens no zāles: “Kāpēc tad komisija noraidīja?...”)

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Druvas kungs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — pievienot likumprojekta 12.pantam 3.punktu šādā redakcijā, 6.lappuse, tātad jūsu teksts ir jums priekšā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Lūdzu zvanu! Atkārtosim balsošanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 35, atturas — 19. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Arī 12.pantā deputāts Celmiņš ir ierosinājis redakcionālus grozījumus un komisija izskatīja šo piedāvāto redakciju un izlēma, ka nedaudz plašāk un konkrētāk ir jau noteikts esošajā redakcijā, un līdz ar to nepieņēma šo piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Arī deputāts Ģirts Kristovskis piedāvāja jaunu redakciju, un, kā jūs paši varat redzēt, ir tagad seši apakšpunkti un arī zināms būtu, ja jāmaina, arī kurā pantā tas tiek teikts, tādā gadījumā komisija nepieņēma šo piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. 13.pantā Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvāja izslēgt 13.panta pēdējo teikumu, tad arī to pašu piedāvāja deputāts Kristovskis, un abus tos pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. 14.pantā Saeimas Juridiskais birojs piedāvāja redakcionālas izmaiņas, un komisija tās pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. 15.pantā deputāts Endziņš piedāvāja pārveidot līdzšinējo 15.panta tekstu par pirmo daļu un papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā: “Valsts licencētajām augstskolām pienākums paziņot attiecīgai valsts militārai dienesta pārvaldei, struktūrvienībai...”, un tā tālāk. Šo piedāvāto grozījumu komisija nepieņēma.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Tad nu man jāprasa ir, komisija vadījās šajā gadījumā, kā to ir deputāts Endziņš iesniedzis, šo priekšlikumu, vai kas te par iemesliem? Kāda motivācija, Druvas kungs? Ja es atceros otro lasījumu, tad, kad gāja runa šeit par studentiem, es piegāju vēl pie jums un teicu, ka es iedošu šo priekšlikumu. Ja ir runa, ka studentu, kurš mācās, neiesauc, bet, ja viņš tiek izslēgts jeb pats aiziet no augstskolas, tātad pamats, kas atliek viņa iesaukšanu, zūd. No kurienes to zinās? Šeit ir uzlikts pienākums mācību iestādēm gan šajā otrajā daļā, gan arī trešajā daļā, būtībā visos tajos gadījumos, kad likums paredz iesaukuma atlikšanu vai kad cilvēku neiesauc, ja zūd šis pamats, kāda motivācija? Kur te ir loģika? Vai te vienkārši Aizsardzības un iekšlietu komisija ir rīkojusies pēc kaut kāda, es nezinu, principa, kas ir iesniedzis, vai kaut kas tamlīdzīgs. Vismaz es aicinātu cienījamo komisijas vadītāju dot arī motivāciju, kāpēc noraidīja. Man liekas, ka šie abi priekšlikumi laikam ir tieši jūsu un Aizsardzības ministrijas interesēs doti. Es aicinātu tomēr dot šos paskaidrojumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies... Andris Līgotnis, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs). Man ir jāatzīst, ka Aizsardzības ministrijai un visam šim iesaukšanas mehānismam, protams, būs daudz vieglāk un ērtāk strādāt, ja šie Endziņa kunga priekšlikumi tiks pieņemti, tāpat kā pie šī panta ir deputāta Apiņa priekšlikumi, arī tie šo darbu tikai atvieglinās.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Druvas kungs. Lūdzu!

K.J.Druva. Lai atbildētu Endziņa kunga jautājumam, kāpēc komisija noraidīja, jo lielā mērā, ja jūs paskataties uz 24.pantu, šis uzdevums ir pārvaldei iedots. Un līdz ar to tāpēc, ka viņa kontrolēja šo situāciju, kāpēc noraidīja. Man principā nekādu problēmu ar jūsu piedāvāto grozījumu nav, un varētu arī pieņemt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Lūdzu balsosim par deputāta Endziņa priekšlikumu — pārveidot līdzšinējo 15.panta tekstu par pirmo daļu un papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā. Redakcija ir jums priekšā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 2, atturas — 8. Priekšlikums pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk deputāts Ģirts Kristovskis piedāvā grozījumu 17.pantā, kas skan: “Policijai, prokuratūrai un tiesai, un tā tālāk.” Šo grozījumu arī komisija nepieņēma un arī pamatoja ar to, ka daļa šīs pārbaudes ir jau izteikta 24.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav, pieņemts.

K.J.Druva. Saeimas Juridiskais birojs ieteicis jaunu redakciju, un Aizsardzības komisija to ir pieņēmusi. Arī deputāts Kristovskis izsaka jaunas redakcijas izmaiņas un, kopumā visus tos apvienojot, Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātā 15.panta redakcijā. Lūdzu deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, vienkārši mums pašreiz ir jāprecizē redakcija atbilstoši mūsu balsojumam, atbalstot Endziņa kunga priekšlikumu.

K.J.Druva. Gribētu teikt, ka mums būtu jāpieņem arī komisijas piedāvātais grozījums, jo lielā mērā Endziņa kunga piedāvātā redakcija attiecas tieši par augstskolām, bet 15.pants arī runā par krimināllietām un tā tālāk. Līdz ar to vai — sodāmība, vai notiesāts, vai vajāts un tā tālāk, arī tas ir jāzina šai pārvaldei. Tātad Endziņa kunga piedāvātais grozījums būtu papildinājums tam, ko jau ieteica Aizsardzības un iekšlietu komisija.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, mēs atvainojamies par šo pauzi, jo atbilstoši mūsu balsojumam par Endziņa kunga priekšlikumu, kurā mēs pārveidojām līdzšinējo 15.panta tekstu par pirmo daļu, kā arī papildinājām 15.pantu ar otro un trešo daļu konkrētā redakcijā, tātad mēs esam pirmās, otrās un trešās daļas redakcijas jau nobalsojuši.

K.J.Druva. Pareizi. Un vienkārši mums vajadzētu vēl pievienot ar papildu pareizo numerāciju Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Bet tad tā būtu kāda daļa?

K.J.Druva. Tā kā Endziņa kungam ir 1., 2., 3.sadaļa, tad Aizsardzības un iekšlietu komisijas piedāvātā būtu 4.daļa.

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Mans viedoklis būtu tāds, ka komisijas piedāvātais variants par pirmo daļu, tas jau būtībā ir tikai redakcionāli precizēts pašreizējais 1.pants. Un jau 15.panta tā daļa, ko es ierosināju. Šinī gadījumā, vai mans piedāvātais — 2., 3.daļa ir kā 2.3.daļa komisijas variantā vai kā 3. un 4. — tam vairs nav principiālas atšķirības.

Sēdes vadītājs. Tad jūsu piedāvājums?

A.Endziņš. Es drīzāk piedāvātu iebalsoto manis priekšlikumu kā 3., 4.daļu pie komisijas varianta par šo pantu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

P.Apinis (LC). Cienījamie kolēģi! Mēs varētu deputāta Ģirta Valda Kristovska priekšlikumu — papildināt 15.pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā, kas jau ir pieņemta Aizsardzības un iekšlietu komisijas ieteiktajā redakcijā. Mēs to varētu kā ceturto, un līdz ar to jautājums būtu atrisināts, un loģiski.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Precizējot vēlreiz ar Juridisko biroju un arī ar iesniedzējiem šobrīd priekšlikumu izskatīšanas kārtību, kā arī jau nobalsotos priekšlikumus, es varu komentēt to sekojoši. Pašlaik mēs tātad esam nobalsojuši atbilstoši Endziņa kunga priekšlikumam tātad pirmo daļu, kura ir līdzšinējā otrā lasījuma redakcijā. Tālāk ir priekšlikums atbilstoši jau iesniegtajam komisijas priekšlikumam — ietvert 9.lapaspusē Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto redakciju un izskatīt šīs redakcijas otro daļu, kas papildina jau iepriekš iesniegtos priekšlikumus. Visi pārējie priekšlikumi praktiski ir ietverti jau nobalsotajās redakcijās.

Tātad mums ir jāizskata 10. lapaspusē otrā daļa Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumam, ko pati komisija, bez šaubām, ir atbalstījusi. Tas tādā gadījumā kļūst par otro daļu šim te pantam, un attiecīgi Endziņa kunga priekšlikuma otrā un trešā daļa pārveidojas par 3. un 4.daļu. Endziņa kungs arī pats tam piekrīt. Vai deputātiem ir iebildumi? Nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Un tālāk ir deputāta Apiņa kunga piedāvātais grozījums, kas atkal runā par veselību un veselības stāvokli un tādā ziņā. Komisija šos piedāvātos grozījumus nepieņēma, bet, tā kā mēs plaši izvēršam tagad šo pantu, arī tie būtu pieņemami.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Apinis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Es 1.papildpantu noņemu, jo tas pilnībā atkārto deputāta Endziņa priekšlikumu, kuru mēs jau iestrādājām. 2.papildpants, kurš, bez šaubām, labāk iederētos mums jau tikko pieņemtajā 15.panta kā piektajā daļā, ir norādīts, ka darba ekspertīzes ārstu komisijām ne vēlāk kā septiņu dienu laikā jāpaziņo attiecīgai Valsts militārā dienesta pārvaldes struktūrvienībai par militārajam dienestam pakļauto vīriešu invaliditātes apstiprināšanu. Tas ir saistīts ar to, ka mums ir nedaudz mainījusies darba ekspertīze, un mums nav vairs klasiskā variantā 1., 2. un 3.invaliditātes grupa. Mums ir stipri viņa fleksiblāka, šī te invaliditātes noteikšana. Un lai mēs, militārā dienesta pārvalde, varētu regulāri uzzināt par šo cilvēku veselības stāvokli, viņiem būtu regulāri jāsaņem šī informācija. Es nekādi nesaprotu, kāpēc mūsu komisija ir šo priekšlikumu noraidījusi, jo tas tikai sakārto tās darbu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs vairāk pieteikušies nav. Komisijas vārdā — Druvas kungs, lūdzu!

K.J.Druva. Es jums nevaru pateikt, Apiņa kungs, kādēļ komisija šobrīd noraidīja. Tāpēc, ka viss bija uzdots dienesta pārvaldei, man šķiet, zem 24.panta. Bet tā kā mēs tagad esam izvirzījuši, ka visas šīs iestādes ziņo, līdz ar to, man šķiet, pat komisijai nebūtu problēmu ar šo piedāvāto grozījumu. Un šo tad varētu iekļaut iekšā kā, man šķiet, 4.sadaļu tagad pēc numerācijas.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tā kā deputāts Apinis noņēma sava priekšlikuma pirmo daļu, tad mums ir jābalso par deputāta Apiņa priekšlikumu — papildināt likumprojekta 15.pantu — šobrīd pēc jaunās numerācijas ar piekto daļu: “Darba ekspertīzes ārstu komisijām ne vēlāk kā 7 dienu laikā jāpaziņo...”, un tālāk kā tekstā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par šo Pētera Apiņa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 5, atturas — 18. Deputāta Apiņa priekšlikums pieņemts, un likumprojekta 15.pants papildināts ar jaunu piekto daļu: “Darba ekspertīzes ārstu komisijām...”, un tālāk kā tekstā. Lūdzu, turpinām!

K.J.Druva. 16.pantā deputāts Kristovskis piedāvā otrā lasījuma 16.pantu izteikt kā 18.pantu šādā redakcijā: “Pavēli par...”

Sēdes vadītājs. Deputāts Kristovskis noņem savu priekšlikumu.

K.J.Druva. Paldies! Komisija pieņēma Saeimas Juridiskā biroja piedāvāto precizējumu redakcijā un atbalstīja to.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. 17.pantā deputāts Apinis piedāvā papildināt pantu pirmajā teikumā ar šādu tekstu: “Šis pants neattiecas uz karavīriem, kuriem militārais dienests sācies pirms un beidzies pēc 27 gadu vecuma sasniegšanas...”, un tā tālāk. Šo piedāvāto grozījumu komisija noraidīja, pieņemot, ka jau esošā redakcija precizē nepieciešamos apstākļus, kad un ko iesauc un kad iet, teiksim, rezervē.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Apinis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

P.Apinis (LC). Cienījamie kolēģi! Uzturu balsojumu pa daļām. Uzskatu, ka nebūtu mērķtiecīgi sakārtotajā Latvijas armijā arī brīvprātīgi iestāties visiem tiem, kam ir pensijas gadi un tā tālāk. Paldies!

Sēdes vadītājs. Apiņa kungs, jūs uzturat savu priekšlikumu vai arī komisijas priekšlikumu pa daļām?

P.Apinis. Savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tad, lūdzu, norādiet, kur būtu pirmās daļas sākums un kā mums būtu tas jābalso.

P.Apinis. Tātad pirmā daļa ir — šis pants neattiecas uz karavīriem, kuriem militārais dienests sācies pirms un beizies pēc 27 gadu vecuma sasniegšanas. Un otrā daļa ir — vārda “vecuma” vietā rakstīt tekstu “līdz 40 gadu vecumam”.

Sēdes vadītājs. Debatēs — Dzintars Ābiķis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es ilgi jūsu uzmanību nekavēšu. Man liekas, Pēter, piedod lūdzu, šis te vecuma ierobežojums ir diezgan muļķīgs. Man ir 44 gadi personīgi, un es nejūtos tik vājš, lai nevarētu pildīt pienākumus pret valsti, un es domāju, ka mūsu vidū arī ir kolēģi, kas ir vēl vecāki, bet kuri varētu bez problēmām dienēt armijā. Tā ka es uzskatu, ka nav vērts to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi, viss jau būtu labi, ja mēs atkal neaizmirstu vienu momentu, ka mēs šodien atļāvām arī ... (Troksnis zālē.)

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu uzmanību, tomēr, un centīsimies arī saklausīt deputātu, kas atrodas tribīnē, viņa paustās domas.

M.Lujāns. Cienījamie kolēģi! Protams, viss būtu labi un Apiņa ideja būtu ļoti romantiska, bet mēs aizmirsām vienu faktu, ka brīvprātīgi tātad varēs iestāties arī sievietes, un es neņemos spriest, vai Līgotņa kungs gribēs 40 gadus vecas sievietes, kas viņam soļos ierindā. (Zālē smiekli).

Sēdes vadītājs. Vairāki deputāti... Godātie deputāti, lūdzu, saglabāsim klusumu zālē! Vārdu lūdz Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Andris Līgotnis. Lūdzu!

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs). Es ne par sievietēm. Šeit ir divi priekšlikumi deputātam Apinim. Pirmais... fakstiski to vajadzētu atbalstīt, jo tas precizē to, kā jārīkojas ar tiem cilvēkiem, kuri sasniegs 27 gadus dienesta laikā. Tātad, ka nevis tajā dienā, kad viņi tiek atvaļināti, bet viņiem pilnībā jāpabeidz viss dienests. Un otrā daļa. Nu to jau Ābiķa kungs labi pateica.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti... Ģirts Kristovskis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

Ģ.Kristovskis (LC). Cienījamie kolēģi! Es jūs aicinātu balsot pret deputāta Apiņa un Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu, jo, manuprāt, ir muļķīgi rakstīt, ka šis pants attiecas uz tiem karavīriem, cits uz citiem. Likumam ir skaidri jāpasaka, kurš pants uz ko attiecas, un no konteksta tas viss ir jānoprot. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav? Debates slēdzam. Komisijas vārdā? Druvas kungs runāt nevēlas.

Godātie deputāti, tātad atbilstoši 133. Kārtības ruļļa pantam mums ir vispirms jāizšķiras par labu vai par sliktu priekšlikumam, ko te izteica Apiņa kungs, balsot viņa priekšlikumu pa daļām. Un šīs daļas būtu — šis pants neattiecas uz karavīriem, kuriem militārais dienests sācies pirms un beidzies pēc 27 gadu vecuma sasniegšanas, tā ir pirmā daļa. Un vārda “vecuma” vietā rakstīt šādu tekstu: “Līdz 40 gadu vecumam” — tā ir otrā daļa.

Deputāti “par” vai “pret” balsojumu pa daļām runāt nevēlas? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 11, atturas — 10. Deputāta Apiņa priekšlikums balsot pa daļām ir pieņemts.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par deputāta Apiņa priekšlikumu – papildināt 17. pantu, ievietojot aiz pirmā teikuma šādu tekstu: “Šis pants neattiecas uz karavīriem, kuriem militārais dienests sācies pirms un beidzies pēc 27 gadu vecuma sasniegšanas.” Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 24, atturas — 21. Priekšlikums nav pieņemts.

Deputāta Apiņa otrs priekšlikums, otra daļa. Vārda “vecuma” vietā rakstīt šādu tekstu: “līdz 40 gadu vecumam”. Apiņa kungs... Apiņa kungs otru priekšlikumu noņem. Lūdzu turpinām, Druvas kungs!

