Latvijas Valsts prezidenta raksts

Nr.1905 Rīgā 1996.gada 11.novembrī

Par Obligātā militārā dienesta likuma

otrreizēju caurlūkošanu

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājam Alfredam Čepānim

Augsti godātais Čepāņa kungs!

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71.pantu, prasu otrreiz caurlūkot 1996.gada 7.novembrī Saeimā pieņemto “Obligātā militārā dienesa likumu”.

Sekojot likumprojekta apspriešanas gaitai, esmu pārliecinājies, ka likums, kas bija iecerēts un sagatavots, lai radītu priekšnoteikumus Latvijas pilsoņu pienācīgai sagatavošanai valsts aizsardzībai un nodrošinātu Nacionālos bruņotos spēkus ar karavīriem nepieciešamā daudzumā un kvalitātē, Saeimā pieņemtajā redakcijā nav sasniedzis savu mērķi. Atsevišķu deputātu savdabīgā likuma normu interpretācija un valsts aizsardzības interešu izpratne ir pārvērtusi likuma ieceri tās pretstatā. Man ir nesaprotams un nepieņemams deputātu paustais atbalsts tāda likuma pieņemšanai, kas dienestu savas valsts armijā neuzskata par katra jauna cilvēka goda un pienākuma lietu.

Izskatīšanas gaitā likumprojekts ir ievērojami grozīts un papildināts ar normām, kas, saīsinot obligātā aktīvā militārā dienesta ilgumu, vienlaicīgi pietiekami nepaplašina dienestā iesaucamo personu loku. Rezultātā Saeimas pieņemtais likums ne tikai neuzlabo Nacionālo bruņoto spēku komplektēšanas iespējas, bet gluži pretēji — pasliktina tās. Šāda situācija neatbilst Latvijas — suverēnas valsts — aizsardzības interesēm.

Esmu pārliecināts, ka par savas valsts aizsardzību un drošību jāatbild arī katram tās pilsonim un likumam ir jābūt tam pamatam, kas dod iespēju ikvienam sargāt savu zemi. Likumā paredzētās iespējas atsevišķām pilsoņu grupām nepildīt pienākumu pret valsti ir pretrunā ar pilsoņu vienlīdzību likuma priekšā un var radīt šķelšanos sabiedrībā. Pieņemtā likuma gars neveicina patriotisko audzināšanu. Veidosim jauno cilvēku tādu, kādu mēs to vēlētos redzēt,— lepnu par savu zemi un gatavu to sargāt un godāt.

Atzīstu Saeimas lielo darba ieguldījumu likuma izstrādāšanā, tomēr uzskatu par nepieciešamu vēlreiz izvērtēt Saeimā pieņemtā “Obligātā militārā dienesta likuma” 3., 8., 22. un 23.pantu, kā arī šā likuma pārejas noteikumus.

Ar cieņu Guntis Ulmanis