Valsts prezidents — Lielbritānijas vizītē

Valsts prezidents Guntis Ulmanis

Londonā, Karaliskajā Starptautisko attiecību institūtā, 1996.gada 12.novembrī:

“Vai Latvijā jau ir Eiropas laiks?”

“A time for Latvia — a time for Europe”

Turpinājums no 1.lpp.

Nacionāla valsts, daudzkulturāla sabiedrība un cilvēktiesības ir trīs svarīgākie orientieri Latvijai kā modernai valstij. Kā vērtības tās ir sabiedrības integrācijas procesa pamatā Latvijā.

Tās atkal ienāca Latvijas sabiedrībā pavisam nesen — pēc neatkarības atjaunošanas, Padomju Savienībai sabrūkot. Kopš tā laika pagājuši tikai nedaudz gadi, tomēr Latvijas sabiedrībā apziņas līmenis par cilvēktiesībām un mazākumtautību tiesībām ir augsts. Par to liecina tas, ka Latvijā sekmīgi tiek ievēroti principi un standarti, līdz kuriem atsevišķās Eiropas valstīs vēl ejams garš ceļš.

Daudzkulturālas sabiedrības iezīme ir garantēt mazākumtautību pārstāvjiem to tiesības. Viena no svarīgākajām cilvēktiesību jomām ir tiesības uz izglītību. Padomju laikā Latvijā izglītības process skolās noritēja divās valodās, tagad turpretim pamatizglītību iespējams iegūt astoņās valodās. Šīs skolas ar latviešu, krievu, poļu, ebreju, ukraiņu, igauņu, lietuviešu, baltkrievu apmācību valodu tiek finansētas no valsts budžeta.

Padomju politika bija virzīta uz to, lai nelatvieši Latvijā nemācītos latviešu valodu. No Padomju Savienības mantojumā Latvija saņēma situāciju, ka simtiem tūkstošu cilvēku neprata valsts valodu. Lai nodrošinātu integrācijas procesu Latvijā, esam iesākuši ar latviešu valodas apmācību, kura pieejama visiem, kas to nepārvalda. Tas nostiprinās gan emocionālo, gan racionālo piederības saikni ar Latvijas valsti un tās nākotnes likteni. Tas veicinās vienotas un stipras pilsoniskās sabiedrības veidošanos Latvijā. Pilsoniska sabiedrība ir svarīga iezīme mūsdienu demokrātiskajās valstīs.

Atgūstot neatkarību, esam veikuši reformas tautsaimniecībā, un tāpēc šodien varam jautāt, cik eiropeiska ir Latvijas tautsaimniecība un kā tā ierakstās Eiropas kopējā ekonomiskajā telpā?

Latvija stratēģiski tautsaimniecības attīstību cenšas modelēt, ievērojot gan Eiropas Savienības, gan Pasaules tirdzniecības organizācijas principus. Valdības darba prioritāte ir izveidot Latviju kā liberālu ekonomisku telpu, un valdības aktivitātes vērstas gan uz iekšpolitiku, gan uz ārpolitiku.

Finansu un monetārās sistēmas stabilitāte un paredzama attīstība ir viena no valdības prioritātēm. To uzskatām par vienu no priekšnoteikumiem zemai inflācijai un tādējādi lielākai drošībai ārvalstu investētājiem.

Eiropas Monetārās savienības prasības ir Latvijā labi pazīstamas, un mēs cenšamies tās jau tagad pilnībā izpildīt.

Lielo valsts monopoluzņēmumu privatizācija ir svarīgs līdzeklis ekonomiskās telpas liberalizēšanai. Tā aptver lielās monopolkompānijas, kā “Latvijas gāze”, “Latvenergo”, “Latvijas dzelzceļš”, “Latvijas kuģniecība”. Latvija nolēmusi radikāli liberalizēt arī šīs jomas jau tagad, lai izvairītos no interešu sadursmēm nākotnē.

Latvijas tautsaimniecībā ir svarīgi arī vairāki citi pamatprincipi. Pārreģionāla sadarbība ir viens no tiem.

