Latvijā Horvātijas Republikas parlamenta priekšsēdētājs

Vakar Rīgā trīju dienu vizītē ieradās Horvātijas parlamenta priekšsēdētājs Zlatko Tomčičs

Par Horvātijas Republikas parlamenta priekšsēdētāju

Horvātijas Republikas parlamenta priekšsēdētājs Zlatko Tomčičs dzimis 1945.gadā Zagrebā. Beidzis Belgradas universitātes Celtniecības fakultāti, iegūdams bakalaura grādu inženierzinībās. No 1993.līdz 1994.gadam bijis Horvātijas Republikas celtniecības un vides aizsardzības ministrs. 1995.gada oktobrī ievēlēts Horvātijas Republikas parlamentā no Horvātijas Zemnieku partijas, bijis Iekšlietu un nacionālās drošības komisijas, Plānošanas un vides aizsardzības komisijas un Lauksaimniecības, lauku rajonu un zemniecības lietu komisijas loceklis. 2000.gada 3.janvārī atkārtoti ievēlēts parlamentā, bet 2.februārī — arī par parlamenta priekšsēdētāju. Precējies, ir trīs meitas.

Par Horvātijas Republikas parlamentu

Saskaņā ar 1990.gada Konstitūciju Horvātija ir parlamentāra republika.

Horvātijas divpalātu parlaments ( Sabor ) tiek ievēlēts uz četriem gadiem proporcionālās vēlēšanās.

Pārstāvju palātā ir 151 deputāts. Pārstāvju palātas priekšsēdētājs ir arī visa parlamenta priekšsēdētājs.

Apgabalu palātā ir 68 deputāti — pa trim deputātiem no katra apgabala un 5 prezidenta nozīmēti pārstāvji.

Par Latvijas un Horvātijas līdzšinējo sadarbību

Horvātija atzina Latvijas Republikas neatkarību 1991.gada 28.augustā, savukārt Latvija Horvātijas Republikas neatkarību — 1991.gada 9.oktobrī. Abas valstis nodibināja diplomātiskās attiecības 1991.gada 14.decembrī.

Augstas Latvijas un Horvātijas valsts amatpersonas ir tikušās vairākkārt, tostarp:

1991.gada 14.decembrī Latviju apmeklēja Horvātijas ārlietu ministrs Z.Šeparovičs;

1999. gada oktobrī Horvātijā vizītē ieradās Latvijas kultūras ministre Karina Pētersone;

No 2001. gada 22. februāra līdz 24. februārim oficiālā vizītē Horvātijā uzturējās Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš.

Par Latvijas un Horvātijas līgumtiesisko bāzi

Latvijas Republika un Horvātijas Republika ir parakstījušas vairākus līgumus, to vidū nozīmīgākie: Līgums par savstarpēju atteikšanos no vīzām; Līgums par gaisa satiksmi; Līgums par sadarbību kultūras jomā; Līgums par sadarbību zinātnē, tehnoloģijā un augstākajā izglītībā.

Saeimas preses dienests