K.J.Druva. Deputāts Celmiņš piedāvā papildināt 17. pantu ar šādu tekstu: “Personas, kuras devušās uz apmācībām vai darbā uz ārzemēm, pilda dienestu pēc atgriešanās no brauciena.” Man šķiet, ka šis piedāvājums ir labs, bet ir jau atspoguļots citā pantā. Tādēļ šajā vietā komisija to nepieņēma un noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.J.Druva. Aizsardzības ministrija arī piedāvāja savu redakciju: “Latvijas pilsoņi... Latvijas Republikas pilsoņi — vīrieši un sievietes — obligāto dienestu brīvprātīgi var pildīt no 18 gadu vecuma”, un mēs jau runājām par brīvprātības iespēju sievietēm šeit, 3. pantā, un līdz ar to noraidīja šajā kontekstā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.J.Druva. Deputāts Kaksītis ierosināja izteikt 17. pantu šādā redakcijā: “Aktīvajā dienestā iesauc pilsoņus no 19 gadu vecuma līdz 27 gadu vecumam.” Un komisija šo piedāvāto redakciju pieņēma pirmajā daļā, un otrajai daļai — brīvprātīgi aktīvajā dienestā var iestāties no 18 gadu vecuma — arī pieņēma to.

Sēdes vadītājs. Deputātiem... Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Godātie deputāti! Man tagad vairs nav skaidrs. 2. pantā — brīvprātīgi obligāto militāro dienestu var pildīt sievietes no tāda līdz tādam ... bet šeit ir runa par brīvprātīgu obligāto aktīvo militāro dienestu. Tad galu galā par kādu dienestu mēs runājam? Pantos ir jāsaskaņo jēdzieni, un tikai tad tos var izskatīt. Vai nu ir.. Tā kā ir nobalsots 2. pants, ka brīvprātīgo dienestu sievietes... obligāto dienestu sievietes var pildīt, tad šinī gadījumā ir jāatgriežas pie Aizsardzības ministrijas labojuma vai arī šeit ir jābalso par to, jo šeit ir brīvprātīgais obligātais aktīvais militārais dienests. Divi dažādi jēdzieni. Lai gan loģiski būtu – ja ir aktīvais, tad es nekur likumā neatradu pasīvo dienestu.

Sēdes vadītājs. Kārlis Jūlijs Druva, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS, LDP frakcija). Lai atbildētu cienījamajai Kreituses kundzei, iepriekšējā pantā gāja runa tikai par brīvprātības iespēju. Šeit ir noteikts, no kura vecuma līdz kuram vecumam. Un tā ir tā starpība.

Sēdes vadītājs. Līdz pārtraukumam ir četras minūtes... Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Druvas kungs, es jums nerunāju par vecumu, es jums vēlreiz saku — par terminoloģiju, kas ir lietota likumā. 2. pantā ir “militārais brīvprātīgais obligātais dienests”, ja? Tagad jums ir “brīvprātīgais obligātais aktīvais militārais dienests”. Tad kurā dienestā kurš te galu galā ies un ko darīs? Man ir vienalga, no kāda vecuma jums sievietes armijā ir vajadzīgas.

Sēdes vadītājs. Kristovska kungs, jūs divas minūtes izmantosiet? Ģirts Valdis Kristovskis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamie kolēģi! Tomēr 3. pantā ir pietiekami skaidri pateikts, no kā sastāv obligātais militārais dienests: no obligātā aktīvā militārā dienesta, tas ir tas, ka ir 12 mēneši jānodien, un šajā pantā iet runa par to, no cik gadu vecuma arī brīvprātīgi var vispār cilvēks šo dienestu uzņemties pildīt, jo beigu beigās šajā likumā, arī tālākajos pantos, ir likta priekšā iespēja plānot to laiku, kad obligāto militāro dienestu var izpildīt. Un varbūt kāds ir savu dzīvi saplānojis, ka viņam izdevīgāk to ir sākt no 18 gadu vecuma. Un viņš 18 gadu vecumā piesakās, un viņam dod šo iespēju – no 18 gadiem aiziet un nodienēt šos 12 mēnešus. Un kad viņš sasniedz 19 gadus, viņš jau ir brīvs. Cits varbūt sāks tikai 19 gadu vecumā, kā šeit noteikts likumā. Tā ka nav nekādu problēmu, viss ir skaidrs. Ja taisa teātri, tad viņu var taisīt, ja pieiet nopietni likumam un seko līdz, tad viss ir pilnīgi skaidrs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Līdz pārtraukumam ir divas minūtes. Turpināsim debates pēc pārtraukuma. Atbilstoši tam, ka Saeimas Prezidijam trīs reizes Saeimas sēdes laikā ir jāorganizē reģistrācija, lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus! Godātie deputāti, pārtraukums vēl nav izsludināts. Vārdu paziņojumam lūdz Oļģerts Dunkers.

O.Dunkers (TT). Godājamie kolēģi! Es lūdzu Austrijas parlamentārās sadarbības grupu sapulcēties tūlīt blakus šeit, Prezidija sēžu zālē.

Sēdes vadītājs. Dunkera kungs! Prezidija zālē būs Prezidija sēde tagad, tūlīt pulksten 15.00.

O.Dunkers. Nu tad mēs Baltajā apaļajā te... te pie apaļā galdiņa Baltajā zālē.

Sēdes vadītājs. Lūdzu! Vārds Janīnai Kušnerei, Saeimas sekretāra biedrei, lai nolasītu reģistrācijas rezultātus. Lūdzu!

J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks... ir. Olafs Brūveris, Alfreds Čepānis, Imants Daudišs, Vladilens Dozorcevs, Edmunds Grīnbergs, Ervids Grinovskis, Jānis Jurkāns, Paulis Kļaviņš, Valdis Krisbergs, Leopolds Ozoliņš, Aleksandrs Pētersons, Andrejs Požarnovs, Atis Sausnītis... ir zālē, Jānis Straume, Gundars Valdmanis, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet savas vietas! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Godātie deputāti, lūdzu, reģistrēsimies! Lūdzu reģistrācijas rezultātu. Zālē ir 47 deputāti. Lūdzu garu zvanu! Lūdzu atkārtot reģistrācijas režīmu! Deputātus es lūdzu reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 56 deputāti. Turpinām sēdi.

Godātie deputāti, mēs izskatām dokumenta nr. 1637 11.lappusi. Lappuses apakšā ir deputāta Kaksīša priekšlikums — izteikt 17.pantu šādā redakcijā. Vai vēl ir deputāti, kas vēlas uzstāties debatēs? Šādu deputātu nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — lūdzu, Kārlis Jūlijs Druva.

K.J.Druva (LZS, KDS, LDP). Cienījamie kolēģi! Komisija pieņēma arī deputāta Kaksīša piedāvāto redakciju, precizējot kopā ar to, ko Juridiskā komisija izteica savā piedāvājumā. Tātad abus pieņēma.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Ir deputāta Apiņa piedāvātais grozījums — papildināt likumprojekta 17.pantu ar jaunu pantu šādā redakcijā. “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā militārajā dienestā var tikt iesaukti uz brīvprātības pamata...”, un tā tālāk. Šeit galvenā doma bija, ka arī pilsonība tiek piešķirta ārpuskārtas naturalizācijas kārtībā, bet komisija nesaprata līdz ar to, ka šodien nepilsoņi nevar dienēt, pat nevar brīvprātīgi iestāties. Līdz ar to nepieņēma šo piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Apinis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

P.Apinis (LC) Cienījamie kolēģi, priekšlikuma būtība ir tāda, ka militārajā dienestā uz brīvprātības pamata varētu tikt iesaukti Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji, kuriem atbilstoši Pilsonības likumam varētu tikt piešķirta pilsonība attiecīgajā periodā. Tas nozīmē, ka pēc pašreizējā spēkā esošā Pilsonības likuma var tikt naturalizēti nepilsoņi no 20 — 23 gadu vecumam, kas principā mums vienkārši pieļauj zināmā mērā savlaicīgi viņus iesaukt dienestā Latvijas armijā. Es aicinu balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK, LZP). Es pat nezinu, cienījamie kolēģi, kā atkal kārtējo reizi izsaukties pie šāda priekšlikuma. Ja nebūtu Apiņa kungs nācis tribīnē un aizstāvējis savu priekšlikumu, tad es domātu, ka Apiņa kungs pajokoja, “padzina velnu”, iesniedzot šo priekšlikumu, tā sakot, noņems šo priekšlikumu, bet izrādās, ka viņš to nopietni ir domājis. Es vēl ceru, ka jūs īpaši neesat iedziļinājies šā priekšlikuma būtībā, bet, ja esat iedziļinājies, tad man cits nekas neatliek kā jūs ieskaitīt pavisam citā komandā. Tur pie lujāniešiem, stašiešiem, jurkāniešiem un tā tālāk un vēl šādiem vīriem. To, ko šie vīri ir mēģinājuši “dabūt cauri” ļoti regulāri, ļoti sistemātiski un ļoti neatlaidīgi.

Iedomāsimies vienu šādu variantu, ka dosim viņiem šādas iespējas. Un, ņemot vērā, ka otrajā lasījumā jau ir apstiprinātas, pieņemtas likumā privilēģijas tiem, kuri ir nodienējuši 12 mēnešus, tad viņiem būs šīs privilēģijas, tātad viņi iegūs pilsonību pēc jūsu priekšlikuma, civildienesta amatu ieņemt būs priekšrocības. It īpaši vēl iegādāties dzīvokli un celt māju un vēl, un vēl. Nu tad padomājiet, cienījamais Apiņa kungs! Uz ko jūs ejat un uz ko jūs mūs aicināt. Es tālāk nemaz negribu runāt. Es ceru, ka jūs pacelsit roku un teiksit, ka noņemat šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu!

J.G.Vidiņš (TB). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputātu kungi! Jūs atceraties — otrajā lasījumā jau mēs kaut ko līdzīgu noraidījām. Es domāju, ka cienījamais komisijas priekšsēdis — Druvas kungs, vadoties pēc Amerikas Savienoto Valstu likumiem, kuri izgāja militāro dienestu, laikam var pēc pieciem gadiem dabūt šo Amerikas Savienoto Valstu pilsonību. Mēs nedrīkstam automātiski pārnest Rietumu pieredzi uz mūsu pieredzi, jo, par nožēlu, Rietumiem nav mūsu 50 gadu okupācijas pieredzes.

Es, protams, piekristu Pētera Apiņa priekšlikumam, ja mums būtu tādi paši apstākļi kā, piemēram, Zviedrijā. Bet Pēteris Apinis, par nožēlu, ir aizmirsis to, ka mēs esam pieņēmuši deklarāciju “Par okupāciju” un ka visiem šiem 700 000 migrantiem nav tāda īsti juridiska pamata šeit atrasties. Tas ir viens. Bet es ļoti cienu katra deputāta uzskatu transformāciju vai evolūciju. Un, Pēter, ja jūs esat bijis “Atdzimšanas” partijas loceklis, kas bija uz tādām stabilām nacionālistiskām idejām balstīta, pēc tam jūs pārgājāt uz “Muļķu” partiju, tagad jūs esat “Latvijas ceļa” partijā. Vispār es dažreiz apskaužu, ka cilvēks var tā mainīt savas politiskos uzskatus. Bet es domāju, Pēter, paliksim šoreiz pie jūsu pirmās partijas, kurā jūs bijāt, uzskatiem. Un tomēr es ceru, ka jūs atsauksit savu priekšlikumu. Bet, ja jūs to neatsauksiet, tad es deputātus aicinu balsot pret šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Patīkami redzēt, ka arī “Latvijas ceļš” lēnām transformējas, ka viņu rindās parādās viens sociāldemokrāts, un es domāju, ka vēl parādīsies vairāki. Tas ir normāls attīstības process, ka no lielkapitāla pārstāvjiem viņi saprot tautas problēmas.

Bet šajā gadījumā es domāju, ka diez vai es varēšu atbalstīt šo priekšlikumu, jo es uzskatu tā. Sakarā ar to, ka mums armijā jau sievietes dienēs, tad es domāju, nepilsoņiem tur nav vietas šajā gadījumā. Es domāju, atstāsim šīs godpilnās tiesības dienēt Latvijas armijā sievietēm pilsonēm un vīriešiem pilsoņiem. Es domāju, ka arī šajā gadījumā Vidiņa kungs šo domu atbalstīs un Tabūna kungs. Es domāju, ka mums būs šoreiz vienota tāda kopas sajūta. Es domāju, ka Vidiņa kungs arī būs priecīgs par to, jo, starp citu, man rodas jautājums, es neņemos spriest, kas nodarbojas ar gramatiku šajā likumā, jo es nevaru saprast, kas tas tāds par jēdzienu “priekssīmīgu”. Varbūt pārējiem tur ir citādāk, kas tā ir par priekssīmīgu uzvedību? Diemžēl varbūt arī komisijas autori un Vidiņa kungs pat neievēroja, ka šeit ir gramatiskās kļūdas, bet tā ir tehniska kļūda, ja mēs nobalsosim Apiņa kunga priekšlikumu. Bet šajā gadījumā es saku to, ka vienkārši diemžēl es nevarēšu ne atbalstīt, ne arī “pret”, jo es uzskatu, ka tas ir tāds, diez vai šajā brīdī šis jautājums šeit būtu arī patiešām jādiskutē.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Es patlaban netaisos paust savu attieksmi pret nepilsoņiem un vēl dažiem citiem. Bet es gribu runāt par absolūti nepārdomāto attieksmi, kādu parāda Saeimas deputāti, iesniedzot savus priekšlikumus un arī šodien tos aizstāvot. Nupat vēl te kāpa tribīnē kungs Apinis. Nu, bet ja viņš būtu paskatījies, ko mēs šodien jau esam pieņēmuši. Izlasiet, lūdzu, to tekstu, kas ir 2.pantā jau pieņemts, kur mēs runājam par tiem, kuriem ir jāiet dienestā. Tur taču ir skaidri un gaiši pateikts. “Latvijas Republikas pilsoņi”. Tātad jūsu piedāvātais priekšlikums ir vienkārši neloģisks. Absolūti neloģisks. Žēl, ka jūs pats to neesat vēl sapratis. Bet es ceru, ka sapratīsit.

Otrkārt. Kas tā par tādu ārpuskārtas naturalizācijas kārtību? Vai jūs esat iedziļinājies savos vārdos? Esošajā Pilsonības likumā tādas nav. Līdz ar to ir atkal jārunā par šā likuma izmaiņām, kuras arī mēs esam nolēmuši, negrozīt šo likumu. Līdz ar to te ir divas tādas pretrunas visai šai idejai. Tā kā šajā gadījumā es neizteikšos par to, ko var dot Latvijas armijai vispār šāda panta pieņemšana. Tā ka, cienījamie kolēģi, nerunāsim paši sev pretī! Ja mēs esam vienā pantā jau pieņēmuši konceptuālu nostādni, tad mēs nevaram, citā pantā balsojot, šo konceptuālo nostādni pilnīgi sagrozīt.

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Druvas kungs. Lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS, LDP). Cienījamie deputāti! Komisija noraidīja šo piedāvāto grozījumu tādēļ, ka mēs sapratām, ka otrajā lasījumā Saeima jau izteica savu attieksmi pret šo ierosinājumu. Un šodien atkal lūdzu, lai jūs izsakāt šo pašu attieksmi pret šo piedāvāto grozījumu un noraidiet.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Pētera Apiņa priekšlikumu — papildināt likumprojektu pēc 17.panta ar jaunu pantu šādā redakcijā. Un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 2, pret — 39, atturas — 13. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. 18.pantā deputāts Apinis ierosina papildināt 18.pantu ar otro teikumu šādā redakcijā: “Šai laikā viņiem ir atbilstošas kategorijas aktīvajā dienestā, arī tiesības un pienākumi.” Komisija lūdz šo piedāvāto grozījumu noraidīt, pieņemot to, ka jau esošā redakcijā viss ir pateikts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Apinis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

P.Apinis (LC) Cienījamie kolēģi! Kaut arī tikko esmu saņēmis atbilstošu vērtējumu par pagājušo balsojumu, es tik un tā uzturu balsojumu arī šajā jautājumā. Tas ir jautājums — atbilstošas kategorijas aktīvā dienesta karavīru tiesības un pienākumi. Es domāju, ka šis formulējums ir korekts.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā Druvas kungs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Pētera Apiņa priekšlikumu — papildināt 18.pantu ar otru teikumu, rakstot šādā redakcijā. Redakcija ir jums priekšā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 22, atturas — 19. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Deputāts Kristovskis ir piedāvājis grozījumu šim pantam daudz plašākā redakcijā, un komisija vēlējās noraidīt šo piedāvāto grozījumu, atkal sakot, ka piedāvātā redakcija ir pilnībā.