Vienotas triju Baltijas valstu ekonomiskās telpas izveide ir strauji attīstījusies tieši pēdējā laikā. Triju Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līgums šobrīd aptver gan rūpniecības, gan lauksaimniecības preces. Tas ļauj kāpināt gan mūsu tautsaimnieciskās spējas, gan padarīt Baltijas reģionu pievilcīgāku ārvalstu investētājiem.

Latvija ir šobrīd prezidējošā valsts Baltijas jūras valstu padomē. Viena no mūsu prioritātēm ir veicināt jaunu ekonomisko un tirdzniecības saišu veidošanos Baltijas jūras reģionā. Tas ir liels patērētāju tirgus ar tendenci palielināt savu ietilpību. Apmēram viena sestā daļa no pasaules tirdzniecības apgrozījuma tieši skar Baltijas jūras reģionu. Tas aptver labi industrializētas valstis, te ir teicama komunikāciju infrastruktūra. Politiski Baltijas jūra atkal kļūst par Eiropas iekšējo jūru, savukārt, ekonomiski šim reģionam ir labas izredzes būt par Eiropas reģionu ar dinamiskāko attīstību.

Baltijas telpas stratēģiskā nozīme izpaužas tās ģeogrāfiskajā izvietojumā. Domājot par savas tautsaimniecības attīstību nākotnē, Latvija īpašu uzmanību pievērš tādiem projektiem, kuri nodrošina Austrumu un Rietumu sasaisti. Jaunu saskarsmes līniju radīšana starp tradicionālām ekonomiskajām telpām ir svarīgs princips mūsu — tāpat kā Eiropas kopumā — tautsaimniecības politikā.

Tāpēc Latvija savu integrāciju Baltijas jūras telpas un arī ES vienotajā tautsaimniecībā redz, realizējot vispirmām kārtām pārreģionālās nozīmes infrastruktūras attīstības projektus. Runa ir par transporta infrastruktūru, kurā Latvijas ostām ir atslēgfunkcija. Transporta mezgli Latvijā ir jau tagad būtiski ekonomiskie faktori Eiropas ziemeļaustrumos.

Man šķiet nozīmīgi pieminēt to, ka pārreģionālas nozīmes tautsaimniecības objekti — īpaši transportā un infrastruktūrā — garantē darbavietas ne tikai Latvijas iedzīvotājiem, bet arī nodrošina vai veido jaunas darba vietas citās iesaistītajās valstīs. Tā ir eiropeiski atbildīga un solidāra izvēle, jo ņem vērā šībrīža un nākamo gadu tendences un ekonomiskā spēka izkārtojumu.

Latvijas tautsaimniecības attīstībā nozīmīgas ir divpusējās attiecības ar AK. Tās atbilst Eiropas attīstības tendencēm un ir labas un korektas.

Ļoti īsā laika posmā ir izveidota solīda šo attiecību juridiskā bāze. Svarīgākie ir līgumi par bezvīzu režīmu, par investīciju aizsardzību un veicināšanu, par izvairīšanos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem.

Nozīmīgākais abu valstu ekonomiskās sadarbības projekts ir britu telekomunikāciju firmas “Cable & Wireless” investīcijas Latvijas sakaru sistēmas modernizēšanā. Tā vērtība ir 160 miljoni USD. Latvija ir gatava arī turpmāk uzņemt britu investorus un nodrošināt tiem vislabvēlīgākos apstākļus. Latvija veido atvērtu Eiropas tipa ekonomisko modeli.

Latvijai ir būtiska Apvienotās Karalistes palīdzība dažādu sadarbības programmu ietvaros, īpaši ar “Know How Fund” un “British Council” starpniecību.

Latviju apmierina abu valstu tirdznieciskās attiecības. Apvienotā Karaliste šodien ir lielākais Latvijas eksporta partneris Eiropas Savienībā. Šā gada pirmajā pusē 10,6% no visa Latvijas eksporta gāja uz Apvienoto Karalisti. Galvenās Latvijas eksportpreces ir kokmateriāli, ķīmisko vielu un naftas produktu reeksports.

Latvija ir kļuvusi par trešo lielāko kokmateriālu eksportētāju uz Apvienoto Karalisti aiz Somijas un Zviedrijas. Nesen mēs šajā rādītājā apsteidzām Kanādu. Tātad Latvijā ir labi konkurētspējīgas tautsaimniecības nozares. Tajās saskatāma eiropeiski liberālās cilvēka pašizpausmes vērtība.

“Eiropas laiku” raksturo tas, ka kontinenta telpā mēs saskatām “reģionus”, katram no kuriem veidojas kāda īpaša identitāte.

Neatkarības gados starp abiem pasaules kariem mūsu triju Baltijas valstu politiķiem tomēr neizdevās izveidot Baltijas valstu savienību kā iedarbīgu starptautisku spēku ne ekonomikā, ne politikā, ne militārās drošības aspektā. Atjaunot neatkarību Baltijas valstīm izdevās lielā mērā tieši tāpēc, ka tās uzstādīja savu vienotību kā svarīgu mērķi.

Mūsu trim valstīm ir bijusi gan visai līdzīga pagātne šajā gadsimtā, gan arī mēs labi saprotam, ka nākotnē mums noteikti jākļūst par vienotu Baltijas telpu.

Eiropas drošības arhitektūrā Igaunijai, Lietuvai un Latvijai vēsturiski ir atvēlēta viena kopēja niša. Mums nav atšķirīgas izpratnes par to, kā šo nišu piepildīt, arī soļu garums ceļā uz pilnīgu integrāciju NATO un Eiropas Savienībā mums sakrīt.

Baltijas identitāti ir grūti definēt pilnībā — tāpat kā Eiropas laiku to var tikai ieskicēt svarīgākajās līnijās. Tomēr par tādu domāsim aizvien vairāk, jo mūsdienu ģeopolitiskās realitātes to pieprasa. Baltiskajā identitātē īpaši svarīga ir atziņa par “kopspēles” nepieciešamību eiroatlantiskajā telpā, kurā tieši Baltijas valstis ir kritiskais elements. Mums jāspēj izmantot partnerības resursus un katru dienu radīt jaunus integrācijas faktus. Tas ir mūsu pašu interesēs, un tas ir vienotas Eiropas interesēs.

Vai Latvijā jau ir Eiropas laiks? Un vai tas patiešām ir tik saulains — vai visi negaisa iespējamie draudi ir izskausti? Kā mēs Latvijā izjūtam tos pašu nākotnes izaicinājumus, kuri pazīstami Eiropas valstīs?

Baltijas valstu politikas mērķis ir nodrošināt savām tautām stabilu, labklājīgu un mūsdienīgu pastāvēšanas perspektīvu. Neatkarības nostiprināšana šodien mūsu valstīm saistās ar iekļaušanos Eiropas Savienībā un NATO. Tieši šinī attīstības dimensijā izprotama mūsu valstu pastāvēšanas jēga.

Baltijas valstu ceļš līdz pilntiesīgai dalībai šajās organizācijās ir ilgstošs process, kuru šobrīd ietekmē vairāki faktori.

Pirmkārt, Baltijas valstu liktenim izšķiroši svarīga ir transatlantisko saišu nostiprināšana. Mūsu mērķis un pastāvīgs uzdevums ir aktīvi turpināt dialogu ar ASV, un mēs ļoti uzmanīgi analizējam pēdējā laika ASV valdības iniciatīvas, kuras vērstas uz Baltijas valstu drošības nostiprināšanu. Tāpat kā Eiropā kopumā, tā arī Baltijā ASV klātbūtne ir vēsturiski izskaidrojama un ģeopolitiski nepieciešama. Diskutējamā ASV–Baltijas harta un “Baltic Action Plan” ir piepildāmi ar praktisku pasākumu plānu un ietvertu arī nepieciešamos politiskos signālus. Šis plāns mūsu uztverē ir kā mērķprogramma Baltijas valstu dalībai NATO. Līdz ar to ASV demonstrē aktīvu pozīciju attiecībā uz Baltijas valstu dalību NATO. Un tas ir likumsakarīgi un patiesi — jo tēze par to, ka “durvis ir atvērtas”, Latvijai un Baltijai kopumā ir pārāk pasīva. ASV tādējādi virzās uz “abpusējās atbildības” pilnīgu izpratni. Tas ir vienīgais princips, lai izveidotu vienotu eiroatlantisko drošības telpu. Abas puses — NATO dalībvalstis un kandidātvalstis — ir par to vispirms un galvenokārt politiski atbildīgas. Latvija ir gandarīta, ka Dānija ir īpaši aktīva mūsu dalības atbalstītāja.

