VALDĪBAS VIEDOKLIS

Pēc Ministru kabineta

12.novembra sēdes

Finansu ministrijas valsts ieņēmumu

valsts ministres Aijas Počas,

Labklājības ministrijas veselības valsts ministra Jura Viņķeļa skaidrojumi, komentāri, atbildes

Vispirms par valdības sēdē apspriesto un akceptēto Muitas likumprojektu izteicās Aija Poča:

— Pēc ļoti smaga darba perioda beidzot Ministru kabinets akceptēja likumprojektu “Muitas likums”, kas aizvieto šobrīd spēkā esošo muitas kodeksu, un nosūtīja šo likumprojektu Saeimai. Nesakārtotība muitas jomā ir viens no galvenajiem šķēršļiem veiksmīgai iesoļošanai Eiropā. Šī likumprojekta izstrāde ir balstīta uz Eiropas Savienības muitas likumdošanu, te ir iestrādātas arī prasības, kuras izvirza Starptautiskā konvencija par muitas procedūru vienkāršošanu, kanonizēšanu, kā arī Pasaules tirdzniecības organizācijas atsevišķas direktīvas vai prasības.

Ir precizēti vairāki termini un jēdzieni, lai tie būtu saprotamāki pasaules izpratnei. Parādās vairākas muitas procedūras, tās ir jau vienkāršotākas. Šobrīd esošajām procedūrām, tas ir — preču izlaišanai brīvam apgrozījumam, ievešanai un izvešanai uz laiku, parādās klāt jaunas: atpakaļievešana, ievešana brīvajā zonā, ievešana muitas noliktavā, ievešana beznodokļu tirdzniecības veikalā, ievešana pārstrādei muitas kontrolē, atpakaļizvešana, iznīcināšana, atteikšanās par labu valstij, komerciālā transportlīdzekļa apgādāšana un tamlīdzīgi.

Ir arī precizētas tādas normas, kas ir saistītas ar preču muitas vērtības noteikšanu, ar preču izcelsmes noteikšanu, un tas novērsīs pretrunas, kas veidojas starp mūsu muitas ierēdņiem, amatpersonām un preču pārvietotājiem, kā tas bija līdz šim.

Šobrīd šis likumprojekts tiek virzīts uz Saeimu, bet, papildus tam paturam tiesības (Finansu ministrija) vēl iesniegt priekšlikumus attiecīgiem lasījumiem. Mēs joprojām strādājam ļoti cieši ar Eiropas Savienības konsultantiem, kuri atzinīgi novērtē šo likumprojektu.

Jāsaka, ka šis ir darba pirmais posms, jo otrs posms ir konkrētu Ministru kabineta noteikumu izstrādāšana par šo procedūru piemērošanu. Un šobrīd ir jau izstrādāti varianti par atsevišķām procedūrām, kas ir saistītas ar nepieprasīto preču realizāciju, noteikumi par muitas noliktavām, jaunie noteikumi par preču ievešanu pārstrādei, noteikums par beznodokļu tirdzniecības veikaliem, noteikumi par muitas brokeriem, kas ir ļoti būtisks jauninājums.

Papildus mums jāstrādā pie kārtības noteikumiem, kādi muitai ir brīvostā.

Turklāt jāizstrādā arī izmaiņas Latvijas Kriminālkodeksā, kas nosaka atbildību muitas pārkāpējiem. Ir cerība, ka, ja šis likumprojekts virzīsies uz priekšu gan Saeimā, gan arī šeit, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus, tad likums stāsies spēkā ar 1997.gada 1.jūliju.

Tika izdarītas izmaiņas arī likumā par muitas nodokļa tarifiem.

Labklājības ministrijas veselības valsts ministrs Juris Viņķelis:

— Valdība akceptēja MK noteikumus “Par miruša cilvēka audu un orgānu uzkrāšanas un izmantošanas kārtību medicīnā”. Tā ir zināma veiksme, jo trīs gadu laikā šie noteikumi netika pieņemti. Šie noteikumi tika sešas reizes izskatīti. Valsts un sociālo lietu komisijā, otro reizi skatīti Ministru kabinetā. Bija viens sarežģīts gadījums Stradiņa slimnīcā, kur kādam vīrietim (nenoskaidrota personība) iestājās nāve un viņa nieres tika izmantotas pārstādīšanai (transplantācijai). Pēc šīs operācijas tika ierosināta krimināllieta. Šogad Latvijā ir pārstādītas četras nieres: divas šī cilvēka nieres un divas no Lietuvas un Igaunijas. Patlaban 40 cilvēki gaida rindā uz nieru pārstādīšanu. Šie noteikumi ieviesīs daudz lielāku skaidrību. Ir 4 pielikumi. Ir pielikums, kurā norādītas ārstniecības iestādes, kurās drīkst izņemt mirušajiem cilvēkiem orgānus un audus pārstādīšanai, kā arī ārstniecības iestādes, kuras drīkst veikt šīs transplantācijas operācijas.

Pēc tam ministri atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums:— Vai sakarā ar nupat valdībā akceptēto Muitas likumu nav sagaidāma diskusija par muitas dienesta neatkarību?

Aija Poča: — Šobrīd es faktiski vairs nejūtu nekādu diskusiju, jo šis Saeimā iesniedzamais likumprojekts paredz, ka muitas iestāžu darbības vispārējo kārtību nosaka Valsts ieņēmumu dienests kā “jumta organizācija”. Līdz ar to, protams, attiecīgās procedūras veic Muitas pārvalde. Bet es pieļauju, ka diskusijas atsāksies Saeimā.

Jautājums: — Kā jūs domājat, vai muita un Valsts ieņēmumu dienests būtu atstājami zem viena jumta?

