Valsts ieņēmumu dienesta rīkojums Nr.372

Rīgā 1996. gada 4. novembrī

Par uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuriem nodokļu un citu maksājumu reģistrācija ir atļauta bez elektroniskajiem kases aparātiem

Saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 1994. gada 14. jūnija noteikumu nr.117 “Par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un sistēmām” 4.1. punktu noteikt uzņēmumus un to darbības veidus, kuriem, saņemot skaidru naudu, nodokļu un citu maksājumu reģistrāciju atļauts veikt, neizmantojot elektroniskos kases aparātus.

Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) un darbības veidi, kuri atbrīvoti no kases aparātu lietošanas, sadalīti atkarībā no izsniedzamā darījumu apliecinošā dokumenta veida.

1. Darījumu apliecinošs dokuments ir ieejas biļete, kas saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta 1996. gada 23. maija rīkojumu Nr. 167 ir reģistrēta VID teritoriālās iestādes Nodokļu inspekcijā:

1.1. kultūras un citos pasākumos, kuros tiek pārdotas numurētas un reģistrētas ieejas biļetes ( t.sk. kultūras pasākumos pagasta klubos), izņemot:

— budžeta iestāžu kultūras pasākumus, kuriem ieejas biļetes tiek reģistrētas pašvaldībās;

— Kultūras ministrijas pārziņā esošās valsts teātru un Latvijas Filharmonijas ieejas biļetes;

1.2. muzeju, izstāžu, Zooloģiskā dārza un Botāniskā dārza apmeklējumos;

1.3. bērnu un labdarības sarīkojumos.

2. Darījumu apliecinošs dokuments ir numurēta un VID teritoriālajā iestādē reģistrēta kvīts (VID 08.08.1995. rīkojums Nr.148 un 03.11.1995. rīkojums Nr.238):

2.1. ar pēcapmaksu piegādājot mājās preces (izņemot alkoholiskos dzērienus, cigaretes, benzīnu un dīzeļdegvielu) un balonus ar šķidro gāzi;

2.2. fiziskām personām — individuālā darba veicējiem, kuri saskaņā ar saņemto reģistrācijas apliecību vai patentu veic darījumus vai sniedz pakalpojumus, realizē pašu ražoto produkciju (izņemot tirdzniecību ar iepirktām precēm), ievērojot noteikto ieņēmumu un izdevumu uzskaiti;

2.3. skolām un juridiskām personām, kuras nodarbojas tikai ar bērnu estētisko audzināšanu, ja tās nav pievienotās vērtības nodokļa maksātājas un to mērķis nav sistemātiski gūt peļņu;

2.4. Latvijas dzelzceļa stacijām par pakalpojumu sniegšanu, ja to summa mēnesī nepārsniedz Ls 100. Šajā summā neietilpst vilcienos kontrolieru iekasētās soda naudas un pasažieru braukšanas tarifi;

2.5. rajonu laikrakstu un žurnālu redakcijām par sludinājumiem un reklāmu, izņemot specializētos reklāmas izdevumus;

2.6. mākslas galerijām, kuras saskaņā ar statūtiem ir bezpeļņas organizācijas: “Rīgas galerija”, galerija “Daugava” u.c. galeriju asociācijas locekles;

2.7. fiziskām personām — namu īpašniekiem, kuri nav pievienotās vērtības nodokļa maksātāji;

2.8. valsts un pašvaldību budžeta iestādēm par naudas līdzekļiem, kas iegūti, veicot operācijas skaidrā naudā, un kurus ieskaita pamatbudžetā vai atbilstoši likuma “Par budžetu un finansu vadību” nosacījumiem, kad ir organizēts speciālais budžets un tā līdzekļu izlietošana paredzēta saskaņā ar likumā noteikto apropriāciju;

2.9. invalīdu sabiedriskajām organizācijām, kuras saskaņā ar likumu “Par sabiedriskajām organizācijām” ir atbrīvotas no nodokļu maksājumiem, ja tām ir izziņa no attiecīgās VID teritoriālās iestādes Nodokļu inspekcijas, ka viņi nav nodokļu maksātāji;

2.10. mazbērnu novietnēm un bērnudārziem;

2.11. Latvijas Republikā reģistrētām reliģiskajām organizācijām, sniedzot reliģiskos, rituālos u.c. pakalpojumus, kuru mērķis nav sistemātiski gūt peļņu;

2.12. zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kā arī zemniekiem un zvejniekiem, ja tie citām juridiskajām personām realizē pašu ražotu vai iegūtu produkciju vai sniedz pakalpojumus un viņiem ir izdota izziņa no attiecīgās VID teritoriālās iestādes Nodokļu inspekcijas, ka tie nav pievienotās vērtības nodokļa maksātāji;

2.13. Latvijas Republikā reģistrētajām sabiedriskajām organizācijām, iekasējot biedru naudu un ziedojumus;

2.14. uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuru darbinieki sniedz pakalpojumus un veic darbus ārpus uzņēmuma stacionārās darbības vietas, iekasējot samaksu sniegtā pakalpojuma vai veiktā darba vietā;

2.15. VID teritoriālajām iestādēm, realizējot preču pavadzīmes — rēķinus, kā arī VID muitas iestādēm, iekasējot valsts nodevas un maksu par pakalpojumiem;

2.16. valsts un pašvaldību bibliotekām, ja tās iekasē skaidru naudu, veicot bibliotēkām specifiska rakstura darbus. Sniedzot cita rakstura pakalpojumus vai nodarbojoties ar tirdzniecību, elektroniskais kases aparāts ir obligāti vajadzīgs;

2.17. Latvijā darbojošās televīzijas, ja tās sniedz sava darba specifikai raksturīgus pakalpojumus;

2.18. individuālie uzņēmumi, ja tie sniedz sadzīves pakalpojumus un tiem ir izziņa no attiecīgās VID teritoriālās iestādes, ka tie nav pievienotās vērtības nodokļa maksātāji;

2.19. kvīts jāizsniedz pēc pircēja vai pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma:

2.19.1. aptieku kioskos, kas organizēti feldšeru un vecmāšu punktos;

2.19.2. informācijas servisa kioskos, kur sniedz informācijas pakalpojumus fiziskām personām un realizē laikrakstus, nenodarbojoties ar cita veida tirdzniecību;

2.19.3. pārvietojamajos mazumtirdzniecības punktos, kuri darbojas lauku apvidos saskaņā ar LR Ministru kabineta 1996.gada 28. maija noteikumiem nr.188 “Kārtība, kādā lauku apvidos darbojas pārvietojamie mazumtirdzniecības punkti, kuros nav kases aparātu”;

2.19.4. taksometros, kuri atbilstoši VID 1995.gada 21. marta rīkojumam Nr.58 “Par taksometru elektroniskajiem skaitītājiem” ir aprīkoti ar elektroniskajiem skaitītājiem.

3. Darījumu apliecināt ar attiecīgam darbības veidam atbilstošu apstiprinātu dokumentu var:

3.1.apdrošināšanas uzņēmumi un firmas, ja tiek veikti tikai apdrošināšanas darījumi.

Ja apdrošināšanas iestādes iekasē ikmēneša maksājumus saskaņā ar apdrošināšanas līgumiem (polisēm), klientam jāizsniedz kases ieņēmumu orderis;

3.2. lombardi, pieņemot mantas tikai ķīlā un neizpirktās mantas nododot realizācijai citiem uzņēmumiem;

3.3 vērtspapīru (akciju, privatizācijas sertifikātu u.c.) pirkšanas un pārdošanas operācijās;

3.4. zvērināti advokāti, advokātu biroji un to filiāles;

3.5. zvērināti notāri;

3.6. Ceļu satiksmes drošības direkcija (saskaņā ar šī rīkojuma 2.8. punktu);

3.7. sakaru nodaļas Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jelgavā, Jūrmalā un visos rajonu centros līdz 1997. gada 1. janvārim. Pārējās valsts sakaru nodaļās — līdz 1997. gada 31. decembrim;

3.8. kontrolieri, kuri iekasē naudas sodu un braukšanas maksu transportlīdzekļos;

3.9. Valsts meža dienesta mežniecības, izsniedzot koku ciršanas biļetes;

3.10. pašvaldības, iekasējot nodokļus un nodevas;

3.11. ražošanas uzņēmumi, kuri realizē pašu ražotas preces un materiālas vērtības, izrakstot preču pavadzīmes, ar pircējiem norēķinās skaidrā naudā uzņēmuma galvenajā kasē un par saņemto naudu izraksta kases ieņēmumu orderi;

3.12. pēc saskaņošanas ar attiecīgo VID teritoriālo iestādi uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuri, veicot darījumus un sniedzot pakalpojumus juridiskām personām, norēķinās galvenokārt ar banku iestāžu starpniecību un kuru skaidrās naudas vidēji ieņēmumi kasē mēnesī nepārsniedz Ls 500.

Šie uzņēmumi skaidrās naudas norēķinus veic uzņēmuma galvenajā kasē, izrakstot kases ieņēmumu orderi.

4. Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) un individuālā darba veicēji, kuri pircējiem vai pakalpojuma saņēmējiem darījumu apliecinošo dokumentu (kvīti) drīkst neizsniegt:

4.1. laikrakstu kioski, izņemot alus un bezalkoholisko dzērienu realizāciju, kuros ne mazāk kā 60% apgrozījuma sastāda laikrakstu, žurnālu, braukšanas talonu un telekartes realizācija, kā arī laikrakstu realizācja citās vietās;

4.2. maksas tualetes;

4.3. juridiskas un fiziskas personas, kuras pašvaldību speciāli iekārtotās ielu tirdzniecības vietās realizē:

4.3.1. pašu izgatavotus mākslas priekšmetus, lietišķās mākslas un daiļamatniecības izstrādājumus;

4.3.2. pašu audzētus ziedus, dārzeņus, augļus, ogas, stādus un dēstus, uzrādot izziņu par zemes lietošanas tiesībām;

4.3.3. savvaļas augus, ogas, sēnes un riekstus, ievērojot likumu “Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu”;

4.3.4. kvasu un alu no cisternām (mucām), kā arī saldējumu, bezalkoholiskos dzērienu un karstās uzkodas no speciālām iekārtām, ja tās atbilst sanitārijas un higiēnas normām un ir samaksāta pašvaldības nodeva par tirdzniecību publiskās vietās;

4.4. Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji, kā arī citu kaimiņvalstu pierobežas zonas iedzīvotāji Latvijas pierobežas zonas tirgos, tirgojoties ar pašu izaudzētiem augļiem, ogām un dārzeņiem, kā arī iedzīvotāju pašu ražotu produkciju, uzrādot ievedmuitas deklarāciju;

4.5.kioski, kur realizē tikai pilsētas transporta braukšanas talonus un mēneša braukšanas biļetes;

4.6. tirdzniecības vietas, kur realizē tikai loterijas biļetes (kartiņas);

4.7. pensionāru un invalīdu biedrības, kuras reģistrētas kā bezpeļņas sabiedriskās organizācijas, ja tās realizē tikai pašu pensionāru un invalīdu ražotu produkciju;

4.8. specializētie stikla taras pieņemšanas punkti, kuros nenotiek nekāda cita tirdzniecība;

4.9. izmantojot tirdzniecības automātus, kuru elektroniskajiem ieņēmumu skaitītājiem veikta ekspertīze un tie ir noplombēti;

4.10. ekspluatējot visu veidu spēļu automātus, ja tie ir aprīkoti ar noplombētiem ieņēmumu skaitītājiem;

4.11. skolu ēdnīcas, ja no skolēniem par ēdināšanu iekasē samaksu iepriekš par laiku, ne mazāku kā viena nedēļa;

4.12. Latvijas iedzīvotāji (fiziskās personas), tirgos realizējot:

4.12.1. pašu izaudzētu lauksaimniecības produkciju, uzrādot pašvaldību vai to pilnvaroto institūciju izdotu izziņu par zemes lietošanas tiesībām un nepieciešamības gadījumos veterināro apliecību par lopu veselības stāvokli;

4.12.2. likumā noteiktajā kārtībā pašu iegūtu zvejniecības produkciju un medījumus;

4.12.3. savvaļas augus, ogas, sēnes un riekstus, ievērojot likumu “Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu”;

4.12.4. personīgās lietotās mantas;

4.13. zemnieku un zvejnieku saimniecības un individuālā darba veicēji, kas tirgos realizē pašu izaudzētu, iegūtu vai ražotu produkciju un nav pievienotās vērtības nodokļa maksātāji;

4.14. individuālie uzņēmumi, ja tie nav pievienotās vērtības nodokļa maksātāji, un individuālā darba veicēji, realizējot tirgos pašu izgatavotās nepārtikas preces un lietišķās mākslas un daiļamatniecības izstrādājumus;

4.15. juridiskās personas un individuālā darba veicēji, kas gadatirgos un izbraukuma tirdzniecības vietās realizē rūpnieciski ražotas pārtikas un nepārtikas preces, izņemot alkoholiskos dzērienus un tabakas izstrādājumus, ja tās ir nomaksājušas tirdzniecības pašvaldības nodevu;

4.16. mācību iestādes, ja tās pašas realizē mācību procesā izgatavotus izstrādājumus;

4.17. realizējot pārtikas preces starptautiskajos pasažieru pārvadājumos ar autobusiem un lidmašīnām.

Atzīt par spēku zaudējušiem Valsts ieņēmumu dienesta rīkojumus:

Nr.206, izdots 05.10.1995.;

Nr.229, -”- 03.11.1995.;

Nr.248, -”- 15.11.1995.;

Nr.299, -”- 22.12.1995.

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors A. Sončiks