ASV veido savu Baltijas stratēģiju, pamatā liekot visaptverošu darbības programmu ar skaidri nospraustu dalību NATO kā politisku mērķi, un tas ir jauns līmenis mūsu sadarbībā.

Latvijas — tāpat kā citu Centrālās un Austrumeiropas valstu — uzņemšana NATO ir gan Eiropas, gan ASV interesēs. ASV prezidents Klintons nesen uzsvēra, ka Amerika būs jo stiprāka, jo lielāka kļūs demokrātisko valstu sabiedrība. Tieši demokrātisko valstu saimes nostiprināšana ir politiskā mērķtiecība un leģitimitāte Ziemeļatlantijas līguma organizācijas paplašināšanai. NATO paplašināšanas procesa juridiskais pamatojums rodams kandidātvalstu suverēnās gribas izpausmē.

Transatlantisko saikņu nostiprināšanai būtiski ir izvērst un arī turpmāk padziļināt sadarbību ar citām NATO valstīm. Latvija augstu novērtē Apvienotās Karalistes ieguldījumu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku attīstībā. Sadarbība aizsardzības jomā starp Apvienoto Karalisti un Latviju jo īpaši aktivizējās līdz ar Baltbata projekta realizācijas uzsākšanu. Apvienotā Karaliste ir viena no šī projekta iniciatorēm. Baltijas bataljona pieredzi mēs uzskatām par īpaši veiksmīgu vairākos aspektos. Šī pieredze izsaka draudzīgās attiecības starp Apvienoto Karalisti un Latviju. Baltijas bataljons ir piemērs Baltijas valstu trīspusējai sadarbībai. Tas apliecina arī dažādo Rietumu iesaistīto valstu savstarpējās sadarbības potenciālu, palīdzot mūsu reģiona reformu procesam.

Otrkārt. Baltijas valstu liktenim noteicoša ir nepieciešami veiksmīgā Eiropas Savienības atvērsme un ieplānotā paplašināšanās. Līdzīgi kā NATO gadījumā arī Eiropas Savienības tagadējo pārvērtību svarīgam moto ir jābūt — “Abpusējā atbildība”. Tā izpaustos tādējādi, ka kandidātvalstīm tiek dota vienādās starta līnijas iespēja un tās turpina savu reformu procesu. Dalībvalstis, savukārt, politiski nolemj tās uzņemt un sniedz visaptverošu palīdzību, lai tās savu pārveidojumu procesu varētu neatlaidīgi īstenot un izvairīties no iekšpolitiskās neuzticības izveidošanās attiecībā uz ES valstu patieso vēlmi strādāt vienotās Eiropas vārdā. Kandidātvalstu separēšana pirms politiskā lēmuma par uzņemšanu nozīmētu nepareizu un bīstamu signālu, jo dotu Centrālās un Austrumeiropas valstīs teicamu argumentu antieiropeiskiem un antidemokrātiskiem komunistiskās opozīcijas spēkiem.

Baltijas uzņemšana Eiropas Savienībā ir svarīga sastāvdaļa Eiropas integrācijas procesā. Zinot, ka tieši Baltija ir eiroatlantiskās telpas pats kritiskākais un jūtīgākais punkts, jāatzīst, ka Baltijas integrācija Eiropas Savienībā ir pārbaudes ceļš uz Eiropas vienotību.

Treškārt. Baltijas valstu liktenim nozīmīga ir un arī turpmāk būs notikumu attīstība Krievijā. Krievija atrodas šīs valsts jaunās identitātes meklējumos. Tie izraisa mūsu kaimiņvalstī lielas un saprotamas problēmas. Tāpat kā visas rietumvalstis arī Baltijas valstis ar iecietību un dziļu izpratni attiecas pret šo procesu kaimiņvalstī, lai arī tas bieži vien izstaro draudīgus signālus attiecībā uz Baltijas valstīm. Baltijas valstis labi zina un atceras, ka tās ir Krievijas kaimiņvalstis, taču mums nekad nebūs pieņemams uzskats, ka esam Krievijas ietekmes zona. Savu attiecību pamatā ar Krieviju liekam rietumeiropeisku izpratni par kaimiņattiecībām. Tāpat kā visas rietumvalstis arī Baltijas valstis tiecas attīstīt stabilu politisko un ekonomisko dialogu ar Krieviju, jo tikai tas var būt abpusēji izdevīgs un kā tāds nozīmīgs visas Eiropas drošībai.

Latvija un Baltija kopumā ir ambivalents elements Krievijas un Rietumu dialogā. Baltija vienlaicīgi ir gan dziļi pragmatiska problēma, gan arī simbols šī dialoga garam. Tāpēc tieši Baltija ir eiroatlantiskās telpas kritiskais punkts, un tāpēc tik būtisks ir jautājums, vai Eiropas laiks jau ir tas, kas pilnībā nosaka Baltijas attīstību, —, proti, vai Baltija iekļauta eiropeisku starpvalstu attiecību kontekstā.

Neatrisinot Baltijas valstu attīstības stratēģiju, nevar iedomāties NATO paplašināšanas procesu, nevar iedomāties stabilu kontinenta drošības sistēmu, kuras pamatā kā vērtība ir visu iesaistīto valstu interešu ievērošana. Tie ir pragmatiski mērķi, un to sasniegšana atbilst Eiropas nākotnes interesēm.

Taču vienlaicīgi Baltijas nākotnes pragmatiskais risinājums ir simbols, pirmkārt, tam, vai Krievijā demokrātijas attīstības process ir pilnībā neatgriezenisks un demokrātiskām valstīm raksturīgie politikas principi ir centrālie, un — otrkārt — tam, vai Rietumiem būs izdevies Eiropā vairs nepieļaut domāšanu kategorijās, saskaņā ar kurām kontinents tiktu sadalīts ietekmes un pelēkajās zonās. Baltija ir “lakmusa papīrs” Rietumu un Krievijas attiecībām. Rietumu loma ir palīdzēt Krievijai atrast savu jauno identitāti. Tanī pašā laikā Rietumi nedrīkstētu provocēt Krieviju ar nepareiziem signāliem.

Krievijā iespējamā Baltijas valstu dalība transatlantiskajās organizācijās tiek uztverta nepamatoti negatīvi. Krievijā vēl joprojām ļoti dzīvi ir aukstā kara laikam raksturīgie priekšstati par NATO, taču Baltijas valstu un visu iedzīvotāju nākotne nevar būt novecojušo Krievijas stereotipu ķīlniece. Nesen pazīstamais Krievijas politiķis Kozirevs Kopenhāgenā teica, ka Krievijā ir neatgriezeniska vispārējā tendence sadarboties ar NATO. Visu interesēs ir sekmēt šī sprieduma pamatotību.

Viens no līdzekļiem var būt izvērsta ekonomiskā sadarbība ar Krievijas patstāvīgajiem privātajiem uzņēmējiem, kuriem nav izdevīga un akceptējama ideoloģiska virsuzraudzība ekonomiskajai darbībai. Viņi ir ieinteresēti attīstīt biznesa kontaktus uz racionāliem, savstarpēji izdevīgiem noteikumiem. Aizvien vairāk savus darījumu partnerus viņi atrod arī Latvijā. Ekonomiskā sadarbība ir pārbaudīta metode, kā veicināt demokrātisku valsts attīstības ceļu, un tā sevi pierāda arī Krievijā.

Ceturtkārt. Baltijas valstu liktenim būtisks ir iesākto reformu sekmīgs turpinājums un paātrinājums. Ar katru dienu attālinoties no komunistisko rēgu pagātnes, Baltijas valstīs neatgriezeniski restaurējas un attīstās modernajām demokrātiskajām Eiropas valstīm raksturīgā vērtību sistēma, kas tādējādi veido nepieciešamu pamatu Baltijas drošībai nākotnē. Igaunija, Lietuva un Latvija savus panākumus reformu procesā ir sasniegušas gan saviem spēkiem, gan saņemot atbalstu no mums draudzīgām valstīm. Baltijas valstu reformu attīstība ir atzīts “panākumu stāsts” Eiropas izmaiņu procesā. Tas nebūtu bijis iespējams bez triju Baltijas valstu savstarpējās sadarbības. Esmu priecīgs, ka tieši pēdējā laikā arvien skaidrāk apzināmies, cik šī sadarbība ir nozīmīgs faktors mūsu drošībā un cik šai sadarbībai ir liels un vēl neizsmelts potenciāls.

Pirms mēneša mēs Baltijā lēmām par vēl ciešāku un izvērstāku sadarbību aizsardzības spēku attīstīšanā. Runa bija par triju Baltijas valstu kopējas jūras spēku vienības izveidi, par gaisa telpas kontroles programmu. Ir skaidrs, ka Baltija ir politiski gatava kļūt par NATO dalībvalsti. Ieguldot savas pūles un saņemot draudzīgo valstu atbalstu, spēsim sasniegt arī tehniski militāro gatavību. Militāri tehniskā gatavība ir sasniedzama divējādā ceļā. Pirmkārt, jau esošā Latvijas sadarbība ar NATO dalībvalstīm kalpo šim mērķim, arī ASV “Baltic Action Plan” taču paredz visaptverošas un kompleksas palīdzības sniegšanu. Otrkārt, pilnīga atbilstība 5. paragrāfa prasībām tiks sasniegta, Latvijai attīstoties jau kā NATO dalībvalstij. Saskaņā ar NATO līgumu dalība jau arī ir virzīta uz to, lai dalībvalsts ieguldījums varētu tikt kāpināts.

Mani viesi, apciemojot un iepazīstoties ar Rīgu un Latviju, gandrīz vai negrib ticēt, vai tiešām te bija Padomju Savienības teritorija. Viņi arī jautā, kāpēc Latvija vēl aizvien nav ES un NATO dalībvalsts, lai arī valsts būtība liecina par to, ka tā tam būtu jābūt. Vai patiešām trūkst vēl šo organizāciju dalībvalstu politiskās gribas? Neviens netic, ka mūsu dalību kavē tikai neatbilstība kādiem tehniskiem kritērijiem.

Tiešām Latvijā pelēkie un nomācošie komunisma mākoņi ir izklīdināti. Latvija un Baltija kopumā atrodas citā vērtību telpā — tanī valda Eiropas laiks.

Vēsturē Latvijas liktenim noteicošie bijuši bieži vien sveši spēki. Tāpēc mūsu attīstībā ir bijis arī svešs ritms, kas nav saskanējis ar mūsu izjūtu par vēstures gaitu. Baltija divdesmitajā gadsimtā vairākkārt bijusi kā lakmusa papīrs kontinenta lielvalstu demokrātiskumam. Mums Eiropas laiks svarīgs, lai nodrošinātu stabilu attīstību nākotnē. Rietumeiropai Baltija svarīga, lai pārliecinātos, vai tā spēj pārvarēt pēdējo gadu pašpietiekamību un atvērtības procesā nostiprināties jaunā identitātē. Šī identitāte nedrīkstētu paredzēt domāšanu kategorijās — kodols un province.

Dāmas un kungi!

Lekcijas sākumā, jautājot par vēstures atkārtošanos, es domāju ne tikai to, ka šeit jau uzstājušies Latvijas pārstāvji. Kā toreiz trīsdesmitajos gados pārāk daudz kas izrietēja no kontinenta lielvalstu gribas, tā arī šobrīd brīžam šķiet, ka daudzu Eiropas valstu droša nākotne pilnībā saistīta ar to, vai lielās valstis izdarīs it kā lielu pakalpojumu, uzņemot jaunas dalībvalstis. Latvija līdzīgi citām kandidātvalstīm paudusi konkrētu politisko lēmumu kļūt par dalībvalsti. Ja ES un NATO atzīst šādas brīvas gribas leģitimitāti, tad kāpēc nav vēl politiska lēmuma par Latvijas uzņemšanu?

Eiropas laiku saprotu ne tik daudz kā regulāri sniegtus solījumus. Tikai fragmentāri dažu dalībvalstu līderu solījumi neder par pamatu drošības politikai. Eiropas laiks — tā ir tikai abpusēja atbildība par vienotas Eiropas izveidi. Latvija tam ir gatava.

Latvijā jau ir Eiropas laiks. Bet vai Eiropā arī ir jau Latvijas laiks? Tuvā nākotne dos mums atbildi.

Paldies par uzmanību.