Aija Poča: — Es visu laiku konsekventi pastāvu uz to, ka ir jābūt vienotai sistēmai. Protams, muitai ir savas specifiskas funkcijas, kas noteiktas Muitas likumā. Tajā pašā laikā muita uz robežas arī iekasē nodokļus — akcīzes nodokli un pievienotās vērtības nodokli. Tāpēc nepieciešama informācijas apmaiņa ar citām Valsts ieņēmumu dienesta struktūrām, teritoriālajām nodokļu inspekcijām. Nepieciešams attīstīt arī vienoto maksājumu uzskaites sistēmu. Protams, laiki mainās. Parādās brokeru institūcijas, starpnieki, kas uzņemas visu atbildību par preču pārvietošanu, visu attiecīgo maksājumu veikšanu un tamlīdzīgi. Bet arī te parādīsies Valsts ieņēmumu dienesta institūciju interese un atbildība. Šeit faktiski nav nekādu pretrunu. Muita veiks to, kas tai jāveic, un sadarbosies ar Valsts ieņēmumu dienesta struktūrām tajos jautājumos, kur tas ir nepieciešams.

Jautājums: — Kādi varētu būt cilvēka audu vai orgānu pārstādīšanas gadījumi?

Juris Viņķelis: — Patlaban Latvijā faktiski ir tikai viens orgānu pārstādīšanas veids — nieru pārstādīšana. Tas ir viens no pasaulē visizplatītākajiem. Bet citur pasaulē sekmīgi pārstāda arī aknas un citus orgānus. Latvija tam pagaidām nav gatava ķirurģijas un pārējo dienestu sarežģītības dēļ. Mums galvenokārt problēmas ir ar nieru pārstādīšanu. Vēl var pārstādīt kaulu fragmentus, acs radzeni, var veikt bioimplantantus, ko iegūst no cietajiem smadzeņu apvalkiem. Tie ir tie materiāli, ar ko tiek strādāts. Bet vislielāko spriedzi rada niere, jo tā ļoti īsā laikā iet bojā. Apstājoties asinsritei, krītoties arteriālajam spiedienam, niere dažu stundu laikā iet bojā un kļūst praktiski neizmantojama. Līdz ar to problēma ir fiksēt nāves brīdi, lai laikus varētu izņemt šo orgānu.

Jautājums: — Vai pastāv iespējas iegūt vajadzīgos orgānus transplantācijai no citām valstīm, piemēram, nieres?

Juris Viņķelis: — Es ceru, ka perspektīvā tādas iespējas noteikti būs. Pašlaik tā vēl nav. Pasaules pieredze ir tāda: ja cilvēka orgānus vispār ņem, tad izņem abas nieres, arī aknas, visu, kas var būt noderīgs. Tas izklausās diezgan šokējoši, bet pasaulē tā dara. Ir tāda informatīva koordinējoša struktūra “Balttransplant”, kas dod iespēju apmainīties ar informāciju starp Baltijas valstīm. Domāju, ka mēs attīstoties ieiesim līdzīgā Ziemeļvalstu organizācijā. Jo ir nepieciešams daudz informācijas: par asins grupām, rēzus faktoriem, imūnsistēmu. Jo veiksmīgāk piemeklē vajadzīgo orgānu, jo tas ir atbilstīgāks recepientam, jo manipulācijas jeb ārstēšanās rezultāts ir labāks. Tātad ļoti liela nozīme ir tam, cik atbilstīgs ir donora orgāns, kāda ir savietojamība.

Jautājums:— Vai bijušajā PSRS Rīga nebija vienīgais orgānu un audu transplantācijas centrs?

Juris Viņķelis: — Laikam gan Rīga bija otrais transplantācijas centrs — pēc Maskavas. 1971.gadā Rīgā ieradās profesors Jarmoļinskis no Maskavas, kas šeit darbojās kopā ar ļoti aktīvu jauno ārstu paaudzi. Varu pieminēt dakteri Māri Bērziņu, kas ļoti traģiski aizgāja bojā, dakteri Čerņavski, arī Bicānu, kas patlaban ir nodaļas vadītājs. Tā bija tā entuziastu grupa, kas 1971.gadā iesāka nieru pārstādīšanu. Pieļauju, ka Rīga bija otrā vieta šajā ziņā pēc Maskavas.

Jautājums: — Kas ir nepieciešams, lai veiktu pārstādīšanas operācijas?

Juris Viņķelis: — Jā, tas ir pamatjautājums, par ko bija runa arī šajā Ministru kabineta sēdē. Ir trīs varianti. Dokumentā teikts, ka vajadzīga atzīme pasē vai vienotajā medicīniskajā kartē.

Pieņemsim, ka šīs kartes nav. Bet dokuments ir saistīts ar nākotni. Vai jums, žurnālisti, šobrīd ir ieraksts pasē, ka jūs atļaujat izmantot savus orgānus pēc nāves? Bet šo ierakstu bez maksas var iegūt jebkurā ambulatoriskā ārstniecības iestādē. Par to, ka jūs atļaujat vai aizliedzat. Tā ir katra indivīda izvēle. Ir vēl trešais variants. Tā saucamā atļautības prezumpcija. Likumā sacīts, ka miruša cilvēka audu un orgānu izņemšanu transplantācijai donora nāves gadījumā drīkst izdarīt, ja mirušais cilvēks dzīves laikā nav aizliedzis izņemt sava ķermeņa audus un orgānus un ja to nav aizlieguši mirušā cilvēka tuvākie piederīgie.

Mintauts Ducmanis,

Dainis Golberģis,

“LV” nozaru redaktori

Pēc diktofona ieraksta 12.novembra preses konferencē Valdības namā