Arodbiedrības — valdībai

Vakar, 11.novembrī, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) valde rīkoja preses konferenci, kurā iepazīstināja žurnālistus ar saviem priekšlikumiem valsts 1997.gada budžeta projekta uzlabošanai.

LBAS priekšsēdētājs Agris Olmanis pastāstīja:

“Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšlikumus par iespējām palielināt valsts budžetu, nesamazinot iedzīvotāju ienākumus, mēs nosūtījām Valsts prezidentam, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam, kā arī Saeimas deputātu komisijām un politiskajām frakcijām. Mūsu ekspertu aprēķini rada bažas par nākamā gada valsts budžetu. Tāpēc mēs gribam lūgt Saeimu noteikt zināmu kārtību, lai tie ienākumi, kurus darba devējs ekonomēs sociālā nodokļa pārdales rezultātā, tiktu novirzīti darbinieku algas palielināšanai. Eksperti ir aprēķinājuši, ka, šādu kārtību ieviešot, valsts budžets iegūtu 26 miljonus latu. Šis ienākums summētos no diviem komponentiem: pirmo — apmēram 22,8 miljonus latu veidotu papildu ienākumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa; otro — 3,3 miljonus latu — sociālā nodokļa papildu “ienesums” valsts budžetā.

Arodbiedrības atbalsta valdību bezdeficīta budžeta veidošanā. Tomēr mēs uztraucamies par divām lietām. Pirmā — vai valsts budžets varēs iegūt pietiekami daudz līdzekļu, lai realizētu bezdeficīta budžetu; otrā — vai, realizējot bezdeficīta budžeta ideju, nepazemināsies valsts iedzīvotāju dzīves līmenis.

Domājot par dzīves līmeni Latvijā, mēs mazāk uztraucamies par tiem darba devējiem, kuri godīgi maksā nodokļus un kuru uzņēmumos vai firmās darbojas arodbiedrības, jo mēs nešaubāmies, ka domstarpību gadījumos ar šādiem darba devējiem ir iespējams panākt kompromisu un ar koplīguma starpniecību palielināt darba algas par šiem nepieciešamajiem astoņiem procentiem. Mūs uztrauc negodīgie darba devēji, kas bieži vien darbiniekiem oficiāli izmaksā minimālo algu, bet nopelnītā pārējo daļu pasniedz konvertā. Mēs vēršamies pret to, ka šādas peļņas pārdales rezultātā negodīgie darba devēji uz darbinieku un valsts rēķina iegūst papildu peļņu. Tā ir mūsu priekšlikuma pati būtība.”

Andris Kravalis, LBAS priekšsēdētāja vietnieks: “Šis jautājums ir svarīgs arī pašvaldībām, jo ieņēmumi no iedzīvotāju ienākumu nodokļa tiek novirzīti uz pašvaldībām. Ja tos 22,8 miljonus latu, ko varētu papildus dot iedzīvotāju ienākumu nodoklis, valsts neievāc, tad šādu summu pašvaldības nesaņems maznodrošināto pabalstiem. Summa, kas neienāks pašvaldību kasēs ar sociālo nodokli, būs 3,3 miljoni latu.

Arodbiedrības ierosina, lai tos līdzekļus, kas ir iegūti no sociālā nodokļa maksājumu atvieglojumiem, novirzītu darbinieku darba samaksas paaugstināšanai. Šādā gadījumā būtu iespējams to reformu, ko plānots veikt sociālo nodokļu pārdalē līdz 2000.gadam, pabeigt jau līdz nākamā gada 1.janvārim. Tad kopējā sociālā nodokļa likme būtu 33 procenti. No tiem darba devējs “segtu” 18 procentus, darbinieks — 15 procentus. Nosacījums — darba alga visiem darbiniekiem jāpaaugstina par 16,5 procentiem.

Šī priekšlikuma būtība ir tā, ka visas puses saglabā savus ienākumus: valsts budžets saņem tikpat daudz, cik līdz šim ir plānots, kaut likme tiek samazināta (tas izskaidrojams ar to, ka ieņēmumi veikti no lielākas darba samaksas summas), darba devējiem izdevumi paliek tādi paši, jo samazinās sociālā nodokļa likme no 37 procentiem uz 18 procentiem, savukārt darbiniekam saglabājas līdzšinējie ienākumi. Pie šādas sadales arī ieņēmumi no iedzīvotāju ienākumu nodokļa saglabājas tādi paši, kādi bija līdz šim.”

Pēc tam LBAS vadītāji atbildēja uz žurnālistu jautājumiem. Tostarp bija arī “LV” žurnālista jautājums:

— Sakiet, lūdzu, kādi eksperti sagatavoja jūsu priekšlikumus?

Agris Olmanis: — Visus aprēķinus veikuši Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības eksperti. Diemžēl mums neizdevās no valsts institūcijām saņemt nepieciešamo informāciju. Mēs neuzzinājām, cik valstī ir tādu nodokļu maksātāju, kuri maksā nodokļus no minimālās darba algas. Tas bija saistīts ar negodīgo darba devēju skaita noskaidrošanu. Ja valsts arī turpmāk šajā ziņā neko nedarīs, tad pēc nākamā gada 1.janvāra reālā minimālā darba alga 38 lati samazināsies par 4 latiem.

Mūsu priekšlikumos iekļautā prognoze (tas ir pesimistiskais variants) balstās uz to, ka trim ceturtdaļām darbinieku būs iespējas ar koplīguma un arodbiedrības starpniecību panākt minēto algas pielikumu. Tāpēc, es gribētu teikt, nav cita ceļa, kā vien darbiniekiem iestāties arodbiedrībās un panākt reālus risinājumus sarunās ar darba devēju, lai paaugstinātu darba algu par astoņiem procentiem un lai ar to kompensētu sociālā nodokļa maksājumu palielināšanos. Es šaubos, vai Latvijā visi darba devēji ir tik godīgi un tik labestīgi, ka viņi spētu to naudu, kas paliek viņu kabatās sakarā ar sociālā nodokļa likmes samazināšanu, atdot darbiniekiem kā pielikumu pie darba algas. Var, protams, jautāt, kāpēc tas ir jādara? Gribu informēt, ka jau šobrīd preču un pakalpojumu cenās ir ietverti sociālā nodokļa maksājuma 38 procenti. Tātad mēs uzskatām, ka nekas nav ne jāatrod, ne jāpieliek klāt. Vienīgi godīgi jāsadala tas, kas pieder mums visiem.

Andris Kravalis: — Mūsu eksperti izmantoja valsts statistiskajos materiālos pieejamos datus. Tā privātajā sektorā strādājošo valstī šobrīd ir 748 tūkstoši, bet 442 tūkstoši strādā sabiedriskajā sektorā. Aprēķini ir izdarīti precīzi. Sastādot algoritmu, mums izdevās uzzināt, ka 245 tūkstoši privātajā setorā strādājošo saņem minimālo algu līdz 40 latiem mēnesī. Mēs savos aprēķinos uzrādījām 38 latus. Mūsu projektā paredzēts, ka 175 tūkstošu valsts finansētajās iestādēs darbinieku alga tiks paaugstināta par 8 procentiem. No privātā sektora esam “paņēmuši” klāt vēl 175 tūkstošus darbinieku, kas varētu tikt iesaistīti darba devēja un darbinieka koplīguma attiecībās. Tātad valstī 35 tūkstoši (nodarbināto skaits valstī — 1 miljons 190 tūkstoši) varētu sagaidīt algas paaugstināšanu, sākot ar 1997.gada 1.janvāri. Tātad pieaugs ienākumi arī valsts sociālajā budžetā. Tur, kur nav arodbiedrību, ir maz cerību, ka darba devējs ar darbinieku dalīsies summā, kas paliks pāri pēc sociālā nodokļa pārdales.

Noslēgumā Agris Olmanis izteica šaubas par izdarītajiem grozījumiem likumā par sociālo nodokli: — Progresīvi ir tas, ka sociālā nodokļa likme tiek pārdalīta starp darba devēju un darbinieku — to mēs atbalstām.Tā darbinieks nodrošinās savas vecumdienas. Taču vienlaikus ar šo pasākumu vajadzēja izdarīt vēl kādu lietu — to naudu, kas darba devējam atbrīvojas šīs pārdales rezultātā, pielikt darbiniekam pie darba algas, lai viņš varētu samaksāt lielo nodokli. Tāda ir mūsu konceptuālā nostāja.

Vairis Ozols,

“LV” iekšpolitikas redaktors