diplomātija

Zviedrijas Karalistes vēstnieks

— pie Saeimas priekšsēdētāja

Piektdien, 8. novembrī, pie Saeimas priekšsēdētāja Alfreda Čepāņa iepazīšanās vizītē bija ieradies Zviedrijas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Hanss Oskars Magnusons

— pie ekonomikas ministra

Ceturtdien, 7. novembrī, iepazīšanās vizītē pie LR ekonomikas ministra Guntara Krasta ieradās Zviedrijas vēstnieks Latvijā Hanss Magnusons (Hans Magnusson).

Vēstnieks izteica viedokli, ka pagaidām pilnībā netiek izmantotas iespējas Latvijas un Zviedrijas ekonomiskās sadarbības jomā. Zviedrijas kompānijas būtu ieinteresētas Latvijā gan ieguldīt investīcijas, gan pārdot savu produkciju. Pēc vēstnieka domām perspektīvākās abu valstu sadarbības nozares varētu būt kokrūpniecība, enerģētika un tekstilrūpniecība.

Pēc Hansa Magnusona lūguma Guntars Krasts vēstniekam pastāstīja par Ekonomikas ministrijas galvenajiem darbības virzieniem, īpaši akcentējot divus uzdevumus, kuru risināšanai tagad tiek veltīta liela uzmanība. Pirmais — valdības locekļi drīz tiks iepazīstināti ar ministrijas piedāvāto programmu īpaši atbalstāmo reģionu attīstībai, kas ir būtiska Latvijas ekonomikas reģionālās politikas sastāvdaļa. Otrs uzdevums — pēc iespējas ātrāk jārod risinājums problēmai kā norēķināties ar energouzņēmumiem par patērētāju parādiem, kuri iekrājušies jau no 1992. gada.

Sarunas gaitā vēl tika apspriests jautājums par Latvijas gatavošanos uzņemšanai Eiropas Savienībā un Zviedrijas pieredzi šajā jomā, kā arī abu valstu pieredze investīciju piesaistīšanā un uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides nodrošināšanā.

Ieva Jākobsone,

EM preses sekretāre

Itālijas Republikas vēstnieks

— pie Saeimas priekšsēdētāja

Piektdien, 8. novembrī, iepazīšanās vizītē pie Saeimas priekšsēdētāja Alfreda Čepāņa ieradās Itālijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Alesandro Pjetromarki (attēlā blakus).

Sarunas ievadā Saeimas priekšsēdētājs A. Čepānis sveica viesi Saeimas namā un pateicās Itālijas tautai un politiķiem par Latvijai sniegto atbalstu 1991. gadā, kad šis atbalsts bija sevišķi nepieciešams. A. Čepānis uzsvēra gūtos panākumus Latvijas un Itālijas politiskās un ekonomiskās sadarbības jomā, atzīmēdams vairāku svarīgu starpvalstu līgumu noslēgšanu ekonomikā, kā arī tirdzniecības bilances dinamisko pieaugumu. Patlaban notiek līguma saskaņošana par savstarpēju ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību. A. Čepānis īpaši pakavējās pie Latvijas ostu attīstības perspektīvām un ar to saistīto tranzītkravu pārvadājumu pieaugumu, kas dotu svarīgu ieguldījumu Latvijas ekonomikā.

Sarunas gaitā tika pārrunāta Latvijas integrācija Eiropas struktūrās — ES un NATO. A. Pjetromarki apliecināja Itālijas atbalstu Latvijai tās virzībā uz Eiropas Savienību. Abi sarunas dalībnieki bija vienisprāt, ka labas attiecības ar kaimiņvalstīm, it īpaši robežjautājuma ar Krieviju atrisināšana, veicinātu Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā. Vēstnieks izteica savu atbalstu visām Latvijas iniciatīvām šajā jomā un pauda domu, ka pagātne nav jāaizmirst, tomēr skatiens jāpievērš nākotnei.

A. Pjetromarki, runājot par abu valstu sadarbību, izteica gatavību aktīvi veicināt ciešāku kontaktu veidošanos parlamentārā līmenī.

Saeimas preses dienests

— pie

Ministru prezidenta

Piektdien, 8.novembrī, pie Ministru prezidenta Andra Šķēles iepazīšanās vizītē bija ieradies jaunais Itālijas Republikas vēstnieks Latvijā Alesandro Pjetromarki.

Sarunas sākumā Andris Šķēle apsveica vēstnieku ar stāšanos amatā un novēlēja panākumus darbā.

A.Pjetromarki izteicās, ka viņš vēlētos attīstīt abu valstu sadarbību visdažādākajās jomās — gan militārajā, gan drošības politikas, taču sevišķi nozīmīga būtu Latvijas un Itālijas ekonomiskās sadarbības aktivizēšana.

A.Pjetromarki stāstīja, ka Itālijā pieaug interese par iespējām sadarboties ar Latvijas uzņēmējiem, ko pierāda notikušās un nākotnē plānotās itāļu biznesa pārstāvju vizītes Latvijā. Paredzams, ka tuvākajā laika Latvijā no Romas ieradīsies uzņēmēju grupa, kura darbojas elektronikas jomā.

A.Šķēle piekrita, ka abpusēju ekonomisko sakaru attīstība ir prioritāra. Tika izklāstītas iespējas Itālijas uzņēmējiem iekļauties tādās nozarēs kā elektronika, kokapstrāde, būvmateriālu un stikla ražošana un pārtikas rūpniecība. Abu valstu sadarbību varētu veicināt arī Itālijas banku iekļaušanās Latvijas finansu struktūrās.

Ministru prezidents uzsvēra nepieciešamību noslēgt līgumu par savstarpēja bezvīzu režīma ieviešanu. A.Pjetromarki atzina, ka bezvīzu režīma ieviešana ir saistīta ar daudziem apstākļiem. Vēstnieks izteica pārliecību, ka esošais vīzu režīms līdz tā atcelšanai nespēs kavēt abu valstu sadarbības attīstību.

Valdības preses departaments