Sēdes vadītājs. Deputāts Kristovskis savu priekšlikumu neuztur. Noņem. Deputātiem iebildumu nav pret komisijas slēdzienu. Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es gribētu vienkārši pievērst uzmanību — mēs noraidījām Apiņa kunga priekšlikumu, bet te ir būtiskas atšķirības tagad starp otrā lasījuma redakciju, kur šis teikums skan: “šajā laikā viņam militārā dienesta karavīra statuss”, un militārā dienestā laikam ir gan ierindas karavīrs, gan arī seržants un virsnieks. Ja mēs rakstam šeit tagad, kā komisija piedāvā: “šajā laikā viņam obligātā aktīvā militārā dienesta karavīra statuss”, tad laikam obligātais dienests attiecas tikai, nu, zem virsnieka, tas, kas ir iesaukts. Tad iznāk, ka tādā veidā kad, ja leitnantu iesauks kā rezerves karavīru, tad viņam būs, nu, kāds — dižkareivja statuss vai kā? Es tāpēc aicinātu šajā gadījumā noraidīt komisijas variantu un saglabāt otrā lasījuma variantu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, mēs apspriežam pašlaik Ģirta Kristovska kunga priekšlikumu. Ģirts Kristovskis savu priekšlikumu neuztur, noņem. Tādā gadījumā atbilstoši... Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti! Tāpat kā Endziņa kungs, es vienkārši gribētu lūgt arī nepāriet šobrīd vēl pie nākamā panta un vērst visu uzmanību uz to, ka tajā brīdī, kad mēs, nebalsojot ne par vienu priekšlikumu pie šī panta, mēs paliekam pie otrā lasījuma redakcijas, bet nevis pie tā, kas šeit ir pierakstīts pēdējā ailē. Ja mēs ne par ko nebalsojam, tad otrā lasījuma redakcija: “šajā laikā viņiem ir militārā dienesta karavīra statuss”, un faktiski mēs ne kā arī balsot nevaram, bet tikai es gribētu, lai šeit būtu viennozīmīga skaidrība attiecībā uz to, kas šeit ir pieņemts un kāda būs likuma redakcija tālāk. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, mums ir jābalso komisijas redakcija, jo tur ir jauni vārdi un jaunas tēzes, jebkurā gadījumā beidzamais būs balsojums par komisijas redakciju. Lūdzu, Ģirts Valdis Kristovskis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

Ģ.V.Kristovskis (LC). Es tomēr aicinātu cienījamos kolēģus atbalstīt komisijas priekšlikumu. Es savējo priekšlikumu noņēmu, man arī faktiski bija skaidrojums, kas rada pretrunas komisijas piedāvātajā, bet es gribētu teikt tā, kad šis ir redakcionāls precizējums, jo karavīri mums ir visādi, un atstāt tikai —militārā dienesta karavīrs, tas nozīmē atkal, ja mēs runājam, paplašinām uz virsniekiem, uz visām tām kategorijām, kas ir militārā dienesta karavīrs. Bet šeit mēs atkal precīzi pasakām, kad tas ir obligātā aktīvā militārā dienesta karavīrs. (Starpsauciens no zāles: “Virsnieki arī būs?...)Tas ir precizējums, bet tas nav obligātajā aktīvajā militārajā dienestā.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, nevedīsim sarunas no tribīnes. Godātie deputāti, mēs apspriežam pašlaik komisijas ieteikto redakciju, kas jums ir 4.ailē, vai vēl ir deputāti, kas vēlas runāt debatēs? Deputāti debatēs vairāk runāt nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā —Druvas kungs, lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS, LDP). Var atbildēt Endziņa kunga jautājumam, tik tiešām —arī virsnieki ir karavīri, bet viņi ir ar augstāku pakāpi, bet, ko komisija bija piedāvājusi savā jaunajā redakcijā, ir tikai precizējumi, kā jau Kristovska kungs tikko teica. Gan viens, gan otrs variants ir pieņemams, bet mēs piedāvājām jauno redakciju, lai kopumā būtu tāda pati redakcija kā visos pārējos pantos.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par Aizsardzības un iekšlietu komisijas izstrādāto redakciju, precizēto redakciju 18.pantā, kas dota jums 4.ailē. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 9, atturas — 6. Komisijas redakcija pieņemta 18.pantam. Lūdzu, turpinām!

K.J.Druva. 19.pantā deputāts Apinis piedāvā papildināt 19.pantu ar vārdiem “militārajā dienestā, rakstot Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”, un komisija šo redakcionālo maiņu nepieņēma, jo, kā jūs redzēsiet, tālāk arī pārejas noteikumos ir piedāvāts Ministru kabinetam, bet nevis vien piedāvāts, bet uzlikts sagatavot veselu virkni Ministru kabineta noteikumus, kas reglamentēs visus noteikumus šajā un citās jomās.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Pēteris Apinis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

P.Apinis (LC). Cienījamie kolēģi! Principā jau nav būtiski, kurā vietā Ministru kabinetam tiek uzdoti šādi uzdevumi, bet tas, ka iesaucamo veselības stāvokļa novērtēšana un īpaši psiholoģiskā testēšana ir rūpīgi reglamentējama un to var darīt tikai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, tas būtu pats par sevi saprotams, jo pretējā gadījumā mums tomēr tās robežas, kurās mēs varētu veikt šo psiholoģisko testēšanu, parādās pārlieku plašas.

Sēdes vadītājs. Kārlis Jūlis Druva, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts. Lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS, LDP). Jā, es tikai gribēju vēl precizēt savus teikumus ar to, ka jūs rūpīgi izlasiet komisijas piedāvāto variantu, jūs redzēsiet, ka daļēji arī Apiņa kunga piedāvātais grozījums tur ir iestrādāts.

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies runāt vairāk nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā —Druvas kungs. Lūdzu!

K.J.Druva. Jā, es lūgtu deputātus rūpīgi izskatīt visus piedāvātos grozījumus un pat paskatīties uz nākamo lapu — 14.lapu, kur ir Ģirta Kristovska piedāvātie grozījumi, un principā lielā mērā tie grozījumi, kas ir piedāvāti atsevišķi par atsevišķiem vārdiem, ir mēģināti uztvert šajā grozījumā, un jūs varat tos lasīt komisijas piedāvātā variantā. Tātad, lūdzu, noraidīsim šos priekšlikumus un beidzot pieņemsim Kristovska piedāvāto grozījumu, kas īstenībā tad arī beigu beigās ir komisijas piedāvātais grozījums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Pētera Apiņa priekšlikumu — papildināt 19.pantu aiz vārdiem “militārajā dienestā” rakstot “Ministru kabineta noteiktajā kārtībā”. Lūdzu balsošanas režīmu.! Balsošanas režīmu atsaukt. Pēteris Apinis savu priekšlikumu noņem. Lūdzu, turpinām!

K.J.Druva. Tāpat arī mans iepriekš teiktais viedoklis ir par deputāta Kazāka piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Kazāks, frakcijas “Latvijai” deputāts. Nav zālē. (Starpsauciens no zāles: “Nobijās...”)

K.J.Druva. Es lūgtu noraidīt šo piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.J.Druva. Saeimas Juridiskais birojs arī piedāvā savus grozījumus, arī tos lūdzu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.J.Druva. Tad ir deputāta Eniņa kunga piedāvātais grozījums, un šo, jo mēs esam uztvēruši drusciņ citādā pantā, jūs redzēsiet — ir 22.pantā un 23.pantā, kur mēs runājam par reliģijām kā tādām, un varbūt nav gluži šajā redakcijā, bet komisija lūdz noraidīt Eniņa kunga piedāvāto grozījumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Guntis Eniņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

G.Eniņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).Augsti godātie deputāti! Es lūdzu tomēr pilnsapulci izteikt šeit savu vērtējumu un aicinu atbalstīt. Jā, mēs tik daudz runājam par iešanu uz Eiropu, katrā ziņā mēs ar to pavirzītos tuvāk tādai humānākai rīcībai, jo, nu, ir tādas ticības, piemēram, septītās dienas adventisti un Mozus ticīgie, viņiem pat Latvijas laikā bija šīs tiesības—dienēt armijā bez ieročiem. Un vēl jo vairāk tāpēc, ka to ieroču jau mums arī dikti maz ir. Un arī šādu ticīgo nav daudz, it kā kādi astoņi vai kā, bet tāpēc jau šis likums būtu. Tāpēc viņš parādītu, ka mēs tā cilvēcīgi pieejam šim jautājumam. Es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Druvas kungs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Gunta Eniņa priekšlikumu—19.pantu papildināt ar teikumu, un tālāk kā jums ir tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 15, atturas — 31. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk frakcija “Latvijai” izteiks savu piedāvāto redakcionālo izmaiņu, kur ir nosaukts— profesionāli psiholoģiskā testēšana, un tā tālāk. Komisija domāja, ka jau komisijas piedāvātā grozījumā, kur ir teikts, ka viss tiek veikts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, izsaka visu, un līdz ar to lūdza šo grozījumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Odisejs Kostanda frakcijas “Latvijai'' deputāts. Lūdzu!

O.Kostanda (TKL) Godājamie kolēģi! Frakcija “Latvijai'' aicina 19.pantu izteikt šādā redakcijā: “Iesaucamo veselības stāvokļa novērtēšanu, profesionāli psiholoģisko testēšanu un viņu iesaukšanu militārā dienestā veic militārā dienesta pārvalžu un Aizsardzības ministrijas izveidotās komisijas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto nolikumu.” Es jau minēju iepriekš, runājot par... savas piezīmes par Militārā dienesta iesaukšanas centra nelietderību, un arī tagad vēlreiz gribu uzsvērt, ka iesaucamo veselības stāvokli un tamlīdzīgi jānovērtē ir rajonos vietējām valsts militārā dienesta pārvalžu komisijām, jo šo komisiju sastāvā būs ārsti un citi tādi speciālisti profesionāļi, kas šos iesaucamos attiecīgajā rajonā, attiecīgajā administratīvajā teritorijā pārzina jau ilgus gadus, jau iepriekš, jau skolas gados viņiem šie jaunieši ir ņemti uzskaitē, ir veiktas medicīniskās pārbaudes un tā tālāk. Šādās komisijās, vēl varbūt pat uzlabojot to darbu, var līdz minimumam samazināt dažādu blēdību iespējas, kad jaunietis pēkšņi tad, kad jāpieņem lēmums par viņa iesaukšanu armijā, paziņo, ka viņš ir smagi slims. Viņi šo jaunieti pazīst jau visus iepriekšējos gadus, tāpēc mēs uzskatām, ka daudz profesionālākus un pamatotākus lēmumus var pieņemt tieši uz vietām valsts dienesta pārvaldēs. Protams, var rasties kaut kādi steidzami vai īpaši strīdīgi gadījumi, un tad var izveidot šiem atsevišķiem gadījumiem, šiem strīdīgiem gadījumiem kādu atsevišķu Aizsardzības ministrijas komisiju, bet nav vajadzīgs speciāls iesaukšanas centrs. Jo, protams, šeit Krastiņa kungs nāca un pierādīja, ka iesaukšanas centrs izmaksāšot lēti, būšot naudas ietaupījums pat un minēja, ka priekš tā esot konkrēts finansu avots, lūk, ārvalstu investīcija zviedru vārdu šeit pieminot. Nu labi, zviedri varbūt palīdz, pirmajā brīdī finansē šī centra izveidošanu, bet kas finansēs šī centra darbību ik gadus? Vai zviedri, tātad turpmāk, kamēr pastāvēs Latvijas valsts, mūžīgi finansēs visu laiku šī centralizētā iesaukšanas centra darbību, un vai tur no tā tad iznāks ietaupījums? Es baidos ka tad, kad nebūs vairs šī ārvalstu finansējuma, ka tas viss gulsies uz budžeta pleciem, ka tas nebūs lētāk, kā mums mēģinājuši šeit pierādīt. Tad būs jāsūta puiši no visiem novadiem un pagastiem uz Rīgu. Tātad es domāju, ka šeit, uz Rīgu, kad šie puiši sabrauks, viņiem, ejot cauri kā tādam konveijeram šajā Centrālajā iesaukšanas komisijā, kur iepriekšējos gadus neviens viņus nepazīst, pēkšņi atbrauks vesels jaunietis un Rīgā šeit stādīsies priekšā, un atradīs paņēmienus, lai pierādītu, ka viņš ir tik ļoti slims, ka neder dienestam. Un sekas būs tādas, respektīvi, negatīvas sekas, kādas jau tagad mēs redzam Nacionālajos bruņotajos spēkos, ka tiks, no vienas puses, pa konveijera sistēmu izskatot šo jauniešu milzīgo plūsmu, no visiem pagastiem un pilsētām tiks tie, kas dienestam īstenībā nav piemēroti, tiks ātri un veikli šai centralizētajā komisijā, kā saka, apzīmogoti, nē, viņš ir derīgs dienestam. Un tad mēs redzam, ka palielināsies vēl vairāk dažādu īstenībā dienestam nepiemērotu personu skaits bruņotajos spēkos, un, no otras puses, savukārt veselīgi cilvēki, atbraucot šeit, Rīgā, izmantojot to, ka par viņiem nav pilna materiāla, viņi nav bijuši jau pārbaudīti iepriekšējos gados un tā tālāk, viņi šeit notēlos tik slimus, ka, protams, viņus norakstīs un teiks — nē, viņš ir dienestam nepiemērots. Tātad mēs uzskatām tomēr, ka līdz minimumam var novest šādas blēdīšanās iespējas, un daudz nopietnāks darbs būs tad, ja komisijas izskatīs uz vietām rajonu valsts dienesta pārvaldēs. Tāpēc aicinām atbalstīt frakcijas “Latvijai'' priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Druvas kungs runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par frakcijas “Latvijai'' priekšlikumu — izteikt 19.pantu šādā redakcijā, kā tas ir jums priekšā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 31, atturas — 15. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk...

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, ir saņemts 10 deputātu priekšlikums. “Ierosinām debatēs saīsināt debašu laiku līdz trīs minūtēm pirmo reizi un līdz vienai miūtei otro reizi'' “Par'' vai “pret'' šo priekšlikumu... (Starpsauciens:''20 un 10sekundes.'') Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Jūs tikai informējat, vai jūs runāsiet `'par'' vai `'pret''.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šis ir tomēr kardināls jautājums, kardināls likums. Un šeit ir pietiekami daudz deputātu priekšlikumu un, ja mēs šādā veidā gribam norobežot, protams, mēs gribam, mēs ceram, ka tādā veidā mēs panāksim šīs sēdes it kā paātrinājumu. Protams, mēs varam panākt paātrinājumu uz darba kvalitātes līmeņa, jo mēs redzam, ka tomēr arī deputātu priekšlikumi tiek iekļauti trešajā lasījumā. Un es nedomāju, ka šodien, ja mēs tagad uzliksim tās trīs minūtes, no tā mēs tikai pasliktināsim šī likuma kvalitāti. Un tādēļ, es domāju, jebkurā gadījumā iespējams, ka mums būs vairākas dienas jātrādā pie šī likumprojekta, un vienas dienas laikā mēs to arī neizskatīsim. Bet es domāju, ka tomēr vajadzētu normāli turpināt diskusiju, lai varētu dzirdēt arī deputātu argumentus, nevis šinī gadījumā izmantot savu balss vairākumu un vienkārši “aizbāzt mutes”.

Sēdes vadītājs. “Par” runās Juris Vidiņš, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu!

J.Vidiņs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”).Cienījamie deputāti! Mēs no 44 lapaspusēm esam izskatījuši 14. Vislielākā aizturēšanās bija pie paša nosaukuma. Mēs katrs jau izrunājāmies, katrs mēs pietiekoši demagoģiju šodien esam šeit dzinuši. Es domāju, pieliksim punktu un strādāsim konstruktīvi, lai mēs šodien šo likumu varētu pieņemt. Paldies! Es iesaku balsot par trijām minūtēm.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par 10 deputātu ierosinājumu — saīsināt debašu laiku līdz trijām minūtēm — pirmo reizi, un līdz vienai minūtei — otro reizi. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 16, atturas — 13. Priekšlikums pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk deputāts Apinis piedāvā sadalīt 20.panta 2.punktu divās daļās un, kā jūs redzat, jau piedāvātajā redakcijā. Komisija...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Druvas kungs, nākošais priekšlikums ir deputāta Kristovska kunga priekšlikums. 14.lapaspuse, 1.priekšlikums — deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

K.J.Druva. Es atvainojos. Kā jūs redzat, deputāts Kristovskis piedāvā precizēt esošo redakciju, un komisija šo redakciju pieņēma, un jūs redzat tabulā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem... Aristids Lambergs, LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputāts.

A.Lambergs (LNNK, LZP). Godātais Prezidij! Kolēģi! Ar lielu izbrīnu un nepatiku novēroju praksi, ka mūsu skaistajā latviešu valodā ieviešas svešvārdi. It sevišķi no angļu valodas. Kāpēc mēs saucam ieguldījumus par investīcijām? Un kāpēc vārda “pārbaude” vietā šajā likumā mēs gribam ielikt vārdu “testēšana”? Tas ir absolūts angļu valodas vārds latviskots. Mums ir sinonīms — vārds “pārbaudi”. Es lūdzu izsvītrot “testēšanu” un ievietot “pārbaudi” latviešu valodā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti vairāk pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Druvas kungs runāt nevēlas, bet, Lamberga kungs, jebkurš priekšlikums ir jāiesniedz rakstveidā un arī uz trešo lasījumu. Jums ir visas iespējas iesniegt labojumus. Endziņa kungs!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamais Lamberga kungs! Tas ir Ģirta Kristovska priekšlikums, kur ir šis vārds “testēšana”. Komisija to ir akceptējusi, bet dod savā redakcijā, un komisijas piedāvātajā variantā nav šī vārda. Šeit ir skaidri un gaiši “pārbaude”. Šeit nav nekā, ā, ir gan, es atvainojos.

Sēdes vadītājs. Endziņa kungs, man ir jāatvainojas jums. 19.panta 3.rinda “Iesaucamo veselības stāvokļa novērtēšanu, profesionāli psiholoģisko testēšanu”. Godātie deputāti! Par komisijas viedokli un redakciju, kas ir sniegta 4.ailē, deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. 20.pantā frakcija “Latvijai” piedāvā izteikt 20.panta pirmo daļu šādā redakcijā: “Militārā dienesta iesaukšana komisija ...”, un tā tālāk. Komisija šo piedāvāto grozījumu noraidīja, izsakot to, ka jau 20.pantā ir pateikts viss, kas attiecīgi šeit vajadzīgs.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Odisejs Kostanda, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

O.Kostanda (TKL). Godātie kolēģi! Kas tur ir pateikts, Druvas kungs, pantā? Tur ir pateikts sekojošais, ka militārā dienesta iesaukšanas centra vadītājs pēc tam, kad izskatījis priekšlikumus par iesaucamā izmantošanu obligātajā militārajā dienestā, par katru no iesaucamajiem pieņem vienu no šādiem lēmumiem... un tā tālāk. Centra vadītājs. (No zāles deputāts J.Ādamsons: “Arī kolhozam ir priekšsēdētājs!..”) Tad kāda velna pēc mēs veidojam tur apvienotu komisiju šeit Rīgā? Kam tas viss ir vajadzīgs? Tad vienkārši vajadzētu nozīmēt vienu personu, kas visu izskata, novērtē — no medicīniskā viedokļa, no visiem citiem viedokļiem, un viss. Ne mums kādus centrus vajag, ne mums kādas komisijas vairāk, nekas. Un tādi līdzekļi ietaupīsies, mīļie cilvēki, padomājiet? Jo viena persona taču ar visu tā vai tā tiks galā.

Es uzskatu, ka mēs nevaram veidot šādu autoritāru modeli. Ņemsim taču galu galā vērā arī to, kāds līmenis mūsu valstī ir korupcijai. Ņemot vērā to, no cik daudz un dažādiem jauniešiem skan iebildumi par to, ka viņi negrib iet dienēt. Mēs jau tagad zinām, kāda kņada, kāda rosīšanās būs ap to, lai vajadzīgo mīluli — to vai citu dēliņu — paglābtu no dienesta, un īstenībā jau, protams, ir daudz vieglāk vienoties ar vienu personu, kas pieņem lēmumu, nekā paņemt un iepūst miglu acīs vai atrast vajadzīgos paņēmienus, lai panāktu, piemēram, veselas komisijas attiecīgu lēmumu. Tāpēc frakcija “Latvijai”, protestējot pret šādu autoritatīvu pieeju, ka visu izšķiršanos par visas Latvijas jauniešiem, kurus katru gadu iesauks armijā, ka lēmumu pieņem viena persona, mēs iesniedzam pilnīgi demokrātisku priekšlikumu, ka militārā dienesta iesaukšanas, nevis šī centra vadītājs, bet šī komisija kopumā, komisijas lēmums ir pēc tam, kad izskata visus priekšlikumus, tad pieņem vienu no šādiem lēmumiem — vai nu iesaukt militārajā dienestā, vai neiesaukt.

Tātad jūs redzat, ka frakcijas “Latvijai” priekšlikums tekstā ir vienāds ar komisijas, izņemot to, ka lēmumu pieņem nevis kā komisijas tekstā — viena persona, bet kā frakcijas “Latvijai” priekšlikumā, ka lēmumu pieņem koleģiāli, tas ir, komisija. Tad, protams, ka šo lēmumu parakstīs tur attiecīgais priekšnieks, iesaukšanas komisijas vadītājs, centra vadītājs. Protams, iespējams, kādam no komisijas locekļiem tur būs citas domas. Viņš varēs protokolā pievienot to. Bet tad mēs ejam vismaz demokrātisku ceļu. Es aicinu deputātus šeit nebalsot vienkārši “pret” tikai tāpēc, ka tas atkal ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums, bet, paklausot loģikai, teiksim, balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies... Andris Līgotnis, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs). Deputāti! Es gribu paskaidrot, kādēļ likumprojektā mēs atsakāmies no kolektīvā lēmuma pieņemšanas mehānisma, pārejot uz vienpersonīgu. Gluži vienkārši tāpēc, lai kāds par šādiem būtiskiem, tiešām ļoti svarīgiem lēmumiem arī atbildētu. Ja lēmumu pieņem komisija, tad lēmums tiek pieņemts balsošanas ceļā, un nevar ne no viena pēc tam prasīt — kāpēc tu pieņēmi nelikumīgu lēmumu. Ja būs konkrēts šīs iestādes vadītājs, kura paraksts būs zem nelikumīgiem lēmumiem, tad viņu varēs saukt gan pie kriminālās atbildības, gan pie disciplināras, un, ja tas atkārtosies, viņu varēs vienkārši nomainīt, bet ar komisiju tas nav iespējams. Tad turpināsies tā kārtība, kolektīvā bezatbildība, kas bija līdz šim un kas turpinās. (Starpsaucieni no zāles: “Tāpat kā SaeimāÉ Saeimu vadīt nevajag!”)

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Druvas kungs, lūdzu!

K.J.Druva (LZS, KDS, LDP). Jā, arī es pievienojos Līgotņa kunga teiktajam, jo šeit ir viens kungs, kas beidzot pieņem lēmumu, kas nes atbildību par šo lēmumu, ņemot vērā visus iepriekšteiktos priekšlikumus un līdz ar to, citādi pretējā gadījumā mums būtu jābalso, lai iet uz pusdienām. Tātad mēs lūdzam šo frakcijas “Latvijai” piedāvāto grozījumu noraidīt. (Starpsauciens no zāles: “Nost ar demokrātiju!”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — izteikt 20.panta pirmo daļu šādā redakcijā. Redakcija jums ir priekšā. Dokumenta 14.lapaspuse. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 21, atturas — 13. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Deputāts Apinis piedāvā sadalīt 20.panta 2.punktu divās daļās, un jūs redzat sekojošo redakciju. Komisija šo lēmumu nepieņēma, jūtot atkal, ka 20.pantā ir viss izteikts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Deputāts Eniņš piedāvā 20.pantu papildināt ar teikumu “Personas, kuras iepriekšējā pantā norādītā kārtībā ir atteikušās lietot ieroci”, mēs jau principā balsojām par līdzīgu jautājumu dažas minūtes atpakaļ. Un arī šo piedāvāto grozījumu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. Visbeidzot Saeimas Juridiskā komisija piedāvāja grozījumus redakcijā. Tāpat Aizsardzības un iekšlietu komisija. Līdz ar to ierosinām šos redakcionālos grozījumus pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

K.J.Druva. 21.pantā frakcija “Latvijai”...

Sēdes vadītājs. Druvas kungs, es atvainojos. Vēl ir saņemts 10 deputātu iesniegums Saeimas Prezidijam. “Ierosinām pārtraukt 1996.gada 28.oktobra plenārsēdi pulksten 17.00, izsludināt pārtraukumu, un turpināt likumprojekta “Obligātā militārā dienesta likums” izskatīšanu trešajā lasījumā ceturtdien, 1996.gada 31.oktobrī, pulksten 9.00.” Desmit deputātu paraksti. “Par” vai “pret” šo priekšlikumu deputāti runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par desmit deputātu priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 9, atturas — 5. Priekšlikums pieņemts.

K.J.Druva. 21. pantā frakcija “Latvijai” ir piedāvājusi grozījumu un izteikt 21. pantu šādā redakcijā: “Šā likuma 20. pantā minēto lēmumu ieinteresētās personas 10 dienu laikā ir tiesīgas pārsūdzēt Aizsardzības ministrijas Personālsastāva departamentā vai Ministru kabinetā.” Šeit komisija noraidīja šinī pantā visus piedāvātos grozījumus, jo komisijā ir principā reprezentēta visa valdība, un līdz ar to mēs jutām, ka šī komisija tiek tiešām var pieņemt pareizo lēmumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Odisejs Kostanda, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

O.Kostanda (TKL). Godājamie kolēģi! Nu mēs te tagad tādu interesantu modeli strādājam, mums ir iesaukšanas centrs, tur būs komisija, bet, protams, kuras lēmums nav svarīgs, jo visu noteiks iesaukšanas centra vadītājs vienpersoniski. Nu un pēc tam kam tad sūdzēsies? Nu tad atkal taisa vēl vienu komisiju, kurai sūdzēsies... Kontroles komisiju, kur atkal ir visādas amatpersonas. Es domāju, ka tas nav loģiski un lietderīgi tādā veidā. Pie tam vēl likumā noteikt šādu kaut kādu īpašu kontroles komisiju. Ministru kabinets, ja viņš nolems kaut ko pārbaudīt, kaut vai tajā pašā iesaukšanas centra darbā, būs daudz iesniegumu, sūdzību, teiksim, tad viņš var izveidot jebkuru šādu pārbaudes kontroles komisiju. Ministru kabinetam uz to ir tiesības, un mums nav nekas šeit likumā par to īpaši jānorāda, un vēl vairāk, tālāk uzskaitot kaut kādu šīs komisijas sastāvu. Ministru kabinets pats nolems, kādu sastāvu vajag šādai pārbaudes komisijai. Piemēram, par iesaukšanas centra darbu, ja nolems pārbaudīt. Tātad es domāju, ka šīs kontroles komisijas izveidošana, paredzot to ar likumu, tas ir nelietderīgi un apšaubāmi, bet pie tā arī es vēl vēlāk atgriezīšos, un tāpēc mēs piedāvājam citu mehānismu, kur var griezties un pārsūdzēt iesaukšanas komisijas, iesaukšanas centra priekšnieka lēmumu. Mēs uzskatām, ka to var pārsūdzēt Aizsardzības ministrijas Personālsastāva departamentā vai Ministru kabinetam. Aicinām balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs par šo priekšlikumu runāt nav pieteikušies. Debates slēdzam. Komisijas vārdā Druvas kungs runāt nevēlas? Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu — izteikt 21. pantu šādā redakcijā, un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 30, atturas — 12. Priekšlikums nav pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk deputāts Jānis Kazāks arī piedāvā aizstāt 21. pantā vārdus “šā likuma 25. pantā minētajai, kontrolkomisijā” ar vārdiem “Aizsardzības ministrijā”. Arī šo piedāvāto grozījumu komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk deputāts Eniņš piedāvā grozījumu... deputāts Endziņš piedāvā grozījumu: “Kontroles komisijas lēmumi pārsūdzami tiesā Latvijas Civilprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā.” Komisija plaši debatēja arī par šo jautājumu, bet kaut kur tomēr ir jāuzņemas atbildība. Vai tad mēs par katru lēmumu pārsūdzēsim to tiesā? Un līdz ar to komisija vismaz pieņēma lēmumu, ka mēs šo priekšlikumu noraidām.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu... Kristiāna Lībane, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāte. Lūdzu!

K.Lībane (LC). Es tomēr gribētu aicināt balsot par šo priekšlikumu un izteikt zināmu kritiku komisijas attieksmei, jo tieši tā arī ir normāla kārtība normālā valstī, ka katru lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti... Andris Līgotnis, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs). Tikai tādā gadījumā es aicinu visus apzināties, ka mēs esam izveidojuši trīs pakāpju tiesu sistēmu, un tātad pirmā pakāpe pārsūdzēšanai būs šai kontroles komisijai un pēc tam vēl trīs pakāpes uz priekšu. Tā būs bezgalīga jautājumu pārsūdzēšana un ievilksies pusgada un gada garumā.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Mēs nevaram aizmirst to momentu, kā es vēl pagaidām neesmu labi saskatījis, ko mēs darīsim ar brīvprātīgajiem, jo tagad mēs nodosim kaut kāda viena kunga rokās lemt par tiem brīvprātīgajiem, kas gribēs iestāties armijā, un jautājums — kurš izskatīs tos kritērijus — un ja, teiksim, cienījamais dienesta vadītājs izdos lēmumu, ka viņš nepieņem brīvprātīgo armijā, tad es domāju — kāpēc ir jāliedz, teiksim, šai sievietei iespēja griezties tiesā tālāk pēc Kontroles komisijas, jo es pagaidām neredzu to motivāciju vai metodes, kā priekšnieks noteiks viņas derīgumu tanī armijā. Tas ir viens moments.

Otrs. Tālāk ir... es pilnīgi labi saprotu, ka Līgotņa kungs ir nočiepis šo likumprojektu no padomju laikiem, bet te ir viena cita nelaime. Ja šī priekšnieka darbības rezultātā rodas materiālie zaudējumi, tad, pilnīgi loģiski, es varu saprast Aizsardzības ministrijas tieksmi noslēpt to uz kontroles komisijas līmeni. Lai nedod dievs, ja kāds biznesmenis, kuru otrs biznesmenis... nu tur, teiksim, ar komisijas palīdzību vai ar tās priekšnieka palīdzību būs iegādājis kaut kur armijā jeb rezerves dienestā uz mēnesi vai... tad es domāju, viņam būs pilnīgas tiesības griezties par materiālajiem zaudējumiem, kas būs šinī darbības rezultātā radīti. Bet tad izrādīsies, ka viņš var tikai griezties kontroles komisijā, kur Aizsardzības ministrijas klerki šo lietu labi noklusinās. Atvainojiet, tad patiešām ir jābūt noteiktai normālai tiesībai, un to tiesību mēs atņemt nevarēsim, jo cilvēks varēs griezties gan prokuratūrā, gan tieslietu sistēmā, un varam jau šeit to ierakstīt, ka nevar, bet, ja viņam būs radušies materiālie zaudējumi, es domāju, ka tas būs loģisks viņa solis, un viņš to arī darīs. Un šinī gadījumā es nevaru Līgotņa kungu atbalstīt, kurš vienkārši aizsargā savas Aizsardzības ministrijas godu, lai tikai, nedod dievs, šī informācija tālāk tomēr patiešām tiesā nenokļūtu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs ... Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

A.Endziņš (LC). Es vienkārši pirms balsojuma gribētu aicināt cienījamo komisiju ierakstīt precīzi tabulā tā, kā tas ir manā priekšlikumā, proti, papildināt 21. pantu ar otro daļu šādā redakcijā. Šeit ir vienkārši kaut kāds divi... otrā daļa tas būtu domāts... bet vai tas ir kā punkts vai kā, man ir precīzi priekšlikumā. Es lūdzu, kā saka, sagatavojot viņu jau tālāk, ņemt to vērā.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Druvas kungs. Lūdzu!

K.J.Druva. Jā, cienījamie deputāti! Mums jau tā ir noformēts šis likums, ka drīz vien būs jāpaceļ dienējošo gadu skaits no 27 uz 50, jo, kamēr mēs tiksim mūsu tiesu procesam cauri, tikai tad mēs varēsim iesaukt. Līdz ar to es vēlreiz lūdzu šo noraidīt. Kādreiz tomēr būtu jāuzņemas atbildība par to, ko mēs darām.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par deputāta Endziņa priekšlikumu atbilstoši tam, vēl ko viņš arī teica, ka papildināt 20. panta otro... 21. pantu ar otro daļu: “Kontroles komisijas lēmums pārsūdzams tiesā Latvijas Civilprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā.” Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 14, atturas — 9. Endziņa kunga priekšlikums pieņemts.

K.J.Druva. Tālāk ir deputāta Kristovska piedāvātais grozījums... Ir ieteikts otrā lasījuma 21. pantu saturiski izvērst un izteikt kā jaunu 26. pantu tālākā redakcijā. Arī šo priekšlikumu komisija noraidīja, un kā jūs...

