6. novembra sēde

Stenogramma

Turpinājums. Sākums "LV" nr. 188., 189.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, 9.pants nosaka tos ierobežojumus, kuri attiecināmi uz domju (padomju) deputātu kandidātiem. Atbildīgā komisija ierosina precizēt ceturto ierobežojumu, proti, tas ir ierobežojums, kas attiecas uz bijušajiem Valsts drošības komitejas štata un ārštata darbiniekiem. Pieņemot likumu, 5.Saeimas laikā tika viena neliela, bet diezgan būtiska nepilnība šajā punktā izdarīta, un proti, starp vārdiem “armijas” un “izlūkdienesta” tika ielikts komats, tādējādi, piemērojot šo likumu, varētu domāt, ka ierobežojumi attiecas ne tik vien uz armijas izlūkdienesta darbiniekiem, bet gan kā uz armijas, tā uz izlūkdienesta darbiniekiem. Un manā rīcībā ir informācija, kad divas personas, kas vēlējās kandidēt Demokrātiskās darba partijas sarakstā iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, šī iemesla dēļ nekandidēja, jo viņas bija savulaik saistītas ar armiju, bet nevis ar armijas izlūkdienestu, un šo kļūdu vajadzētu labot, tātad svītrot šo komatu, un tādēļ arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums — izteikt jaunā redakcijā bez šī komata.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas priekšlikumu — likuma 9.panta 4.punktu izteikt jums iesniegtajā redakcijā? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija noraidīja deputāta Aigara Jirgena ierosinājumu — papildināt ierobežojumu uzskaitījumu ar jaunu ierobežojumu, un proti, tādu, kas noliegtu tiesības pretendēt personām, kuras izdarījušas noziegumu nepieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc nozieguma izdarīšanas saslimušas ar gara slimību, kas atņēmuši tām iespēju apzināties savu darbību vai to vadīt, un kurām sakarā ar to ir piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas. Es gribētu jūs informēt, ka šāda norma ir Saeimas vēlēšanu likumā, tomēr komisija balsojot ar balsu vairākumu šo normu noraidīja, uzskatot, ka šāds ierobežojums ir netaisnīgs, jo attiecīgajai personai nav ar tiesas spriedumu ierobežota rīcībspēja.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates. Runās Aigars Jirgens, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”. Lūdzu!

A.Jirgens (TB). Godātie deputāti! Es aicinātu balsot un atbalstīt manu priekšlikumu — gan šo, gan arī nākamo punktu, jo, manuprāt, pašvaldību vēlēšanu likums ir jāsaskaņo ar Saeimas vēlēšanu likumu, un šiem ierobežojumiem kandidēt arī būtu jābūt analoģiskiem. Un ir tomēr jādomā par to, kāds būs šis deputātu statuss un kādas personas varētu vai nevarētu tikt ievēlētas, un kādas no tā visa izriet arī tālāk iespējamās sekas. Tāpēc vēlreiz aicinu balsot un atbalstīt šo un arī nākamo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu? Vairāk runāt neviens nevēlas. Lagzdiņa kungs, jūs vēlaties ko piebilst vai... Tādā gadījumā lūdzu zvanu. Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu viedokli par deputāta Jirgena priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 6, atturas — 12. Deputāta Jirgena priekšlikums pieņemts.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Nākošais ir 13. priekšlikums. Deputāti Bartaševičs un Lujāns ierosina izslēgt no likuma 9. panta 5. punktu, proti, tā ir norma, kas uzliek par pienākumu zināmā līmenī prast valsts valodu. Šo priekšlikumu komisija ar lielu balsu vairākumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas priekšlikumu par deputātu Bartaševiča un Lujāna priekšlikumu — izslēgt likuma 9. panta 5. punktu? Lujāna kungs, jūs vēlaties runāt vai vēlaties balsojumu? Balsojumu. Tātad lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus balsot par deputātu Bartaševiča un Lujāna priekšlikumu — izslēgt likuma 9. panta 5. punktu. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 5, pret — 41, atturas — 7. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. Nākošie divi priekšlikumi, proti, 14. un 15., ir jāskata abi saistībā. Deputāts Juris Dobelis ierosina grozīt likuma 9. panta redakciju atbilstoši 22. panta redakcijai, un proti, tātad pieņemt faktiski tādu papildinājumu, kādu ierosina Aigars Jirgens, tas ir, noteikt ierobežojumus personām, kuras ir darbojušās pēc 1991. gada 13. janvāra PSKP, Latvijas PSR Darbļaužu internacionālajā frontē un tā tālāk, attiecīgajās institūcijās, kuras ir ietvertas šajā priekšlikumā. Šāda norma ir Saeimas vēlēšanu likumā, komisija ar nelielu balsu vairākumu šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Vai debatēs...? Debatēs vēlas runāt Pēteris Tabūns, LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Es gribētu tuvāk komisijas paskaidrojumus, kāpēc tika noraidīts šis priekšlikums. Un es gribu jautāt. Varbūt šie Latvijas nīdēji, es tā viņus nosaukšu, kļuvuši lojāli, kļuvuši labiņi... Kā tad ir? Esam aizmirsuši visu? Vai atteikušies no saviem plāniem un savas nostājas, un pārliecības? Vai nepastāv šīs organizācijas tādā vai citādā veidā, un vai šie cilvēki nedarbojas tādā vai citādā veidā šajās organizācijās? Es, cienījamie kolēģi, lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un balsot par to.

Sēdes vadītājs. Paldies! Juris Dobelis, LNNK un Zaļās partijas frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Kā jau Lagzdiņa kungs teica, mans priekšlikums faktiski būtiski ir tāds pats kā deputāta Jirgena priekšlikums, tikai deputāta Jirgena priekšlikums ir konkrēti izteikts, līdz ar to es aicinu balsot par Aigara Jirgena priekšlikumu, un tādā gadījumā tā saucamais mans priekšlikums nav balsojams. Tā ka es noņemu to, bet pie reizes tomēr uzturu spēkā, lūk, šo balsojumu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Dobeļa kungs! Vēlas runāt Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kungi! Protams, var jau gan piedāvāt no Jirgena puses tādus labojumus, gan arī pēc Dobeļa kunga iniciatīvas, bet vienīgais — tad man bija savā laikā jautājums, kā tad jūs varējāt būt vienā valdībā ar Kaula kungu? Vai jūs nenokļūstat paradoksālā situācijā — valdībā jūs varat būt ar tādiem, bet, lūk, padomē tāds cilvēks, kas pirms pieciem gadiem kaut kur ir bijis, nevar būt. Kur ir jūsu morāle, ja jums vispār tāda eksistē? Jums tā morāle klanās pa kreisi un pa labi vai tā, kā ir izdevīgi. Un tādēļ es tomēr uzskatu, ka šinī gadījumā to vajadzētu neatbalstīt, jo šie paši kungi atrodas vienā valdībā, un tad viņi uzskata, ka tas ir dabisks process. Nu beidziet taču te melot vienreiz!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Kārlis Čerāns, frakcija “Latvijai”.

K.Čerāns (TKL). Godātie kolēģi! Es aicināšu atbalstīt deputāta Jirgena priekšlikumu, un es domāju, ka tas ir tikai ļoti loģisks un ļoti dabisks, jo šeit netiek nekas nedabisks prasīts. Tika prasīts tikai tas, lai nevarētu ievēlēt tādas personas, kuras ir pēc 1991. gada 13. janvāra darbojušās Padomju Savienības Komunistiskajā partijā, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās. Tad mēs visi zinām, kas šīs bija par organizācijām, un te ir skaidri ierakstīts šis datums — pēc 1991. gada 13. janvāra. Jūs visi zināt, kas bija 1991. gada janvārī. Nu es domāju, ka tas ir nu absolūti dabiski, ka mums ir jābūt šādai normai likumā, un tāpēc es aicinu balsot “par”. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas par šo jautājumu runāt? Vairāk neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret deputāta Jirgena priekšlikumu — papildināt likuma 9. pantu ar jaunu punktu šādā redakcijā, kā jums tas ir iesniegts. Lūdzu balsot un lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 13, atturas — 3. Priekšlikums pieņemts.

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Likuma 10. pants uzskaita tās valsts amatpersonu kategorijas, kuras ir tiesīgas balotēties pašvaldību vēlēšanās, bet gadījumā, ja tās tiek ievēlētas, tad zināmā termiņā tām ir jāatsakās no ieņemamā amata un militārpersonas tiek atvaļinātas no dienesta. Šajā sakarā deputāts Juris Dobelis ierosina no šo valsts amatpersonu skaita izslēgt karavīrus — kā aktīvajā dienestā esošos, tā arī rezervē esošos. Atbildīgā komisija, izvērtējot šo priekšlikumu, to tomēr noraidīja, jo mēs uzskatījām, ka aktīvā dienesta karavīri nevarētu tomēr savienot savus deputāta pienākumus ar karavīra pienākumiem. Tas nebūtu iespējams, ņemot vērā karavīra dienesta raksturu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai deputātiem ir iebildumi pret komisijas slēdzienu par deputāta Dobeļa priekšlikumu izslēgt — likuma 10. pantā vārdus... un tālāk kā tekstā. Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Savukārt komisija pieņēma 17. priekšlikumu, kas bija pretējs Dobeļa kunga priekšlikumam, kuru iesniedz Demokrātiskā partija “Saimnieks”, izslēgt no 10. panta vārdus “izņemot aktīvajā valsts dienestā iesauktos”.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret komisijas slēdzienu par Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikumu — izslēgt 10. pantā tekstu iekavās — iebildumu nav? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tāpat atbildīgā komisija pieņēma 18. priekšlikumu, kuru iesniedza Demokrātiskā partija “Saimnieks”, un proti, ietvert 10. panta amatpersonu uzskaitījumā arī valsts kontrolierus, Valsts kontroles padomes kolēģijas locekļus, jo arī šīm amatpersonām būtu grūti savienot savu pašvaldību deputātu pienākumu pildīšanu ar attiecīgo Valsts kontroles amatpersonu pienākumu pildīšanu, tikai priekšlikumu mēs pieņēmām precizētā redakcijā, jo saskaņā ar likumu “Par Valsts kontroli” šo amatpersonu nosaukums ir mazliet citāds, tādēļ arī precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par šo frakcijas priekšlikumu? Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija noraidīja 19. priekšlikumu, kuru iesniedza Demokrātiskā partija “Saimnieks”, kur ierosināja papildināt likuma 10. pantu ar šādu otro daļu: “Domes, padomes deputāti nedrīkst tikt iesaukti obligātajā valsts dienestā.” Šī norma netika iekļauta likumā tādēļ, ka to personu kategoriju uzskaitījumu, kuri netiek iekļauti obligātajā valsts dienestā, reglamentē likums, kuru mēs izskatīsim trešajā lasījumā rīt, un šī norma nav iekļaujama Vēlēšanu likumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Valdis Krisbergs, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

V.Krisbergs (DPS). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Nupat Lagzdiņa kungs izteica domu, ka likumā nebūtu jāiekļauj DPS izvirzītais papildinājums 10. pantam ar 2. daļu, jo raugi, rīt tikai skatīsim obligātā militārā dienesta likumu. Rīt toties varēs paziņot, ka šajā te likumā nav jāiekļauj šī norma, jo raugi, vēlēšanu likumā šī norma arī nav apstiprināta, jo šāds makiavelisms nav pieņemams. Es uzskatu, ka tā nav iespējamā tēze, ka saistītos likumos, ja viens likums jau nav skatīts, tad neskatīs jau nu arī šo. Darba kārtībā mēs skatām šo likumu un tagad padomāsim par būtību.

Arī komisijā par šo bija diezgan liela diskusija, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, jo var būt sekojoša situācija. Iedomāsimies, ka tiek ievēlēts kandidāts par deputātu, kurš nav pieņemams militārām aprindām. Iespējams, ka tādā gadījumā, ja šim deputātam vēl ir iespējams būt iesauktam armijā, kā aktīvajā dienestā, tā arī kādā pārgatavošanas dienestā, tādā gadījumā šī likuma norma ļauj izraut šo deputātu no savu pienākumu pildīšanas. Neviens neproponē, ka pašvaldību deputātam jābūt ar imunitāti tādu, kāda ir Saeimas deputātam, bet es domāju, ka mūsu armija tomēr nebūs tik mazskaitlīga, lai tiešām vienu otru jaunu deputātu, ko tauta tomēr būs ievēlējusi konkrētā pašvaldībā, ka viņš būs tik ārkārtīgi nepieciešams armijai. Tādi cilvēki galu galā būsim, dod Dievs, ja Latvijā būs pāris desmiti.

Līdz ar to es uzskatu, ka būtu jāatbalsta Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas iesniegtais priekšlikums, ka, ja reiz par domes deputātu ir ievēlēts, tad nu obligātajā valsts dienestā viņš vairs nebūtu iesaucams. Paldies!

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Mēs tagad saskaramies ar to problēmu, ko pagājušajā reizē es izvirzīju, kad mēs izskatījām valsts armijas Obligātā militārā dienesta likumu. Un tagad mēs saskaramies — ir izveidojusies paradoksāla situācija. Kareivi var ievēlēt, obligātā dienestā dienējošo var ievēlēt par deputātu. Līdz ar to šeit mēs likumā sakām, ka viņš ir jāatlaiž no dienesta. Un tagad iznāk pretmets. Ja deputāts tu kļūsti, tad tevi var arī iesaukt gan obligātajā dienestā, gan arī rezervistos. Vai jūs neredzat pretrunu? Ja viņš jau bija, tad viņš ir jāatbrīvo, bet, ja viņš ir, tad viņš ir jāiesauc. Saprotiet, kur te loģika? Nu tad šinī periodā, kamēr viņš ir ievēlēts, kaut vai rīt, var izdarīt tā. To kareivi ievēl, viņam ir jāaiziet no armijas, pēc tam parīt Krastiņš izdod pavēli, viņu iesauc atpakaļ. Tā ir tīrā loģika, kas mums iznāk šinī gadījumā. Un tāpat, labi, ja šinī gadījumā, bet daudz lielāks. Krastiņa kungam vajag Saeimas deputātus armijā, labi, lai ņem, mazāks skaits. Bet šis skaitlis saistās ar lielu plakni pašvaldību deputātiem. Tikpat labi arī Lambergu var iesaukt rezervistos, un mēneša laikā arī mēru, kas ir ievēlēts, teiksim, Ventspilī, tas būs ļoti liels sasniegums. Vajag taču padomāt, mēs varam rudens, teiksim, iesaukumā vai pavasara, tur būs aizskartas lielas pašvaldību grupas, no kurām var tikt sasaukti cilvēki iekšā. Līdz ar to mēs varam daļēji paralizēt pašvaldību darbību.

Otra lieta. Es nezinu, vai šie cilvēki ir tieši tas potenciāls, kas būs nepieciešams. Šinī gadījumā es varu arī piedāvāt, ja mēs ielikām iepriekšējā punktā — nobalsojām par to, ka obligātā dienesta kareivji, ja piedalās vēlēšanās, viņš var tikt ievēlēts, un tad viņam ir jāaiziet no armijas prom, tad, atvainojiet, šinī gadījumā ir loģisks šis aizsardzības mehānisms. Un tādēļ es arī piedāvātu tīri atbalstīt šinī gadījumā Demokrātiskās partijas “Saimnieks” priekšlikumu. Jo armijas likumā Lagzdiņa kungs vairs labojumu izdarīt nevarēs, mēs esam pagājuši šim punktam garām. Tātad tur nekāda aizsardzības mehānisma nebūs.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk... Juris Kaksītis ,Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Lūdzu!

J.Kaksītis (DPS). Cienījamie kolēģi! Es arī aicinu atbalstīt Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikumu. Es domāju, ka jūs piekritīsiet, ka šis nav vienīgais gadījums, ka viena un tā pati norma, kura, protams, ir svarīga kā likumam, kuru mēs šodien apspriežam, tā arī likumprojektā par Obligātā militārā dienesta likumu, kura izskatīšana, nosacīti runājot, ir pārtraukta, ka šajos abos likumprojektos šī norma ir tomēr svarīga. Un gan vienā, gan otrā tā varētu pat teorētiski tikt pieļauta, lai ir šis nosacījums. Taču es piekrītu Lujāna kungam, ka, izskatot iepriekšminēto likumprojektu, mēs jau šai normai projektā esam pagājuši garām. Tā ka tajā likumā šie nosacījumi vairs nevar tikt regulēti. Tādēļ es lūdzu jūs atbalstīt mūsu frakcijas priekšlikumu un nobalsot par to. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Lagzdiņa kungs.

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Šāda situācija, kāda rastos, ja mēs pieņemtu Demokrātiskās partijas “Saimnieks” priekšlikumu, nav jauna mūsu likumdošanā. Diemžēl tas liecina par mūsu parlamenta darba kvalitāti, ka mēs attiecīgos likumos neieliekam visas normas, kas reglamentē šo apskatāmo problēmu. Ja mēs nobalsotu par šo priekšlikumu, tad nebūtu pretrunu ar citiem likumiem gadījumā, ja Obligātā militārā dienesta likums neparedzētu kādu citu normu. Es gribētu tikai teikt to, ka redakcija, kāda ir piedāvāta, tā jau vairs neatbilst trešajā lasījumā apspriežamajam Obligātā militārā dienesta likumam, jo mums jau vairs nav valsts dienests. Mums ir militārais dienests. Un tas vēl pastiprinās mūsu likumu nesakārtotību. Tādēļ, godātie kolēģi, ir jābalso katram atbilstoši viņa pārliecībai šinī gadījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu un lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikumu — papildināt likuma 10.pantu ar otro daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Godātie deputāti! Jau kuro reizi šodien es lūdzu piedalīties visus balsošanā. Lūdzu, atkārtojiet balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 4, atturas — 17. Priekšlikums pieņemts.

J.Lagzdiņš. 20.priekšlikums. Demokrātiskā partija “Saimnieks” ierosina 12.pantu papildināt ar jaunu otro daļu šādā redakcijā: “Vienas vēlēšanu komisijas sastāvā var būt ne vairāk par vienu konkrētās politiskās organizācijas (partijas) vai vēlētāju apvienības pārstāvi.” Šo priekšlikumu atbildīgā komisija noraidīja, jo uzskata, ka mēs nevaram vadīties tikai no viena, ārkārtīgi nelabvēlīga piemēra, un proti, situācijas, kāda izveidojās Rīgā, kad jaunievēlētā Rīgas Dome veidoja vēlēšanu komisiju Rīgā. Un faktiski šajā vēlēšanu komisijā iegāja tikai viena politiskā spārna pārstāvji. Kā mūs informēja Centrālās vēlēšanu komisijas vadība, tad citās pašvaldībās šāda problēma Latvijā nav. Ir tieši otrāda situācija, ka vēlēšanu komisijas griežas pie attiecīgām politiskām organizācijām un lūdz pēc iespējas vairāk savus pārstāvjus deleģēt vēlēšanu komisijās.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs Juris Kaksītis, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija. Lūdzu!

J.Kaksītis (DPS). Cienījamie kolēģi! Tieši tādēļ, ka komisijas pārstāvis, ziņodams par šo jautājumu, teica, ka ir bieži vien tāda situācija attiecīgajās vēlēšanās un vēlēšanu vietā, tieši tādēļ es uzskatu, ka ir nepieciešams nostiprināt šo normu likumā, lai tas neatkārtotos. Ja tā, šī problēma, ir bijusi vienreiz, tad nav nekādas garantijas, ka tā būs otro reizi, trešo reizi, desmito un padsmito reizi. Tādēļ, lai tas tā nenotiktu, es lūdzu atbalstīt mūsu frakcijas priekšlikumu un balsot par to. Paldies!

Sēdes vadītājs. Valdis Krisbergs, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija... Piedodiet, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamais priekšsēdētāj! Es šeit gribētu tieši to pašu gandrīz vai atbalstīt, ko teica Kaksīša kungs. Tikai ar to starpību, ka es biju šajā procesā iekšā. Tobrīd es biju Rīgas domnieks “Saimnieka” frakcijā. Un tā neglītā izdarība, kas notika Rīgas Domē, balsojot par vēlēšanu komisiju, kad opozīcijai nebija iespējas pat runāt pretī, kad varēja teikt sporta terminoloģijā “spēle bija vienos vārtos”, kad Nacionālais bloks ņirgādamies tikai skatījās, kurš kandidāts viņiem no savējiem būtu paklausīgāks un vēlamāks. Tad es gribu atgādināt, ka Rīga nebūt nav tikai viena no pašvaldībām. Rīga ir viena trešdaļa no valsts teritorijas kā ekonomikas, tā arī iedzīvotāju skaita ziņā. Tātad šeit runāt par atsevišķu gadījumu nav īsti nopietni. Un diemžēl mēs ļoti labi zinām, ka negatīvā piemēra izplatīšanās ātrums ir daudzkārt ātrāks nekā pozitīvā. Tāpēc nebūs nekāda ļaunuma, ja, pirmkārt, šāds ierobežojums būs ielikts likumā, otrkārt, ja mēs vēlamies celt demokrātisku valsti, tad demokrātija nav tikai pakļaušanās vairākumam, uz ko bieži vien viena otra politiskā partija spēlē. Lai gan nespēj apsaimniekot Rīgu ne tuvu, kaut cik kārtībā lai būtu, bet tieši uz to, ka ieklausās arī opozīcijas viedoklī, un lai nenotiktu iespējamie vēlēšanu rezultātu viltojumi, jo tikai tāpēc ir vajadzīga viena bloka, vienas partijas pārstāvja piedalīšanās vēlēšanu komisijā. Ierosinu atbalstīt DPS izstrādāto normu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis, frakcija “Latvijas ceļš”.

Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums ir vienkārši absurds, jo teorētiski ir pilnīgi iespējams, ka pagastā visi vēlētāji atbalsta “Latvijas ceļu”, un teorētiski ir iespējams... Es atkārtoju — teorētiski ir iespējams, ka visi vēlētāji ir vienas partijas biedri. Ko tad? Neveidos vēlēšanu komisiju? Tātad tas ir absurds — šis priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Šinī gadījumā es nedaudz gribu atrunāt Ābiķa kungam. Es uzskatu, ka tieši varētu būt no kreisā spārna pārsvarā tikai vēlēšanu komisija. Tā ka es nedomāju, it sevišķi, teorētiski, protams. Tāpat kā arī “Ceļš” varētu būt kaut kur. Bet, protams, šī norma ir apstrīdama, jo diemžēl ir jāsaka tā, kā jau mēs paši lēmām un kā reāli dzīvē ir, ko mēs darīsim tanī kaut kādā pagastā, kur būs jātaisa tā vēlēšanu komisija, kur nav vispār to politisko spēku? Piedodiet, tātad mēs radīsim tādu situāciju, ka viņi nevar izveidot. Jūs taču tur neradīsiet Demokrātiskās partijas cilvēkus, sociālistus, vai “Ceļa vīrus”. Būs kaut kāda vēlētāju apvienība, bet tas jau nav politiskais spēks. Un tātad viņi nevarēs iet nekādā veidā tanī vēlēšanu komisijā. Protams, es pilnīgi varu arī atbalstīt, no otras puses, arī Krisberga kungu, ka ir īpatnējas izdarības nākušas no šiem politiskajiem spēkiem. Bet diemžēl laikam šinī gadījumā es būšu spiests neatbalstīt un atturēties, jo ideja tur ir, bet tā nav pareizā veidā formulēta. Tur būtu kaut kāds, teiksim, aizsardzības, ka nedrīkst vairāk par pusi no sastāva, sastādītu viena politiskā grupējuma spēka. Līdz ar to būtu aizsardzība, bet tad jau mēs radīsim to, ka būs varbūt pat atsegtie pagasti, kur vēlēšanu komisijā nebūs neviena cilvēka, un tad es nezinu, ko mēs darīsim. Steidzami dibināsim tur partiju, lai tur varētu izveidot vēlēšanu komisiju.

Sēdes vadītājs. Godājamie deputāti! Juris Dobelis, LNNK un Zaļās partijas frakcija.

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Tā visa izrunāšanās par to, ka Rīgā nekas nav izdarīts, nekas nav noticis, tā ir vienkārši dažu apvainotu cilvēku runāšana, kuri paši nav bijuši spējīgi neko darīt un tagad nu apvainoti te sūdz savus grēkus citiem. Un es arī saprotu, ka tuvojas jaunas pašvaldību vēlēšanas, un tad nu gribas sevi parādīt kā vienīgajiem nabadzīgo cilvēku aizstāvjiem, kā vienīgajiem, kas cīnās par to, lai visiem būtu silti un lai visi būtu paēduši. Es katru šo pārstāvja runu tikai tā vērtēšu uz priekšu.

Un tagad par Rīgu. Kuri tad tie nabadziņi atstumtie tādi tur bija? Tādu nemaz daudz nebija. Bet bija vienkārši daži cilvēki, kuriem nebija vietas šādās komisijās, zinot viņu izdarības. Un tagad es jums nosaukšu to tā saucamo “vienu spārnu”, kuri Rīgā piedalījās šo vēlēšanu komisiju veidošanā. Un tur bija gan Tautas frontes pārstāvji, gan LZP, gan “Tēvzemei un Brīvībai”, gan LNNK, gan KDS, Latvijas Zemnieku savienība, LSDSP, “Latvijas ceļš”... Vai tad tiešām tas viss ir kaut kāds “viens spārns”? Nu tad man jāprasa, kas tad tajā otrā spārnā tur ir palicis? Tur kaut kādi daži kreisi domājoši cilvēciņi ir palikuši, ne jau kaut kas vairāk.

Līdz ar to es pat nevarētu piekrist tam, ka Rīgā jau šausmīgi tendenciozi tika koncentrēts viss uz vienu spārnu. Tas nemaz nav iespējams. Zinot to raibo sastāvu, kāds ir Rīgas Domei. Un te izrunāties, ka tur ir kaut kāds briesmīgais Nacionālā bloka spiediens, ir vienkārši muļķīgi. To var runāt cilvēks, kurš vai nu ir demagogs, vai vienkārši neko nejēdz no tā, kas notiek Rīgā.

Bet tagad par šo priekšlikumu. Padomājiet, kolēģi, kas notiks, ja mēs tādu pieņemsim. Kā tad veidosies šīs vēlēšanu komisijas, par ko jau te kolēģi runāja. Un kurš tad veidos šīs komisijas tādā gadījumā? Atkal no centra nāks instrukcijas, ko ielikt un ko neielikt. Vai tad tas vēl vairāk nesarežģīs šādu komisiju darbu? Kur tad tur ir loģika, ka mēs ieliekam, ka mēs ietveram visu iekšā šādā vēlēšanu komisijas sastāva veidošanā? Tā ka, lūdzu, iedziļinieties tekstā, un es katrā ziņā piekrītu atbildīgās komisijas vērtējumam, ka šāds punkts tiešām ir noraidāms.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

I.Bišers (DPS). Cienījamie kolēģi! Es arī varētu pievienoties Dobeļa kunga izteicieniem, ka šodien mums nav jāizvērtē jautājums — vai labi, vai slikti strādā Rīgas Dome vispār un vai visi ir siltumā un vai ir paēduši. Bet jārunā par konkrētiem jautājumiem — par vēlēšanu komisiju veidošanu. Un šeit es gribētu arī norādīt Lujāna kungam, ka viņš kļūdās, ka šajā gadījumā, ja pagastā nebūs nevienas partijas pārstāvja, tad tur nevarēs vēlēšanu komisiju izveidot. Tas nebūt neizriet no Demokrātiskās partijas “Saimnieks” priekšlikuma, tikai ir jautājums par to, vai nepieļaut šajās komisijās vienu vai varbūt bloķējošo politisko spēku pārstāvi. Starp citu, to, ka tāda situācija ir bijusi, to atzina arī komisijas pārstāvis ziņojot, ka tāda situācija tiešām ir bijusi vienā pašvaldībā, bet nu tikai viņš teica, vienas pašvaldības dēļ to nevarot izdarīt. Ir vēl secinājums. Man šķiet, ja tas būtu no kaut kāda attāla pagasta, varbūt arī tas būtu par maz, lai izdarītu kādus secinājumus un pieņemtu kaut kādus lēmumus. Bet, ja runa ir par pašvaldību, kurā dzīvo trešdaļa Latvijas iedzīvotāju un ja tur ir izveidojusies šāda situācija, tad tas ir precedents, kas acīmredzot mums šeit ir jāņem vērā. Tāpēc es domāju tomēr nopietni apsvērt un nobalsot par DPS priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Jānis Lagzdiņš.

J.Lagdziņš. Kolēģi deputāti! Šo priekšlikumu atbildīgā komisija ļoti rūpīgi izvērtēja. Arī vēlreiz iepazīstoties ar iepriekšējo pašvaldību vēlēšanu rezultātiem. Bija konstatējams tas, ka lielākoties mazajās pašvaldībās, tātad pagastu un rajonu pilsētu pašvaldībās, ir pārstāvēti ne vairāk kā vienas politiskās partijas vai lielākoties divu, augstākais — četru vēlētāju apvienību pārstāvji. Tas liecina, ka šajās mazajās pašvaldībās darbojas atsevišķas politiskās partijas, un tikai dažas uz laiku ir izveidojušās par vēlētāju apvienībām. Jāšaubās, vai nākošajās Saeimas vēlēšanās, tas ir, pašvaldību vēlēšanās, ņemot vērā to stāvokli valstī, ka būtu vairāk šīs apvienības. Tādēļ, ja pieņem šo priekšlikumu, un tas ir komisijas vairākuma viedoklis, tiktu diezgan ievērojami apgrūtināta vēlēšanu komisiju izveidošana.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas priekšlikumu — papildināt likumprojekta 12.pantu ar otro daļu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 23, atturas — 15. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. Otrā lasījuma laikā mēs pieņēmām šādu konceptuālu nostādni, ka republikas pilsētu domju vēlēšanām un rajonu padomju vēlēšanām kandidātu sarakstus var iesniegt tikai un vienīgi reģistrētas politiskas organizācijas, divas vai vairākas politiskas organizācijas vai politisko organizāciju apvienības. Savukārt zemāka līmeņa pašvaldību vēlēšanām, proti, pagastu un rajonu pilsētu vēlēšanām, kandidātu sarakstus var iesniegt arī vēlētāju apvienības. Ļoti interesantus priekšlikumus šajā sakarā ir iesnieguši deputāts Ilmārs Bišers un Latvijas Vienības partijas frakcija. Komisija šos priekšlikumus noraidīja, un priekšlikumu būtība ir tāda, ka kā kritēriju neizvirzīt vis pašvaldību līmeni, bet gan iedzīvotāju skaitu, kas dzīvo attiecīgajās pašvaldībās.

Deputāts Ilmārs Bišers ierosina noteikt, ka gadījumā, ja attiecīgās pašvaldības teritorijā dzīvo vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju, tad attiecīgās domes vai padomes vēlēšanām kandidātu sarakstu var iesniegt tikai un vienīgi politiskas organizācijas un to apvienības.

Savukārt Latvijas Vienības partija šo “latiņu”, ja tā varētu teikt, nolaiž mazliet zemāk — līdz 8000 iedzīvotājiem. Komisija šo priekšlikumu galvenokārt noraidīja, nevis iebilstot pret priekšlikuma būtību, bet gan tādēļ, ka, godātie kolēģi, mēs tikai šodien nodevām izskatīšanai parlamentā grozījumus šajā pašā Vēlēšanu likumā, ko iesniedza valdība, proti, kas paredz, ka netiktu tiešās vēlēšanās ievēlētas rajonu padomes. Un tikai tad, kad konceptuāli mēs būsim izlēmuši šo jautājumu, tad varētu arī vienlaikus uz otro lasījumu, ja gadījumā šis valdības likumprojekts tiktu atbalstīts, arī izskatīt Ilmāra Bišera un Latvijas Vienības partijas priekšlikumu.

Tagad, pirms mēs balsojam vai debatējam, es gribu jūs informēt, kāda ir situācija mūsu valstī. Komisija iepazinās ar iedzīvotāju skaitu uz šā gada 1.janvāri, Latvijas rajonos, pilsētās un pagastos situācija ir tāda. Ja gadījumā pieņemtu deputāta Ilmāra Bišera priekšlikumu, tad visās republikas pilsētās — septiņās, kandidātu sarakstus varētu pieteikt un iesniegt vienīgi politiskas organizācijas. Kandidātu sarakstus politiskas organizācijas varētu iesniegt visās rajonu centru pilsētās, izņemot Valkā, Preiļos, Madonā, Limbažos, Aizkrauklē un Balvos. Tāpat politiskās organizācijas kandidātu sarakstus varētu iesniegt šādās rajonu pilsētās. Tātad mazajās pilsētās — Olainē, Salaspilī, Siguldā. Tātad aptvert tikai Rīgas rajonu. Un vienā pagastā arī Rīgas rajona pagastā — Ķekavā, kurā dzīvo 11 533 iedzīvotāji.

Ja gadījumā pieņemtu Latvijas Vienības partijas priekšlikumu, tad politiskas organizācijas kandidātus varētu iesniegt un vienīgi politiskas organizācijas, visās republikas pilsētās, visos rajonu centros, izņemot Valku, kurā dzīvo 7 553 iedzīvotāji, kā arī nosauktajās rajonu pilsētās trijās un pagastā, proti, Ķekavā. Godātie kolēģi, komisija aicina šo priekšlikumu šobrīd noraidīt un saglabāt esošo. Tātad otrajā lasījumā nobalsoto redakciju. Un gadījumā, ja tiktu atbalstīts valdības priekšlikums pirmajā lasījumā, uz otro lasījumu izskatīt šos abus priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Ilmārs Bišers, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāts. Lūdzu!

I.Bišers (DPS). Cienījamie kolēģi, vispirms ir jānorāda, ka mēs patlaban izskatām likumu jau trešajā lasījumā. Tāpēc atlikt un neskatīt manu priekšlikumu un Latvijas Vienības partijas priekšlikumu, es domāju, ka šajā gadījumā diez vai ir loģiski, jo kad tad mēs to pieņemsim? Trešais lasījums. Tātad likums tiks pieņemts galīgi.

Otrkārt. Es gribu teikt, ka, pieņemot likumu, ir jāskatās mazliet uz priekšu, nevis uz to situāciju, kas ir šodien. Ka mums šobrīd ir svarīgi tas, ka mēs tikai republikas pilsētās un rajonu padomēs. Tajā pašā laikā mēs zinām, ka šajā gadījumā šīs rajonu padomes ir zem jautājuma zīmes. Tāpēc es gribu atrauties no šiem līmeņiem un iet uz to, ka visu nosaka iedzīvotāju skaits. Es tīri labi saprotu, ka nelielos pagastos var nebūt politisko partiju, pat vispār pārstāvju, lai tur izvirzītu politiskās partijas, bet tajās lielajās vienībās, kur dzīvo 10 000, vismaz 10 000 iedzīvotāju, tur šīs politiskās partijas ir pārstāvētas.

Liels paldies šeit Lagzdiņa kungam, kurš pārskaitīja tos, un es ļoti labi zinu, ka visas tās vietas, kur viņš norādīja, ka arī Ķekavas pagastā un šajās rajonu pilsētās, kuras viņš nosauca, ir pārstāvētas un darbojas aktīvi vesela rinda politisku partiju. Tur viņiem ir gan nodaļas vai vismaz grupas, tāpēc izvirzīt šajās lielajās pašvaldībās politiskās partijas ir pilnīgi iespējams.

Tad, ja rajonu posmu mēs saglabāsim un tur notiks vēlēšanas, tad tas darbosies automātiski, ja nepaliks, tad tas paliks tikai uz lielajām pašvaldībām. Pie tam jāņem vēl vērā, ka šobrīd, kā zināms, pašvaldību reforma neierobežojas tikai ar rajona padomju likvidēšanu, bet tā ir virzīta arī uz sīko pagastu apvienošanu, apvienošanos ar pilsētām vienotās pašvaldībās, kā tas, piemēram, jau ir noticis Kandavā. Tāpēc es domāju, ka šajā ziņā, vērojot šo pašvaldību reformu, šāds solis būtu, lai nošķirtu tur, kur ir politiskās partijas tikai pieļautas, no tām vietām, kur ir pieļautas arī politiskās apvienības, kas tikai nodibinās uz vēlēšanu laiku, būtu svarīgs attiecīgās pašvaldības lielums un tas, ka tur ir jau tādi lielumi, kur var darboties politiskās partijas. Tāpēc es aicinu balsot par manu priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai vēl kāds vēlas debatēs runāt? Debatēs vairāk runāt neviens nevēlas. Debates beidzam. Jānis Lagzdiņš — komisijas vārdā.

J.Lagzdiņš. Kolēģi deputāti! Kādēļ tomēr komisija, es vēlreiz paskaidrošu, kādēļ neatbalstīja, ka šobrīd būtu jāgroza pastāvošā kārtība. Šobrīd tātad politiskajām organizācijām ir tiesības izvirzīt un tikai viņas var izvirzīt kandidātu sarakstus visu rajonu padomju vēlēšanām. Ja pieņemtu šo priekšlikumu, bet neatbalstītu valdības likumprojektu, tad iznāk tāda situācija, ka Preiļu rajonā, Madonas rajonā, Limbažu rajonā, Aizkraukles rajonā un Balvu rajonā nebūtu obligāta pienākuma kaut vienā pašvaldībā tikai un vienīgi izvirzīt kandidātu sarakstu politiskajām organizācijām vai to apvienībām. Tas nozīmē, ka šajos reģionos tiktu bremzēta politisko organizāciju struktūru veidošanās. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Ierosinātie kritēriji — noteikt šo skaitlisko barjeru, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, — ir ļoti mainīgi un nestabili. Šobrīd, kā liecina pēdējo gadu demogrāfiskie procesi, atsevišķos reģionos pilsētu iedzīvotāju skaits palielinās, savukārt citos — samazinās. Piemēram, uz šā gada 1.janvāri Preiļos dzīvoja 9 601 iedzīvotājs, Madonā — 9 968, tātad 42 iedzīvotāji mazāk par jūsu normu, uz kuru dienu, Bišera kungs, ir šis iedzīvotāju skaits? Uz vēlēšanu dienu, kandidātu sarakstu iesniegšanas dienu? Vai uz pēdējās oficiālās tautas skaitīšanas, kas bija 1989.gada janvārī. Tātad Limažos — 9 640, Aizkrauklē — 9 951, un gada laikā, kā liecina šeit statistika, gada laikā tikai mainās tieši ap šo tūkstoti, tieši jūsu skaitlis 10 000 ir diezgan neveiksmīgs.

Godātie kolēģi, es aicinu noraidīt šos priekšlikumus un gadījumā, ja pirmajā lasījumā tiks atbalstīts valdības ierosinājums — grozīt Vēlēšanu likumu tādējādi, ka tiešajās vēlēšanās netiktu vēlētas rajonu padomes, tad es domāju, ka atbildīgā komisija pēc savas iniciatīvas, je nenāks šādi priekšlikumi no deputātiem vai frakcijām, mēs arī šo ideju izvērtēsim, jo pēc būtības tā ir pareiza, ja pieņemtu valdības projektu. Tādēļ es aicinu pagaidām noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus izteikt attieksmi pret deputāta Bišera priekšlikumu — likuma 15.panta pirmo daļu izteikt jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 23, atturas — 22. Priekšlikums nav pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina noraidīt arī 22.priekšlikumu. Latvijas Vienības partijas, kurš ir analogs, tikai ar redakcionālu atšķirību.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par šo priekšlikumu? Nevēlas. Kāds vēlas apstrīdēt atbildīgās komisijas viedokli? Arī nevēlas. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Līdz ar to nav balsojams 23.priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Ilmārs Bišers.

Sēdes vadītājs. Deputāti tam piekrīt? (Starpsauciens: “Noņem!”) Noņem. Paldies!

J.Lagzdiņš. Arī 24.priekšlikums. Latvijas Vienības partijas, kurš izriet no iepriekšējā balsojuma, arī nav balsojams, jo ir saistībā ar nobalsoto.

Sēdes vadītājs. Jā. Paldies! Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Demokrātiskā partija “Saimnieks” ierosina nedaudz precizēt 15.panta sesto daļu, vārdus “pieraksta vieta” aizstāt ar vārdiem “pastāvīgā pieraksta vieta” un izteikt šo sesto daļu jaunā, precizētā redakcijā. Komisija pieņēma šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputātiem iebildumu nav pret komisijas slēdzienu par šo DPS frakcijas priekšlikumu? Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Lai novērstu pretrunas starp atsevišķu pantu redakcijām sakarā ar balsojumiem otrā balsojuma laikā, atbildīgā komisija ierosina izslēgt likuma 16.panta pirmo daļu un otrā lasījumā pieņemtā panta piekto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina pieņemt 27.priekšlikumu. Redakcionālu grozījumu izdarot 16.panta sestajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tālāk. Ministru prezidenta biedrs Ziedonis Čevers ierosina, ka, iesniedzot kandidātu sarakstus, būtu jāpievieno katra sarakstā ietvertā kandidāta parakstīts un notariāli, godātie kolēģi, uzrādījuma kārtībā pie zvērināta notāra vai pagasttiesā apliecināts paziņojums, ka viņš piekrīt savas kandidatūras izvirzīšanai un ka viņš atbilst likuma prasībām. Atbildīgā komisija vienbalsīgi šo priekšlikumu noraidīja, ja gadījumā tiktu pieņemts šāds priekšlikums, tas radītu sarežģījumus, iesniedzot kandidātu sarakstus, un prasītu no kandidātu saraksta iesniedzējiem vai kandidātiem papildus vēl apmēram, mēs parēķinājām, simts tūkstoš latus, lai apmaksātu šos pakalpojumus pagasttiesā vai pie zvērinātiem notāriem.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst pret komisijas slēdzienu par Ministru prezidenta biedra Ziedoņa Čevera priekšlikumu? (Starpsauciens: “Nav vairs. Bijušais...”) Neiebilst. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 29.priekšlikums. Tā kā to iesniedz Ministru prezidenta biedrs Ziedonis Čevers un tas ir saistīts ar iepriekš neatbalstīto, es aicinātu arī to noraidīt atbildīgās komisijas vārdā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 30.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina precizētā redakcijā izteikt 17.panta pirmās daļas 2.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina izteikt precizētā redakcijā un papildināt 17.pantu ar otro daļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 17.panta papildināšanu ar otro daļu jums iesniegtajā redakcijā nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 32.priekšlikums. Ministru prezidenta biedrs Ziedonis Čevers ierosina aizstāt 17.panta trešajā daļā vārdus “kandidātu sarakstam jāpievieno attiecīgās personas parakstīts paziņojums” ar vārdiem “paziņojumā ietverams attiecīgās personas apliecinājums”. Tas ir saistīts ar mūsu nupat noraidīto 28.priekšlikumu, tādējādi šis priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Lūdzu tālāk!

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt 17.panta sesto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 17.panta sestās daļas iesniegto redakciju nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tāpat atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt 18.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Arī tam deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 35.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina precizēt 19.panta pirmo daļu. Godātie kolēģi, labās puses tabulā, jūs redzat, ar mazliet treknāku tekstu ir norādīta precizētā redakcija. Atbildīgā komisija ierosina šo precizējumu pieņemt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 19.panta pirmās daļas iesniegto redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 36.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt precizētā redakcijā 19.panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 37.priekšlikums. Ministru prezidenta biedrs Ziedonis Čevers ierosina izteikt 20.panta trešo daļu šādā redakcijā: “Vēlēšanu komisija pārbauda ieinteresēto personu sūdzības, vai pieteiktie kandidāti atbilst šā likuma 8.un 9.panta prasībām.” Šo priekšlikumu noraidīja atbildīgā komisija, jo, konsultējoties ar Centrālo vēlēšanu komisiju, mēs nācām pie secinājuma, ka Centrālās vēlēšanu komisijas un vēlēšanu komisijas var pašas pārbaudīt arī pēc savas iniciatīvas, un viņām ir iespējas pārbaudīt gadījumā, ja viņu rīcībā nonāk kādas ziņas, ka kandidāti ir pieteikti neatbilstoši likuma 8.un 9.panta prasībām, nevajadzētu šo tiesību aprobežot vienīgi ar tiem gadījumiem, ja ir saņemtas sūdzības.

Sēdes vadītājs. Deputāti pret komisijas slēdzienu par 20.panta trešo daļu jums iesniegtajā redakcijā neiebilst. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 38.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt precizētā redakcijā likuma 21.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Ņemot vērā iepriekš nobalsoto Demokrātiskās partijas “Saimnieks” priekšlikumu par pastāvīgo... par to, ka ir tiesīgi balotēties arī pilsoņi savā pastāvīgā pieraksta vietā, ir nepieciešams redakcionāli precizēt 22.panta trešās daļas 2.punktu. Komisija šo priekšlikumu ir pieņēmusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 22.panta trešās daļas 5.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti... Piedodiet, Aigars Jirgens vēlas runāt — frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

A.Jirgens (TB). Godājamie kolēģi! Es domāju, ka šī komisijas nostāja izrietēja no tā, kā komisija bija lēmusi iepriekš attiecībā uz likuma 9.pantu, bet, tā kā Saeima 9.pantu pieņēma citā redakcijā un paplašināja to personu loku, kuras nav tiesīgas kandidēt pašvaldību vēlēšanās, tad, manuprāt, šeit atbildīgai komisijai savi priekšlikumi būtu jānoņem, vadoties pēc mūsu iepriekšējā balsojuma.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds vēlas runāt? Vairāk runāt neviens nevēlas. Jānis Lagzdiņš — komisijas vārdā.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi, paldies Aigaram Jirgenam, tik tiešām šis priekšlikums ir noņemams, jo iepriekš esam nobalsojuši attiecīgo ierobežojumu 9.pantā. Tāpat ir noņemams arī nākamais — 40.priekšlikums, jo atbalstījām atbildīgās komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies, Lagzdiņa kungs, tātad 39.un 40.priekšlikums tiek komisijas vārdā noņemti.

J.Lagzdiņš. Tādējādi ir arī faktiski pēc būtības izskatāms deputāta Dobeļa priekšlikums — 22.panta trešās daļas 7.punktā aizstāt vārdu “darbojies” ar vārdu “sastāvējis”. Komisija gan šo priekšlikumu noraidīja, ņemot vērā to, ka pēc būtības 7.punkts tika noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Lai kā man gribētos, šis punkts vairs nav balsojams diemžēl, jo mēs esam jau iebalsojuši līdzīga satura punktu agrāk, kur ir vārds “darbojies”. Mana doma bija ka – darbojies un sastāvējis pēc 13.janvāra, tas praktiski ir viens un tas pats, bet nu — tā kā jau mēs esam ar šādu tekstu iebalsojuši — Aigara Jirgena priekšlikumu, es esmu vienkārši spiests paziņot, ka nevaru uzturēt savu priekšlikumu, jo viņš nav balsojams.

Sēdes vadītājs. Paldies, Dobeļa kungs, jūsu paziņojums tiek pieņemts, priekšlikums no balsošanas tiek noņemts. Lūdzu, Lagzdiņa kungs, tālāk!

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina izteikt precizētā redakcijā 22.panta 9.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tāpat atbildīgā komisija ierosina precizētā redakcijā izteikt 23.panta trešo daļu, norādot, ka jāpublicē ir arī informācija par ārvalstu pilsonību, ja tāda ir pieteiktajam kandidātam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 44.priekšlikums. Atbildīgā komisija, ņemot vērā Endziņa kunga izteikto kritiku iepriekšējā lasījuma debatēs, precizējusi ir 25.panta trešo daļu, izsakot viņu precizētā redakcijā. Kādēļ šāds precizējums? Tādēļ, ka bieži vien, it sevišķi mazajās pašvaldībās, kur ir nelielas vēlēšanu komisijas, 25.pantā noteiktās darbības veic nevis vēlēšanu komisijas locekļi, bet gan pieaicinātie zemessargi vai vietējie policisti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret 25.panta redakciju... šā panta trešo daļu iesniegtajā redakcijā iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 45.priekšlikums. Otrajā lasījumā mēs nobalsojām normu, kas dod tiesības valsts militārajā dienestā iesauktās personas, kā arī personas, kuras vēlēšanu dienā neatradīsies attiecīgajā pašvaldības teritorijā, ka viņām būtu tiesības vēlēt piecas dienas pirms vispārējās vēlēšanu dienas. Centrālā vēlēšanu komisija ierosināja šo periodu samazināt līdz trijām dienām, un tādēļ atbildīgā komisija ierosināja aizstāt vārdu “piecas” ar vārdu “trīs”.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija ierosina izdarīt redakcionālus precizējumus 28.panta otrajā daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 47.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt precizētā redakcijā 29.panta piekto daļu, un proti, dot tiesības saņemt jaunu vēlēšanu zīmi un jaunu vēlēšanu aploksni arī tajā gadījumā, kad ir sabojāta ne tik vien vēlēšanu zīme, bet arī aploksne. Var gadīties, nu, ļoti reti gan, tāda situācija, kad tiek sabojāta kaut kāda negadījuma dēļ arī aploksne, tīri teorētiski, tādēļ mēs arī ierosinām precizēt šo piekto daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti šim priekšlikumam piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 48.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt otrā lasījumā pieņemtā 23.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 49.priekšlikums. Ņemot vērā to, ka kandidātu saraksti netiek numurēti, ir nedaudz jāmaina arī balsu skaitīšanas tehnika un saraksti jāgrupē nevis pēc numuriem, bet pēc nosaukumiem, tādēļ arī atbildīgā komisija ierosina precizēt 39.panta ceturto punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Tāpat, ņemot vērā iepriekš teikto, jāprecizē ir 40.panta pirmo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu pret 40.panta pirmās daļas precizēšanu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Pēc trešā lasījuma atbildīgā komisija precizēja arī 40.panta devīto daļu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Pret šo precizējumu deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. 52.priekšlikums. Atbildīgā komisija precizēja 44.panta pirmo daļu, izdarot tajā dažus redakcionālus grozījumus.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Atbildīgā komisija precizēja nedaudz termiņus, kādos kandidātu sarakstu iesniedzēji ir tiesīgi iepazīties ar balsotāju sarakstiem un ar vēlēšanu komisijas sēžu protokoliem, tādējādi labojot dažas neprecizitātes šajā normā, ko pieņēmām otrā lasījuma laikā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 44.panta otrās daļas redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

J.Lagzdiņš. Pēdējais 54.priekšlikums. Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales demokrātiskās partijas frakcijas deputāti ierosina tomēr joprojām Vēlēšanu likumā ietvert normas, kas reglamentētu politiskās reklāmas izvietošanu, kā arī maksu par šādas reklāmas izvietošanu. Es gribētu, godātie kolēģi, atgādināt, ka mums ir īpašs likums, kas reglamentē šos jautājumus, un šis likums nav precīzs un visaptverošs, un, manuprāt, steidzamības kārtā būtu arī speciālais likums jāgroza un jāprecizē. Tādēļ mēs, komisija, negribētu, ka Vēlēšanu likumā atsevišķas šādas normas, kas arī ļoti nepilnīgas, tiktu iekļautas. Tādēļ es aicinātu šo priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs. Vēlas runāt Māris Vītols, frackijas LZS, KDS un LDP deputāts. Bet, Vītola kungs, ir palikušas piecas minūtes.

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi Saeimā! Zemnieku savienības un Kristīgo demokrātu savienības frakcijas priekšlikums ir saistīts ar problēmu – nodrošināt pieejamību pilsoņiem, lai viņi varētu pilnvērtīgi izdarīt izvēli pašvaldību vēlēšanās, ar informāciju par politiskajām partijām, par sarakstiem, un tieši tas skar jautājumu ar politiskās reklāmas izvietošanu gan pagastos un pilsētās, pašvaldībās kopumā. Mēs uzskatām, izejot no aizvadīto gadu pieredzes, ka tiek izmantots šis priekšvēlēšanu laiks, lai uzkrātu, teiksim, lai no šīm politiskajām partijām maksimāli paņemtu iespējamo naudas daudzumu dažādu pakalpojumu sniegšanai, tajā skaitā politiskās reklāmas izvietošanai, bieži vien daudzām partijām šo augsto tarifu dēļ šie politiskās reklāmas pakalpojumi vienkārši nav pieejami. Tāpēc šeit ir runa par to, lai zināmas politiskās reklāmas daudzums būtu garantēts tādā veidā, ka būtu pašvaldību uzņēmumiem un iestādēm jāierāda speciālas vietas, kur šo politisko reklāmu būtu iespējams izmantot par maksu tādā apmērā, kas sedz šo telpu un vietu izmantošanas tehniskos un uzturēšanas izdevumus. Es ceru, ka tas varētu atvieglot tiešām, no vienas puses, politiskām partijām piedāvāt plašāk šo politisko reklāmu, no otras puses, ka pilsoņiem būtu pilnvērtīgāka pieejama informācija par katru vēlēšanām iesniegto sarakstu. Līdz ar to mūsu frakcijas priekšlikums būtu atbalstīt to, un būtu lūgums arī Saeimu atbalstīt šo mūsu priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs vairāk... Vēlās runāt? Modris Lujāns, bet, Lujāna kungs, jums vienu minūte pietiks? Lūdzu!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka kristīgais demokrāts Vītola kungs ir sajaucis Saeimas vēlēšanas un municipālās vēlēšanas, jo rēķināsim reāli, cik daudz līdzekļu vajadzēs, lai visos pagastos izdalītu kaut kādu papildu finansējumu, lai tur kaut kāda maza apvienība — Mūsu pagasts vai Mūsu sēta — varētu izvietot kaut kādu reklāmu speciāli.

Un otra lieta. Es domāju, ka lielajiem politiskajiem spēkiem labākā reklāma ir viņu darbs un cik daudz viņi saldēs iedzīvotājus vai nesaldēs, kādas būs pensijas, kāds būs budžets, tā būs labākā reklāma. Un, piedodiet, drīzāk bieži vien liekas, ka atsevišķus vairākuma pārstāvjus vairāk uztrauc, cik liela būs tā reklāma, nevis tiešais darbs. Un kristīgajiem demokrātiem nav jāsūdzas, jo, man liekas, Stacijas laukumā jūsu reklāma vēl šodien stāv. Tā kā tā jums derēs arī nākošajām vēlēšanām.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk neviens nevēlas runāt. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par LZS, KDS un LDP frakcijas priekšlikumu par 49. panta redakciju. Lūdzu balsot un lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 23, atturas — 26. Priekšlikums nav pieņemts. Varbūt ka mēs varētu, kolēģi, kopumā tomēr par likumprojektu nobalsot, ja nav iebildumu?

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Es aicinātu balsot kopumā trešajā lasījumā par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un lūdzu balsot par likuma pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsošanas režīmu lūdzu! (Balsis no zāles, ka balsošanas iekārta nestrādā.)

Lūdzu deputātus, kas ir par šī likuma pieņemšanu galīgajā trešajā lasījumā, pacelt rokas! Paldies! (Starpsauciens: “Jāskaita!”)

Nu pārbaudīsim ar pogām... Drošs paliek nedrošs. Lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 5, atturas — 3. Likums pieņemts.

Lūdzu deputātus reģistrēties!

Ir vairāki paziņojumi. Pirmais — Jurim Kaksītim, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija — par komisijas sēdi.

J.Kaksītis (DPS). Cienījamie kolēģi, es atgādinu Juridiskās komisijas locekļiem, ka Juridiskās komisijas sēde notiks pulksten 13, 426. telpā šodien.

Sēdes vadītājs. Paldies! Roberts Zīle — par komisijas sēdi.

R.Zīle (TB). Godātie Budžeta un finansu komisijas locekļi! Es atgādinu, ka šodien pusdienas pārtraukumā mums ir sēde par 1996. gada budžeta grozījumiem.

Sēdes vadītājs. Ziedonis Čevers — par preses konferenci.

Z.Čevers (DPS). Cienījamie deputāti! Es aicinu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas pārstāvjus, Pašvaldības komisijas pārstāvjus, frakciju pārstāvjus piedalīties DPS frakcijas vadības preses konferencē par ienākuma nodokli ienākumu sadaļā valsts budžetā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pēteris Tabūns — par balsošanas rezultātiem.

Z.Čevers. Es atvainojos... Tautsaimniecības komisijas sēžu zālē.

P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Kā jūs pamanījāt, balsošanas sistēma šodien reizēm kļūdās, un radies pārpratums, kļūda balsojumā par 9. panta Jirgena kunga priekšlikumu. Es uzstājos tribīnē un atbalstīju šo priekšlikumu, bet balsošanā ir “pret”. Tātad es laboju šo “pret” uz “par”. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, paziņojums pieņemts. Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus.

J.Kušnere (6. Saeimas sekretāra biedre). Godātie deputāti, nav reģistrējušies: Edgars Bāns, Jānis Bunkšs... ir zālē, Juris Dobelis... ir zālē, Viktors Kalnbērzs, Pēteris Keišs, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Ivars Jānis Ķezbers, Leopolds Ozoliņš, Andrejs Požarnovs, Anta Rugāte, Andris Tomašūns, Māris Vītols... ir zālē, Elmārs Zelgalvis... ir zālē. Paldies.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Cienījamie kolēģi, lūdzu ieņemt vietas plenārsēžu zālē. Lūdzu reģistrēsimies kvorumam. Lūdzu godājamos kolēģus atgriezties plenārsēžu zālē un reģistrēties kvorumam. Lūdzu reģistrēties. Lūdzu deputātus reģistrēties. Lūdzu rezultātu! Turpinām izskatīt darba kārtību.

Nākamais jautājums likumprojekts “Grozījumi likumā “Par 1923.gada 2.augusta likuma “Par valsts kontroli” atjaunošanu””. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Aigars Jirgens, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

A.Jirgens (TB). Godājamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.1609. Priekšlikumus uz trešo lasījumu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par 1923.gada 2.augusta likuma “Par valsts kontroli” atjaunošanu”” atbildīgā komisija nav saņēmusi. Atbildīgā komisija ierosina redakcionāli precizēt likuma 4.pantu, tas ir 2.lapaspusē.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par redakcionāliem precizējumiem likumprojekta 4.pantā? Iebildumu nav. Paldies, pieņemts.

