“Nākamais būs

Āzijas gadsimts”

Ārlietu ministrs Valdis Birkavs

pēc atgriešanās no vizītēm Dienvidaustrumu Āzijas valstīs

“Ekonomiski šis bija visdaudzsološākais brauciens,” tā savu nule notikušo vizīšu sēriju Dienvidkorejā, Vjetnamā, Indonēzijā un Taizemē raksturoja ārlietu ministrs Valdis Birkavs, tiekoties ar žurnālistiem svētdien (īsā starplaikā pirms došanās ar Valsts prezidentu uz Lielbritāniju).

V.Birkavs uzsvēra, ka pavisam šo četru vizīšu laikā parakstīti četri līgumi. Turklāt iesniegti divi līgumi, bet par sešiem līgumiem tikušas ierosinātas sarunas. Nokārtota arī Latvijas goda konsulātu atvēršana Indonēzijā un Vjetnamā (abās pārējās apmeklētajās valstīs — Korejā un Taizemē — jau darbojas Latvijas goda konsulāti). Vizīšu laikā apsvērtas arī divu plašu izstāžu sarīkošanas iespējas.

Sevišķi daudzsološas, pēc ārlietu ministra vārdiem, bijušas viņa un Latvijas biznesmeņu grupas sarunas ar trīs lielāko Korejas firmu “Hundai”, “Samsung” un “Daevu” vadītājiem, kuri izrādījuši lielu interesi par Latviju un sadarbības iespējām ar mūsu valsti.

Pārsteidzoši pozitīvi bijuši V.Birkava iespaidi Vjetnamā — šajā valstī esot labs potenciālais tirgus Latvijas ražojumiem, izrādīta arī liela interese par kopuzņēmumu dibināšanas iespējām. Ārlietu ministrs uzsvēra, ka visvairāk vjetnamiešus interesē preču tranzīta iespējas caur Latviju. “Tagad ir sagatavota augsne biznesa aktivitātēm šajā reģionā,” stāstīja Valdis Birkavs, piebilstot, ka pēc atgriešanās no Londonas rīkos plašāku preses konferenci arī par šiem jautājumiem.

Viesojoties Indonēzijā, ārlietu ministrs uzzinājis par mūsu valsts uzņemšanu ANO ECOSOC, uz kuru, gan citā valstu grupā, pretendējusi arī Indonēzija. Šīs valsts vadošie politiķi Latvijas uzņemšanu ECOSOC novērtējuši kā nozīmīgu mūsu valsts panākumu. Sarunās ar Indonēzijas, kā arī ar citu šī reģiona valstu politiķiem nācies dzirdēt, ka Latvija tiek vērtēta kā Centrālās un Austrumeiropas “ekonomiskais tīģeris”. Valdis Birkavs varējis pārliecināties arī par turienes politiķu informētību — preses konferencēs viņam nācies atbildēt arī uz ļoti detalizētiem jautājumiem, pat par Krievijas karakuģa “Pjotr Veļikij” manevriem Latvijas ekonomiskajos ūdeņos.

Ārlietu ministrs atzīmēja investīciju klimata liberalizāciju visās apmeklētajās valstīs un uzsvēra šādu procesu nepieciešamību arī Latvijā. “Ja mēs kavēsimies ar savām iekšpolitiskajām reformām, mēs viņiem netiksim līdz,” brīdināja Valdis Birkavs.

“Nākamais būs Āzijas gadsimts,” teica ārlietu ministrs Valdis Birkavs, akcentējot Latvijas ekonomisko sakaru perspektivitāti ar Dienvidaustrumāzijas valstīm. Ministrs stāstīja par augsto disciplīnu un darba intensitāti apmeklētajās valstis. Piemēram, Korejā atvaļinājums ir tikai septiņas dienas gadā, bet Indonēzijā tas nav garāks par divām nedēļām. “Mums jābūt nevis smaidošiem kaķiem, bet tīģeriem,” — tā Valdis Birkavs tēlaini raksturoja četru Dienvidaustrumāzijas valstu apmeklējumos gūto atziņu par Latvijas ārējās ekonomiskās politikas taktiku un stratēģiju.

Atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu, ārlietu ministrs atzinīgi novērtēja goda konsulu institūcijas nozīmi ekonomisko sakaru sekmēšanā. Korejas Republikā un Taizemē jau darbojas Latvijas goda konsuli, tagad nokārtota arī goda konsulātu atvēršana Indonēzijā — ar Tirdzniecības un rūpniecības kameras starpniecību — un Vjetnamā. (Valdis Birkavs informēja, ka arī Čīle starp Latvijas biznesmeņiem izraudzījusies personu, ko apstiprinās par savu goda konsulu Latvijā).

Latvijas ekonomisko sakaru lielās potences ar Dienvidaustrumāzijas valstīm ārkārtīgi augstu novērtēja arī Latvijas firmas “Gerkens un partneri” prezidents Raimonds Gerkens, kurš bija klāt preses konferencē. Viņš pats jau ir noslēdzis veselu virkni sadarbības līgumu ar partneriem visdažādākajās šī reģiona valstīs. “Mēs nedrīkstam stāvēt malā,” uzsvēra R.Gerkens, izsakot viedokli, ka tieši šajā reģionā ir Latvijai izdevīgas ekonomiskās sadarbības nākotne. Viņš arī uzsvēra, ka bez Ārlietu ministrijas diplomātiskajām aktivitātēm šajā reģionā Latvijas biznesmeņiem būtu daudz grūtāk īstenot savus sadarbības plānus.