Sēdes vadītājs. Kristovska kungs savu priekšlikumu noņem.

K.J.Druva. Tad tālāk arī ir deputāta Kristovska piedāvātā redakcionālā izmaiņa — izteikt 19. pantu sekojošā redakcijā, kuru, kā jūs redzat, komisija pieņēma, un variet...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, Druvas kungs! Tātad mēs izskatījām deputāta Kristovska priekšlikumu, kuru deputāts Kristovskis noņēma.

K.J.Druva. Jā, pilnīgi pareizi.

Sēdes vadītājs. Tātad mums vairāk priekšlikumu par 21. pantu nav.

K.J.Druva. Jā, vairāk nav.

Sēdes vadītājs. Tad turpinām izskatīt likumprojekta 22. pantu — 16. lappuse.

K.J.Druva. Jā, pilnīgi pareizi. 22. pantā pirmais piedāvājums ir no Juridiskā biroja. Redakcionāli izmainīt panta ievadteikumu, un to komisija pieņēma.

Sēdes vadītājs. Turpinām, lūdzu!

K.J.Druva. Un varbūt ļoti rūpīgi būs jāseko šeit, un iesim pa apakšpunktiem. Tātad deputātu Seiles, Grīga un Ābiķa grozījumi ir domāti 2. punktam. Pieņēmām... komisija pieņēma gan Grīga, gan daļēji pieņēma Ābiķa grozījumus. Deputātes Seiles grozījumu vispār nepieņēma, jo principā tiek atkārtots jau tas, kas pieņemts otrajā lasījumā. Un jūs redzat attiecīgo redakciju, ko komisija pieņēma, tabulā.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Tātad, izskatot 22. pantu, pirmais Juridiskā biroja priekšlikums. Deputātiem iebildumu nebija. Tālāk izskatām deputātes Seiles, deputāta Grīga, deputāta Ābiķa priekšlikumus otram apakšpunktam. Atklājam debates. Dzintars Ābiķis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Es gribētu pateikt paldies komisijai, ka tā ir atbalstījusi vismaz daļēji manu priekšlikumu. Bet tomēr es gribētu paraudzīties uz šo problēmu plašākā kontekstā, jo mums, deputātiem, ir jādomā ne tikai par rītdienu, bet arī par parītdienu un aizparītdienu. Un jādomā arī ir par to, ko mēs iesauksim ne tikai rīt vai parīt, bet arī pēc gadiem 17—18 dienestā.

Es jums, cienījamie kolēģi, ieteiktu visiem iepazīties ar jaunākajiem pētījumiem demogrāfijā. Ir mums tāds ļoti pazīstams zinātnieks Zvidriņa kungs. Ir iznākusi neliela grāmatiņa — bibliotēkā, es domāju, to jau var dabūt, proti, kas analizē demogrāfisko situāciju pēdējā laikā Latvijā. Un šobrīd Latvija diemžēl ir nonākusi pirmajā vietā pasaulē starp attīstītajām valstīm, jaunattīstības zemēm, visām pasaules valstīm dabiskā pieauguma ziņā, proti, Latvijai ir vissliktākie rādītāji pasaulē, un šobrīd mirstība Latvijā ievērojami pārsniedz dzimstību, un, ja tas tā turpināsies, tad diemžēl pēc 19 gadiem mums vairs nebūs, ko iesaukt armijā.

Man bija saruna arī ar Zvidriņa kungu, kurš, es domāju, ir viens no redzamākajiem speciālistiem demogrāfijas jomā Latvijā, un viņš uzskata, un to arī uzskata zinātnieki visā pasaulē, ka tikai, teiksim, ar bērnu pabalstiem šo jautājumu nevar atrisināt. Šim demogrāfijas jautājumam ir jāpieiet kompleksi, un maksimāli visos likumprojektos, pie kuriem mēs strādājam, ir jācenšas Latvijā iestrādāt normas, kas tādā vai citādā veidā stimulētu dzimstību.

Un šajā sakarībā es domāju, ka manis piedāvātā redakcija, proti, ka apgādājamo ģimenes locekļu vienīgos apgādniekus, kā arī personas, kuru apgādībā ir ne mazāk kā divi pirmsskolas vecuma bērni vai viens bērns līdz trīs gadu vecumam... un šī normas daļa — viens bērns līdz trīs gadu vecumam — atšķiras no komisijas atbalstītā. Es domāju, ka būtu vērts manu priekšlikumu šobrīd atbalstīt. Vēlreiz es atkārtoju. Ņemot vērā situāciju, ka Latvija šobrīd ir pirmajā vietā pasaulē no tā astes gala. Mums ir vislielākais mirstības pārsvars pār dzimstību, un to nu mums vajadzētu ņemt ...

Sēdes vadītājs. Ābiķa kungs, jūsu laiks ir izsmelts.

Dz.Ābiķis. ...vērā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Es aicinu balsot pret deputāta Grīga priekšlikumu un par deputāta Ābiķa priekšlikumu, kurš ir ļoti korekts un skaidrs, un saprotams, un arī bija ļoti jauka un precīza motivācija.

Sēdes vadītājs. Anna Seile, LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāte. Lūdzu!

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Pagājušajā plenārsēdē radās tāds pārpratums. Mēs balsojām par jauno redakciju, kas bija labajā pusītē, un no vecās redakcijas tajā labajā pusītē nebija ierakstīts šis priekšlikums, ka armijā iesaucamajam jābūt vismaz diviem pirmsskolas vecuma bērniem,un tad viņš var neiet armijā. Es pilnīgi atbalstu to, ja komisija ir ietvērusi savā variantā arī manu izvirzīto priekšlikumu, ka armijā var neiet cilvēki, kuriem apgādībā ir ne mazāk kā divi pirmsskolas vecuma bērni.

Bet runājot par to, par ko tikko runāja Ābiķa kungs, es gribu pievērst jūsu, deputātu, uzmanību, ka tas tikai pasliktinās demogrāfisko situāciju Latvijā. Ja cilvēkam ir jābūt diviem bērniem, viņš var neiet armijā. Lai viņš parūpējas, lai viņam būtu divi bērni viņa ģimenē, viņš var neiet armijā. Ja viņam ir viens mazs mazulītis un viņš var neiet armijā, Ābiķa kungs, tad viņam arī būs šis viens, un pēc armijas vecuma, pēc 29 gadiem, viņam nebūs vairs šī otra bērna. Tāpēc es aicinu balsot “par”... (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Bet tur ir līdz 3 gadiem.”) Es runāju, Ābiķa kungs! (Smejas.) Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt komisijas redakciju, ka tikai tiem tētiņiem, kuriem ir divi bērniņi, nav jāiet armijā, lai plaukst Latvijas Republika, lai viņai ir vairāk mazu bērnu! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Otro reizi.

Dz. Ābiķis (LC). Cienījamā Seiles kundze! Jūsu uzstāšanos citādi kā par demagoģisku es nevaru raksturot, jo mans priekšlikums paredz, ja ir. (Zālē troksnis.) Cienījamie kolēģi...

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, mums ir tik tiešām nopietna strādāšana. Mēs taču esam visu dienu. Veltīsim uzmanību tam runātājam un ieklausīsimies tajās domās, kas tiek paustas no tribīnes.

Dz.Ābiķis. Vajag, cienījamā Seiles kundze, izlasīt to, kas ir rakstīts melns uz balta. Manā piedāvātajā variantā ir skaidri un gaiši rakstīts, ka arī personas, kuru apgādībā ir ne mazāk kā divi pirmsskolas vecuma bērni. Kas attiecas uz jautājuma otru pusi, vai viens bērns līdz trīs gadu vecumam, tas nozīmē, ka, ja nebūs šī otra bērniņa, tad tikko bērniņš sasniegs trīs gadu vecumu, tad cienījamam papucītim, ja viņš nebūs parūpējies par otru apgādājamo, par otru bērniņu, tad viņam būs armijā jāiet. Vajag izlasīt līdz galam! Tas varbūt uzlabos demogrāfisko situāciju tādā ziņā, ka mīļais papucītis, ja viņam būs viens bērniņš, padomās arī šo trīs gadu laikā savlaicīgi jau par otru bērniņu. Protams, kopā ar māmiņu, jo tas ir abpusējs process. Paldies par uzmanību! (Starpsauciens no zāles: “Laiks!”)

Sēdes vadītājs. Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Kaksītis (DPS). Cienījamie kolēģi! Man nebūtu nekādu problēmu, laikam jau arī nebūs problēmu turpmāk atbalstīt kolēģa Ābiķa teikto. Tikai tas, ko viņš tikko pateica, es galīgi nevaru ar to samierināties. Ka mēs, veidojot šo likumu, domājam par to, kā stimulēt, lai izvairītos no armijas, un kā uzlabot demogrāfisko situāciju. Es domāju, ka... Jā, man ir simpātisks, Ābiķa kungs, jūsu priekšlikums. Es aicināšu par to balsot, un es ceru, ka mēs visi par to nobalsosim. Faktiski par šā priekšlikuma filozofiju jau mēs nobalsojām otrajā lasījumā. Tur jau arī mēs to atbalstījām. Runa ir tikai, ka tur ir runa par bērniem, un šeit ir runa par vienu bērnu. Bet es domāju, ka šis priekšlikums ir jāatbalsta, un šī problēma radīsies tad, kad cilvēkam notiks ģimenē kāda nelaime un paliks viņš vienīgais apgādnieks. Kas tad notiks? Bet mēs tad obligāti gribam, lai tur būtu noteikti divi. Un, ja mēs orientējam savu sabiedrību uz aprēķinu demogrāfiskajā situācijā, tad man ir grūti pašlaik izvēlēties tādu vārdu, lai kādu no jums, kas iepriekš runāja, neapvainotu. Tādēļ es domāju, ka domāsim par to, lai tiešām radītu labvēlīgu situāciju ģimenēs, lai jaunie cilvēki, kuriem būs šī situācija ģimenē un kuras var palikt tikai ar vienu apgādnieku, lai tās tiktu atbalstītas, ne tik daudz domāsim, kā rīkosies tie, kam būs viens bērns, vai viņi plānos otru bērnu, tikai skatoties uz šo likumprojektu. Es lūdzu atbalstīt Ābiķa kunga priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Ilga Kreituse, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

I.Kreituse (pie frakcijām nepiederoša deputāte). Es uzreiz teikšu pilnīgi un viennozīmīgi. Es aicinu noraidīt Ābiķa kunga priekšlikumu, jo tas ir veids, kādā mākslīgi bakalauram izvairīties no iesaukšanas armijā. Paskaitiet elementāras lietas: 19 gados sāk studēt, četri gadi viņam ir jāstudē, gadu paņem akadēmisko atvaļinājumu, tas ir, 24 gadi. Pēc tam fiksi, es atvainojos, tā kā šeit Ābiķa kungs teica, uzlabo ar vienu bērniņu Latvijas demogrāfisko situāciju. Trīs gadi paiet, armijā nav jāiet, un pēc tam, lai šī sieviete, kurai ir uzlabota demogrāfiskā situācija, cīnās ar šo bērnu tālāk. Man liekas, mēs jaucam dažādas lietas kopā. No vienas puses, mēs gribam uzlikt bezbērnu nodokli vīriešiem maksāt, paaugstināt nodokļus tiem, kas audzina vienu bērnu. No otras puses, mēs atkal grūžam pretī tam, lai šādi bērni pasaulē rastos. Jābūt ir loģiskai domāšanai pēc secības. Ko mēs īsti šajā valstī gribam izdarīt? Ja mēs gribam armijā neiešanu aizvietot ar viena bērna radīšanu, pēc tam nedomājot par sekām, tad mēs varam šādi izturēties pret likumu. Ja ir rakstīts “vienīgais apgādnieks”, tad kas tad ģimenei tagad, no vienas puses, sievietēm piedāvāsies armijā un leposies ar to, ka Latvijā ir izveidojusies pilnīgi nenormāla situācija. Mani drausmas pārņem klausoties, ka mēs lepojamies, ka mūsu Kara akadēmijā 25 procenti mācās sievietes. Vai tad jūs, kungi, turpmāk sievas komandēs par ģenerāļiem?

No otras puses, mēs mākslīgi veidojam situāciju, lai neietu armijā. Vai mēs vispārībā tiekam skaidrībā, ko mēs šajā likumā gribam ielikt? Vai trīsgadīga bērna robeža ir šis apgādnieka jautājums? Vai tad ģimenē ir tikai viens apgādnieks — vīrietis? Un kas tad ir sieviete? Sieviete tikmēr pieteiksies brīvprātīgi aktīvajā dienestā un izpelnīsies sociālās privilēģijas? Tāpēc es aicinu noraidīt Ābiķa kunga priekšlikumu un palikt pie šiem diviem bērniem — pirmsskolas vecumā, kur patiešām ir nepieciešams, lai vīrietis paliek ģimenē. Bet pie viena bērna trīs gadu vecumā, lai tāpēc izvairītos vispārībā no armijā iešanas, tad patiešām jums būs sievietes jāsauc bez kvotu principa. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Bakalaura grādu iegūst vidēji 22 gadosÉ”)

Sēdes vadītājs. Andris Līgotnis, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

A.Līgotnis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs). Šeit vienam no runātājiem ir pilnīgi taisnība, ka otrajā lasījumā guva uzvaru koncepcija, ka tēviem, kam ir bērni, nav armijā jādienē. Bet tad pamazām zūd jēga šā likuma izskatīšanai un pieņemšanai. Šim likumam ir jēga tikai tad, vienīgi tikai tad, ja tas paplašina iesaucamo loku.

Mums līdz šim bija divas papildu kategorijas, uz kuru rēķina to varēja izdarīt. Līdz ar to nokomplektējot esošās daļas un samazinot dienesta laiku par trešo daļu. Tie bija zemnieki — viens. Un bakalauri — otrs. Par zemniekiem mēs tikām pāri bez lielām problēmām, bet tad otrajā lasījumā tika iebalsots šis priekšlikums par tēviem, kam ir bērni līdz trīs gadu vecumam. Es domāju, ka jūs visu saprotat, ka Latvijā no vīriešiem vecumā līdz 27 gadiem katrā ziņā daudz vairāk ir tādu, kam ir bērnu, nekā kam nav. Un ja tiek pieņemti šie priekšlikumi. Un, ja tiek noraidīts Grīga priekšlikums, tad situācija būs tāda, ka praktiski jau nebūs, kam tajā armijā dienēt. Tāpēc mēs, Aizsardzības ministrija, ļoti lūdzam un aicinām balsot par deputāta Grīga priekšlikumu. Tiešām, arī divi bērni būs daudz lielāks stimuls mūsu nācijas izdzīvošanai.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputātu debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Druvas kungs, lūdzu!

K.J.Druva (KZS, KDS, LDP). Es lūdzu atbalstīt tikko izteikto Līgotņa kunga viedokli un pieņemt to redakciju, ko komisija ir piedāvājusi.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, atbilstoši Kārtības ruļļa 101.pantam uz balsošanu kā pirmais būtu jāliek priekšlikums, kurš visvairāk atšķiras no atbildīgās komisijas priekšlikuma. Šajā gadījumā — deputāta Ābiķa kunga priekšlikums būtu balsojams pirmais. Ja mēs neatbalstīsim Ābiķa kunga priekšlikumu, tad deputāta Grīga priekšlikums ir atbalstīts, tad mums būtu jābalso komisijas viedoklis. Ja komisijas viedoklis netiks atbalstīts, tad paliks redakcija, kādā ir otrajā lasījumā nobalsotā redakcija.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Dzintara Ābiķa priekšlikumu — 22.panta 2.apakšpunktu izteikt šādā redakcijā. Un tālāk kā tekstā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 17, atturas — 14. Priekšlikums ir pieņemts. Līdz ar to, godātie kolēģi, pārējie priekšlikumi vairs nav balsojami. Nav izskatāmi pēc būtības.

K.J.Druva. Tālāk mēs ejam uz 3.punktu. Frakcija “Latvijai” ir piedāvājusi izteikt 22.panta 3.punktu šādā redakcijā: “Sekmīgi valsts licencēto augstskolu pilnu laiku studējošos, pirmās augstākās izglītības ieguvējus.” Šeit tā būtība ir tāda. Ja mēs pieņemam šo piedāvāto grozījumu, principā atkal nevienam studentam vairs nav jādienē. Līdz ar to komisija to noraidīja.

Ir arī deputāta Apiņa piedāvātais grozījums. Svītrot vārdus “kā arī”, aiz vārdiem “maģistra grādu” papildinot ar tekstu, un tā tālāk. Arī šo piedāvāto grozījumu komisija noraidīja.

Tālāk ir deputāta Māra Vītola piedāvātais grozījums — izteikt 22.panta 3.punktu ... Un tā tālāk.

Un tad visbeidzot ir deputāta Jirgena priekšlikums 3.punktā, kā jūs redzat, tātad visi šie ir, kuriem mēs iesim cauri vienu pēc otra, un jūs redziet komisijas piedāvāto variantu. Tātad, lūdzu atbalstīt komisijas piedāvāto redakciju. (Starpsauciens: “Par katru priekšlikumu atsevišķiÉ”)

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Odisejs Kostanda, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

O.Kostanda (TKL). Godājamie kolēģi! Frakcijas “Latvijai” priekšlikums ir — sekmīgi valsts licencēto augstskolu pilnu laiku studējošos, personas, kas mācās maģistratūrā, kā arī bakalaura un maģistra grādu ieguvušos augstskolu absolventus — tātad iekļaut neiesaucamo personu lokā. Kā redzat, mūsu piedāvājumā militārajā dienestā neiesaucamo personu loks ir paplašināts ar bakalaura grādu ieguvējiem. Es domāju, ka, ja valdība un vispār visas partijas Latvijā vienmēr ir mīlējušas uzsvērt, ka izglītība ir mūsu prioritāte, tad galu galā arī ir jāprot to īstenot gan budžetā, par ko mēs esam runājuši, ka tas diemžēl pagaidām neatspoguļojas, gan arī citos likumos, arī konkrēti šeit, šajā likumā par obligāto militāro dienestu, ir jāparādās tam, ka mēs uzskatām izglītību par prioritāru. Es saprotu, ka jauniešus ir jāiesauc armijā, ja viņš neiestājas augstskolā, tad ir saprotams, viņš ir sasniedzis iesaukuma gadus, ir normāli, ka viņš aiziet dienēt, un tur nekādu šķēršļu nav. Bet es nesaprotu, kā ir tad, kad jaunietis ir beidzis augstskolu, kad viņš ir sagatavots kā jaunais speciālists, kad viņš ir vajadzīgs mums politikā, saimniecībā, valsts pārvaldē, administrācijā, tad pēkšņi mēs viņam sakām: “nē”, tagad uz gadu tev jātaisa pārtraukums, visu to, ko tu esi mācījies, noliec tagad plauktiņā, lai ar putekļiem apklājas, nu pēc gada, kad tu pēc dienesta atnāksi, redzēsim, ja tev vēl kaut kas būs galviņā palicis, ja tu spēsi konkurēt ar citiem... Nostādīts faktiski šādā nelīdzvērtīgā pozīcijā darba tirgū Latvijā, tad ņem un pacīnies! Es domāju, ka tādā veidā mēs “apgriežam spārnus” ne tikai šiem jauniešiem, augstskolu beidzējiem, šiem bakalauriem, mēs “apgriežam spārnus” vispār Latvijas nākotnei, Latvijas attīstībai. Šeit, mūsu priekšlikumu pieņemot, tas nebūt nenozīmē, ka šie jaunieši netiks sagatavoti valsts aizsardzībai. Manuprāt, mēs ļoti labi dzirdējām šo kompromisa variantu, diskusiju sabiedrībā, kam piekrīt gan studenti, gan piekrīt mūsu bruņoto spēku pārstāvji, zemessargi, ka studiju laikā šie jaunieši pēc speciāli akceptētas programmas izies militāro apmācību, tātad šī problēma būs atrisināta. Es aicinu kolēģus mierīgi nobalsot, lai mēs šajā likuma pantā te iestrādātu to, ka bakalauri netiek iesaukti armijā pēc augstskolas beigšanas, un pēc tam tālāk likuma tekstā atbilstoši sabiedrībā jau notikušajai diskusijai, kas mums visiem ir pieņemama, iestrādāt tālāk priekšlikumus, ka studenti savu studiju laikā izies elementāro militāro apmācību. Viss. Aicinu balsot par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Apinis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

P.Apinis (LC). Godātie kolēģi! Es jūs ļoti lūdzu balsot par manu priekšlikumu, jo ir vesela virkne Latvijas augstskolas, kurās nevar saņemt maģistra grādu. Savā visvienkāršākajā būtībā tā ir Latvijas Medicīnas akadēmija, kur cilvēks beidz mācības kā vispārējas prakses ārsts, tā ir profesionāla augstākā izglītība, kas nav maģistrs medicīnā. Es jūs lūdzu atbalstīt un papildināt tekstu ar vārdiem “vai augstāko profesionālo izglītību”. Es esmu godprātīgi skatījies arī uz mūsu militāristu viedokli, kad drīkst iesaukt bakalaurus, tātad, nu, es nepieprasīju... Tā kā pagājušajā reizē otrajā lasījumā tika nolemts, ka bakalauriem jādienē, tad es vienkārši lūdzu papildināt neiesaucamo sarakstu ar profesionālo augstāko mācību iestāžu absolventiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts Lūdzu!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātie kolēģi! Es vēlos pakomentēt savu priekšlikumu pie 22.panta 3.punkta, kurā ierosinu no šī panta izslēgt tekstu iekavās — pirmās augstākās izglītības ieguvēji. Lieta tāda, ka šī redakcija, kāda ir atbalstīta otrajā lasījumā, ir pretrunā ar augstskolu likuma 48.panta 1.punkta redakciju, kur paredz, ka ir tiesības, ka students ir ieguvis vienu bakalaura grādu, viņam arī uzsākt studijas citā bakalaura programmā. Un tātad, neizejot obligāto militāro dienestu, vienkārši lai mēs saskaņotu šos abus likumus, savstarpēji šo likumu normas, tad būtu nepieciešams šādu priekšlikumu atbalstīt, lai nerastos situācija, ka ir viens likums ,uz kura pamata viņš nedrīkst uzsākt studijas otrajā bakalaura programmā bez obligātā valsts dienesta iziešanas, un ir otrs, kurā viņš drīkst, un tad būs praksē ļoti grūti piemērot viena vai otra likuma normas, ja šie likumi nebūs savstarpēji saskaņoti, tādēļ es lūdzu atbalstīt savu priekšlikumu šeit 17.lappusē.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts. Lūdzu!

J.Vidiņš (TB). Cienītais Prezidij un cienītie deputāti! Vispirms es gribētu mazliet par procedūru, kādā veidā mēs izskatām šo likumprojektu. Mēs tagad izskatām pa... 22.pants ir, mēs izskatām frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, tagad katrs nāk uz šīs tribīnes un aizstāv tos priekšlikumus, kas tur ir pēc kādiem pieciem, desmit punktiem. Es domāju, ka tas nebūtu pareizi, ja mēs izskatām frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, tad lūdzu arī par frakcijas “Latvijai” priekšlikumu balsot. Bet es gribēju atzīmēt to, ka visi šie likumi iepriekš, ja mēs viņus pieņēmām, tad šis likums vairāk nav vajadzīgs, jo kāda šī likuma jēga bija. Uzlabot mūsu Nacionālo bruņoto spēku kvalitatīvo sastāvu. Tad atkal, ja mēs šos labojumus izdarīsim, tātad atkal nebūs cilvēku armijā, kas ir ar izglītību, nebūs gudru cilvēku, ies atkal tādi, kādi gāja līdz šim, un ko mēs ar deputātu Robertu Jurdžu redzējām, pārbaudot Nacionālo bruņoto spēku vienības. Tā kāÉ (Starpsauciens: “Tev nebija labi?..”) To, ko, Lujāna kungs, jūs sakāt, to dažreiz var ņemt par nopietnu vai nevar, bet nu, es nediskutēju... Katrā ziņā, ziniet, es tiešām ar lielu atbildības sajūtu gribētu, lai jūs pieietu pie šīs lietas, jo, ja mēs atbrīvosim studentus no armijas, tad viņiem drīz, es pieļauju tādu domu, ka nebūs vairāk, kur studēt tā saucamā neatkarīgā Latvijā, jo nebūs, kas aizstāv. Paldies, es iesaku noraidīt frakcijas “Latvijai” priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ģirts Valdis Kristovskis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts. Lūdzu!

Ģ.V.Kristovskis (LC). Cienījamie kolēģi! Arī mēs atceramies, otrajā lasījumā arī tieši bija daudz diskusiju par šo punktu un šis arī ir viens no atslēgas punktiem. Un jāsaka, ka šeit piedāvātā redakcija, kas ir visvienalga no trijiem piedāvātajiem variantiem, viņi būtu jāskata kopsummā arī ar nākamo variantu, tur, kur atkal runā par to, ka vispār šāda apmācība mūsu valstī notiek bakalauriem vai augstskolu studentiem. Un ja mēs šobrīd it kā atbalstītu to, ka augstskolu beidzēji netiek iesaukti dienēt, tad kāpēc mums vispār jārunā par kaut kādu apmācības sistēmu. Tad mēs šeit šajā 3.apakšpunktā pieliekam punktu ar savu balsojumu, un viss tas, kas notika starplaikā starp otro un trešo lasījumu, diskusijas ar Zemessardzes vadību, ar augstskolu rektoriem, tikšanās ar studentiem, neko nenozīmē. Jo mūsu līdzšinējais priekšlikums pēc otrā lasījuma bija atrast kompromisu. Atrast kompromisu, kādu izeju, kāds ir šis kompromiss. Tie, kuri uz brīvprātības pamata apgūst, tātad viņiem tiek dota iespēja, šiem bakalauriem... tiek dota iespēja neiet dienēt. Tie, kuri ir atteikušies no šīs iespējas apgūt militāro apmācību, tie tiek paņemti, un šodien šeit šie visi trīs priekšlikumi, kuri tagad nāk — vai “Latvijai” un Apinis, arī Vītola priekšlikums — tie noņem būtības šo otro pusi nost, un līdz ar to es vienkārši aicinu šos priekšlikumus noraidīt. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts. Lūdzu!

K.Čerāns (TKL). Godātie deputāti! Es arī gribu runāt vispirms par procedūru. Un proti, mēs šobrīd ļoti pareizi apspriežam 23.panta (Starpsauciens: “22. panta!”) 3.punktu, un, es domāju, mēs ļoti pareizi apskatām visus tos priekšlikumus, kuri par šo punktu ir iesniegti. Un es gribētu teikt, ka šie priekšlikumi savā starpā nebūt nav savstarpēji izslēdzoši, jo gan deputāta Apiņa priekšlikums, gan arī deputāta Vītola priekšlikums par noteiktām teksta izmaiņām — viņi ir piemērojami gan tajā redakcijā, kas 22.pantā ir nobalsoti otrajā lasījumā, gan arī frakcijas “Latvijai” priekšlikumā. Es domāju, ka šeit tas sēdes vadītājs varētu attiecīgi arī noteikt šo balsošanas kārtību, tā ka šeit nekādā gadījumā neviena priekšlikuma pieņemšana neizslēgtu balsojumu par pārējiem priekšlikumiem.

Un otra lieta, ko es gribētu vēl atgādināt, aicinot atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Tas ir tas, ka mēs jau 3.pantā nobalsojām deputāta Endziņa priekšlikumu, ka rezervē tiek ieskaitīti valsts licencēto augstskolu absolventi, kuri ir augstākās izglītības apguves laikā vai pēc tam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā apguvuši militārā dienesta pamatapmācību. Es domāju, ka, ja, šeit šis frakcijas “Latvijai” priekšlikums tiktu noraidīts, tad mēs arī faktiski atkāptos no tā, ko mēs līdz šim esam pieņēmuši, un tādēļ es aicinu atbalstīt šo frakcijas “Latvijai” priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, atbilstoši mūsu gaitai mēs apspriežam 22.panta 3.punktu un tos priekšlikumus, kas skar šo 3.punktu. Bez šaubām, mēs liksim, Prezidijs liks balsot atbilstoši Kārtības ruļļa 101.pantam, bet pašlaik mēs apspriežam 22.panta 3.punktu un arī tos priekšlikumus, kas tā vai citādi skar šo pantu. Pirmais no tiem ir frakcijas “Latvijai” priekšlikums. Tālāk pieteicies debatēs ir Jānis Mauliņš, frakcijas “Latvijai” deputāts.

J.Mauliņš (TKL). Godātie deputāti! Es lūdzu atbalstīt mūsu frakcijas “Latvijai” priekšlikumu 22.panta 3.punktā un gribu teikt — Vidiņa kungs, studenti būs gatavi aizstāvēt Latviju, jo viņi tam būs gatavojušies. Un, lai jūs pārliecinātu, es nolasīšu studentu uzsaukumu šinī sakarā. Un tas skan šādi. Studentu uzsaukums saucas tā: “Dibināsim studentu rotu cīņai ar Latvijas politiskajiem ienaidniekiem! Studentu rota Liepājā un Cēsu skolnieku rota bija izšķirošs spēks Latvijas neatkarības pirmajā rītausmā. Neapautu, nemilitarizētu, bet dedzīgu un gudru jaunekļu vienības toreiz pagrieza Latvijas likteni uz saules pusi, bet tagad neatkarīgās Latvijas valdība un deputātu vairākums apvaino studentus godaprāta trūkumā. Kauns tādai valdībai un deputātiem! Kas jums uzdevis iznīcināt Latvijas jaunatnes patriotismu ar stulbu dresūru? Mēs prasām savas pašas svarīgākās mācības — Dzimtenes aizsardzības mācības — apgūšanu augstskolās. Mēs prasām militāro mācību plānu izstrādi un apstiprināšanu Saeimā! Ja valdība nesaprot, ka simtkārt svarīgāk par ieročiem un soļotprasmi ir dzimtenes aizstāvju morāle un prāta spējas, mēs to atgādināsim. Mēs atgādināsim politiskajiem pitekantropiem, ka šis nav karavāļu, bet atomieroču un datoru laikmets. Kad ne muskuļi, bet zināšanas izšķir visu. Nepieļaujiet, ka gudrus cilvēkus dresē nodzērušies muļķi, kukuļņēmēji, zagļi un svešvalsts pensijā uzpirkti palkavnieki. Mēs prasām karavīru naidotājus un apčurātājus, dzērājus un izspiedējus sodīt kā dzimtenes nodevējus!” Paldies! (Starpsauciens: “Tādu nav!”) (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts. Lūdzu!

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Iedziļinieties, lūdzu, šajā piedāvājumā, kāds ir no frakcijas “Latvijai” puses. Pieņemot šādu tekstu, jebkurš bakalaurs iegūs tiesības nedienēt. Jebkurš! Apmācīts vai neapmācīts, jo nav nekādas atrunas, kas ar viņu notiks tālāk. Absolūti nekādas! Un tāpēc šī atsauce uz Endziņa kunga pieņemto priekšlikumu nav pareiza. Jo Endziņa kunga priekšlikumā bija runa par tiem, kuri ir apmācīti. Šāds teksts nekādas apmācības neparedz. Līdz ar to tādu nevar pieņemt. Ja te būtu iekšā atruna par kaut kādām apmācībām, par apmācītiem vai neapmācītiem bakalauriem, tad būtu pavisam cita runa. Tātad neņemiet ļaunā. Jūs neesat paredzējuši savā tekstā iespējas studējošai jaunatnei kaut kādā veidā iegūt šīs militārās zināšanas. Šajā tekstā tas nav paredzēts. Līdz ar to šādu tekstu atbalstīt nevar. Ja mēs varam turpmākajā sarunu gaitā strīdēties par to, ko darīt ar tiem, kuri studē, kādā veidā viņiem piedāvāt šīs apmācības, tā ir cita lieta. Bet, lūdzu, nekāpiet tribīnē un nepiedāvājiet to, kur jūs paši sev runājat pretim. Un neatsaucieties uz pieņemto tekstu, kas neatbilst jūsu tekstam.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, līdz sēdes beigām ir viena minūte. Kostandas kungs, viena minūte.

O.Kostanda (TKL). Godātie kolēģi, te pavisam īsi. Vienkārši Dobeļa kungs nav izskatījis likumu līdz galam un reaģē uz frakcijas “Latvijai” deputātu argumentiem vienkārši emocionāli, iznākot pretī un pasakot, ka tie ir slikti tikai tāpēc, ka tie ir slikti. Bet, ja izlasītu likumu tālāk, tad mēs redzam, ka seko Vītola priekšlikums 22.pantam pēc 3.punkta — ieviest atkal jaunu punktu — 4.punktu šādā redakcijā: “Valsts licencēto augstskolu absolvents, kurš pēc savas izvēles pirmās augstākās izglītības apguves laikā Ministru kabineta noteiktā kārtībā apguvis militārā dienesta instruktora vai virsnieka pamatapmācību.” Tā ka tas ir nākošais punkts. Par to, Dobeļa kungs, pēc tam mēs varēsim debatēt. Un es domāju, ka, pieņemot tagad frakcijas “Latvijai” priekšlikumu, normāli pēc tam pieņemsim arī deputāta Vītola priekšlikumu par 4.punktu.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Mums būs jāturpina šī diskusija nākošajā reizē, tas ir, atbilstoši mūsu balsojumam — ceturtdien, 31.oktobrī, pulksten 9.00 no rīta. Tagad lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu. Deputātus lūdzu reģistrēties. Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus. Godātie deputāti, pārtraukums vēl nav izsludināts. Lūdzu noklausīties reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (6.Saeimas sekretāra biedre). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies Olafs Brūveris, Alfreds Čepānis, Imants Daudišs, Vladilens Dozorcevs, Edmunds Grīnbergs, Ervids Grinovskis, Jānis Jurkāns, Paulis Kļaviņš, Valdis Krisbergs, Ģirts Kristovskis, Leopolds Ozoliņš, Andrejs Požarnovs, Jānis Straume, Andris Tomašūns, Gundars Valdmanis, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz 1996.gada 31.oktobra pulksten 9.