Vizītes pirmā diena — 11.novembris

Aizvakar, 11.novembrī, Latvijas Valsts prezidents tikās ar Apvienotās Karalistes aizsardzības ministru Maiklu Portillo.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Apvienotajai Karalistei ir bijusi vēsturiski nozīmīga loma Latvijas kā patstāvīgas valsts izveidošanās laikā pēc Pirmā pasaules kara. Valsts prezidents G.Ulmanis runāja par to, ka pēc neatkarības atgūšanas Apvienotā Karaliste sniedz īpašu palīdzību Latvijas bruņoto spēku izveides procesā — izglītojot virsniekus un atbalstot Baltijas bataljonu.

M.Portillo sacīja, ka ir principiāli svarīgi, lai bruņotie spēki Latvijā spētu domāt un sazināties tajā pašā valodā kā NATO dalībvalstis un lai izpratne par Eiropas drošību, par bruņoto spēku lomu sabiedrībā un valsts dzīvē, par civilās kontroles pār militāro jomu nozīmi saskanētu.

Otra lielākā tēma, kas tika skarta sarunas gaitā, bija Eiropas drošības arhitektūra. M.Portillo pauda pārliecību, ka NATO paplašināšanās process ir neizbēgams, ka plānotās paplašināšanās pirmais vilnis nebūs pēdējais un ka durvis ir atvērtas tām valstīm, kas ir paudušas vēlmi iestāties NATO. Ministrs teica, ka gan NATO dalībvalstis, gan NATO apvienotā komandstruktūra mēģina noskaidrot, kādam jābūt esošās NATO organizācijas attiecībām ar Krieviju, Ukrainu, Baltijas valstīm un citām Viduseiropas valstīm. Domājot par drošības arhitektūru nākotnē, NATO ietver savu pārdomu sfērā visas Eiropas valstis. Valsts prezidents G.Ulmanis atzina, ka eiroatlantiskā drošība ir abpusējas atbildības princips — kandidātvalstis turpina iesākto reformu virzienu un sasniedz NATO prasību standartus, NATO dalībvalstis savukārt politiski un militāri tehniski atbalsta potenciālās kandidātvalstis, lai tās sasniegtu NATO dalību. G.Ulmanis uzsvēra, ka ASV izprot īpašo ģeogrāfisko jūtīgumu. Gatavojamais Baltic Action Plan ir domāts tam, lai sniegtu speciālu palīdzību tieši Baltijas valstīm — tā, lai tās kļūtu NATO dalībvalstis. Noslēgumā G.Ulmanis sacīja, ka labprāt šādu speciālistu attieksmi pret Baltijas valstīm redzētu arī no Apvienotās Karalistes.

Vizītes otrā diena — 12.novembris

Programmas sastādītāji bija parūpējušies, lai Gunta Ulmaņa oficiālās vizītes otrā diena Lielbritānijā kļūtu par vienu no iespaidiem visbagātākajām. No paša rīta Valsts prezidents izbrauca uz Portsmutu un apmeklēja Karalisko gaisa spēku bāzi Northoltā. Pēc tam Guntis Ulmanis apmeklēja leģendārā Lielbritānijas premjerministra Vinstona Čērčila muižu Čertvelā, bet no turienes devās uz Sauthemptonu iepazīties ar Karalisko jūras kājnieku bāzi. Pēc tam Latvijas Valsts prezidents ostā apskatīja admirāļa Nelsona kuģi “HMS Victory”. Portsmutas lordmērs par godu Latvijas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim sniedza pusdienas.

Pēc atgriešanās Londonā jau pavēlā pēcpusdienā bija ieplānota Gunta Ulmaņa lekcija Karaliskajā Starptautisko attiecību institūtā “Chatam House”. Lekcijas nosaukums bija “Latvijas laiks, Eiropas laiks”, un tā bija veltīta pašreizējām aktualitātēm un mūsu valsts integrācijai Eiropas struktūrās. Vakars noslēdzās ar vakariņām, ko Latvijas Valsts prezidentam un Ainai Ulmanes kundzei par godu rīkoja Apvienotās Karalistes Skotijas lietu ministrs Maikls Forsaits ar kundzi.

Savukārt Valsts prezidenta kundze Aina Ulmane vakar priekšpusdienā apmeklēja Anglijas latviešu centru “Straumēni”, bet pēcpusdienā iepazinās ar Nacionālo galeriju Londonā un Rubensa gleznu izstādi.