Nedaudzo žurnālistu jautājumu klāstā bija vēlme uzzināt par ārlietu ministra četru vizīšu izmaksām. “Summa — minimāla,” atbildēja Valdis Birkavs, paskaidrojot, ka attiecīgās četras valstis apmaksājušas visus uzturēšanās izdevumus. Latvijas pusei nācies samaksāt tikai par aviobiļetēm ekonomiskajā klasē. Savukārt Raimonds Gerkens, sakot, ka viņš runā no parasta “Latvijas vēlētāja pozīcijām”, šo žurnālista jautājumu raksturoja kā nekorektu — pēc viņa domām, ārlietu ministra vizīti uz tik perspektīvu reģionu nedrīkstētu ierobežot līdzekļu trūkuma dēļ. “Tā ir Latvijas nākotne,” savu domu pamatoja Latvijas biznesmeņu pārstāvis. Šai atziņai pievienojās arī ārlietu ministrs Valdis Birkavs, uzsverot, ka daudz darāms arī jauno ārzemju partneru atbilstošai uzņemšanai Latvijā — lai potenciālajiem investētājiem nesāktos nepatīkami pārdzīvojumi jau uz robežas, muitā un visā uzturēšanās laikā — kā tas diemžēl vēl joprojām bieži notiek mūsu ierēdņu neizdarības dēļ.

Labās ekonomiskās sadarbības potences ar šī reģiona valstīm vēl vairāk akcentē pašreizējie parametri. Diplomātiskās attiecības starp mūsu valstīm nodibinātas samērā nesen. Visilgāk — kopš 1991.gada 22.oktobra — tās Latvijai pastāv ar Korejas Republiku. Diplomātiskās attiecības ar Vjetnamu mūsu valsts nodibināja 1992.gada 12.februārī. Ar Taizemi — tā paša gada 19.martā. Visjaunākās ir Latvijas diplomātiskās attiecības ar Indonēziju, tās nodibinātas tikai 1993.gada 25.augustā. Latvijas Ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Korejas Republiku pērn bija 1364 tūkstoši latu, bet šī gada pirmajā pusē vien jau 1285 tūkstoši latu — tātad būtisks kāpums. Uz Koreju mūsu valsts eksportē apavus, cepures, lietussargus, tekstilizstrādājumus un minerālos produktus, bet importē optiskās ierīces, pulksteņus, dažādas mašīnas un mehānismus. Būtiski mūsu tirdzniecības apjoms audzis arī ar Vjetnamu: 1995.gadā Latvija uz šo valsti eksportēja mehāniskās un elektriskās mašīnas un iekārtas, kā arī transporta līdzekļus par 469 tūkstošiem latu un importēja no Vjetnamas tekstilmateriālus, pārtikas preces u.c. par 47 tūkstošiem (pozitīvā bilance — 412 tūkstoši latu), bet šī gada pirmajos sešos mēnešos vien Latvijas eksports uz Vjetnamau jau sasniedza 1421 tūkstoti latu, imports bija samazinājies līdz 18 tūkstošiem. Pozitīvā bilence — 1403 tūkstoši latu. Daudz mazāks ir Latvijas ārējās tirdzniecības apjoms ar Indonēziju. 1995.gadā mēs uz šo salu valsti eksportējām mehānismus, melnos metālus, pārtikas rūpniecības produktus par 260,8 tūkstošiem latu un importējām pārtikas rūpniecības produktus, metāla izstrādājumus par 25,3 tūkstošiem latu (pozitīvā bilance 235,5 tūkstoši latu). Šī gada pirmajā pusē mēs esam tikai importējuši augu produktus, mašīnas, mehānismus, tekstilizstrādājumus, un bilance ir negatīva — 21,9 tūkstoši latu.

Vismazākais apjoms līdz šim bijis Latvijas tirdzniecībā ar Taizemi.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos uz Taizemi esam eksportējuši tekstilmateriālus, mašīnas, mehānismus, minerālos produktus par 9,8 tūkstošiem latu, bet importējuši augļus, tekstilpreces, juvelierizstrādājumus, šujmašīnas, elektroniku... par 62,9 tūkstošiem latu. Līdz ar to arī ar šo tālo valsti mūsu tirdzniecības bilance bijusi negatīva — 53,1 tūkstotis latu. Taču līdzšinējā nelielā preču apmaiņa liecina, ka īstā sadarbība vēl priekšā. Cik strauji attīstīsies Latvijas ekonomiskie sakari ar šīm četrām Dienvidaustrumāzijas valstīm, rādīs laiks. Taču var droši paredzēt, ka nule notikusī ārlietu ministra vizīte Korejas Republikā, Vjetnamā, Indonēzijā un Taizemē būs ļoti būtisks stimuls Latvijas ekonomisko sakaru attīstībai ar šo reģionu.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors