INFORMĀCIJA

Jauns vācu biedrības dāvinājums

Vācijas vēstnieks Latvijā Horsts Veizels vakar, 12.novembrī, nodeva Latvijas Nacionālajai bibliotēkai jaunu Vācu pētniecības biedrības dāvinājumu. Bibliotēkas direktors Andris Vilks izteica sevišķu gandarījumu par “Baltijas biogrāfisko arhīvu”mikrofišās, kas sniedz vispusīgas ziņas par visu Baltijas valstu politisko, zinātnisko un kultūras darbinieku dzīvi un darbības virzieniem. Turpmāk ar šo ļoti vērtīgo kopojumu varēs iepazīties Letonikas nodaļā, kur ir mikrofišu nolasīšanas aparatūra. Vērtīgs papildinājums bibliotēkai ir arī Hofmaņa sastādītā Vācijas tiesību bibliogrāfija, Mārketinga leksikons, Klaviermūzikas rokasgrāmata, vairāki citi izdevumi 10 līdz 15 tūkstošu vācu marku kopvērtībā.

Pasniedzot dāvinājumu, vēstnieks Horsts Veizels sacīja:

— Latvijai un visām Baltijas valstīm ir liela vieta Vācijas kultūrpolitikā. Vācija piešķir Baltijas valstu studentiem un zinātniekiem lielākas stipendijas nekā citas tāda paša mēroga valstis. Pirms trim nedēļām man bija tas gods nodot dāvinājumu Akadēmiskajai bibliotēkai, par ko es arī ļoti priecājos. Centīšos strādāt tā, lai mūsu bibliotēku sadarbība kļūtu vēl ciešāka.

Aina Rozeniece,

“LV” nozares redaktore

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Flandrijas finansējums latviešu zemniekiem

Šajās dienās Zemkopības ministrija beidz realizēt šāgada projektu, kas veidots pēc Flandrijas (Beļģijas pavalsts) valdības iniciatīvas un ar Flandrijas valdības finansiālu palīdzību – 20 000 latu Austrumeiropas valstu lauksaimniekiem. No visām daudzajām postkomunisma zemēm izvēlēta tieši Latvija, jo, kā teica paši šī finansējuma devēji, viņuprāt, Latvija attīstoties visstraujāk un visprogresīvāk. Konkursu Latvijā par finansējuma izlietošanu kopīgā projekta ietvaros šāgada vasarā izsludināja Zemkopības ministrija. Pēc noteikumiem tajā piedalīties varēja zemnieku saimniecības, kuras apsaimnieko ne mazāk kā 100 hektāru zemes un kurās ir ne mazāk kā 30 govis. Saimniecību īpašnieks nedrīkst pārsniegt 35 gadu vecumu, jābūt augstākajai lauksaimnieciskai izglītībai un labām angļu valodas zināšanām. Trīs Latvijas zemnieki — Aldis Limanskis, kurš saimnieko Tukuma rajona Jaunsātu pagasta zemnieku saimniecībā “Strēļi”, Zigurds Bērziņš, Ogres rajona Lēdmanes pagasta zemnieku saimniecības “Virši” īpašnieks un Ēriks Kreitūzis no Limbažu rajona Pāles pagasta zemnieku saimniecības “Ūdri”, kurus izvēlējās pēc notikušā konkursa, varēja izmantot šo Flandrijas valdības finansiālo palīdzību lopbarības kvalitātes uzlabošanai. Turklāt, kā “LV” pastāstīja Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta Lopkopības nodaļas vadītāja vietniece Maija Brunovska, noteikumi paredzēja, ka vienam no zemniekiem tiks lielāks “pīrāga” gabals — nauda lopbarības sagatavošanas tehnikas iegādei.

— Laikam izskatījos tāds, kam visvairāk vajag,— smaida laimīgais vinnētājs Aldis Limanskis no zemnieku saimniecības “Strēļi”. — Tehnika paliks manā saimniecībā, Flandrijas valdības pārstāvji to solīja pavasarī braukt apskatīties, un arī lopbarības sagatavošanas sezonas laikā viņi viesošoties Latvijā.

“Strēļos” tagad būs tehnika par 12 600 latiem — rulonprese zaļajai masai, rulonu ietinēji, rulonu novietošanas dakšas un piekabe speciāli rulonu vešanai. Visa tehnika nav pilnīgi jauna, šis tas iegādāts jau lietots. Smaidīgais īpašnieks teic, ka tā nevarot nekalpot, jo iegādāta pie tādiem profesionāļiem kā Guntis Tīģeris (“Kalnakrogs”) un Andris Tamanis (“Lauktehnika”).

— Tādu tehniku es nebūtu spējis vēl pats nopelnīt,— Aldis Limanskis prāto,— jo saimniecību privatizēju pirms nepilniem trim gadiem. Pie pašreizējiem Latvijas ekonomiskajiem apstākļiem es vēl ilgi pie tādas netiktu, starta kapitāla saimniecībai nebija nekāda. Tādēļ esmu dziļi pateicīgs Flandrijas valdībai par šo palīdzību.

Šā finansējuma ietvaros Flandrijas valdība uzaicināja visus saimniecību īpašniekus no 7. līdz 17. septembrim paviesoties un praktiski aplūkot viņu lauksaimniecisko ražošanu, ko divi no konkursa uzvarētājiem arī labprāt darīja. Trešais — Ēriks Kreitūzis gan ne, jo “kas tad strādās, ja visi apkārt blandīsies”? Aldis Limanskis tūdaļ sāka pārcilāt nesenā ceļojuma atmiņas un šķirstīt fotoalbumiņu. Redzējuši zālāju sējumus, izmēģinājumu saimniecības, tehnikas demonstrējumus, labu zemes apstrādes tehniku (ai, cik labu tehniku!) zemes sastrādāšanas darbiem. Tāda tehnika, atminas Zigurds Bērziņš, uzar lauku un sastrādā zemi vienā gājienā, bez liekas braukāšanas. Te “nebraucējs” sāk skaitīt degvielas litrus, kura tiek ietaupīta, un šūpot galvu, sak, tā dēļ, lai šo mašīnu redzētu, jau nu gan varēja doties ciemos!

Pārējā šā finansējuma naudiņa pēc noteikumiem bija jāsadala starp visām trim zemnieku saimniecībām. Katrai iznāca 2130 latu liela vienreizēja palīdzība: zāles sēklas iegādei — 900 latu, minerālmēsliem un ķimikālijām — 900 latu, apgādei ar ūdeni un gāzi — 180 latu un elektroenerģijai — 150 latu.

Flandrijas valdības pārstāvji solījušies pavasarī braukt ciemos un apskatīt, vai naudiņa ir devusi labumu. Ja finansētāji redzēs atdevi, tad sadarbība turpināšoties arī nākamgad. Taču neesot izslēgta iespēja veidot jaunus projektus ar Latviju ilgstošākam laika periodam.

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības nozares

redaktore

Par noteikumu pagarināšanu iebraukšanai Ukrainā

Ukrainas Ārlietu ministrija darījusi zināmu savu lēmumu uz nenoteiktu laiku pagarināt iespēju Ukrainā bez vīzas ieceļot bijušās PSRS iedzīvotājiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā un kam nav Latvijas vai citas valsts pilsonības, un kuri kā ceļošanas dokumentu izmanto bijušās PSRS iekšzemes pases.

ĀM preses centrs