(Pārtraukums)

Informācija

Par Saeimas Prezidija 1996. gada 31. oktobra sēdi

1. Saeimas Prezidijs un frakciju pārstāvji izskatīja jautājumu par Saeimas kārtējo sēdi un nolēma to sasaukt 6. un 7. novembrī (pulksten 9.00).

2. Prezidijs nolēma nākamo Prezidija sēdi sasaukt 1. novembrī.

Saeimas sekretāra biedre J.Kušnere

Par Saeimas Prezidija 1996.gada 1. novembra sēdi

1. Sēdē izskatīja astoņus saņemtos likumprojektus, par kuriem Prezidijs līdz ar savu atzinumu par to tālākvirzīšanu ziņos Saeimas sēdē.

2. Saeimas Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1996. gada 6. un 7. novembra sēdes darba kārtību.

3. Prezidijs apstiprināja izdevumu tāmi Dānijas Karalistes Folketinga Eiropas lietu komisijas darba vizītei Rīgā 4. un 5. novembrī.

4. Pieņēma zināšanai Eiropas lietu komisijas lūgumu piešķirt divas konsultantu štata vietas.

Minēto jautājumu nodeva Saimnieciskajai komisijai.

5. Pieņēma zināšanai Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas budžeta projektu 1997. gadam.

Minēto jautājumu nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Saimnieciskajai komisijai.

6. Izskatīja deputātu iesniegumus un attaisnoja kavējumus: O. Brūveram (Saeimas 28. oktobra ārkārtas sēdē); E. Grinovskim (Saeimas 28. oktobra ārkārtas sēdē); J. Kalviņam (Saeimas 24.oktobra sēdēs); V. Krisbergam (Saeimas 28. oktobra ārkārtas sēdē).

7. Piešķīra komandējumus:

1) Saeimas priekšsēdētāja biedram A.Amerikam, deputātiem L. Kuprijanovai, M.Rudzītim un Saeimas priekšsēdētāja biedra palīdzei S.Paurai laikā no 12. novembra līdz 17.novembrim sakarā ar Latvijas— Ukrainas parlamentu sadarbības grupas vizīti Kijevā (Ukraina);

2) deputātam I.Bērziņam laikā no 26.novembra līdz 29.novembrim uz Eiropas Savienības dalībvalstu un asociēto valstu parlamentu ārlietu komisiju priekšsēdētāju konferenci Dublinā (Īrija);

3) deputātiem A.Amerikam un E.Inkēnam 19. un 20.novembrī uz Rietumeiropas savienības asamblejas Politiskās un Aizsardzības komitejas kopējo sēdi Briselē (Beļģija);

4) deputātam I. Bērziņam laikā no 21.novembra līdz 24.novembrim uz konferenci “Eiropas forums Berlīnē”;

5) Saeimas Juridiskā biroja vecākajai konsultantei L.Millerei laikā no 26.novembra līdz 28.novembrim uz semināru par Eiropas Parlamenta un dalībvalstu parlamentu lomu iekšējā tirgus likumu izpētē;

6) deputātam A. Kiršteinam laikā no 18.novembra līdz 20.novembrim uz Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas Ekonomisko lietu un attīstības komitejas sēdi Briselē (Beļģija);

7) deputātam J.Sinkam laikā no 20.novembra līdz 22. novembrim uz Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas Politisko lietu komitejas sēdi Helsinkos (Somija).

8. Atlika jautājuma izskatīšanu par komandējuma piešķiršanu deputātiem L. Kuprijanovai, A.Požarnovam, O.Deņisovam, V.Nagobadam, R.Jurdžam un aparāta darbiniecei A.Skriblei uz Bonnu (Vācija) pēc Vācijas Bundestāga Veselības komitejas uzaicinājuma.

Saeimas sekretāra biedre J. Kušnere

Iesniegumi Saeimai

Atkārtoti par Satversmes tiesas tiesnešu amata kandidatūrām

Dokuments nr. 1703

Saeimas priekšsēdētājam A. Čepāņa kungam

Nosūtu Jums Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnuma 1996. gada 29. oktobra lēmumu Nr. 7 “Par Latvijas Republikas tiesnešu ieteikšanu Satversmes tiesai”, izvirzīto tiesnešu kandidātu A. Lepses un I. Skultānes iesniegumus un izziņas par viņu iepriekšējo darbu.

Plēnuma sekretāre, Latvijas Republikas

1996. gada 29. oktobrī Augstākās tiesas senatore Z. Raupa

Latvijas Republikas Augstākās tiesas plēnuma

1996. gada 29. oktobra lēmums Nr. 7

Par Latvijas Republikas tiesnešu ieteikšanu Satversmes tiesai

Latvijas Republikas Saeima neapstiprināja Satversmes tiesnešu amatā Augstākās tiesas plēnumā 1996. gada 19. septembrī ieteiktos tiesnešu kandidātus.

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 4. panta 1. punkta nosacījumiem, Augstākās tiesas plēnums vēlreiz, izskatot jautājumu par tiesnešu kandidātu izvirzīšanu, nolemj:

atkārtoti ieteikt Latvijas Republikas Satversmes tiesas tiesneša amatā Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētāju, tiesnesi Andreju Lepsi un Bauskas rajona tiesas priekšsēdētāju, tiesnesi Ilzi Skultāni.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs A. Guļāns

Plēnuma sekretāre, Latvijas Republikas Augstākās tiesas senatore Z. Raupa

Par Andreja Lepses kandidatūru

Satversmes tiesas tiesneša amatam

Andrejs Lepse: Dzimis 1954.gadā Rīgā. Dzīvo Rīgā. 1979. gadā beidzis Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti tiesību zinātņu specialitatē.

Darba gaitas:

No 1972. — 1973 g. — Bioķīmisko preparātu eksperimentālās rūpnīcas aparātu apkalpotājs, Rīgā;

no 1973. — 1974.g. — Rīgas delikatešu un kulinārijas izstrādājumu eksperimentālās rūpnīcas "Kaija" strādnieks , Rīgā;

no 1974. — 1974.g. — A.Popova Rīgas radiorūpnīcas pulētāja māceklis, lielo un presēto izstrādājumu apstrādātājs, Rīgā;

no 1974. —1979.g.—Latvijas Valsts universitāte, students, Rīgā;

no 1979.—1981.g. — Rīgas pilsētas Oktobra rajona tautas tiesas stažieris, tautas tiesneša v.i., Rīgā;

no 1981.—1985.g —Saldus rajona tautas tiesas priekšsēdētāja v.i., priekšsēdētājs, Saldū;

no 1985.—1995.g— Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesnesis, Rīgā;

no 1995. līdz š. l. — Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas priekšsēdētājs, Rīgā.

Iesniedz Latvijas Republikas Augstākā tiesa

Par Ilzes Skultānes kandidatūru

Satversmes tiesas tiesneša amatam

Ilze Skultāne: Dzimusi 1954. gadā Liepājā. Dzīvo Bauskā. 1978. gadā beigusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti tiesību zinātņu specialitātē.

Darba gaitas:

No 1972.—1973.g.— Rūpnīcas “Sarkanais metalurgs” laborante, Liepājā;

no 1973.—1978.g. — Latvijas Valsts universitātes studente, Rīgā;

no 1978. —1984.g.— Bauskas RIK lauksainiecības pārvalde, vecākā ekonomiste tiesību jautājumos, vec. juriskonsulte, Bauskā;

no 1984.—līdz š.l. —Bauskas rajona tiesas tiesnese, tiesas priekšsēdētāja, Bauskā.

Iesniedz Latvijas Republikas Augstākā tiesa

Dokuments nr. 1707

Par Satversmes tiesas tiesneša kandidātu

Saeimas Prezidijam

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 4. pantu ierosinām par Satversmes tiesas tiesnesi apstiprināt Māri Krūmiņu.

Deputāti: E.Inkēns, V.Kalnbērzs, A.Seiksts, V.Dozorcevs, I.Bišers, R.Leitena,

Rīgā 1996. gada 28. oktobrī J.Celmiņš, R.Apalups, P.Tabūns, J.Rāzna.

Māra Krūmiņa, LR Tieslietu ministrijas

Masu informācijas līdzekļu un sabiedrisko organizāciju

reģistrācijas nodaļas vadītāja,

iesniegums.

Es, Māris Krūmiņš, ar savu parakstu apliecinu, ka piekrītu kandidēt Satversmes tiesas tiesneša amatam un ka uz mani neattiecas likuma “Par tiesu varu” 55. pantā minētie ierobežojumi.

Rīgā, 1996. gada 28. oktobrī M.Krūmiņš

Deputātu iesniegumi

Par komisiju Nacionālās radio un televīzijas

padomes darbības izvērtēšanai

Dokuments nr.1658b

(precizējot dok. nr.1658a, “LV” nr.183)

Saeimas Prezidijam

Atsaucam savus parakstus zem lēmuma projekta nr.1658 “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai”.

Saeimas deputāti: G.Gannusa, J.Strods, A.Saulītis, O.Dunkers

1996. gada 30. oktobrī

Dokuments nr.1658c

Saeimas Prezidijam

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 152.pantu un Satversmes 26.pantu Saeimas deputāti lūdz Saeimu 1996.gada 31.oktobra sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu (dok. nr.1658) “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts un sabiedrības izvērtēšanai”. Vēlamies atbalstīt šo dok. nr.1658.

Saeimas deputāti: L.Kuprijanova, V.Dozorcevs, A.Rubins, I.Kreituse

1996.gada 31.oktobrī

Dokuments nr.1658d

Saeimas Prezidijam

Pie frakcijām nepiederošie deputāti Leonards Stašs, Jānis Jurkāns atsauc savus parakstus zem parakstītā priekšlikuma iekļaut 1996.gada 31.oktobra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai”.

1996.gada 31.oktobrī Saeimas deputāti: J.Jurkāns, L.Stašs

6.—7. novembra sēdes darba kārtība

Sēdes sākums: 6. novembrī — pulksten 9;

7. novembrī — pēc ārkārtas sēdes beigām līdz pulksten 17.00

Akceptēta Saeimas Prezidija 1996. gada 1. novembra sēdē

I. Likumprojektu izskatīšana

1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. (Reģ. Nr. 510) (1. lasījums) (dok. Nr. 1624) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

II. Prezidija ziņojumi

Par saņemtajiem likumprojektiem

2. 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību”. (Reģ. Nr. 511) (dok. Nr. 1638; Nr. 1638a) Ministru kabinets

3. 2. Likumprojekts “Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. (Reģ. Nr. 512) (dok. Nr. 1639; Nr. 1639a) Ministru kabinets

4. 3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. (Reģ. Nr. 513) (dok. Nr. 1640; Nr. 1640a) Ministru kabinets

5. 4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””. (Reģ. Nr. 514) (dok. Nr. 1641; Nr. 1641a) Ministru kabinets

6. 5. Likumprojekts “Par Konvenciju par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību”. (Reģ. Nr. 515) (dok. Nr. 1642; Nr. 1642a) Ministru kabinets

7. 6. Likumprojekts “Par Starptautisko konvenciju par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas pārkāpumu novēršanā, izmeklēšanā un sodīšanā”. (Reģ. Nr. 516) (dok. Nr. 1656; Nr. 1656a) Ministru kabinets

8. 7. Likumprojekts “Par zemes īpašuma atdošanu Latvijas agronomu biedrībai”. (Reģ. Nr. 518) (dok. Nr. 1663; Nr. 1663a) Deputāti G. Grīnblats, A. Seile, O. Grīgs, E. Grinovskis, J. Straume

9. 8. Likumprojekts “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”. (Reģ. Nr. 519) (dok. Nr. 1664; Nr. 1664a) Deputāti J. Jurkāns, A. Rubins, I. Kreituse, G. Valdmanis, J. Kušnere, J. Vidiņš, V. Krisbergs

10. 9. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi””. (Reģ. Nr. 520) (dok. Nr. 1666; Nr. 1666a) Deputāti A. Sausnītis, L. Teniss, E. Bāns, I. Emsis, E. Inkēns

11. 10. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. (Reģ. Nr. 521) (dok. Nr. 1680; Nr. 1680a) Deputāti Z. Čevers, J. Celmiņš, J. Kaksītis, A. Sausnītis, L. Kuprijanova

12. 11. Likumprojekts “Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums”. (Reģ. Nr. 522) (dok. Nr. 1681; Nr. 1681a) Deputāti J. Lagzdiņš, J. Ādamsons, I. Ķezbers, J. Kaksītis, M. Rudzītis, A. Panteļējevs, Z. Čevers, Dz. Ābiķis, M. Vītols, J. Kazāks, J. Kalviņš, A. Jirgens, K. Lībane, A. Sausnītis, E. Bāns

13. 12. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. (Reģ. Nr. 523) (dok. Nr. 1684; Nr. 1684a) Deputāti J. Lagzdiņš, P. Apinis, A. Panteļējevs, Ģ. V. Kristovskis, P. Keišs

14. 13. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. (Reģ. Nr. 524) (dok. Nr. 1694; Nr. 1694a) Deputāti O. Kostanda, J. Mauliņš, J. Kazāks, E. Zelgalvis, K. Čerāns

15. 14. Likumprojekts “Poligrāfisko un citu izdevumu bezmaksas obligāto eksemplāru piegādes likums”. (Reģ. Nr. 525) (dok. Nr. 1696; Nr. 1696a) Deputāti O. Kostanda, J. Mauliņš, J. Lagzdiņš, J. Kaksītis, A. Endziņš, I. Kreituse

16. 15. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ. Nr. 526) (dok. Nr. 1697; Nr. 1697a) Deputāti O. Kostanda, J. Mauliņš, J. Lagzdiņš, J. Kaksītis, A. Endziņš, I. Kreituse

17. 16. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. (Reģ. Nr. 527) (dok. Nr. 1698; Nr. 1698a) Deputāti A. Bartaševičs, M. Lujāns, L. Stašs, R. Jurdžs, A. Kreituss

18. 17. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts uzņēmumu””. (Reģ. Nr. 528) (dok. Nr. 1699; Nr. 1699a) Deputāti A. Bartaševičs, M. Lujāns, L. Stašs, R. Jurdžs, A. Kreituss

19. 18.Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību””. (Reģ. Nr. 529) (dok. Nr. 1708; Nr. 1708a) Ministru kabinets

III. Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana

20. 1. Lēmuma projekts “Par dažu rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu apstiprināšanu”. (dok. Nr. 1677) Juridiskā komisija

21. 2. Lēmuma projekts “Par dažu rajonu tiesu tiesnešu iecelšanu”. (dok. Nr. 1678) Juridiskā komisija

22. 3. Lēmuma projekts “Par Kurzemes apgabaltiesas Ventspils Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka un priekšnieka vietnieka apstiprināšanu”. (dok. Nr. 1679) Juridiskā komisija

23. 4. Lēmuma projekts “Par deputāta A. Endziņa atsaukšanu no Starpparlamentārās savienības Latvijas delegācijas sastāva”. (dok. Nr. 1690) Deputāti K. Lībane, K. Leiškalns, P. Keišs, J. Ādamsons, Dz. Ābiķis, A. Endziņš, A. Seiksts, P. Apinis, A. Tomašūns, Ģ. V. Kristovskis

24. 5. Lēmuma projekts “Par deputātu I. Bērziņa un A. Panteļējeva apstiprināšanu Starpparlamentārās savienības Latvijas delegācijas sastāvā”. (dok. Nr. 1691) Deputāti K. Lībane, K. Leiškalns, P. Keišs, J. Ādamsons, Dz. Ābiķis, A. Endziņš, A. Seiksts, P. Apinis, A. Tomašūns, Ģ. V. Kristovskis

25. 6. Lēmuma projekts “Par deputāta J. Kazāka ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā”. (dok. Nr. 1692) Deputāti O. Kostanda, K. Čerāns, J. Mauliņš, I. Liepa, E. Zelgalvis, J. Kušnere, J. Kazāks, A. Rubins, I. Ķezbers, J. Kaksītis

26. 7. Lēmuma projekts “Par deputāta Z. Čevera apstiprināšanu Starpparlamentārās savienības Latvijas delegācijas sastāvā”. (dok. Nr. 1701) Deputāti J. Kaksītis, J. Celmiņš, J. Rāzna, I. Kalniņš, L. Teniss, V. Stikuts, R. Leitena, I. Bišers, A. Sausnītis, I. Ķezbers

IV. Saeimas 24. oktobra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti

1. Neizskatītie likumprojekti

27. 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. (Satvermes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr. 301) (Reģ. Nr. 398) (2. lasījums) (dok. Nr. 1169; Nr. 1578) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

28. 2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par 1923. gada 2. augusta likuma “Par Valsts kontroli” atjaunošanu””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr. 103) (Reģ. Nr. 212) (3. lasījums) (dok. Nr. 1609) Juridiskā komisija

29. 3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr. 120) (Reģ. Nr. 229) (3. lasījums) (dok. Nr. 1618; Nr. 1618a) Sociālo un darba lietu komisija

30. 4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr. 270) (Reģ. Nr. 367) (3. lasījums) (dok. Nr. 1625) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

31. 5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr. 292) (Reģ. Nr. 387) (3. lasījums) (dok. Nr. 1626) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

32. 6. Likumprojekts “Par zvērinātiem revidentiem”. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr. 299) (Reģ. Nr. 396) (3. lasījums) (dok. Nr. 1627) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

33. 7. Likumprojekts “Rīgas tirdzniecības brīvostas likums”. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr. 137) (Reģ. Nr. 248) (3. lasījums) (dok. Nr. 1628) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

34. 8. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts darba inspekciju””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr. 285) (Reģ. Nr. 380) (3. lasījums) (dok. Nr. 1633) Sociālo un darba lietu komisija

35. 9. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr. 106) (Reģ. Nr. 215) (2. lasījums) (dok. Nr. 644; Nr. 1619) (iekļauts likumprojekts ar Reģ. Nr. 407, dok. Nr. 1179) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

36. 10. Likumprojekts “Noteikumi par aizsargjoslām”. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr. 324) (Reģ. Nr. 408) (2. lasījums) (dok. Nr. 1180; Nr. 1636) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

37. 11. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””. (Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr. 276) (Reģ. Nr. 372) (2. lasījums) (dok. Nr. 1132; Nr. 1635; Nr. 1635a) Sociālo un darba lietu komisija

38. 12. Likumprojekts “Grozījums Satversmes aizsardzības biroja likumā”. (Reģ. Nr. 345) (3. lasījums) (dok. Nr. 1611) Aizsardzības un iekšlietu komisija

39. 13. Likumprojekts “Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā”. (Reģ. Nr. 324) (3. lasījums) (dok. Nr. 1612) Aizsardzības un iekšlietu komisija

40. 14. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām””. (Reģ. Nr. 462) (1. lasījums) (dok. Nr. 1504; Nr. 1591) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

41. 15. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Ķīnas Tautas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. (Reģ. Nr. 440) (1. lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok. Nr. 1351; Nr. 1592) Ārlietu komisija

42. 16. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”. (Reģ. Nr. 441) (1. lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok. Nr. 1352; Nr. 1593) Ārlietu komisija

43. 17. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla pieauguma nodokļiem”. (Reģ. Nr. 452) (1. lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok. Nr. 1411; Nr. 1594) Ārlietu komisija

44. 18. Likumprojekts “Grozījums Augstskolu likumā”. (Reģ. Nr. 483) (1. lasījums) (dok. Nr. 1491; Nr. 1598) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

45. 19. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993. gada 28. aprīļa lēmumā “Par Latvijas Policijas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu””. (Reģ. Nr. 486) (1. lasījums) (dok. Nr. 1494; Nr. 1599) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

46. 20. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993. gada 23. februāra lēmumā “Par Latvijas Medicīnas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu””. (Reģ. Nr. 477) (1. lasījums) (dok. Nr. 1485; Nr. 1600) Izglītības, kultūras un zinātnes komisija

47. 21. Likumprojekts “Grozījums likumā “Konsulārais reglaments””. (Reģ.Nr.480) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok. Nr.1488; Nr.1613) Ārlietu komisija

48. 22. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam””. (Reģ.Nr.454) (1.lasījums) (dok.Nr.1417; Nr.1614) Sociālo un darba lietu komisija

49. 23. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””. (Reģ.Nr.455) (1.lasījums) (dok.Nr.1416; Nr.1615) Sociālo un darba lietu komisija

50. 24. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. (Reģ. Nr.456) (1.lasījums) (dok.Nr.1415; Nr.1616) Sociālo un darba lietu komisija

51. 25. Likumprojekts “Ārstniecības likums”. (Reģ.Nr.463) (1.lasījums) (dok.Nr.1505; Nr.1617) Sociālo un darba lietu komisija

52. 26. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””. (Reģ.Nr.464) (1.lasījums) (dok.Nr.1506; Nr.1629) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

53. 27. Likumprojekts “Grozījums likumā “Operatīvās darbības likums””. (Reģ.Nr.168) (2.lasījums) (dok.Nr.549; Nr.1630) Aizsardzības un iekšlietu komisija

54. 28. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. (Reģ.Nr.305) (2.lasījums) (dok.Nr.896; Nr.1631) Aizsardzības un iekšlietu komisija

55. 29. Likumprojekts “Ārvalstu bruņoto spēku statuss Latvijas Republikā”. (Reģ.Nr.411) (2.lasījums) (dok.Nr.1206; Nr.1632) Aizsardzības un iekšlietu komisija

2. Neizskatītie patstāvīgie priekšlikumi

56. 1. Lēmuma projekts “Par Grigorija Panteļejeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. Nr.1605) Pilsonības likuma izpildes komisija

57. 2. Lēmuma projekts “Par Igora Pavlova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok.Nr.1606) Pilsonības likuma izpildes komisija

58. 3. Lēmuma projekts “Par Andreja Maticina uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok.Nr.1607) Pilsonības likuma izpildes komisija

59. 4. Lēmuma projekts “Par Vjačeslava Fanduļa uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok.Nr.1608) Pilsonības likuma izpildes komisija

60. 5. Lēmuma projekts “Par Džamala Maisuradzes uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok.Nr.1610) Pilsonības likuma izpildes komisija

V. Saeimas 31.oktobra sēdē iekļautais, bet neizskatītais lēmuma projekts, likumprojekti un patstāvīgais priekšlikums

1. Neizskatītais lēmuma projekts

61. Lēmuma projekts “Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības likumības un atbilstības valsts un sabiedrības interesēm izvērtēšanai”. (dok.Nr.1658; Nr.1658b; Nr.1658c; Nr.1658d) Deputāti O.Kostanda, J.Mauliņš, J.Kazāks, E.Grīnbergs, K.Čerāns, I.Liepa, E.Zelgalvis, J.Kušnere, A.Kreituss, A. Golubovs, M.Bekasovs, M.Lujāns, A.Bartaševičs, R.Apalups, J.Rubulis, G.Valdmanis, Ā.Ločmelis, V.Kalnbērzs, E.Bāns, M.Rudzītis, I.Ķezbers, A.Sausnītis, O.Brūvers, J.Rāzna, Ē.Zunda, J.Celmiņš, V.Nagobads, I.Kalniņš, V.Krisbergs, R.Leitena, V.Stikuts, I.Bišers, L.Kuprijanova, V.Dozorcevs, A.Rubins, I.Kreituse

2. Neizskatītie likumprojekti

62. 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldību finansu izlīdzināšanu 1996.gadā””. (Reģ.Nr.465) (2.lasījums) (Steidzams) (dok.Nr.1507; Nr.1507b) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

63. 2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr.116) (Reģ.Nr.225) (3.lasījums) (dok.Nr.1643) (iekļauts likumprojekts ar Reģ.Nr.490, dok. Nr.1498) Juridiskā komisija

64. 3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr.303) (Reģ.Nr.400) (3.lasījums) (dok.Nr.1672) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

65. 4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pārtikas aprites kārtību un uzraudzību””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr.107) (Reģ.Nr.216) (3.lasījums) (dok.Nr.1674) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

66. 5. Likumprojekts “Grozījums Augstākās padomes 1992.gada 15.septembra lēmumā “Par Latvijas Republikas likuma “Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām” spēkā stāšanās kārtību””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr.283) (Reģ.Nr.378) (2.lasījums) (dok.Nr.1138; Nr.1667) Juridiskā komisija

67. 6. Likumprojekts “Noteikumi par nekustamo īpašumu ierakstīšanu zemesgrāmatās”. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr.140) (Reģ.Nr.251) (2.lasījums) (dok.Nr.695; Nr.1668) Juridiskā komisija

68. 7. Likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr.121) (Reģ. Nr.230) (2.lasījums) (dok.Nr.669; Nr.1669) Juridiskā komisija

69. 8. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par 1937.gada 22.decembra Zemesgrāmatu likuma spēka atjaunošanu un spēkā stāšanās kārtību””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr.117) (Reģ.Nr.226) (2.lasījums) (dok.Nr.665; Nr.1671) (iekļauts likumprojekts ar Reģ.Nr.487; dok. Nr. 1495) Juridiskā komisija

70. 9. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās””. (Reģ.Nr.392) (3.lasījums) (dok.Nr.1665) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

71. 10. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bīstamajiem atkritumiem””. (Reģ.Nr.276) (3.lasījums) (dok.Nr.1673) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

72. 11. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. (Reģ. Nr.266) (3.lasījums) (dok.Nr.1675) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

73. 12. Likumprojekts “Likums par Valsts cilvēktiesību biroju”. (Reģ. Nr.138) (3.lasījums) (dok.Nr.1676) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

74. 13. Likumprojekts “Grozījumi lēmumā par LR likuma “Par cukuru” spēkā stāšanās kārtību”. (Reģ.Nr.126) (1.lasījums) (dok.Nr.383) Deputāti G.Gannusa, O.Grinbergs, E.Zelgalvis, J.Mauliņš, J.Strods u.c.

14. Alternatīvais likumprojekts “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 11.maija lēmuma “Par Latvijas Republikas likuma “Par cukuru” spēkā stāšanās kārtību” atzīšanu par spēku zaudējušu”. (Reģ.Nr.517) (1.lasījums) (dok. Nr.1654) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

75. 15. Likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā”. (Reģ.Nr.505) (1.lasījums) (dok.Nr.1566; Nr.1655) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

76. 16. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””. (Reģ.Nr.145) (2.lasījums) (dok.Nr.465; Nr.1670) Juridiskā komisija

77. 17. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sociālo palīdzību””. (Reģ. Nr.335) (1.lasījums) (dok.Nr.1683) Sociālo un darba lietu komisija

3. Neizskatītais patstāvīgais priekšlikums

78. Lēmuma projekts “Par Igora Vinokurova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok.Nr.1651) Pilsonības likuma izpildes komisija

VI. Likumprojektu izskatīšana

79. 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par budžeta un finansu vadību””. (Reģ.Nr.481) (2.lasījums) (Steidzams) (dok.Nr.1489; Nr.1576) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

80. 2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 1996.gadam””. (Reģ.Nr.493) (2.lasījums) (Steidzams) (dok.Nr.1518; Nr.1518b) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

81. 3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr.95) (Reģ.Nr.204) (3.lasījums) (dok.Nr.633; Nr.633b; Nr.1695) (iekļauts likumprojekts ar Reģ.Nr.485, dok.Nr.1493) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

82. 4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi Nr.114) (Reģ.Nr.223) (3.lasījums) (dok.Nr.1704) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

83. 5. Likumprojekts “Grozījumi Pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. (Reģ.Nr.271) (3.lasījums) (dok.Nr.1700) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

84. 6. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par svētku un atceres dienām””. (Reģ.Nr.337) (3.lasījums) (dok.Nr.1706) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

85. 7. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Centrālo vēlēšanu komisiju””. (Reģ.Nr.509) (1.lasījums) (dok.Nr.1620; Nr.1705) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

Ceturtdien, 31. oktobrī

Saeimas 28.oktobra ārkārtas sēdes turpinājums:

— izskatīja likumprojektu “Obligātā militārā dienesta likums” (3.lasījumā) līdz 43.pantam un tā apspriešanu turpinās 7.novembrī plkst. 9.00.

Saeimas sēde:

— izskatīja deputātu jautājumus un atbildes.

Saeimas Prezidija sēde:

— nolēma sasaukt Saeimas kārtējo sēdi 6.novembrī plkst. 9.00.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija:

— tikās ar Ministru prezidentu A.Šķēli un izskatīja valdības iesniegtos likumprojektus. Tika atzīts, ka nevar spriest par 1997.gada valsts budžeta projektu saistībā ar skolotāju algu finansēšanu, kamēr Saeimā nav iesniegts likumprojekts par pašvaldību finansu izlīdzināšanu. Komisija nolēma, ka lūgs pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Par valsts budžetu 1997.gadam”.

Eiropas lietu komisija:

— pieņēma zināšanai informāciju par Dānijas Ārlietu ministrijas rīkotajiem semināriem – “Eiropas Savienības juridiskie aspekti”, “ES lēmumu pieņemšanas procedūra un parlamenta kontrole Dānijā”.

Latvijas un Vācijas parlamentu sadarbības grupa:

— tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas pilnvaroto par bijušās VDR Valsts drošības dienesta dokumentiem Joahimu Gauku.

Piektdien, 1. novembrī

10.00 Juridiskās komisijas sēde.

Likumprojekts “Par valsts budžetu 1997. gadam”.

11.30 Prezidija sēde.

17.30 Saeimas priekšsēdētāja A.Čepāņa un delegācijas

preses konference par vizīti Francijā.

Pirmdien, 4. novembrī

Eiropas lietu komisija:

— tikās ar Dānijas Karalistes Folketinga Eiropas lietu komisijas delegāciju, kuru vadīja komisijas priekšsēdētājs Ovejs Fīks. Abas puses pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar iestāšanos Eiropas Savienībā.

Juridiskā komisija:

— strādāja ar likumprojektu “Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu”.

Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” preses konferencē:

— deputāti R.Zīle, N.Pēterkops un V.Balodis informēja par frakcijas iesniegtajiem priekšlikumiem likumprojektos par zemes privatizāciju.

Otrdien, 5. novembrī

10.00 Juridiskās komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””.

2. Saeimas lēmumu projekti:

1) “Par dažu rajonu tiesu tiesnešu iecelšanu”;

2) “Par A.Strautiņa atbrīvošanu no Jūrmalas pilsētas tiesas

administratīvā tiesneša amata”;

3) “Par dažu apgabaltiesu Zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku

vietnieku iecelšanu”.

3. Saeimas lēmuma projekts “Par Satversmes tiesas tiesnešu

apstiprināšanu pēc Augstākās tiesas plēnuma priekšlikuma”.

4. Likumprojekts “Par valsts budžetu 1997. gadam”.

5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par namīpašumu

denacionalizāciju Latvijas Republikā””.

6. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām””.

10.00 Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde.

1. Saeimas lēmuma projekts par komisijas izveidošanu LR Satversmes otrās daļas projekta par cilvēktiesībām izstrādei.

2. Ministru kabineta Bērnu tiesību aizsardzības komisijas priekšlikumi par grozījumiem LR Kriminālprocesa kodeksā.

3. Atbildības paredzēšana par nodarījumiem pret personisko brīvību, godu, cieņu Latvijas likumos.

10.00 Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Par zvērinātiem revidentiem”.

2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem””.

3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par budžetu un finansu vadību””.

4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli””.

10.00 Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās

politikas komisijas sēde.

Likumprojekts “Par spirta un alkoholisko dzērienu valsts monopolu”.

10.00 Sociālo un darba lietu komisijas sēde.

Likumprojekts “Par valsts budžetu 1997. gadam”.

10.00 Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde. 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””.

2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””.

3. Likumprojekts “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām

dzīvojamām mājām”.

4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts civildienestu””.

10.00 Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Par valsts budžetu 1997. gadam”.

2. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā”.

11.00 Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde.

Likumprojekts “Par valsts budžetu 1997. gadam”.

12.00 Saeimas priekšsēdētāja Alfreda Čepāņa tikšanās ar

Ķīnas Tautas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Van Fensjanu (Wang Fengxiang).

12.00 Deputāta Modra Lujāna preses konference par A.Silarozes

28. oktobra paziņojumu.

13.00 Saeimas priekšsēdētāja biedra Andra Amerika rīkotās

pusdienas par godu Dānijas Karalistes Folketinga Eiropas lietu komisijas delegācijai.

14.00 Mandātu un iesniegumu komisijas sēde.

14.00 Saimnieciskās komisijas sēde.

1. Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas budžeta projekts 1997.gadam.

2. Eiropas lietu komisijas iesniegums.

15.00 Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” sēde.

15.10 Dānijas Karalistes Folketinga Eiropas lietu komisijas

delegācijas preses konference.

Saeimas preses dienests