A.Jirgens. Atbildīgā komisija aicina pieņemt šo likumu trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti vēlas runāt par Jirgena kunga priekšlikumu? Runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par 1923.gada 2.augusta likuma “Par valsts kontroli” atjaunošanu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — 3. Likums pieņemts.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Aigars Jirgens.

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi, turpinām izskatīt mūsu darba kārtību.

Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Satversmes 81.panta kārtībā izdotie noteikumi nr.120. Trešais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — Ludmila Kuprijanova, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas deputāte.

L.Kuprijanova (DPS). Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar diviem dokumentiem. Man uzreiz jālūdz piedošana, ka es jums apgrūtinu darbu. Tas būs dokuments nr.1618 un dokuments nr.1618a. Un dokumentu ar burtiņu “a” mēs izskatīsim tad, kad nonāksim pie pamatdokumenta 5.lapaspuses. Es jums atgādināšu. Tātad mums ir trešais lasījums. Pārejas noteikumu 1.punktā ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi? Pieņemts.

L.Kuprijanova. Pārejas noteikumu 4.punktā ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

L.Kuprijanova. Pārejas noteikumu 5.punktā ir precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

L.Kuprijanova. Un šobrīd es palūgšu jūs paņemt dokumentu ar burtiņu “a” — 1618a. Šeit ir pārejas noteikumu 13.punktā precizēta piektā daļa. Bija Labklājības ministrijas priekšlikums. Komisija to pārstrādāja un piedāvā atbalstīt Saeimai komisijas variantu.

Sēdes vadītājs. Mauliņa kungs, jūs par šo punktu esat pieteicies debatēt? Atklājam debates. Jānis Mauliņš, frakcijas “Latvijai” deputāts.

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Mēs noraidām visus piedāvājumus pēc tam un arī komisijas piedāvājumu, bet lūdzam atstāt tādu tekstu tādā redakcijā, kāds bija otrajā lasījumā. Pēc vārdiem “1997.gadā ir apdrošinātās personas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga 1996.gadā” ar tekstu šādā redakcijā otrajā lasījumā, kas saka tā: “Ja 1996.gadā pensijas pieprasītājs ir nostrādājis mazāk par 12 mēnešiem, vidējā apdrošināšanas iemaksu alga nosakāma, dalot apdrošināšanas iemaksu algu summu par 1996.gadā nostrādātajiem mēnešiem ar 12. Ja apdrošinātās personas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga 1996.gadā nenodrošina pensijas apmēru, kāds būtu, aprēķinot to pēc Likuma par valsts pensiju pagaidu aprēķināšanas kārtību, kas bija spēkā līdz 1996.gada 1.janvārim, darbiniekiem, kuru darba stāžs nav mazāks par 20 gadiem, ir tiesības pensijas apmēru aprēķināt atbilstošā kārtībā, kāda bija spēkā līdz 1996.gada 1.janvārim.” Pamatojums ir tāds, ka šī otrajā lasījumā pieņemtā priekšlikuma mērķis ir pavisam vienkāršs. Nevairot valstī nabadzīgo slāni ar cilvēkiem, kuri visu mūžu ir godīgi strādājuši un par kuriem ir kārtīgi veikti sociālā nodokļa maksājumi, bet tikai apstākļu sakritības dēļ viņi aizies pensijā 1997.gadā. Ja tiek pieņemts trešajā lasījumā mūsu priekšlikums, tad aizejošiem pensijā 1997.gadā pensiju apmērs nebūs zemāks par pašreizējo pensionāru vidējās pensijas apmēru — 39 latiem. Nebūs zemāks. Jāpaskaidro, ka šie 39 lati sastāda tikai 73,5 procentus no Labklājības ministrijas aprēķinātā krīzes iztikas minimuma un 52 procentus no Valsts statistiskas komitejas aprēķinātā pilna iztikas minimuma vienam cilvēkam.

Es jūs lūdzu atbalstīt mūsu viedokli. Un lai nevairotu nabadzīgo slāni valstī no tādu nozaru darbiniekiem kā zinātne, izglītība, veselības aizsardzība, kultūra, māksla, sociālā aprūpe un citām, kurās vidējā darba samaksa ir no 70 līdz 80 latiem.

Aizejot pensijā ar šādu vidējo darba samaksu, pensiju apmērs pie 60 gadu vecuma un 40 gadu darba stāža sievietēm attiecīgi 56 gadu vecums un 38 gadu darba stāžs, kas, manuprāt, ir pietiekoši liels, būs pensija tikai 28 līdz 33 lati. Tātad šie cilvēki būs netaisnīgi... viņiem būs nodarīta netaisnība, neskatoties uz to, ka viņi absolūti ne pie kā nav vainīgi. Tikai sakritība ir tā, ka viņi aiziet pensijā šajā laikā. Mēs nevaram atbalstīt ne Labklājības ministrijas, ne Sociālo un darba lietu komisijas iesniegtos priekšlikumus par šī likuma pārejas noteikumu attiecīgo punktu. Tāpēc, ka, aizejot pensijā ar vidējo sociālā nodokļa iemaksu algu 85 lati, pensijas apmērs vīriešiem ar 60 gadu vecumu un 40 gadu darba stāžu būs tikai 38,6 lati. Bet sievietēm 56 gadu vecumā un ar 38 gadu darba stāžu attiecīgi būs tikai 32 lati.

Godātie deputāti! Iedomājieties situāciju, ka divas kolēģes ārstes ar dažu dienu vecuma starpību un vienādu darba stāžu aiziet pensijā. Viena šā gada decembra beigās, bet otra — 1997.gada janvāra sākumā. Tad pirmajai būs pensijas apmērs noteikts 39 lati, otrajai — 32 lati. Vai mēs varam cilvēkiem paskaidrot — kāpēc mēs radām šādu diskomfortu sabiedrībā un netaisnību? Un kāpēc mēs pieņemam šādu Labklājības ministrijas mūsu Sociālo un darba lietu komisijas akceptētos priekšlikumus. Būs grūti paskaidrot.

Tāpēc frakcija “Latvijai” aicina visus deputātus — atcerieties savu partiju programmas sociālās nodrošināšanas sadaļu solījumus saviem vēlētājiem, un lūdzu balsot par Saeimas jau otrajā lasījumā pieņemto punktu tādā redakcijā, kā es minēju sākumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Elferts, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs.

P.Elferts (Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Jaunais pensiju likums neņem vērā tikai darba stāžu, bet galvenokārt sociālās apdrošināšanas iemaksu. Tātad veicina sociālās apdrošināšanas iemaksas, un pensiju aprēķina no tām, nevis no plika darba stāža, kā tas bija pirms šā likuma pieņemšanas. Un faktiski, lai kompensētu šo pārejas periodu, jo bija jātaisa lūzums. Faktiski ir tā, ka līdz šim varēja saņemt minimālo algu, kas šodien būtu 38 lati, un pēc Mauliņa kunga priekšlikumu varētu saņemt pensiju 40 latus. Tātad Saeima otrajā lasījumā pieņēma Zīgerista partijas frakcijas priekšlikumu, un Labklājības ministrija, respektējot konceptuāli, varētu pārskatīt šo pārejas periodu, iesniedz savu priekšlikumu. Tātad tiem cilvēkiem, kuriem ir pietiekami liels darba stāžs — 35 gadi, varētu aprēķināt pēc vecās kārtības. Bet tagad jaunais likums atļauj pensionāriem strādāt un saņemt algu. Tātad alga kompensē pensiju un pensija kompensē algu. Un arī jaunais Pensiju likums atļauj faktiski atteikties no pensijas un pensijas saņemšanas un strādāt, un pēc tam saņemt lielāku pensiju. Mūsuprāt, nevajag pagarināt šo pārejas periodu, jo tas neveicinās to, ka cilvēki deklarēs savus reālos ienākumus un maksās reāli sociālo nodokli. Tātad nodrošināt sev pienācīgu pensiju, kā arī, iemaksājot sociālās apdrošināšanas fondā, nodrošināt esošajiem pensionāriem potenciālo palielinājumu. Jo reālā situācija ir tāda, ja mēs neveicinām šo pāreju, sistēma ir tik dārga, ka mēs nevaram atļauties šobrīd, sociālajā budžetā ieņēmumi ir apmēram tādi, kādi ir izdevumi, un faktiski, ja pieņemam šādu pārejas posma piedāvājumu kā Zīgerista partijas frakcija, tad draud tas, ka šis priekšlikums palielinās ieņēmumus un neveicinās to, ka darbinieki deklarēs savus reālos ienākumus un maksās savu likumā noteikto sociālā nodokļa likmi.

Es aicinu noraidīt arī Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, lai nepalielinātu izdevumus sociālajā budžetā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Deputāti vairāk debatēs pieteikušies nav. Runāt neviens nevēlas. Debates slēdzam. Komisijas vārdā!

L.Kuprijanova. Cienījamie kolēģi! Es gribētu jums teikt, ka tieši Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums ir tas vidējais, man šķiet, vispieņemamākais kompromiss, tas, ko teica Mauliņa kungs un ko šobrīd aicināja darīt Elerta kungs. Jo tad mēs nenodzenam patiešām 1.janvārī starpību pensijās līdz 80 latu vienai un tai pašai kategorijai uz leju. Mēs noturam apmēram to pašu līmeni. Tajā pašā laikā mēs arī nepiešķiram galīgi, kompensējot tikai to, ka kādreiz bija vecais likums. Tādēļ es jūs aicinu atbalstīt tieši komisijas priekšlikumu un balsot par to. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Saskaņā ar Kārtības rulli mēs vispirms balsojam par Labklājības ministrijas priekšlikumu, ja šis priekšlikums netiek pieņemts, tad tiek balsots atbildīgās komisijas priekšlikums, un, ja arī tas netiek pieņemts, tad paliek otrajā lasījumā pieņemtā redakcija. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par Labklājības ministrijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 26, atturas — 6. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu balsot par atbildīgās komisijas redakciju! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 4, atturas — 4. Priekšlikums ir pieņemts.

L.Kuprijanova. Paldies, kolēģi, līdz ar to visi grozījumi ir izsmelti, un es lūdzu jūs nobalsot par likuma pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — nav, atturas — 8. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” Satversmes 81.panta kārtībā izdotie noteikumi nr.270. Trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Roberts Zīle, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

R.Zīle (TB). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Es lūdzu sagatavot dokumentu nr.1625. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izskatot priekšlikumus trešajam lasījumam likumprojektam “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību””, tātad saņēma šādus priekšlikumus: pirmais priekšlikums no Juridiskā biroja — izteikt 1.pantu jau minētajā redakcijā, tātad papildināt šos vārdus. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 2.lappusē ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — 9.panta otrās daļas 1.punktā aizstāt attiecīgi vārdus, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 3.lappuse. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — 9.panta otrās daļas 2.punktā izslēgt vārdus “un valsts kase”, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Runāt neviens nevēlas. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — 11.panta trešajā un ceturtajā daļā vārdu “svītrot” aizstāt ar vārdu “izslēgt”, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 4.lappuse. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums šā paša... Nē, 13.panta ceturtajā daļā 1.punktā attiecīgi aizstāt vārdus, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Šā paša 13.panta ceturtajā daļā 2.punktā Saeimas Juridiskais birojs iesniedza priekšlikumu dotajā redakcijā, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 6.lapaspusē ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem dotajā redakcijā, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Es lūdzu balsot par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem””. Satversmes 81.panta kārtībā izdotie noteikumi nr. 292. Trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Roberts Zīle, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

R.Zīle (TB). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Es lūdzu sagatavot dokumentu nr.1626 un šodien jums izdalīto precizējumu dokumentam nr.1626 otrajā lapā. Šis precizējums attiecas uz sagatavotā dokumenta nr. 1626 otro lapu.

1.lappuse. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — likumprojekta ievada daļā atsauci uz likuma oficiālajām publikācijām izteikt dotajā redakcijā, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais ir Juridiskā biroja priekšlikums — aizstāt vārdu “svītrot” ar vārdu “izslēgt”, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 2.lappusē ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums — izteikt 4.panta otro daļu redakcijā: “Gada pārskats ir jāsastāda atbilstoši Likumam par grāmatvedību”, jo tā redakcija, kas ir dota jums jau iepriekš izsniegtajā dokumentā nr. 1626, un uz šo daļu attiecas papildu lapa 2.lappusē šajā likumā, kur Budžeta un finansu (nodokļu) komisija papildina savu priekšlikumu, un tagad 4.panta otrā daļa skan šādā redakcijā: “Gada pārskats ir jāsastāda atbilstoši Likumam par grāmatvedību un šim likumam.”

Sēdes vadītājs. Tātad atbildīgās komisijas viedoklis ir atspoguļots dokumentā 1626a. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais priekšlikums ir 6.lappusē. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — 25.panta pirmās daļas 7.punktu Saeimas Juridiskais birojs ierosināja izteikt jaunā redakcijā, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Visbeidzot 14.lappusē ir deputāta Tenisa priekšlikums, pārejas noteikumu daļā paredzot attiecīgo punktu, kuru jūs varat redzēt. Komisija, izskatot šo priekšlikumu, daļēji iestrādāja to savā priekšlikumā, kurš ir izteikts nedaudz zemāk kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par pārejas noteikumu pirmajiem diviem punktiem.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Visbeidzot ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu punktu, ko Budžeta un finansu (nodokļu) komisija atbalstīja, un šo priekšlikumu uzskata kā 3.punktu pārejas noteikumos.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Es lūdzu balsot šo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem”” trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem”” pieņemšanu trešajā un galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par zvērinātiem revidentiem”. Satversmes 81.panta kārtībā izdotie noteikumi nr. 299. Trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Roberts Zīle, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts.

R.Zīle (TB). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Es lūdzu sagatavot dokumentu nr. 1627 un nr.1627a, kas ir precizējums tātad pamatdokumentam šī pamatdokumenta 6.lapaspusē. Pirmais priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Šajā likumprojektā tas ir 2.lapaspusē — izteikt 1.panta 8.punktu minētajā redakcijā.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 1.panta 8.punkta iesniegto redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — 3.panta pirmajā daļā attiecīgi aizstāt vārdus, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 3.lapaspuse. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — iekļaut 4.panta otrajā daļā kā otro teikumu likumprojekta 6.pantā ietverto normu. Šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti arī piekrīt. Pieņemts.

R.Zīle. 4.lapaspuse. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — 5.panta trešās daļas 5. un 6.punktā aizstāt vārdus attiecīgajā redakcijā, kā tas ir norādīts tabulā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 6.pantu, ietverot attiecīgi tajā esošo normu 4.panta otrajā daļā, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 5.lapaspuse. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 9.panta pirmo daļu attiecīgajā redakcijā, komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti par 9.panta pirmās daļas redakciju neiebilst. Pieņemts.

R.Zīle. 6.lapaspuse. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums par 12.panta otro teikumu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja un atbalstīja tātad Saeimas Juridiskā biroja pirmo priekšlikumu un otro priekšlikumu par šo 12.panta otro teikumu un izsaka to kopumā kā 11.pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas slēdzienu par 12.panta otro teikumu un arī otro priekšlikumu, ko atbalstījusi ir komisija? Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Nākamais ir 6.lapaspusē atrodošais priekšlikums, Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, tātad par 13.panta redakciju. Komisija bija atbalstījusi šo priekšlikumu, bet papildu lapā ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisija daļēji atbalstījusi šo Juridiskā biroja priekšlikumu, kas te ir neprecīzi rakstīts, ka atbalstījusi pilnībā, un ir izstrādājusi savu redakciju, kuras būtība ir tā, ka revidenta atbildība ir ne tikai revīzijas uzdevuma devējam, bet visiem pārējiem, kam var rasties zaudējumi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbildīgās komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu 13.panta redakcijā atbalsta. Paldies! Pieņemts.

R.Zīle. Tātad es lūgtu uzskatīt Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu par galīgo 13.pantā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret Zīles kunga ierosinājumu — uzskatīt par galīgo redakciju atbildīgās komisijas slēdzienu? Iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. 7.lappusē Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — 15.pantā attiecīgi izslēgt vārdus... komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par Juridiskā biroja priekšlikumu 15.panta? Nav. Pieņemts.

R.Zīle. 8.lappusē Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — tātad papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem, ar 3.punktu, un šī redakcija ir dota. Komisija šo Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem arī iebildumu nav. Pieņemts.

R.Zīle. Paldies, es lūdzu nobalsot par likumprojektu “Par zvērinātiem revidentiem” galīgajā, trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par zvērinātiem revidentiem” pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — nav, atturas — 2. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Rīgas tirdzniecības brīvostas likums”, trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Indulis Emsis, LNNK un LZS frakcijas deputāts.

I.Emsis (LNNK, LZS). Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.1628. Mēs izskatīsim likumprojektu “Rīgas tirdzniecības brīvostas likumus” trešajā lasījumā. Pirmais priekšlikums šajā likumprojektā ir deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums — mainīt šī likumprojekta nosaukumu, komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas slēdzienam par likumprojekta nosaukumu? Piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. Tālāk. Otrais priekšlikums ir Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrejevas kundzes priekšlikums — papildināt 1.pantu ar 5.punktu tālāk redzamajā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja, bet minētais skaidrojums par parasto preču izcelsmes sertifikātiem ir ietverts citā likuma pantā, konkrēti, 8.panta 5.punktā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebildumu pret komisijas slēdzienu par 8.panta 5.punkta redakciju? Iebildumu nav. Pieņemts.

I.Emsis. Trešais priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt 2.panta nosaukumu citā redakcijā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja daļēji, un panta nosaukums ir “Likuma mērķis un darbība”.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Pieņemts.

I.Emsis. 4.priekšlikums ir Satiksmes ministrijas parlamentārās sekretāres Ilmas Čepānes priekšlikums — izslēgt 2.panta otro teikumu. Šajā gadījumā komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Paldies! Atklājam debates. Ilma Čepāne, Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre.

I.Čepāne (Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre). Godātā Saeima! Es ļoti lūgtu ieklausīties manā viedoklī un atbalstīt manu viedokli. Proti, jūs redzat, ka šajā teikumā ir teikts, ka šis likums darbojas saskaņā ar Latvijas jūrniecības noteikumiem, likumu “Par ostām”, Latvijas Republikas Muitas kodeksu un citiem Latvijas Republikas likumdošanas aktiem, bet es jums gribētu jautāt, kādēļ šeit nav, piemēram, pieminēta Satversme? Kāpēc šeit nav pieminēts likums “Par Ministru kabineta iekārtu”, un kāpēc šeit galu galā nav pieminēts likums “Par akciju sabiedrībām”, jo šī osta ir akciju sabiedrība. Vai tad ar šiem likumdošanas aktiem nedarbojas šis likums? Bez tam šeit ir minēti Jūrniecības noteikumi. Jūrniecības noteikumiem ir mazāks likuma spēks nekā, piemēram, likumiem, un, otrkārt, mēs taču zinām, ka pirms diviem gadiem, proti, 1994.gada 8.jūnijā, tika pieņemts likums par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanu, publicēšanu un spēkā stāšanās kārtību. Tur šajā likumā viss tas ir noteikts. Es arī konsultējos ar Levita kungu tieši par šīm normām, konsultējos katedrā ar profesoru Torgānu, kas ir viens no likumprojekta izstrādātājiem autoriem, tāpat ar citiem kolēģiem civiltiesisko zinātņu katedrā, viņi uzskata, ka šī ir pilnīgi tukša norma. Un es domāju — šeit noteikti būtu jāpiemin Satversme, piemēram, Satversmes 28.punkts, kuru vajadzētu izlasīt, piemēram, Ādamsona kungam sakarā ar šo priekšlikumu par šo likuma nosaukumu. Tāpēc es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu un neuzskaitīt atsevišķus normatīvos aktus kā izredzētos. Vienalga, ir likumdošana, kas visu to regulē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai vēl kāds vēlas runāt par šo jautājumu? Anna Seile, LNNK un LZS frakcijas deputāte.

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamie deputāti! Šis priekšlikums — izslēgt 2.panta otro teikumu, ko iesniegusi Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāre Ilma Čepāne, izraisīja lielas diskusijas arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Mans viedoklis ir tāds un es atbalstu Tautsaimniecības komisijas vairākuma viedokli, ka tomēr šos speciālos likumus būtu nepieciešams pieminēt, jo dubults neplīst nekad, jo mēs arī pēdējo teikumu atstājam spēkā, kur mēs runājam par to, ka spēkā... ka tiek ievēroti visi Latvijas Republikā ratificētie — vides aizsardzības un kuģošanas drošības konvencijas un citi likumi, kas saistās ar vides aizsardzību. Manuprāt, šeit tomēr vajag atsaukties arī uz Likumu par ostām, par Muitas kodeksu un pārējiem tiem likumiem, kuri tieši attiecās uz šīs brīvostas darbību. Tāpēc es aicinu atbalstīt komisijas sagatavoto variantu.

Sēdes vadītājs. Jānis Ādamsons, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

J.Ādamsons (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Sākumā es uzreiz gribētu pateikt to, ka es noteikti atbalstu Čepānes kundzes priekšlikumu par to, ka šo likumu un normatīvo aktu uzskaitījums ir jāsvītro, un absolūti loģiski ir tas, ka tādā gadījumā jāpiemin ir Satversme, jo, izejot no šīs likuma normas, kura pašreiz ir iestrādāta šajā pantā, izriet, ka Satversme brīvostas teritorijā nedarbojas. Man jāizsaka dziļa nožēla, ka es nokavēju uz paša likuma apspriešanas sākuma gaitu, un es arī gribētu... izmantojot gadījumu, gribētu arī paskaidrot, kāpēc es aizstāvēju šī likuma nosaukuma maiņu. Mēs visi virzījāmies uz tiesisku valsti, un acīmredzot arī visiem normatīviem aktiem ir jābūt attiecīgi sakārtotiem, tātad formai jāatbilst saturam, ja mēs paskatīsimies tālāk, tātad arī likuma nosaukumam jāatbilst šī likuma saturam. Ja mēs paskatīsimies tālāk un pievērsīsim mūsu uzmanību 11.un 12.pantam, tad mēs redzam, ka mans priekšlikums nemaz tik absurds neizskatās, kāds liekas pirmajā acu uzmetienā. 12.pantā tiek noteikts, kas drīkst nodarboties ar uzņēmējdarbību brīvostas teritorijā, un tālāk tad arī ir skaidri pateikts, ka brīvostas teritorijā drīkst ar uzņēmējdarbību nodarboties Latvijā reģistrētās firmas, kā arī Latvijas un ārzemju kopfirmas. Viens no galvenajiem brīvostas principiem ir tas, ka jāpiesaista investīcijas no ārzemēm, tātad arī būtu jādarbojas brīvostas teritorijā ārzemēs reģistrētām juridiskām personām vai, pareizāk sakot, firmām.

Nākamais. Ja mēs paskatāmies 11.pantu, tad 11.pants faktiski legalizē kontrabandas ievešanu brīvostas teritorijā. Un precīzi tas skan tādā veidā, ka visas preces, kuras tiek ievestas brīvostas teritorijā, un izvešana no tās uz ārvalstīm, eksports, ir atbrīvota no muitas nodokļa, akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa, izņemot šā panta otrajā daļā teikto. Tātad tas nozīmē, ka jebkurš uzņēmējs, kurš ražo kādas preces un nodarbojas ar šo preču eksportu uz ārvalstīm, būs netālredzīgs, maigi izsakoties, ja viņš šīs preces neeksportēs caur Rīgas tirdzniecības brīvostu, bet šīs preces vedīs ar dzelzceļu vai automašīnām cauri kontroles punktiem vai arī, nedod Dievs, caur Ventpils vai Liepājas ostām. Manā uztverē, žēl, ka es tik tiešām nevarēju piedalīties pašā sākumā šī likuma apspriešanā, bet šis likums kopumā ir noraidāms trešajā lasījumā un atgriežams komisijai, bet konkrētajā gadījumā es vēlreiz atbalstu Ilmas Čepānes priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts.

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Es arī atbalstīju Čepānes kundzes priekšlikumu par šī otrā teikuma un trešā teikuma jeb pēc piedāvātā komisijas varianta otrās daļas svītrošanu, jo kas ir brīvosta? Vai brīvosta ir šīs brīvostas administrācija un viņai jāvadās, vai tās ir ostas būves un tā tālāk, jau tīri no tāda valodas viedokļa brīvosta savā darbībā vadās. Brīvosta... tas ir apmēram tādā pašā veidā kā mašīna vadās, nu, es nezinu, pēc kā, nu, tā kā šoferis to virza vai kaut kas tamlīdzīgi. Te vispār tā redakcija diezgan nepārdomāta. Bez tam tik tiešām šāda veida uzskaitījums, Likums par ostām, Muitas kodekss, Jūrniecības noteikumi, nu, tiek pacelti augšā tiešām pāri par Satversmi, kur nav ņemti vērā, un pārējais ir tikai tā, un citiem normatīviem aktiem. Tā ka pareizāk būtu, ka visi tiešām pieņemtu šo priekšlikumu — otro, trešo teikumu svītrot un praktiski atstāt tikai šā likuma pirmo daļu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Liepa, frakcijas “Latvijai” deputāts.

I.Liepa (TKL). Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es savukārt gribu aicināt deputātus atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas ierosinājumu. Manā skatījumā Latvijas valsts teritorijā nav tāda kvadrātpēda vai kvadrātmetra, kurā nedarbotos mūsu Satversme, tādēļ šeit Satversmes pieminēšana absolūti nav obligāta, tas ir pats par sevi saprotams, gluži tāpat kā, runājot, sacīsim, par medicīniskām tēmām, nav katra teikuma galā jāatkārto, ka mēs elpojam skābekli. Tas ir pats par sevi saprotams. Bet kāpēc komisija pēc ilgākām debatēm tomēr iestājās par to, ka vajadzētu šeit minēt tos specifiskos likumus, kas tieši attiecas uz ostām, un šajā gadījumā it īpaši uz brīvostu. Brīvostas jēdziens pagaidām mums Latvijā ir vēl samērā jauns, nu, pavisam jauns, var sacīt, un šeit, pieminēt tos specifiskos likumus, kas tieši attiecas uz brīvostas darbības reglamentāciju, absolūti nenāk par ļaunu. Un vēlreiz atkārtoju, ka tā nav argumentācija, ja šeit nav Satversme minēta. Līdz ar to, ka šie specifiskie likumi būtu pacelti augstākā rangā par Satversmi. Par tādu ideju aizdomāties pat prātā neienāca Tautsaimniecības komisijā, kad mēs šo jautājumu skatījām, jo, atkārtoju, nav tāda kvadrāta, pēdas mūsu valstī, kurā nedarbotos mūsu valsts Satversme.

Sēdes vadītājs. Andris Ameriks, Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija.

A.Ameriks (DPS). Godātie deputāti! Es arī aicinātu atbalstīt Ilmas Čepānes kundzes priekšlikumu, piekrītot pilnīgi tam, ko teica Endziņa kungs, jo, godātie kolēģi, es piekrītu Tautsaimniecības komisijas bažām par to, ka vajag fiksēt konkrētos likumus, saistībā ar kuriem darbosies šis likums. Bet ja kāds no viņiem ir aizmirsts? Ja vēl kādu mēs pierakstīsim klāt? Tādā gadījumā, kolēģi, man liekas, ka katrs no likumiem darbojas saistībā ar citiem likumiem, un tas ir pats par sevi saprotams, ka ir saistībā gan ar Civillikumu, gan ar tiem likumiem, kas pašlaik ir spēkā. Un neviens likums nav augstāks par otru manā izpratnē, un šeit nosaukt tikai atsevišķus piecus, sešus vai septiņus likumus — mēs radām precedentu, ka mēs varam atsaukties, ka pārējie likumi nedarbojas.

Godātie kolēģi! Es aicinu atbalstīt Čepānes kundzes priekšlikumu, jo pretējā gadījumā mēs radām atkal jaunu precedentu, ka citos likumprojektos arī mēs būsim spiesti minēt konkrētus likumu nosaukumus, bet mēs neesam pārliecināti, vai tie ir visi likumi, kuri ir saistībā ar šo likumu. (Starpsauciens: “Pilnīgi pareizi!”)

Sēdes vadītājs. Imants Liepa — otro reizi.

I.Liepa (TKL). Cienījamais priekšsēdētāja kungs, godātie kolēģi! Lūdzu, ieskatīsimies tekstā, par kuru ir runa. Tur ir sacīts: “Brīvostas savā darbībā vadās pēc likuma “Par ostām”, Muitas kodeksa, Latvijas jūniecības noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem.” Šeit nav nedz septiņi likumi uzskaitīti, nedz vairāki, šeit ir uzskaitīti tikai paši nepieciešamākie šīs darbības reglamentējošie normatīvie akti. Un rakstīts, ka “citi”, ja vajadzības gadījumā būs. Tā ka šeit neviens nav apiets.

Kas attiecas uz precedentu, es nedomāju, ka šodien mēs šeit radām jaunu precedentu. Ja mēs par tādu runājam, tad paskatāmies iepriekšpieņemtajos likumos, tur ne vienā vien ir uzskaitīti attiecīgi likumi, kas regulē tādu vai citu jautājumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aivars Endziņš, frakcija “Latvijas ceļš”. Otro reizi.

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Esiet tik laipni, pāršķiriet šī likumprojekta otru lappusi, trešo lappusi, kur ir 3. pants “Brīvostas statuss” un izlasiet: “Rīgas tirdzniecības brīvosta (turpmāk — brīvosta) ir noteikta norobežota Latvijas Republikas sauszemes teritorijas daļa un tai piegulošo iekšējo ūdeņu daļa, saskaņā ar pievienoto pielikumu. Brīvostas teritorija, brīvā muitas zona Muitas kodeksa izpratnē.” Un tagad pārceliet šo te brīvostas jēdzienu uz šo te 2. pantu, uz šo te teikumu: “Brīvosta savā darbībā vadās...” Tātad šī te norobežotā teritorijas daļa vadās, nevis, teiksim, uzņēmējsabiedrības vai citas organizācijas, kas tur ir. Te ir tas absurds.

Un es tieši tāpēc arī aicinātu saglabāt savu likumdevēju godu un skatīties arī, par ko mēs balsosim šinī gadījumā. Kaut kādas teritorijas daļa, ja... tātad vadīsies pēc kaut kā... Te ir redakcija pilnīgi cita. Un man liekas, ka šinī gadījumā atbildīgajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, par to vajadzēja ļoti nopietni padomāt, ko mēs rakstām šinī likumā. Mēs vienkārši nu, manuprāt, esam... nu, tas ir tāds, es nezinu, kuriozs, anekdošu izdevumu līmenī tas varēs parādīties pēc tam, kā likumdevējs pieņem, ja mēs par to nobalsosim. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vairāk debatēs pieteikušos nav? Juris Sinka, frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”.

Komisiju iesniegumi

Dokumenti ar nr.1732

Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām mājām

Saeimas Prezidijam

Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi!

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iesniedz Saeimai izskatīšanai 1. lasījumā likumprojektu “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām mājām” (reģ, nr.508, dok.nr. 1584).

Pielikumā: Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas atzinums.

Ar cieņu —

1996. gada 7. novembrī komisijas priekšsēdētājs Jānis Kalviņš

Valsts parvaldes un pašvaldības komisijai

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija 29. oktobra sēdē izskatīja likumprojektu “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām mājām” (dok. nr.1584).

Pēc ilgām debatēm komisija atlika likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā, vienlaicīgi lūdzot Finansu ministrijai un Labklājības ministrijai iesniegt papildu informāciju un aprēķinus, lai komisija varētu izvērtēt šo jautājumu un pieņemt lēmumu. Šajā sakarā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz nevirzīt likumprojekta “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām mājām” izskatīšanu Saeimas sēdē.

Ar cieņu —

komisijas priekšsēdētāja biedrs A.Lambergs

Piektdien, 8. novembrī

Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis:

— tikās ar Zviedrijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Hansu Oskaru Magnusonu.

— tikās ar Itālijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Alesandro Pjetromarki.

Juridiskā komisija:

— izskatīja priekšlikumus grozījumiem likumprojektā “Par valsts budžetu 1997.gadam”;

— nolēma atbalstīt izskatīšanai 2.lasījumā likumprojektu “Par dzīvojamo telpu īri”.

Pirmdien, 11. novembrī

Eiropas lietu komisija:

— atbalstīja izskatīšanai kā steidzamu 2 lasījumos likumprojektu “Grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)””;

— noklausījās deputātes G.Gannusas ziņojumu par Eiropas Parlamenta Zvejniecības komisijas sēdi “Par salīdzinošām zveju kvotas sistēmām”;

— noklausījās deputāta K.Čerāna ziņojumu par Eiropas integrācijas tiesiskajiem aspektiem Baltijas valstīm.

Juridiskā komisija:

— strādāja ar likumprojektu “Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu”.

Otrdien, 12. novembrī

9.00 Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde.

Likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” piemērošana praksē. Latvijas likumos noteiktā atbildība par nodarījumiem pret personisko brīvību, godu, cieņu.

10.00 Juridiskās komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījumi Pilsonības likumā”.

2. Likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”.

3. Likumprojekts “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”.

10.00 Budžeta un finansu (nodokļu) komisija sēde.

1. Likumprojekts “Par Starptautisko konvenciju par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas pārkāpumu novēršanā, izmeklēšanā un sodīšanā”.

2. Likumprojekts “Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums”.

10.00 Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās

politikas komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm”'.

2. Likumprojekts “Par Konvenciju par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību”.

3. Likumprojekts “Par zemes īpašumu atdošanu Latvijas

agronomu biedrībai”.

4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par veterinārmedicīnu””.

5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par cukuru””.

6. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu

un valsts labības rezervi””.

7. Likumprojekts “Grozījumi “Likumā par ostām””.

10.00 Sociālo un darba lietu komisijas sēde.

Likumprojekts “Par valsts budžetu 1997.gadam”.

10.00 Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma nodokli”.

2. Likumprojekts “Par valsts budžetu 1997.gadam”.

10.00 Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”.

2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību

un kodoldrošību””.

3. Likumprojekts “Latvijas Republikas Administratīvais kodekss”.

11.00 Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde.

1. Tikšanās ar kultūras ministru R.Pīku par valsts uzņēmuma “Rīgas dokumentālo filmu studija” privatizāciju.

2. Likumprojekts “Par valsts budžetu 1997.gadam”.

3. Likumprojekts “Poligrāfisko un citu izdevumu bezmaksas obligāto eksemplāru piegādes likums”.

12.00 Saeimas priekšsēdētāja Alfreda Čepāņa tikšanās ar Izraēlas

ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Odedu Ben Huru.

14.00 Pilsonības likuma izpildes komisijas sēde.

14.00 Saimnieciskās komisijas sēde.

1. Starpparlamentu attiecību biroja iesniegums.

2. Par datorprogrammu iegādi sarakstei vācu valodā.

14.00 Frakcijas “Tautai un taisnībai” sēde.

15.00 Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” sēde.

Saeimas preses dienests