Vizītes trešā diena — 13.novembris

Šodiena, 13.novembris, uzskatāma par pašu nozīmīgāko Latvijas Valsts prezidenta oficiālās vizītes piecu dienu virknē. No rīta Valsts prezidents apmeklē ietekmīgā laikraksta “Financial Times” redakciju un darba brokastīs tiekas ar redakcijas vadību. No šejienes Guntis Ulmanis dodas uz Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un rūpniecības ministriju, kur paredzēta tikšanās ar ministru Janu Lengu. Tūdaļ pēc tam Guntis Ulmanis ierodas parlamentā, lai tiktos ar opozīcijas līderi deputātu Toniju Blēru. Valsts prezidenta kundze šajā priekšpusdienā apmeklē Hemptonas pili.

Pēcpusdienā Valsts prezidents Guntis Ulmanis ar kundzi dosies uz Bekingemas pili, kur pēc svinīgas sagaidīšanas ceremonijas Viņas Majestāte karaliene Elizabete II rīkos pusdienas par godu Viņa ekselencei Latvijas Valsts prezidentam un Ainai Ulmanes kundzei. Vēlāk Guntis Ulmanis Dauningstrītā 10 apmeklēs Lielbritānijas premjerministru Džonu Meidžoru (prezidenta kundze šajā laikā iepazīsies ar Teita galeriju). Pēc tikšanās ar Lielbritānijas premjerministru Latvijas Valsts prezidents ieradīsies Britu padomē, lai tiktos ar tās ģenerāldirektoru Džonu Hensonu. Šo dienu noslēgs Mocarta mūzikas koncerts Barbikana centrā.

Apliecinot visdziļāko cieņu Viņas Majestātei karalienei Elizabetei II, atzīmējama arī ārkārtīgi lielā Gunta Ulmaņa tikšanās nozīme ar Lielbritānijas premjerministru Džonu Meidžoru. Šo nozīmīgumu nosaka ne vien Džona Meidžora lielā autoritāte starptautiskajā politikā. Pats būtiskākais ir Lielbritānijas atbalsts Latvijas integrācijas procesam starptautiskajās struktūrās. Šo atbalstu Lielbritānijas premjerministrs Džons Meidžors apliecināja arī Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa oficiālās vizītes priekšvakarā, viennozīmīgi deklarējot: “Lielbritānija ir uzņēmusies ciešas saistības palīdzēt Latvijai atgūt tās tradicionālo vietu Eiropā. Atkārtoju to, ko teicu pirms diviem gadiem Viļņā, tiekoties ar trim Baltijas valstu premjerministriem,— mēs uzskatām, ka Baltijas valstis ir daļa no Eiropas ģimenes.” Džons Meidžors piebilst: “Tiekoties ar prezidentu Ulmani, es uzsvēršu šo pašu domu.” (Citēts no teksta, ko “LV” redakcijai laipni atsūtīja Lielbritānijas vēstniecība.)

Ļoti būtisks ir arī Lielbritānijas atbalsts Latvijas virzībai uz NATO. “Eiropas Savienība un NATO ir Rietumeiropas pārticības un stabilitātes stūrakmeņi. Lielbritānija aktīvi strādā jaunas Eiropas drošības arhitektūras radīšanai, kas nozīmētu pastiprinātu drošību visiem, apvienojot paplašinātu NATO, kuras durvis paliktu atvērtas, pastiprinātu sadarbību starp NATO un “Partnerattiecības mieram”, kā arī stabilas uzticības attiecības starp NATO un Krieviju,” deklarējis Lielbritānijas premjerministrs. Un tālāk: “Mēs apsveicam Latvijas centienus padziļināt attiecības ar NATO un aktīvi piedalīties programmā “Partnerattiecības mieram” un priecājamies, ka varam šai procesā palīdzēt.” (Pēc Lielbritānijas vēstniecības atsūtītā teksta.) Džons Meidžors apliecināja arī Lielbritānijas atbalstu Latvijas pieaugošajai integrācijai Eiropas Savienībā, raksturojot to kā “vienu no procesiem, ko mēs (Lielbritānija — “LV”) pastiprināti atbalstām.”

Valsts prezidenta preses dienests.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors