DIPLOMĀTIJA

Oficiāls ANO dokuments

par cilvēktiesību nodrošinājumu Latvijā

Novembra pirmajā dekādē Ņujorkā kā oficiāls ANO dokuments izplatīts Latvijas diplomātu sagatavotais izziņas materiāls “Issues in human rights in the Republic of Latvia 1994–1996” (“Risinājumi cilvēktiesību jomā Latvijas Republikā 1994–1996”).

Šajā apjomīgajā materiālā plaši parādīts Latvijas iedzīvotāju nacionālais sastāvs un mūsu valstisko institūciju darbība cilvēktiesību reālai nodrošināšanai. Detalizēti pastāstīts par Cilvēktiesību biroja darbību Latvijā kopš 1995.gada augusta.Parādīta arī Latvijas tiesu sistēmas darbība cilvēktiesību nodrošināšanas jomā. Dokumentā pastāstīts par vairāk nekā divdesmit Latvijā dzīvojošo nacionālo minoritāšu apvienošanos Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijā. Kā lielākās starp šīm organizācijām minēta Ebreju biedrība ar vairāk nekā 4000 un Poļu biedrība ar apmēram 3000 biedriem. Dokumentā uzsvērts,ka jebkura uz tautību vai etnisko piederību balstīta diskriminācija Latvijā ir aizliegta ar likumu. Oficiālajā ANO dokumentā atzīmēta arī Valsts prezitenta Gunta Ulmaņa šī gada 16.jūlijā nodibinātā Tautību konsultatīvā padome. Plašāk analizētas izglītības iegūšanas iespējas cittautiešiem savā nacionālajā valodā.Dokumentā arī izlasāms, ka Rīgā latviešu skolēni joprojām ir minoritāte — Latvijas galvaspilsētā ir tikai 66 skolas ar mācībām latviešu valodā, bet 75 skolas ar krievu un 11 skolas ar jauktu mācību valodu.

Dokumentā arī sniegta izsmeļoša informācija par ticības brīvību un dažādu reliģisko konfesiju brīvu darbību Latvijā.

ANO oficiālais dokuments parāda arī plašās viedokļu izpausmes iespējas dažādos medijos, kas nodibināti pēc totalitārā režīma sabrukuma 1991.gadā. Dokumentā teikts, ka pašlaik Latvijā darbojas 25 radio un 41 televīzijas stacijas, iznāk vairāk nekā 2000 preses izdevumu.

Atsevišķā ANO oficiālā dokumenta nodaļā parādīta Latvijas situācija starptautiskā kontekstā.Atgādināts,ka līdz padomju okupācijai un aneksijai 1940.gadā Latvija bija Tautu Savienības locekle kopš 1922.gada. Dokumentā gūstams arī pilnīgs pārskats par visiem svarīgākajiem faktiem Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas procesā.Plaši parādīta mūsu valsts iesaistīšanās dažādos starptautiskos projektos un institūcijās,kas nodrošina maksimālu cilvēktiesību ievērošanu. Atgādināta arī dažādu starptautisko institūciju,tai skaitā augstu ANO pārstāvju, atkārtotās,daudzkārtējās iepazīšanās ar cilvēktiesību ievērošanu mūsu valstī.

ANO oficiālajā dokumentā arī plaši parādīta jaunākā attīstība dažādās ar cilvēktiesību ievērošanu saistītās jomās: Pilsonības likuma pieņemšana l994.gada 24.jūlijā, šī likuma liberalizēšana pērnā gada 16.martā un pārējie likumdošanas akti.

ANO oficiālais dokuments par cilvēktiesību ievērošanu Latvijā sniedz ieskatu arī par turpmāko attīstību šajā jomā: Satversmes labojumiem cilvēktiesību aizsardzības nodrošināšanai jaunajos apstākļos, Satversmes tiesas nodibināšanu, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas ratificēšanu un citiem tuvākās nākotnes darbiem.

ANO oficiālā dokumenta noslēgumā uzsvērts, ka Latvijas nacionālās autoritātes cilvēktiesību garantēšanu uzskata par galveno prioritāti savā darbībā. Turpat uzsvērts,ka daudzas Latvijā sastopamas parādības ir piecdesmit okupācijas gadu sekas, taču, neraugoties uz to, permanentā cilvēktiesību ievērošanas politika Latvijā jau dod taustāmus pozitīvus rezultātus.

ANO oficiālais dokuments par cilvēktiesību nodrošināšanu Latvijā beidzas ar zīmīgiem vārdiem: “Latvija nav apmierināta ar saviem panākumiem šajā jomā un arī turpmāk būs gatava periodiski pārlūkot pastāvošo politiku un rūpīgi ieviest jauninājumus cilvēktiesību jomā.” (“LV” tulkojums.)

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors